Nārnija interesantāka par Poteru Opcijas

[ils]

Džeinas Tamuļevičas raksts no 29. februāra "Dienas".

Klaiva Steplza Lūisa grāmata "Lauva, Ragana un drēbju skapis" atzīta par visu laiku labāko
bērnu grāmatu labdarības fonda "Booktrust" rīkotajā aptaujā, bet stāsts "Harijs Poters un
Jauktasiņu princis" iekļuvis vien sestajā vietā, ziņo "The Times".
Šajā aptaujā tika izjautāts 4000 cilvēku vecumā no 16 līdz 65 gadiem, lai noskaidrotu, kuras
grāmatas vajadzētu izdalīt bērniem bez maksas labdarības projektā "Booktrust". Kā atzinusi
viena no projekta organizatorēm Ruozmarija Klārka, cilvēki, vērtējot grāmatas, izmantojuši
savas bērnības atmiņas. "65 gadus vecie var nebūt pazīstami ar Hariju Poteru, taču grāmata
"Lauva, Ragana un drēbju skapis" joprojām iekaro arvien jaunas auditorijas, un ar dažādu
ekranizāciju palīdzību to iemīļo arī grāmatu nelasītāji."
Konija Durieza, kas ir grāmatu par K.S. Lūisa un arī Dž.R.R.Tolkina daiļradi autore, atzinusi, ka
Lūisa spēcīgākais trumpis ir viņa vēsturnieka zināšanas, kuras, savijot ar fantāzijas pasauli,
var izveidot pasakainus stāstus.
Par otro labāko grāmatu aptaujātie pasaku mīļi atzinuši Ērika Karla grāmatu "Ļoti izsalkušais
kāpurs" ("The Very Hungry Caterpillar"), kas pagaidām vēl nav tulkota latviešu valodā. Šī
1969. gadā pirmo reizi izdotā bilžu grāmata pasaulē tiekot pārdota ar ātrumu viens eksemplārs
minūtē. Trešajā vietā iekļuvusi Enidas Blaitones piedzīvojumu grāmatu sērija "Ievērojamais
piecnieks" ("Famous Five") - lai arī šie stāsti uzrakstīti pagājušā gadsimta četrdesmito gadu
sākumā, joprojām tie uzrunā klausītājus. Par ceturto labāko atzīta angļu rakstnieka Alana Milna
grāmata par lācīša Vinnija Pūka piedzīvojumiem. Piektajā vietā - Roalda Dāla grāmata "The
Big Friendly Giant" ("Lielais, draudzīgais milzis") par pasaku briesmoni, kurš satiek meiteni
no reālās pasaules. R. Dāls radījis vairākas pasaulē iemīļotas bērnu grāmatas, un viena no tām
- "Čārlijs un šokolādes fabrika" pirms pāris gadiem piedzīvoja arī ekranizāciju ar aktieri Džoniju
Depu galvenajā lomā.

Personīgās domas.
Pilnīgi dabiski, ka bērnībā lasītās, mīļākās grāmatas - lasītas un pārlasītas desmitām reižu - ir
arī mīļākās vecumdienās. Tāpēc "Nārnijas" uzvara šeit ir likumsakarīga, tāpat kā tas, ka man
bērnībā nebija iespējas to lasīt. Kad intereses pēc nolēmu to izlasīt, sapratu, ka esmu viņai
par lielu, kaut kā vairs neaizrāva. Savukārt - Poters aizrāva, jo tā jau nav tipiska bērnu grāmata,
tā ir grāmata visiem vecumiem.
Statistikai, par sevi:
1) mīļākā pirmā, dzirdētā pasaka "Sarkangalvīte un vilks";
2) mīļākā pirmā, lasītā pasaka "Sniegbaltīte un septiņi rūķīsi";
3) no pirmajām mīļākā pasaku grāmata "Latviešu tautas pasakas";
4) pirmā, mīļākā fantastikas grāmata "Andromēdas miglājs";
5) pirmā, mīļākā fantastikas filma "Vētru planēta".

[Massacre]

Nārnija, maigi sakot, nekam neder. Ne man patīk doma, ne temats, ne izpildījums.
Un, ja runā par ekranizējumiem: slikti paliek, ja godīgi. Izskatās pēc teātra brīvā dabā, kurš veidots no kabatas naudas līdzekļiem.
Smieklīgi.
Lasīt var, bet šajā ziņā HP un GP ir uh! cik reižu labāki!

[Beppo]

Nārnijas pasaule man ir ļoti mīļa, bet tas tikai tāpēc, ka reiz sensenos laikos es "Lauvu, Raganu un Drēbju skapi" pārlasīju reizes divdesmit. Toreiz vēl latviski bija iznākusi tikai tā daļa, un citas labu laiku netika izdotas. Kad pirmoreiz tika izdota visa sērija, izlasīju, protams, un vīlos. "Burvja māsasdēls" bija pieņemams un "Zirgs un viņa zēns" pat ļoti interesants, tomēr ar katru nākamo grāmatu tās kļuva aizvien sviestainākas, lasot "Pēdējo krēslu" vēl līdz pēdējām lappusēm cerēju, ka nu taču sāksies kaut kas sakarīgs, bet nekā. Kopumā par Nārnijas sēriju — jaukas grāmatas apmēram septiņus gadus veciem bērniem, bet ne pieaugušajiem (pretstatā Vinnijam Pūkam vai Astrīdas Lindgrēnes grāmatām, kuras, lasot priekšā savam bērnam, arī vecāki neaizmigs).
Kā jau ils teica, aptaujas iznākums ir tikai loģisks, vecmāmiņas un vectētiņi balso par savām mīļajām bērnības grāmatām, kā nekā tām ir pievienotā vērtība — bērnības atmiņas. Es arī "Kapteiņa Blada odiseju" liktu augstāk par "Mežonīgajiem pīrāgiem".

[la sindy]

Nārnijas hronika ir lasāma, un nekas vairāk. Savukārt Potera grāmatas ir aizraujošas un interesantas... Es esmu izlasījusi dažas Nārnijas grāmatas, un man tās nelikās īpaši baudāmas, jau lasot ar pirmo reizi, un kas nu būtu, ja es vēlreiz sāktu tās lasīt... Savukārt Poteru es varu mierīgi pārlasīt neskaitāmas reizes...

[Vilks]

Man šķiet savāds šāds dalījums - interesantāka/mazāk interesanta. man patīk gan Nārnijas, gan HP grāmatas. Tās visādā ziņā ir atšķirīgas, un Nārnija man šķiet gaišāka/mīlīgāka/drošāka pasaule, tomēr es neņemtos apgalvot, ka viena ir labāka un otra sliktāka.

Lai gan, ja jautājums būtu, kuras grāmatas dāvināt bērniem, es būtu par Nārnijas grāmatām. Kas gan nenozīmē, ka tās manuprāt ir labākas.

[Veela]

Izlasīju Nārnijas hroniku pirmās 4.daļas 4.klasītē, Poteru - pēc tam(6....)
Manuprāt, abas labas, un abas tādā secībā un vecuma grupā arī jālasa.

[Malduguns]

Nērnija pavisam noteikti ir gaišāka un sirsnīgāka par Poteru. Un, iespējams, man pat patīk labāk, jo ar "Lauvu, raganu un drēbju skapi" es kopā uzaugu. Poters nāca pēc tam. Turklāt tagad viņš ir kļuvis par vienu no tiem varoņiem, kuri stāv manā grāmatu plauktā un kustināti netiek, tomēr Nārniju es vēl pārlasu ar prieku, pat aiztipinu uz bibliotēku pakaļ tām grāmatām, kuras man nav, lai pārlasītu.
Lai gan... kopumā jau arī pašam Poteram nav ne vainas, tomēr masu psihoze ir pārlieku noplicinājusi viņa tēlu.
Gredzenu pavēlnieks pāri visam!

Šo rakstu rediģēja storyteller: 17.06.2009 21:57

[Miervaldis Gotiņ...]

Nārnija interesantāka par Poteru

Neesmu lasījis ne vienu, ne otru, bet spriežot pēc filmām - Nārnija bija reāli aizmidzinoša. Princis Kaspijānis bija jau drusku dzīvāks, tomēr HP imho ir saistošāks (kaut gan jāatzīst, `Fēniksa ordenis` manuprāt bija pavājš, salīdzinot ar iepriekšējām daļām).

Attiecībā uz bērniem iesakāmajām/dāvināmajām grāmatām - `Vinnijs Pūks`, `Karlsons` un `Skudras nepadodas` dedzina un stūrē.