Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[gwinerva]

-Vai tad mes nevaram pieskarties arī gramatplauktiem, Tehanu ar interesi noprasīja.
Man likās Ohegass teica, ka nvaram ņemt grāmatas...laikam būšu laidusi gar ausi...
Meitenei likās, ka viņa pa daudz runā, bet viņa bija tik nogarlaikojusies.
Vajadzēja taču kādam pakrist uz nerviem, vai vienkārsi parunāt, lai īsinātu laiku...
Varbūt to varētu izdarīt ar kādu plielāku koku, vai ar spērienu - apgāst gramatplauktu.Prātīgak būtu pasaukt bibliotēkāru, bet laikam tomēr viņš ir aizņemts...
-Vai ar vampīru brāļiem viss kārtībā? Man kaut kā liekas, ka viņi baigi ilgi prom...Vai arī vienkārši šai vieta laiks iet ka gliemezis.

OOC:nekasn, nekas, tu jau uzņemies taka gm lomu, jo grpefruit netiek iekšā..un līdzarto arī pūķis nevar postot... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) jāuzvana šovakar grāpim, varbū izdosies viņu pierunāt iepostot, ja nebūs pārak aizņemta...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 05.02.2008 19:23

[Īvs]

Ar kustīgo plākšņu palīdzību, Gorkijs atbildēja uz meitenes pirmo jautājumu, un apiet to nevar.
Ak, man likās, ka, ja tu spēj pārvērst, vari arī likt plauktam būt kustīgam plauktam, viņš pievērsās Roisam. Nu, kaut kā tā. Te bija kāda neskaidrība.
Bet vējš te patiešām noderētu. Un nevis, lai izceltu grāmatu, jo to nevar tā vienkārši izcelt - vienīgi ar telekinēzi - bet, lai izkustinātu plauktu.
Tas likās daudz vairāk izdarāms. Bet arī tā varēja plauktu nogāzt.
Ja Vibeke plauktu izkustinās, kādam būs jāpietur, lai tas nenogāztos un vēl kādam jānoķer grāmatas.

ooc: Vampīri jau netiks atstāti novārtā dēļ šī. Vai tomēr?

[Massacre]

Roiss pasmaidīja.
"Es varētu, bet tas prasītu ļoti daudz spēka un izdotos tikai ja būtu tuvu nedēļas beigām. Turklāt man vēl ir mans plāns." viņš ar nožēlu teica, klusībā lādēdams sevi, ka nav pietiekami spēcīgs divām lielām pārvērtībām.

ooc: ja vairākums atbalstīs (?) un pēc kādām 30 min brāļi vampīri neieradīsies, tad es pieņemšu, ka brāļi atgriezās un iedeva man visu vajadzīgo, iepostošu varen garu postu un tad varēsiet ko pasākt...Un es jūs likšu mierā.(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Džezā tikai Meit...]

Fierra pamāja ar galvu. Viņa bija gatavībā darīt jebko, taču spēki tiešām bija jākrāj un tādēļ viņa nolīda kādā stūrītī. Meitene skatījās uz pārējiem un gaidīja, kad brāļi ieradīsies, lai varētu sākt darbību. Meitenes acis vērās uz Viljamu, kurš bija noņemts ar dziedēšanu. Fierra atslīga pret sienu un aizvēra acis. Apkārt murdēja balsis, visi kaut ko runāja.. Fierra nezināja kā var palīdzēt, taču viņa to darīs. Viņa atvēra acis. Lēnām piecēlusies kājās, meitene devās pie Viljama un nočukstēja.
- Sveiks -
Rokas liegi pabužināja puiša matus un viņa nosēdās puisim blakus.

[Grēkmeistars]

OOC Paspēju. ^^ Damjān, es tevi pavilkšu līdzi.

Dominiks pagalam apkrāvies ar "Floras un Faunas pasauli" ieteleportējās bibliotēkā, savādā kārtā arī brālis atgriezās gandrīz reizē ar viņu.
- Mēs tiešām esam dvīņi.
Viņš pasmējās, redzēdams, ka brālis ir tik pat ļoti apkrāvies un jā... viņš bija notvēris arī kādu pagalam trakojošu rūķi.
Dominiks nosvieda maisu un zarus, kas nekādi negribēja atkabināties no Dominika apģērba, uz zemes blakus Roisam.
- Darīts! Atvainojos, ka tik ilgi, apsvēru iespēju aizbēgt no šejienes. Damjāns laikam aizkavējās tāpēc, ka viņam ap šo laiku bija jālaista raflēzija.
Viņš pasmējās, nesaprazdams, kāpēc ir tik jautrs tādā brīdī. Reizēm citiem tas likās nepārspējami kaitinoši.
Dominiks ļāva Odinam beidzot! izrauties no viņa rokām, un burunduks uzreiz devās tieši pie Vibekes.
Tātad, ko tu taisies tagad darīt?
Viņš nopietni vērsās pie Roisa, palīdzēdams brālim tikt vaļā no pielipušajiem dadžiem.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 05.02.2008 20:24

[Massacre]

Bibliotēkā.

Roiss pateicās Demjānam un Dominikam par materiālie un pārvietoja tos uz diezgan paprāvo čupu ar visādām lietām.
Puisis ignorēja Dominika jautajumu. Viņš bija nolēmis rīkoties par spīti tam, ka plāns no nometnieku puses var tik uzskatīts par bezjēdzīgu.

Izdalījis katram lapiņu ar instrukciju Roiss satraukti gaidīja Ohegasa atbildi, taču pēc mirkļa apķērās un piegāja pie rūķīšiem ko pajautāt.
Rūķīši izskatījās varen domīgi un jaunpienākušais izskatījās diezgan entuziastisks par plānu un izrādās zināja paralizējoša brūvējuma recepti. Kamēr rūķis klāstīja recepti Roiss lēnām pārvērta trīs pērlītes šajā brūvējumā, kas bija iekš zaļas pudelītes. Novietojis rūķus sev uz pleca, Roiss piegāja pie dažādā floras un faunas veidojumu čupas un uzmanīgi novietoja pudelīti pašā tās augšā. Devis zīmi uz pleca sēdošajiem, viņš uzlika abas rokas pie kaudzes.
Bērzā bija spēcīga un laba enerģētika. Ozols vienmēr bija vairojis spēku un iespējas pārkāpt savas robežas. Savukārt katrai citai lietai piemita sava enerģija, ko visu Roiss uzsūca, lai novadītu sev vēlamā vizienā, pārradot lietas jaunā matērijā. Apkārt bija jūtama virmojam spēcīga maģija. Un izrādās, ka mazā rasas lāsīte, ko puisim bija pasniegušas fejas, vairoja viņa maģijas izdošanos un varenumu. Sēdēja viņš atspiedies pret sienu uz zemes un aizvēris acis klausījās rūķu čukstos, kas lēnām pārtapa lietā, ko puisis bija vēlējies radīt.

Pēc visas darbošanās viņš bezspēcīgs un nespējīgs runāt bija atslīdzis pret sienu un rūķīši likās ļoti koncentrējušies uz kaut kā izpildi, nenolīda no viņa pleca.
Roisam priekšā gulēja milzīgs čupā salikts tīklveidīgs veidojums ar pieciem stūriem, divdesmit šķēpi, desmit mieti un katram gadījumam - vēl viena instrukcija.

Instrukcijā, ko Roiss izdalīja katram vienādu, bija rakstīts:
Sadarbībā ar rūķiem esmu izveidojis, divas reizes lielāku kā pats pūķis, tīklu. Īpašo rūķu tīklu, par kuru pamanīju rindiņu sarkanajā grāmatā. Tas gan nebija saistībā ar pūķiem, bet tomēr.
Tīklam ir pieci stūri, jo pūķim ir piecu punktu balstu sistēma, proti - aste, divas priekškājas, divas pakaļkājas, kas jānobloķē. Katra stūra galā ir liels riņķis, no kura tālāk turpinās pietiekami garš stiķis ar āķi galā. Tīkls ir no īpaša metāla un veidots necaursitamā pinumā. Šī metāla tīkla iekšpuse ir klāta ar mazām durstīgām, saindētām adatiņām, tāpēc nepētiet to. Tīkls ir viegls kā pūciņa par spīti tā masīvajam un drošajam apjomam. Tālāk, blakus tīklam ir redzami divdesmit rūķu kaluma šķēpi, kas spēj izlīdēt cauri tīklam tā it kā tā tur nebūtu, neietekmējot to un nesalaužot, bet spēj caursist pūķa bruņas.
Vampīriem, Demjānam, Dominikam, Fierrai, Gorkijam, ir jāpaņem katram savs tīkla gals un jāteleoprtējas sākumā virs pūķa, lai to iecentrētu, turot rokā tīkla āķi, pēc tam precīzi teleportējoties uz zemes, tā, lai tīklu varētu nostiprināt pie koka, klints vai kur nu jums ērtāk ar rokā turēto āķi.
Otrā rokā vampīriem jātur miets, kas pašlaik atrodas balkus tīklam un jāieliek tas riņķī. Rūķu maģija panāks to, ka miets pats ieduras zemē vai jebkurā citā materiālā, dubulti nostiprinot tīklu pie zemes.
Šādi, jūsu darbību laikā, pūķis būs piespiests pie zemes un nespēs izbēgt lidojot un sapīsies.
Tehanu vampīru teleportēšanās laikā neredzamai ir jāseko līdzi tam, kur paliek piektais brīvais stūris un jānostiprina tas tieši tāpat kā to dara vampīri. Būtu labi, ja Tu lidotu uz plātnes, ja tev tas izdodas.
Vibekei šo darbību laikā ir jāpanāk, ar vēja palīdzību, ka tīkls precīzi iekārtojas tā, lai paralizētu pūķi un tad, kad pārējie nostiprina to, ir jāaizlidina katram vai vismaz Tehanu [vampīri var paši teleportējoties paņemt] šķēpi/s.
Tālāk šis šķēps ir jāietriec pūķī [to var darīt arī bibliotēkā palikušie]. Šķēpi ir veidoti tā, ka neatkarīgi no metiena stipruma vai neveikla leņķa, tas nonāks mērķī un sliktākajā gadījumā iedursies pūķa ādas, kas ir zem zvīņām, augšējā slānī, paralizējot to kaut vai uz piecām minūtēm. Ja šķēpi trāpīs pietiekami dziļi un visi, tad iedarbības laiks paildzinās līdz pat stundai vai divām. Turklāt tīkls arī ir saindēts ar šo pašu šķīdumu, tāpēc pūķim vajadzētu būt apdullušam šo darbību laikā.
Tālāk jūs iegūsiet laiku pūķa nogalināšanai ar audzinātāju palīdzību vai vismaz sevis paglābšanai.
Lūdzu jūs - neminstinieties un dariet visu ātri. Ja tomēr jūs visi kopīgi nolemjat dažu sekunžu laikā, ka šis plāns ir ļoti nejēdzīgs, tad nedariet neko, neuzspiežu.
Bet lūdzu atcerieties: nedomājiet - dariet. Iespējams pūķis spēj lasīt domas. Mēs taču neko par to nezinām.
Manu bezspēku neņemt vērā. Sākumā domāsiet par sevi un pūķi, pēc tam mani.


ooc: varbūt varētu darīt tā - ja kāds kavē procesu vai nepievienojas, bet vairākums tomēr strādā un dara visu[ un ja rodas vēl kāda ģeniāla ideja, ko vajag darīt] negaidot pārējos un pieņemot, ka viņi visu izdara laikā. Pēc tam katrs nekavējušais varēs aprakstīt ko un kā darījis, bet vismaz uzbrukums būs ātrs un varēsim redzēt tālāko notikumu gaitu pēc iespējas drīzāk?
ja kas jautājams vai neskaidrības - PZ.

[Ludiēna]

neilgi pēc Dominika ieradās arī aizelsies Damjāns.
-Piedodiet... Reflēzija ir izslāpusi puķe...-
viņš it kā atvainojās.
-Ko esat nolēmuši darīt?-
Damjāns vēlējās zināt, redzot, ka ktram rokās ir pa lapiņai.
-Kas tas ir?-
viņš centās ielūkoties Dominika lapiņā.

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

- Rois, tu esi izdomājis plānu, ko cits būtu izdomājis gada laikā. Bet vai mūsu mērķis ir nogalināt pūķi?
Dominiks jautāja drīzāk gan sev, nevis Roisam, pārlasīdams instrukciju vēl un vēl. Viņš uzmeta skatu pārgurušajam gaišmatim. Grūti bija nelikties ne zinis.
- Šā vai tā... viņš savu ir izdarījis, precīzāk, viņš visu teorētiski ir izdarījis, bet mums paliek interesantākā daļa. Mēs ar Damjānu ņemam priekškājas, gribu, lai pūķis redz manu seju, kad tiek ieslodzīts.
Dominiks mazliet par daudz aizrautīgi noteica apkārtesošajiem. Viņa acis mirdzēja tā, it kā viņš visu mūžu būtu sapņojis par cīnīšanos ar pūķi. Kā nekā, tas ir kaut kas ievērības cienīgs.
Cenzdamies atvairīt pilnīgi visas bailes, viņš sāka ņemties ap jaunradītajiem priekšmetiem.
- Ka tik pašiem nesapīties...
Viņš nomurmināja.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 05.02.2008 21:24

[Massacre]

ooc: Demjān, tā lapiņa tika iedota arī tev. Es pat pasvītroju to 'katram'...(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Ludiēna]

OOC. man likās, kaviņš ieradās par vēlu. Laikam neuzmanīgi izlasīju. Piedod. šodien bija smaga diena, galva pušu lūzt.

Izlasījis zīmītes saturu viņš nopūtās.
-Kas jādara, tas jādara. Esmu gatavs.-
Damjāns domāja par mājām. ja nu nekas neizdodas, ko tad? Viņš centās aizgaiņāt šīs domas.
-Dominiks, jau neļaus nekam noiet greizi.-
Viņš palūkojās uz klātesošajiem.
-Kad mēs domājam to paveikt?-
Laika bija maz, un viņš to zināja. Atlika to apstiprināt arī citiem.

[Āksts]

Bibliotēkā

Sineila tikai stāvēja un noskatījās no malas. Plātņu pārvaldīšana Ohegasam jau bija kļuvusi par tādu kā pamatinstinktu, bet to nu gan Sineila nebija gaidījusi, ka viņš spēj sajust jebkuru cilvēka pēdu pieskārienu kokam. Izrādās Ohegasam plātnes bija kļuvušas par tādām kā papildu ekstremitātēm, jo Tehanu veiksmīgi izpildīja dažus trikus gandrīz kā ar sērfošanas dēli. Priekš viņas, šķiet, Roisam nekā nebija padomā. Vai tiešām Ohegass to tā vienkārši atstās?

No Ohegasa galda pacēlās pergamenta rullis un lodīšu pildspalva. No plauktiem izlidoja vairākas grāmatas un sakrāvās kaudzītē uz galda. To bija apmēram sešas. Pergaments nostājās pretī Roisam un pildspalva sāka rakstīt. Šāds sazināšanās veids prasīja mazāk enerģijas, nekā runāšana kāda prātā. Tā ne pārāk lēni bet kaligrāfiski izzīmēja tekstu:
- Šķiet, tev patīk vadīt! Uz galda esošajās grāmatās atradīsi informāciju par paralizējošām dzirām un pūķiem. Man patīk tavas idejas, bet neesi tik pārdrošs. Apgāzt plauktus! Tas tik būtu vareni! Un vai tu maz apzinies ar ko riskē? Uzņemoties vadību, dodot rīkojumus, tu automātiski kļūsti atbildīgs par tiem, kuri šos rīkojumus izpilda. Nešauj pār strīpu. BET! Man patīk tavas idejas, tādēļ atbalstu to īstenošanu. Tev vajag enerģiju. Maģiju atjaunot gan nespēšu, bet spēks staigāt būs. Mana galda labās puses pirmajā atvilktnē atrodas trauki ar ledenēm līdzīgu saturu. Apmēram ledenes tās arī ir, tikai dod daudz vairāk enerģijas. Izdali tās visas bibliotēkā esošajiem! Neaizmirsti arī pats sevi. Man ir tikai viens papildu noteikums tavam plānam. Tos, ko tu sūti laukā, tu nedrīksti atstāt bez uzraudzības paļaujoties, ka viņi tiks ar visu galā. Cik reizes mūžā gan viņi ir cīnījušies ar pūķi? Kad būsiet gatavi, jums jāstāv uz plāksnēm. Kaut kā mēs ar Dī atbrīvosim jums ceļu ārā no bibliotēkas, lai akmeņi nekristu uz galvas, bet uz katras plāksnes jābūt vismaz diviem. Uz divām plāksnēm jums pievienosimies mēs ar Dī. Kad cilvēks ir viens, viņš viegli var norauties no saites psiholoģiskā ziņā. Vajag, lai pastāvētu atkāpšanās ceļš - otrs cilvēks. Kad esat gatavi, tikai iedomājies.

[Develin_]

Viljams uzsmaidīja Fierrai, kad meitene nonāca viņam blakus un viegli viņu apkampa, bet maiguma brīdis bija īss. Īsāks nekā tas mēdza būt. Puisis saņēma lapiņu un to izlasīja, tad iebāza papīra gabaliņu bikšu kabatā un palūkojās ūz pārējiem. Konkrēti uzdevumi viņam netika doti, tādēļ Vils turpināja sēdēt, atbalstījis muguru pret kādu sienu.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra saņēma zīmīti no Roisa un izlasīja to. Viņa mirkli domāja un tad pavērās apkārt. Izredžu nebija un lai uzveiktu pūķi visiem tiešām bija jāstrādā kopā. Laika bija pārāk maz. Bija jāsāk rīkoties. Meitene piecēlās kājās un vēl mīļi uzsmaidīja Viljamam, kad devās pie pārējiem vampīriem. Klusi piegājusi pie abiem dvīņu brāļiem, Fierra noteica.
- Varbūt tagad? Esmu gatava. -
Tā drīzāk bija atbilde uz Damjāna jautājumu. Viņa vēlējās to izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai pūķis nepaspētu izdarīt kaut ko neparedzētu un neizdarītu vēl lielāku postu dabai. Meitene nostājās pie tīkla viena stūra un noteica.
- Es ņemu asti.. -
Viņa centās nedomāt par turpmāko, jo tā pūķis tiešām varētu uzzināt plānus. Ja nu viņam arī bija tādas spējas kā Ohegasam.

[Ludiēna]

Damjāns pamāja.
-Jā, tagad. Mēs ņemam to, ko neviens nevēlas ņemt.-
Viņš it kā pieteicās, apbrīnodams meitenes drosmi. Ja tebūtu bijusi Damjāna un Dominika mamma, viņa teiktu: Dēli, brauciet mājās, tikai atsevišķās mašīnās... Toties tēvs teiktu: Parādi tai aizaugušai ķrzakai, kur vēži ziemo...Damjāns domāja sekot tēva ieteikumam.
-Hm... kas mums ar Dominiku paliks? Es tikai ceru, ka viņam nekas nenotiks, ka nevienam nekas slikts nenotiks.-
Damjāns piegāja pie Dominika un iečukstēja ausī:
-Nu novecojusa frāze, bet... pie velna! Sargi savu pakaļu!-

[Gloresavena]

Atvainojos. Mana mīļā māsiņa kārtējo reizi parūpējās par to, ka man kārtējo reizi sanāk šitādi misēkļi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Lūdzu izdzēst šo nekamnederīgo rakstu, ja kāds mods ienāk iekšā.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 06.02.2008 17:26

[gwinerva]

Biblotēkā...

Tehanu ieinteresēti lūkojās pār Roissa plecu, ko raksta pildspalva uz pergamenta...
Pa pāriem, viņa īgni nodomāja.
Tehanu bia pieadusi paļauties tikai uz sevi, viņa necieta pāriniekus, nu visma tādus, kurus viņa gandrīz vai nepazina, labāk tomēr bija domāt tikai par sevi, nevis vēl par kādu, kas atrodas uz plātnes viņai blakus, bet, ja tur kāds atradās viņa uzreiz jutās atbildīga, un tas viņu kaitināja.
-Kā noprotu man laikam palika viena no pakaļkājām?Meitene bija nedaudz apmulsusi...
Jap, man iekas, ka varēšu lidot uz plātnes, liekas ka bibliotekārs tās vada pat tagad.
Meitnes ķermeni caurstrāvoja viegla sajūta, tāda kā taureņu bariņš iekšienē, kas radīja tādu kā kņudoņu, liekot viņai noprast, ka viņa ir satraukta.
Saberzējusi rokas viņa izskatījās pilna cīņas spara.
-Neuztraucies es esmu ātrā skrējēja, un man liekas, ka ar plātni būs vēl ātrāk, ja man tāda vēl būs pēc pirmā uzbrukuma, šķēpu es dabūšu viegli, un liekas, ka spēka arī pietiks, bet ja mēs vēl dabūtu tās končiņas, meitenes acis iemirdzējās, būtu vel kokosālāk.
Tehanu vienkārsi dievināja saldumus, un via tur neko nevarēja padarī....
Viņa vēl nodomāja:
Demjans noteikti ļoti baidās no Dī dusmām, ja jau tik cītīgi laista to puķi pat šādās situācijās...Jāatzīst ar mani būtu tā pat, noteikti.

[grapefruit]

Nils visaa noskatiijaas no eenaam, zeena sejaa reegojaas slepens smaids.
-Nil?
Smaids izgaisa, runaataaja bija Dii.
-Piedod, ka taa sanaaca.
Puukja praataa pazibeeja neskaidras ainas par balli un striidiem vinjsh viegli pamaaja galvu un peec briizha paardomu noteica:
-Buus jau labi.
Dii smaidiija un zeenu apskaava, vinjsh negribiigi atbildeeja ar apskaavienu - cilveeka kjermenii tas pat likaas patiikami...

Dii devaasOhegasa virzienaa.
-Ohegass, mums nevajadzeetu vinjiem to ljaut, nebuus nekaada attaisnojuma, ja kaads no vinjiem ies bojaa. Pasleepsimies alaas dziljaak, tur.
Vinja ziimiigi noteica un noraadiija uz kaadu alas sienu.
-Es domaaju, ka puukju kjeeraaji tiks galaa ar savu darbu, mums tagad galvena ruupe ir pasargaat beernus. Tam nevajadzeetu buut ilgaak par divaam, trim dienaam.
Vinjas balss tagad kljuva pavisam klusa, paarveershoties chukstaa.

-Dii.
No eenaam atskaneeja aizsmakusi balss.
-Tu tachu saproti, ko tas noziimee.
Runaataaja bija Zhans.
-Jaa.
Dii tikko dzirdamaa chukstaa atbildeeja.

-Naara
Isjanas praataa ieskaneejaas salta balss.
-Vinji neriskees iet aaraa tagad, es domaaju, ka tu vari atpuusties. Pie tam tas plaans vinjiem neizdosies, ja arii vinji to meegjinaas, es par to paruupeeshos.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 06.02.2008 17:39

[gwinerva]

Bibliotēkā..


Tehanu jutās pārliecināta par sevi, viņa bija droša, ka viņai viss izdosies
Viņa apnēmīgi atkal uzkāpa uz plātnes, un sāka vizināties pa bibliotēku, līdz atkal gandrīz vai kur ietriecās.
Viņa mēģināja ko darīt, lai nebūtu jāgaida.
-Vai mēs ejam ārā tagad?Vai gaidam kādu signālu?Kad mēs rīkojamies?
Tehanu nepatik būt neziņā, un vēl jo vairāk viņai nepatika gaidīt, kas tagad bija jādara visu laiku.
Viņa bij gandrīz vai pārliecināta, ka pūķis jau ir uzvarēts, bet kaut kā nelikās, ka tas būt tik vienkārši kā Roiss to bija izklāstījis.
Pūķis tak arī bija dzīva domājoš radība, nevarēja tak būt, ka viņš pat nemēģinās pretoties...
Tehanu atcerējās to, kosen atpakaļ bija lasījusi gramatās, viņa vēl jo virāk sāka bažīties...Tur bija teikts, ka puķi ir ļoti gudri, pat daudzreiz gudrāki par cilvēkiem.


OOC:Mūsu grandiozais plāns tiek izjaukts (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Nepiedodami, es tā gribēju pavizināties kā kāda supervarone uz lidojšas plātnes pie pūķa rīkles (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Un varbūt pat izdzīvot....
°Man laikm jāiet nost, man te ar pūķi vienai pašai jācīnās... par datoru.
Būšu iekšā, kad atkal varēšu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif)

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 06.02.2008 18:03

[Gloresavena]

Pūķis vienreiz pamāja ar galvu uztverdams mesidžu tad atjēdzās, ka šo žestu diemžēl nevar pārsūtīt domās un, ka tas bijis pilnīgi nevajadzīgs, vel nodomāja:
-Labi.
Nezvērs izstiepa garo kaklu uz priekšu un skaļi norēcās paverot skatienam milzīgos žokļus pilnus ar neskaitāmiem lieliem un asiem ilkņiem. Uz Ohagesa vaiga uzkrita maziņš gaļas gabaliņš, iespējams no pagājušās edienreizes. Viņš arī tika apbērts ar mazām siekalu pilītēm. Elpa nezvēram arī nebija īpaši svaiga...Pūķis savicināja milzīgos spārnus radot stipru vēju, kas notrieca Ohagesu no kājām, un atspēries no zemes, uzlidoja gaisā. Viņš pamazām attālinājās, līdz izskatījās, kā mazs putniņš pa vidu zilajām debesīm. Drīz vien viņš pavisam pazuda skatienam.

Ķermenis tika atstāts kādā īpaši grūti sasniedzamā kalnu alā, kur tam vajadzēs arī palikt vismaz uz kādu laiku...

Isjana parādījās savā spoka veidolā blakus Nilam. Viņa bija redzama tikai un vienīgi Nilam.
-Sveiks pūķi. Isjana izdvesa jautru smiekliņu. Pēkšņi viņas starojošā sejiņa pilnīgi izmainījās un meitene jau nopietnāk piebilda:
-Atvainojos. Šķiet pārāk esmu iejutusies mazās meitenītes lomā.


OCC: Vnk nevarēju atturēties vajadzēja notriekt viņu uz zemes. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/yahoo_a.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/meele_a.gif) Ā un par tām siekalu pilītēm - vecītis palika pilošs.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 06.02.2008 18:58

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

- Jā, tagad, ejam tagad. Nav iemesla kavēties. Esiet gatavi.
Dominiks izteleportējās laukā pārbaudīt, kādā stāvoklī atrodas pūķis, bet... vilšanās lika viņam noelsties.
- Tukšums? Aizlaisties tieši tad, kad tika tik daudz darīts tavai notveršanai. Pretīga radība.
Viņš mazliet aizkaitināti nomurmināja un, turpinādams purpināt vectētiņa cienīgas frāzes, viņš teleportējās atpakaļ bibliotēkā.

- Ak, šķiet, ka varam mierīgi iet elpot laukā. Pūķis ir prom.
Dominiks uzmeta nožēlas pilnu skatienu Roisam. Dominika balsī skanēja pamatīga vilšanās.
- Bet ideja nenoliedzami bija laba, aizraujoša, vilinoša.
Vienalga es mājās stāstīšu, ka cīnījos ar pūķi. Tu piebalsosi.
Viņš smīnēdams noteica Damjānam.
- Un kas notiks tagad? Jaunieši, piedodiet, un visi pa mājām?

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 06.02.2008 19:34