Gaišais strauts''. Kolhoza apokalipse. Opcijas

[Džūna]

1956. gada jūlija sākums Vircavas rajona kolhozā ''Gaišais strauts''. Bija agrs, saulains rīts un arī šajā visneproduktīvākajā kolhozā bija sākusies kaut kāda rosība. Slaucējas atgriezās no fermas ar piena spaiņiem, kuri nebija tie pilnākie un jutās kā izpildījušas pienākumu pret partiju. Strādnieki lēnā solī vilkās ravēt kilometriem garās biešu vagas un siena lauks gaidīja kad nokritīs rasa. Teļi bauroja tā, ka varēja dzirdēt kilometra attālumā. Vienkārši sakot, kolhoza darbaspēkam bija pienākusi jauna darbadiena. Abi kolhozā ieklīdušie ebreju tirgoņi bija sarunāti palīgā siena vākšanai un pašalaik līda ārā no noliktavas, sazagušies žāvēto gaļu.

Tā bija pirmā diena, kad kolhoza vadības groži bija Bārbalas Janovnas, jaunās brigadieres rokās. Iepriekšējais brigadieris baudīja kūrorta priekus pie Melnās jūras. Bārbala Janovna baidījās no cilvēkiem. Un bija izdomājusi katru rītu pie kantora durvīm piespraust darāmo darbu sarakstu.

Messerschmit, brigadenfīrers, Brūnais un Ksens sajuta sāpīgu triecienu, jo smagi piezemējās kaut kur. Brigadenfīrers uzkrita virsū kaut kam lielas, kas izrādījās Ļeņina krūšūtēls, Ksens nejauši norāva no sienas karogu. Viņi nekrita guleniski, vienkārši parādījās nez no kurienes tieši kolhoza ''Gaišais strauts'' sarkanajā stūrītī. Atjēgšanās arī nebija no patīkamajām, kā nekā pēc sprādziena. Messerschmit ausīs joprojām dunēja ne tikai sprādziena viļņi, bet arī kāda pensionāra bļāviens par pagāniem un to, ka viņiem pašiem būtu jāizbauda kolhoza rožainā dzīve. It sevišķi vārdi ''Jūs netiksiet atpakaļ kamēr viss nebūs ideāli''. Sākotnēji tam nebija nekādas nozīmes, bet ar laiku tas iegūs biedējošu jēgu.

Kolhoza kantorī atskaējušais blīkšķis piesaistīja visu kolhoznieku uzmanību.

Occ: pārāk nesteidzieties, labiņi?

[Mattiass]

Kamēr Antons bija ārā, Ksens izmantoja iespēju un iedziļinājās grāmatvedībā. Ar acīm izskrējis dokumentiem cauri (tie bija latviski, un nekā daudz jau tāpat tur nebija), Ksens pievāca tos, kuri tuvākajā laikā varēja izrādīties noderīgāki, un pārējos ielika atpakaļ seifā. Potenciāli noderīgie tika pasviesti Bruno:
— Še, papēti šos, būsi mūsu grāmatvedis.
Apvidus karti viņš arī savāca un ielika iekšējā kreisajā jakas kabatā pie zīmoga, kur drīz (pēc seifa aizslēgšanas) tai sekoja arī seifa atslēga.

Tagad atlika tikai sagaidīt biedru Antonu ar ūdeni.

[Piligrims]

Bruno, paņēmis pasviesto paciņu, ļauni smīnot, tik pat klusi teica – Pēc Staļina represijām visi ir iebaidīti un atskaitēs parasti uzrāda patiesos ciparus, bet mēs viņiem iemācīsim Brežņeva laika atskaites rakstīt un tā šī sērga arī nogremdēs to komunisma kuģīti. Uztaisīsim viņiem īstu paraug Potjomkina sādžu.

[Beppo]

Caur aizvērto logu varēja uztvert vien sarunas fragmentus, un gluži degunu pie rūts spiest arī nevarēja, tomēr Olgai izdevās saprast, ka diversanti tiek atsieti un rīkojas kantorī kā saimnieki. Pietiks noklausīties, galvenais skaidrs — kolhoza vadība ar viņiem ir uz vienu roku, un visus aizsūtīja prom, lai neviens neredzētu dzimtenes nodevību. Olga devās kūts virzienā, lūkodamās pēc kāda uzticama biedra, kam to pastāstīt. Ja nu bruņotie fašisti viņu nogalina, noslēpums nedrīkst mirt līdz ar vienu no retajām partijas biedrēm "Gaišajā strautā".

Šo rakstu rediģēja Antaress: 03.04.2008 22:16

[Mattiass]

— Potjomkina sādža pagaidīs, Bruno, — tikpat klusi viņu atvēsināja Ksens, — pēc Messeršmita teiktā mums vajag šo kolhozu izcelt saulītē. Tas mums netraucē gremdēt pārējos, — viņš atkal pa savam sāka ļaunu vēstoši smaidīt, — bet šobrīd mums vajadzētu šeit noorganizēt Ordnungu un darba sparu, kādu šī prusaku kolonija vēl nav piedzīvojusi, ieviest kārtības noteikumus. Tā kā ķeries tik klāt, es nešaubos, ka tev tas spīdoši sanāks. Un jā, kamerādi, kad mēs neesam vieni, saukt vienam otru vārdos, un lietot vārdu biedri, skaidrs? — viņš piebilda, pārliecinājies, ka Antons vel nenāk.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 22:16

[Piligrims]

Bruno saviebās kā etiķi iedzēris – Tu apjēdz ar ko runā? Reāli panākt, lai šis zaņķis ieņem pirmo vietu, ja vasara jau ir 2. pusē un visi pavasara darbi ir darīti ķep ļep!

[Mattiass]

— Cik es sapratu, mēs projām netiksim, pirms nebūsim šeit ieviesuši kārtību. Un jā, ar ko es runāju, es labi apjēdzu, — Ksens kļuva nepacietīgāks, — galu galā, mums nav izvēles. Būs vien jādzen viss šito divkājaino cūku bars pie darba. Un pie reizes jāiezāģē pārējiem kolhoziem, lai viņi šoreiz nevar uzvarēt. Tam taču vajadzētu būt jautri, — nu jau Ksens runāja pavisam klusu, — Kolhozā „Ļeņina ceļš”, kas jau piecus gadus uzvar, ir kukuruzņiks un šiem laikiem laba autotehnika. Mums derētu no viņiem to ekspropriēt. No citiem arī šo to. Pa kluso vēl šur tur iezāģēt. Papriecāties, vārdsakot. Joprojām uzskati, ka viss ir tik slikti?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 22:54

[Piligrims]

Bruno bija jau drusku ‘atdzisis’, jaunības maksimālisms neļāva krist depresijā.
Man ir ideja. Vajag pabraukāt riņķī pa republiku un pamēģināt labumu plūsmu novirzīt uz šo nostūri. Naudai te nav nekādas vērtības, visu izšķir sakari, barteris un demagoģija. Domāju, daža laba fīrera ideja arī noderētu – viņš sāka ar ceļiem un disciplīnu, piemiedzis aci, teica Bruno. Ir tikai viena problēma, man ar to aziātu valodu ir smagi uz jūs.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 03.04.2008 23:04

[Mattiass]

— Nekas, Messeršmitam tas padodas. Un man arī, bet es gribu savest kārtībā to viņu autoparku, kāds nu ir, un pamēģināt kādu diversiju „Ļeņina ceļā” sarīkot. Izpētīt apkārtni nāksi? — viņš piemiedza ar aci Bruno, — Es runāšu, tu apstiprināsi. Un kā tevi ierakstīt pilnvarā?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.04.2008 23:54

[Piligrims]

Da raksti vienalga ko, te nevienam tāpat nav nekādas nojausmas, kas mēs esam. Vajadzētu vienīgi piemērotākus maskēšanās tērpus, šādā izskatā mēs nevaram maršēt apkārt. Un Brigādenfīrers pēc iespējas ātrāk jānogādā mediķiem, var pazaudēt ķepu, ja kāda zaraza iemetīsies. Pie reizes varētu izlūkot vietējo ‘galvas pilsētu’, kādus labumus tur var dabūt un sakarus nodibināt.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 03.04.2008 23:33

[Mattiass]

Mirkli padomājis, Ksens ierakstīja: Борис Лавров Антонович, Boriss Lavrovs Antona dēls.
— Apsveicu, — viņš noteica, — tu tagad būsi Boriss, neaizmirsti.
— Kas attiecas uz sakaru meklēšanu, tu varēsi kopā ar Messeršmitu un Brigādenfīreru doties uz rajona centru, man acīmredzot būs jāpaliek. Nevienu neatstāt arī tagad nevar, citādi ka mūs nesagaidītu ar sienadakšām un milicijas bataljonu.

[Piligrims]

Boriss, kurš neprot ne vārda krieviski, šķībi pasmaidīja Bruno. Jāpadomā par transportu un jālaiž, lai tev veicās te vienam pašam.

[Elony]

Antons atrada spaini un steidzās uz aku, kur to piepildīja ar ūdeni. Tad steidzās atpakaļ uz kolhoza ēku un kabinetu. Viņs pirms ieiešanas pieklauvēja un tad nolika spaini uz galda.
"Lūk, te būs ūdens, biedri."

[Mattiass]

— Militārā kārtība, Boris, priekšnieki runā, padotie klausās, un tu tagad atbildi par papīriem, — Ksens piemiedza Bruno ar aci, sak, nu ja nezini krievu valodu, nemuldi par daudz un viss būs labi, — Un iespējams, mūsu ievainotā biedra roku vajadzētu nomazgāt un pārsiet ar kaut ko tīrāku?

Viņš pagriezās pret Antonu.

— Kaut kādas bleķa krūzes vismaz te ir? — viņš noprasīja, — Un aptieciņa arī noderētu. Pēc tam mēs varētu doties. Ak, jā, ceru, ka ierādīsiet mums kādu vietu, kur pagaidām apmesties?

OOC: Nolādētais cenzors, bleķi cenzē, nešpetnelis tāds.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 04.04.2008 09:43

[Džūna]

Jaunajiem kolhoza vadītājiem tiek ierādīta kāda tukša istaba kolhoza darbinieku dzīvojamajā mājā (jo viņi visi dzīvo kolhozā), kas atradās gandrīz pavisam pie kantora ēkas. Turpat kantorī uz plaukta atradās arī aptieciņa. Un krūzes bija atrodamas turpat, vienu plauktiņu zemāk aiz durtiņām.

Gadījumam, ja jaunie brigadieri grasītos braukt pie ārsta, kas tomēr nav ieteicams, jo galā tikt vajadzētu pašu spēkiem, vienīgais brīvais transporta līdzeklis ar ko aizbraukt būtu kravas mašīna. Un vienīgais braukt spējīgais šoferis- ebrejs.

Nesapratuši kas notiek, kolhoza darbinieki pamet savus darbus pusratā un iet visi dzert uz teļkopēja apartamentiem.

Šo rakstu rediģēja Džūna: 04.04.2008 10:20

[Corvus]

Ka es jums visiem saku!!! Tie tehnikumieši atnesīs mums vieglas dienas! Varēsim gulēt un spļaut griestos - lai strādā.

Jurijs skaļi izteica savas optimistiskās domas un pat neievēroja, cik šķībi uz viņu visi skatās. Par laimi dzeramā (nu, vai to īsti var nosaukt par dzeramu, nav zināms - tehniskā spirta, vecas zaptes un kaut kaadas eļļainas substances sajaukums) Jurijam bija pietiekami un visiem sāka parādīties tīri tā neko vāplis, tāpēc neviens neiebilda Jurija pilnīgi bezjēdzīgajai mermelēšanai.

Ē, kāds negrib uzdejot? Piešķirsim Žeņam bajānu, lai uzrauj "Murku"... Nu, kura no jums daiļavām gribētu cieši piekļauties pie manas vīrišķīgās krūts?

[Massacre]

Jevgēņijs nebija dizrdējis no sarunas neko daudz un tas šķita kaitinoši, tāpēc klausīšanās nodarbei Žeņa atmeta ar roku, jo no aprautām frāzēm neko daudz nevarēja secināt, tāpēc nolēma pievienoties pārējiem apjukušajiem un gaidīt, kad jaunumus paziņos pašiem.

Jurija muldēšanu viņš vērā neņēma, bet ierosinājumu par "Murkas" uzspēlēšanu uzņēma ar velnišķīgu smīnu.
"Padod tik šurp to bajānu un es jums uzrīkošu kārtīgas dejas!"

[washulis]

oho... margarita noklausījās jaunpienācēju sarunu. tagad viņi nāks te saimniekot...? to nu gan gribetu redzēt. viņa pie sevis smīkņāja. iznest saulītēizklausās. jau nereāli, bet nebūs garlaicīgi... viņa nodomāja un iznākdama no mājas stūra, sāka soļot uz to dobi, ko nebija pabeigusi. beigdama ravēt, viņa nopētīja debesis. saule jau augstu. un nu devās uz rudzu lauku. varēs vēl kādam pastāstīt, ko tad tie fašisti taisās te darīt...

[mr Bl@ck]

Messeršmits saprata, ka biedri vkurili kas un kā un ka tagad viņi te būtu noteicēji. Tas nekas ka tagad valdīja regejs un komunisms, drīz būs jautri. Messeršmitam pat sāka rasties dažas sadistiskas idejas kā apstrādāt citus kolhoziņus. Un tās nebija kaķīšu kastrēšanas.
Viņš pamāja Ksenam ka sapratis, ka jāizpēta būs rajona centrs un tad tur visi būs uz ausīm.

[Overlord]

Tehnikumieši,vieglas dienas? Mēs no maskavas? Hermanis ne vella nesaprazdams uzmeta visai kompānijai jautājošu skatienu. Atbrīvots no saitēm viņš lēnā garā piecēlās kājās un ne nieka nesaprazdams un sejā veidojoties āža cienīgai sejas izteiksmei šams sāka aptvert visu kas noticis.
Nebija nekādas reakcijas uz Bērziņa kunga dziesmu, tieši otrādi-visi sarkanie centīgi noignorēja viņu. 'Varēja matīt ka Staļins jau labu laiku kā miris, jo pat šajos pirmatnējos pāķos vairs nekniedēja nost "fašismu propogandējošas idejas" izplatošus subjektus.
Mēs būsim noteicēji,eh? Brigadens pasmīnēja jo nu viņam daleca. Kā būtu ar nelieliem Audriņiem vai Austrumprūsiju lokālā mērogā? viņš nočukstēja pietiekami klusi,lai to nedzirdētu tie,kam tas nebija jādzird

[Mattiass]

Ksens viņam piemiedza ar aci.
— Man ir labāka ideja, — viņš klusu atbildēja, — es tev to mazliet vēlāk izklāstīšu, bet — viņš pārgāja uz normālu balsi, — tavai ķepai viss kārtībā? Esi gatavs veikt varoņdarbus? Vai tevi sākumā aizvest līdz tuvākajai slimnīcai, kā to ieteica Boriss? — viņš ar galvas mājienu Bruno virzienā deva skaidru zīmi Brigādenfīreram, par kuru ir runa.
— Ja nē, tad nāc, būs saruna.