Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[September]

Prieks iepazīties man ar! Es arī strādāju modeļu aģentūrā, es strāgāju "Natalie" aģentūrā. Bieži braucu uz Milānu un vēl es rakstu grāmatu. Keita iepazīstināja ar sevi.

[washulis]

Es strādāju modeļu aģentūrā "Victorias sicret" un daudz kur citur, dzīvoju Milānā un nerakstu grāmatas. Viņa iesmējās. Cik pasaule maza, vēl kāds modes pasaulē strādājoš cilvēks...

Ja drīgs jautāt, kas par grāmatu? Romāns, detektīvs?

[Tējas lapa]

Gan cilvēkus, gan viņu neīpaši attīstītos prātiņu. Bet nu labi neiešu jau taisīt traci. Leo teica un sekoja Andželikai augšā pa trepēm kuras beidzās pie lielām metāla durvīm.

[krelle]

Hmm, vai šeit arī būs vajadzīgs melns kaķis, lai tiktu iekšā? Andželika nedaudz ironiski sprieda.
Viņa pieklauvēja pie durvīm. Nekas nenotika.

[September]

Neviens viņas nevarēs attaisīt! varbūt vēl kāds viesis atbrauks. Ja visi būs tad varbūt kāds atnāks. Neuztraucieties, izbaudiet dabu! Keita iesmējās.

[smaidīgā.]

Viktorija iegāja pa vārtiem kopā ar pārējiem. Beidzot. Un tad viņa pievērsās atbraukušo aplūkošanai. Īpaši viņa padomāja par to modeli, Monu Reizu, vai kā viņu tur sauca. Interesants cilvēks. Nu, pret sevi vērstus indīgus komentārus es necietīšu. Viņa piegāja pie Keitas, kura tobrīd sarunājās ar modeli. Vismaz jāiepazīstas.
Sveika. viņa teica modelei tu droši vien neesi pieradusi tik ilgi gaidīt. Es ceru, ka tās durvis atvērsies, vai arī nākamreiz braucot ceļojumā es ņemšu līdzi melnu kaķi. Starp citu, esmu Viktorija. Viktorija pasmaidīja. Vērīgāks cilvēks pamanītu, ka viņas smaidā bija jaušama neliela ironija.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 21.04.2008 16:14

[Tējas lapa]

Kad atvērsies tad atvērsies, nav jau kur steigties. Leonardo nolika somu uz zemes un nostājās tai blakus. Bet varbūt mūsu jaukā Mona spēs viņas atvērt. Viņš ar nicinājumu vēl noteica.

[washulis]

Monai patika tas joks ar kaķi. Viņa iesmējās un nodōmāja: Ir jau apnikusi tā stīvā modes pasaule. Labi, ka te vismaz ir cilvēki, kas prot pajokot. Ja Mona kļūst pesimistiska, tad tikai ar šānu attieksmi ir iespējams viņu dabūt normālu.

Man prieks iepazīties, esmu Mona Reiza, bet to laikam jau būsi dzirdejusi. Un jāsaka, ka parasti gan nav pārāk ilgi kaut kas jāgaida, bet vienmēr ir jau kaut kādi izņēmumi.

Izdzirdējusi Leo kārtējo piezīmi, viņa noteica. Ak, nu beidz. tu tak esi mūsu spēka vīrs, kas taisām man kaut ko parādīt. Un man jau arī nav nekur jāsteidzas...

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.04.2008 16:11

[Nīcele]

Otrā stāva logā parādījās, jau iepriekš redzētais, kaķis.
Viņš sēdēja uz palodzes un ar interesi par notiekošo vēroja pie ieejas stāvošos cilvēkus.
Istabā, kurā atradās kaķis, tūristu nemanīts, ienāca Lords Dervingstons.
-Sajūsminamies par atbraucējiem?! Rupjā balsī Lords uzrunāja runci, nesabiedē viņus. Pret viesiem jāizturas ar cieņu un laipnību. Iegaumē to, viņš dārdoši iesmējās un devās atvērt durvis.
Nogājis pa garajām kāpnēm viņš piesoļoja pie durvīm, sakārtoja savu tumši zilo ietērpu, graziozi atbalstījās pret spieķi ar zeltītu rokturi, "uzlika" savu laipno smaidiņu un ar plašu žestu atvēra durvis.
Sveicināti! Vai drīkst jautāt, kas, tādam pulkam cilvēku kā jūs, te meklējams?

[washulis]

Tas ir kā, meklējams? Atpūsties un tādā garā. Tā bukletiņā teikts. Un man jāsaka, ka neesmu visai apmierināta ar to, ak nākas ilgi gaidīt, lai vispār tiktu iekšā pa vārtiem, kamēr kaķis te cirkulē. Un kur ir kāda sagaidīšana? Viņa sāka runāt ar seru, kas bija beidzot ieradies...

[Tējas lapa]

Leonardo norūca un taisījās vērt vaļā durvis, bet kāds jau tās paspēja atvērt, tikai no otras puses. Eeee labdien. Viņš mazliet apmulsis noteica. Kad viņš atvēra muti, lai atbildētu vīrietim kurš stāvēja durvīs, Mona pasteidzās ātrāk. Ak iesviediet viņai kads ar slapju švammi. Puisis klusi nomurmināja un pacēla no zemes savu somu.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.04.2008 16:45

[washulis]

Tu vari vienreiz nomierināties? Kā nekā tas biji tu, kas īdēja, ka tev garlaicīgi. lai gan viņa nedzirdēja īsti, ko Leo viņai teica, bet jua nojauta, ka šis strīds nekad nebeigsies. Lai nu tā būtu.

Un saderu, ka tu arī vēlies zināt atbildes uz šēim jautājumiem, vai tad ne? Viņa vēl piebilda.

[Tējas lapa]

Kāpēc gan tu domā, ka es to teicu tev? Un pietam es neīdēju, bet vienkārši teicu. Leonardo to teica mierīgā balsī, jo nevēlējās sabojāt citiem atpūtu ar savu bļaušanu. Nu tad deri vien laimīga, jo man neinteresē kādēļ tas kaķis šeit, kā tu to teici, cirkulē. Viņš vēl noteica un pievērsās vīrietim un vairs nepievērsa uzmanību meitenei.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 21.04.2008 16:59

[Nīcele]

Jauniešu vērošana Lordu sasmīdināja un viņš sāka dardošā balsī smieties.
-Mieru, tikai mieru, ienāciet, gan jau noskaidrosim, kas te īsti notiek.
Lords greizi uzsmaidīja viesiem un ar žestu norādīja, ka aicina viņus muižā.

[Tējas lapa]

Kas jūs teiksiet, ka pat nezinājāt, ka mēs uz šejieni brauksim? Leonardo jautāja vīrietim un sekoja viņam iekšā muižā. Ja kas mani sauc Leonardo Santāns. Viņš jau kuro reizi stādījās priekšā.

[Elony]

Luiss turējās malā, kad jaunieši sāka izteikties... teiksim, testosteronu un hormonu iespaidā.
Bet Mona bija smukiņa un ja partneris neieradīsies, tad kaut ko jau vajadzēs pasākt.
Līdz muižas durvīm Luiss sākumā nesa tikai pats savus koferus.

Kad saimnieks aicināja iekšā, viņš droši gāja iekšā, taču garām ejot, noteica lordam, norādijis uz saviem koferiem: "Jūsu pasūtījums, kungs."
un iegāja iekšā.
Problēmas, kas sastijās ar tā neziņu, viņam bija vienaldzīgas.

[smaidīgā.]

Viktorija devās iekšā kopā ar pārējiem Pagaidām viņai Mona nemaz nešķita tik briesmīgi slikta. Interesanti, kur būs mana istaba?
Šīs brīvdienas varētu izvērsties visai labas, pirmkārt, interesanto cilvēku dēļ. Monas un Luisa strīdi vien jau ir tā vērti, Viktorija nodomāja un pie sevis pasmējās. Otrkārt, skaista muiža un tās apkārtne. Nu ja, es jau veinmēr esmu bijusi optimiste.
Tomēr tas viss likās dīvaini. Sasodīti dīvaini. Kaķis, vārti, šī neziņa...Nu nekas, šīs būs arī noslēpumainas brīvdienas.
Viktorija uzmeta diezgan ilgu skatienu vīrietim, kurš bija viņus ielaidis. Sveiki. Viņa seja meitenei likās tāda...aizdomīga, dīvaina, noslēpumaina. Viņa pat nezināja kā to aprakstīt.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 21.04.2008 18:03

[Moriartijs]

Iekšā, ārā. Kāda starpība. Džeroms pie sevis noteica un tad devās uz durvju pusi, kur pavērās lielisks mīlnieku strīds. Pasmaidījis viņš ieskicēja situāciju un atrada nelielu dialogu savam romānam,

Ieiešanu zālē iztraucēja strīds un paceltas balsis kas atvijās turp caur kreisās puses durtiņām pavisam netālu no galvenās ieejas zālē.
- Tu vari vienreiz nomierināties? Kā nekā tas biji tu, kas īdēja, ka tev garlaicīgi! - iesaucās sieviete telpas centrā. Taču pirmajā momentā nevarēja redzēt kam viņa šos vārdus adresē.
- Kāpēc gan tu domā, ka es to teicu tev? Un es neīdēju, bet vienkārši teicu. - no ēnām stūrī atvijās klusa taču valdonīga balss.
Mūsu varonis nolēma šo diskusiju apturēt šajā punktā, tādēļ abus pārtrauca, - Sēde tūlīt sāksies, lūdzu ieņemt vietas.
- Protams, priekšsēdētāja kungs, - viņi ātri noteica un pameta telpu. Mūsu varonis sekodams viņiem devās uz lielajām durvīm.

Laba diena, viņš pateica Muižniekam un devās iekšā.

[September]

Es rakstu grāmatu "Princese pret pašas gruibu", tas ir romāns. meitene atbildēja meitenei vārdā Monai.
Beidzot mēs varam nākt iekšā!Keita pie sevis domāja. Tad Keita iegāja iekšā ar visiem pārējiem.
Sveiki. Keita sacīja muižas saimniekam. Jums ie ļoti skaista muiža.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 21.04.2008 19:54

[washulis]

Te ir kādi mantu nesēji, jo kā sanācis, man to ir daudz. Mona norādīja uz koferu pakalniņu, kas vēl jo projām atradās ārpus vārtiem. Nu ja man tas viss pašai būs jāstiepj, tad šo vietu nu noteikti nevienam nerekomendēšu... Nu no iekšpuses liekas pat mājīgi. Un to saka cilvēks ar pieredzi, ticiet man... Viņa noteica, noņemdama saulesbrilles no galvas un ielika tās somā, lai netraucē.

Šo rakstu rediģēja washulis: 21.04.2008 19:53