Džeinas Tamuļevičas raksts no 29. februāra "Dienas".

Klaiva Steplza Lūisa grāmata "Lauva, Ragana un drēbju skapis" atzīta par visu laiku labāko
bērnu grāmatu labdarības fonda "Booktrust" rīkotajā aptaujā, bet stāsts "Harijs Poters un
Jauktasiņu princis" iekļuvis vien sestajā vietā, ziņo "The Times".
Šajā aptaujā tika izjautāts 4000 cilvēku vecumā no 16 līdz 65 gadiem, lai noskaidrotu, kuras
grāmatas vajadzētu izdalīt bērniem bez maksas labdarības projektā "Booktrust". Kā atzinusi
viena no projekta organizatorēm Ruozmarija Klārka, cilvēki, vērtējot grāmatas, izmantojuši
savas bērnības atmiņas. "65 gadus vecie var nebūt pazīstami ar Hariju Poteru, taču grāmata
"Lauva, Ragana un drēbju skapis" joprojām iekaro arvien jaunas auditorijas, un ar dažādu
ekranizāciju palīdzību to iemīļo arī grāmatu nelasītāji."
Konija Durieza, kas ir grāmatu par K.S. Lūisa un arī Dž.R.R.Tolkina daiļradi autore, atzinusi, ka
Lūisa spēcīgākais trumpis ir viņa vēsturnieka zināšanas, kuras, savijot ar fantāzijas pasauli,
var izveidot pasakainus stāstus.
Par otro labāko grāmatu aptaujātie pasaku mīļi atzinuši Ērika Karla grāmatu "Ļoti izsalkušais
kāpurs" ("The Very Hungry Caterpillar"), kas pagaidām vēl nav tulkota latviešu valodā. Šī
1969. gadā pirmo reizi izdotā bilžu grāmata pasaulē tiekot pārdota ar ātrumu viens eksemplārs
minūtē. Trešajā vietā iekļuvusi Enidas Blaitones piedzīvojumu grāmatu sērija "Ievērojamais
piecnieks" ("Famous Five") - lai arī šie stāsti uzrakstīti pagājušā gadsimta četrdesmito gadu
sākumā, joprojām tie uzrunā klausītājus. Par ceturto labāko atzīta angļu rakstnieka Alana Milna
grāmata par lācīša Vinnija Pūka piedzīvojumiem. Piektajā vietā - Roalda Dāla grāmata "The
Big Friendly Giant" ("Lielais, draudzīgais milzis") par pasaku briesmoni, kurš satiek meiteni
no reālās pasaules. R. Dāls radījis vairākas pasaulē iemīļotas bērnu grāmatas, un viena no tām
- "Čārlijs un šokolādes fabrika" pirms pāris gadiem piedzīvoja arī ekranizāciju ar aktieri Džoniju
Depu galvenajā lomā.

Personīgās domas.
Pilnīgi dabiski, ka bērnībā lasītās, mīļākās grāmatas - lasītas un pārlasītas desmitām reižu - ir
arī mīļākās vecumdienās. Tāpēc "Nārnijas" uzvara šeit ir likumsakarīga, tāpat kā tas, ka man
bērnībā nebija iespējas to lasīt. Kad intereses pēc nolēmu to izlasīt, sapratu, ka esmu viņai
par lielu, kaut kā vairs neaizrāva. Savukārt - Poters aizrāva, jo tā jau nav tipiska bērnu grāmata,
tā ir grāmata visiem vecumiem.
Statistikai, par sevi:
1) mīļākā pirmā, dzirdētā pasaka "Sarkangalvīte un vilks";
2) mīļākā pirmā, lasītā pasaka "Sniegbaltīte un septiņi rūķīsi";
3) no pirmajām mīļākā pasaku grāmata "Latviešu tautas pasakas";
4) pirmā, mīļākā fantastikas grāmata "Andromēdas miglājs";
5) pirmā, mīļākā fantastikas filma "Vētru planēta".

nu man gan tas nārnija gabals ne visia... laikām tāpēc ka izlasīju viņu nesen un tas spētu aizraut tikai pašus jaunākos.

brīnos ka poters tik zemu, lai gan ir domāts visiem. pārsteidz arī tas ,cik augstu tikusi "šokoādes fabrika", ko uzskatu pat labāku par nārniju, bet katram jau savs...

tas ka visas klasiskās pasakas par sniegbaltīti un citiem ir pieminētas, tas jau bija gaidāms.

mmm, man arii patika šokolaades fabrika. atskaitot to ka regulaara taas graamatas paarlasiišana var novest liidz aptaukošanai

nu ja...es lasiiju visas graamatas Naarnijas hronikaam, bet peec 3 daļas vairs nespeeju sagaidiit kad izdos laviski un ņēmu un izlasiiju visas angliski, veelaak latviski izdotaas piepeerkot principa peec, lai buutu pilns komplekts.

bet kad izlasiiju peedeejo daļu angliski paargaaja visa patikšana - taa arii peedeejo daļu nenopirku

Ja Nārniju būtu lasījis agrāk, bērnībā, tad varbūt patiktu vairāk.
Kopumā nav tik slikti, lai gan...
Pārāk maz ko lasīt, nevar kārtīgi iedziļināties.
Liekas, ka grāmata krievu valodā ir apmērma tikpat bieza cik viens Poters.
Izlasīju, normāli. Aizmirsu.

Aptaujas vispār ir dīvainas. Cilvēki neparedzami. Šaubos, via Nārniju jebkad pirka kā Poteru, bet redz, ļaudīm patīk labāk...

Pirmā un otrā Nārnija bija labas. Vēlāk kļuva garlaicīgi....
Par spīti tam, man protams Poters patika labāk...
Man arī šķiet, ka Poters ir populārāks nekā Nārnija...
Čārlijs un Šokolādes fabrika - tiik sen lasīta, bet bija laba. Filma....tā arī bija super....
Visā visumā piekritu topam

man protams būtu totāli cits tops bet lai paliek^^

par bērnības pasakām runājot: joprojām fanoju par Aladinu, Skaistuli un briesmoni, Anastasiju, Mulanu- Disneja izpildījumā. un vel dažas ko zinu vien fragmentāri.
bet tā tautas pasakas jebkādas ir woot

"Nārnijas hronikas" iesaku lasīt angliski - ne tāpēc, ka tulkojums būtu slikts, bet gan tāpēc, ka daudzas nianses labāk iespējams novērtēt, ja lasa oriģinālvalodā - kaut vai vecvārdu lietojumu, piemēram.

Luiss par bērnu grāmatām teicis:

"Ja bērnu grāmatas autors ir atradis īsto veidu, kā pasacīt savu sakāmo, tad lasītāji viņa darbu lasīs un pārlasīs jebkurā vecumā. [..] Man gandrīz vai gribas apgalvot: bērnu grāmata, kura patīk tikai bērniem, ir slikta bērnu grāmata. Labās dzīvo ilgāk. Valsis, kas sagādā prieku tikai dejošanas brīdī, ir neizdevies valsis."

Lielbritānijā šīs grāmatas tiešām lasa arī pieaugušie.

"Even now, if I was in a room with one of the Narnia books I would pick it up like a shot and re-read it."

Kas to teica? Džoanna Ketlīna Roulinga...

Ciktāl runa ir par šādām aptaujām, tās nepierāda neko būtisku. Ir tāds brīnišķīgs teiciens: "Ir meli, lieli meli un statistika." Aptaujas var sniegt priekšstatu par kaut kādām tendencēm, bet tās nekad nebūs pilnīgi precīzas, jo visus cilvēkus tāpat nav iespējams aptaujāt, turklāt ir iespējams iegūt "nepieciešamos" rezultātus, ja vien uzdod tendenciozus jautājumus un izvēlas piemērotu mērķauditoriju. Šajā gadījumā aptaujāti bija pieaugušie; ja šo pašu jautājumu uzdotu bērniem, rezultāti būtu pavisam citādi.

Es ari Narnijas Honikas uzskatu labakas par Potra piedzivjumiem.
Poters tada izklaide vien ir.
Hronikas vairak liek aizdomaties par sevis garigo un fizizko pilveidoshanu. Par to ka pavadi savu dzivi:iznieko sikumos vai atstaj aiz sevis ko paliekoshu,ko atceras vel ilgi pecnaceji.

Man nepatīk Nārnijas hronikas. Garlaicīgi, visai prasti un neorģināli. Viss tādā tipiskajā pasaciņu stilā. Nu jā, bet bērniem jau vienmēr ir patikušas pasakas. Kad es biju bērns, man arī patika pasakas. Varbūt tieši tāpēc arī HP ir tikai sestajā vietā. Tā jau ir mazliet dziļāka rakstura grāmata, ko ne visi sīkie sapratīs - ļaunums, mīlestība, dzīves skarbā realitāte, nāve. Ļoti pašsaprotami.

nezinu, noskatoties filmu stāsts likās pārlieku bērnišķīgs un nezinu vai vēlos lasīt arī grāmatu!

Ja man jāsaka godīgi, man gan "Nārnijas Hroniku" uzvara tik pilnīgi dabiska viss neliekas. Kad bērnībā centos izlasīt, tiku pāri pirmajai nodaļai. Ļoti nepatika. Jau tad likās, ka grāmatas sarakstītas diezgan truli. Nu, pietrūka tā asumiņa, kad lasīju, likās, ka galvenie varoņi visam pārāk ātri notiuc, itin kā jau pie šādām lietām būtu pieraduši. Jā, kad noskatījos filmu, likās tā tīri neko, bet nu teikt, ka biju sajūsmā arī nevaru. Tā kā, manā gadījumā uzvaru gūst Poters, kaut vai ar šo te: "But I'm Harry, Just Harry."

CW

Man arī harijs patīk labāk. kad biju mazāka patika šeit minētā Enidas blaitones grāmata. Un kad biju pavisam pavisam maziņa patika pepija, divas lotiņas, karlsons, madikena...ar pasakām neaizrāvos.

Nesen atkal pārlasīju visas Nārnijas hronikas daļas. Man patīk. Tur ir tādas sakarības, ko varbūt bērns gluži neuztvers, bet man tās vai krita acīs.
Turklāt mums ar Mattiasu šorīt sanāca interesanta diskusija par to, vai Aslans kā lauva var būt valsts valdnieks.

Tomēr nekas nepārspēs manu bērnībā vismīļāko bērnu grāmatu "Visskaistākās pasakas", kuru es lasīju tik bieži, ka beigās tā izjuka pa lapaspusēm un, kad mamma to atkal salīmēja kopā, tā bija apjomā kļuvusi divreiz biezāka.
Kā arī nepārspējama ir sērija Brīnumzemes pasakas, kur ir dažādu tautu pasakas, un to es arī vēl joprojām pārlasu. Bet tas ir mans personīgais viedoklis.

Man Harijs patīk daudz labāk nekā Nārnija, bet Donaldi Daki manā sirdī paliks mūžīgi

Abi labi. Patīk. Katrs tapis savā laikā. Harijs Poters ir mūsdienīgāks un varētu pat teikt asākiem notikumu pavērsieniem, nekā Nārnijas hronikas. Nārnijas hronikas salīdzinoši ir mierīgākas un ne ar tik asiem notikumu pavērsieniem.
Atliek piekrist Diabolic:Donalda Daka komiksi! Jā! Un tie, atšķirībā no HP un NH, nav beigušies.

poters viennozīmīgi ir mūsdienīgāks, un es nezinu kāpēc tomēr nārnija atzīta par interesantāku.
nesen mēģināju iesākt lasīt nārniju, bet vienkārši nelasījās. nu neienteresēja,galīgi.

Nārnija ir daudz dziļāka un gaišāka par Poteru. Poters tomēr ir tāds pagarš trilleris, savukārt Nārnijas hronikas ir filosofiska grāmata, ticiet vai nē. Lai pilnībā izprastu Nārniju un to pašu GP, tomēr ir jāzin( jābūt izlasītam) Evanģēlijam un Bībelei kopumā. Tie, kas lasīja Svētos rakstus, Nārnijas Hronikās uzreiz pamanīs simtiem un tūkstošiem alegoriju. GP ir daudz dziļāka un filosofiskākā par Hronikām, tur nu jābūt teologam, lai pilnībā saprastu "mesidžu".

Nu un? Tur var būt šifrā iebāzta kaut vai pasaules nāves stunda, bet, ja es gribēšu tikai palasīt grāmatu, tad meklēšu tajā sižetu, nevis kaut kādas tur zīmes un gudrības. Ja man vajag kaut ko tādu, tad varu arī palasīt dzeju, aforismus, filozofiju u.t.g.

Tad jau Nārnija nemaz nav bērnu grāmata, ja jābūt teologam, lai līdz galam saprastu. Tas tāpat kā bērnam iedot "Mazo princi".
Es bērnībā lasīju "Lauva, ragana un drēbju skapis", bet neatzīšu, ka man šķita interesanti. Lielākā daļa labo bērnu darbi un apkopoti tajos "Sprīdīša bibliotēka" sējumos. Atceros man laukos bija veseli divdesmit un visus izlasīju.
Ļoti patika 10. grāmata. Tur bija viens garstāsts puišiem ar nosaukumu "Sirds" (autoru neatceros). Un "Trollītis Mumins", "Alise brīnumzemē", "Ceļojums uz zemes centru", "Oza zeme", "Pieci bērni un kaut kas"... ...

Harijs Poters ir jau citai paaudzei. Manā gadījumā tas jau vairs nav bērnam bet pusaudzim.

o nē, manuprāt, POters ir daudz interesantāks. Esmu lasījusi to nārniju. Izlasīju un viss. Nekādu prieku vai kā. It kā starpcitu! Jā izlasīju, un??? Nekā sevišķa!

Nārnija, maigi sakot, nekam neder. Ne man patīk doma, ne temats, ne izpildījums.
Un, ja runā par ekranizējumiem: slikti paliek, ja godīgi. Izskatās pēc teātra brīvā dabā, kurš veidots no kabatas naudas līdzekļiem.
Smieklīgi.
Lasīt var, bet šajā ziņā HP un GP ir uh! cik reižu labāki!

Nārnijas pasaule man ir ļoti mīļa, bet tas tikai tāpēc, ka reiz sensenos laikos es "Lauvu, Raganu un Drēbju skapi" pārlasīju reizes divdesmit. Toreiz vēl latviski bija iznākusi tikai tā daļa, un citas labu laiku netika izdotas. Kad pirmoreiz tika izdota visa sērija, izlasīju, protams, un vīlos. "Burvja māsasdēls" bija pieņemams un "Zirgs un viņa zēns" pat ļoti interesants, tomēr ar katru nākamo grāmatu tās kļuva aizvien sviestainākas, lasot "Pēdējo krēslu" vēl līdz pēdējām lappusēm cerēju, ka nu taču sāksies kaut kas sakarīgs, bet nekā. Kopumā par Nārnijas sēriju — jaukas grāmatas apmēram septiņus gadus veciem bērniem, bet ne pieaugušajiem (pretstatā Vinnijam Pūkam vai Astrīdas Lindgrēnes grāmatām, kuras, lasot priekšā savam bērnam, arī vecāki neaizmigs).
Kā jau ils teica, aptaujas iznākums ir tikai loģisks, vecmāmiņas un vectētiņi balso par savām mīļajām bērnības grāmatām, kā nekā tām ir pievienotā vērtība — bērnības atmiņas. Es arī "Kapteiņa Blada odiseju" liktu augstāk par "Mežonīgajiem pīrāgiem".

Nārnijas hronika ir lasāma, un nekas vairāk. Savukārt Potera grāmatas ir aizraujošas un interesantas... Es esmu izlasījusi dažas Nārnijas grāmatas, un man tās nelikās īpaši baudāmas, jau lasot ar pirmo reizi, un kas nu būtu, ja es vēlreiz sāktu tās lasīt... Savukārt Poteru es varu mierīgi pārlasīt neskaitāmas reizes...

Man šķiet savāds šāds dalījums - interesantāka/mazāk interesanta. man patīk gan Nārnijas, gan HP grāmatas. Tās visādā ziņā ir atšķirīgas, un Nārnija man šķiet gaišāka/mīlīgāka/drošāka pasaule, tomēr es neņemtos apgalvot, ka viena ir labāka un otra sliktāka.

Lai gan, ja jautājums būtu, kuras grāmatas dāvināt bērniem, es būtu par Nārnijas grāmatām. Kas gan nenozīmē, ka tās manuprāt ir labākas.

Izlasīju Nārnijas hroniku pirmās 4.daļas 4.klasītē, Poteru - pēc tam(6....)
Manuprāt, abas labas, un abas tādā secībā un vecuma grupā arī jālasa.

Nērnija pavisam noteikti ir gaišāka un sirsnīgāka par Poteru. Un, iespējams, man pat patīk labāk, jo ar "Lauvu, raganu un drēbju skapi" es kopā uzaugu. Poters nāca pēc tam. Turklāt tagad viņš ir kļuvis par vienu no tiem varoņiem, kuri stāv manā grāmatu plauktā un kustināti netiek, tomēr Nārniju es vēl pārlasu ar prieku, pat aiztipinu uz bibliotēku pakaļ tām grāmatām, kuras man nav, lai pārlasītu.
Lai gan... kopumā jau arī pašam Poteram nav ne vainas, tomēr masu psihoze ir pārlieku noplicinājusi viņa tēlu.
Gredzenu pavēlnieks pāri visam!

Neesmu lasījis ne vienu, ne otru, bet spriežot pēc filmām - Nārnija bija reāli aizmidzinoša. Princis Kaspijānis bija jau drusku dzīvāks, tomēr HP imho ir saistošāks (kaut gan jāatzīst, `Fēniksa ordenis` manuprāt bija pavājš, salīdzinot ar iepriekšējām daļām).

Attiecībā uz bērniem iesakāmajām/dāvināmajām grāmatām - `Vinnijs Pūks`, `Karlsons` un `Skudras nepadodas` dedzina un stūrē.