Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Develin_]

Viljams īgņojās. Viņš neizprata savu raksturu, kurš puisim lika būt mizantropam. Mizantropam, kurš apzinās, ka cilvēkiem jāpalīdz savu spēju dēļ.
Izdzirdējis Tehanu jautājumu, viņš sākumā nesaprata, ka tas ir domāts viņam, bet pēc brīža attapās un pagaidīja, kad meitene nolaidīsies zemē.
-Nu tad nāc vien šurp,-viņš sacīja Tehanu. Apdegums nebija no tiem jaukākajiem, tomēr uz Dī muguras tas bija lielāks.
Viljama slaikie pirksti slīdēja pa Tehanu muguru vieglām, mazliet kutinošām kustībām.
Dziedē.
Maģija šāvās pa pirkstu galiem un Viljams neviļus aizdomājās, ka ir štruntīgi, ja nespēj sevi izdziedēt pats. Bet ko nu tur.
-Nu tā, domāju, ka būs labi,-Viljams sacīja, kad bija apārstējis meiteni.'
Puisis palūkojās uz Fierru, kura nodarbojās ar saviem vampīru pienākumiem, kurus viņai bija devis Roiss, un pie sevis kaut ko nomurmināja.
-Vēl kādam varbūt vajag palīdzību,-viņš caur pieri uzlūkoja Tehanu.

[Ludiēna]

Damjāns intensīvi māja ar galvu, piekrisdams brālim.
- Jā, tā ir taisnība. Nu, vai mājienu sapratāt? Es domāju, ka citas izejas nav.
Viņš piebilda nodomādams:
-No kurienes tev tik gudras idejas, Dominik?-
Damjāns cerēja, ka varēs paveikt kaut ko noderīgu, nevis riskēt un galu galā palikt bez rokas grāmatu dēļ. Viņš vēljoprojām domāja par gaismas radībām.
-Nu beidz, nav viņu vairs! Tas laikam patīkamo sajūtu dēļ...-
-Starpcitu, mums ar lēmumu vajadzētu pasteigties....-

[Grēkmeistars]

OOC Es pieņemšu, ka Roiss ir izveidojis maisus, lai var sākt kustēties.
Jāpaziņo arī, ka tās plāksnes vadīja Ohegass ar savām telekinēzes spējām. Citādi tās it kā nekustās. Vienīgais, Vibeke var būt tā, kas liek plāksnei pacelties ar vēju.

Kaut vai Dominikam nebija ne jausmas, par ko Roiss pārveidos visus sanestos augus un akmeņus, viņam nebija nekādu iebildumu doties un kaut ko darīt. Tāpēc viņš paķēra samērā lielu maisu.
- Damjān, esi ļoti uzmanīgs. Un jā... es būšu tas, kurš salasīs visvairāk priekšmetu.
Dominiks novēlēja brālim izaicinošu uz sacensībām gaisa skūpstu un tad izgaisa, parādoties ārpus bibliotēkas. Materiālu jau šeit bija samērā daudz, bet Dominiks centās nekavēties vienā vietā, tāpēc ķerdams kādu lietu šeit un kādu tur, viņš te parādījās, te pazuda.
- Bērza zars...ozola zars
Dominiks arvien attālinājās no bibliotēkas.
- Hmm, tagad es varētu aizbēgt un nekad te vairs nerādīties.
Vinš nodomāja, bet turpināja darbu. Daži bērza zari jau gulēja viņa maisā. Pēc brīža arī ozols vīdēja viņa acu priekšā un uzteleportēdamies cik vien augstu iespējams, viņš centās noraut pēc iespējas lielāku zaru.
- Piedod, māmiņ daba! Vandālisms.
Viņš nomurmināja nolauzdams tādu zaru, ka tas neietilpa maisā.
- Noderētos kāds morfa zars.
Viņš iesmējās noteleportējoties atpakaļ uz zemes. Kādu mirkli viņš vienkārši veltīgi teleportējās caur pļavu, cerēdams, ka kāds rūķis gadīsies viņa ceļā, bet šķiet, tie sajuzdami pūķi, nevēlējās rādīties.
Pielasīdams maisu tik pilnu, ka tik tikko bija iespējams pakustēties, viņš ievēroja kādu būtni pļavā zāles pudurī paslēpušos.
- Rūķis?
Viņš ieskatījās ciešāk. Tas bija
- Odin. Neiebilsti, ka es tevi izmantošu kā iepriecinājuma dāvanu tavai saimniecei?
Viņš paņēma nobijušos radībiņu rokās. Šķita, Odinam Dominiks nešķiet īpaši patīkama sabiedrība, tas spirinājās un kūļājās.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 05.02.2008 10:20

[gwinerva]

Bibliotēkā...uz zemes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Liels paldies, Tehanu noteica Viljamam.Kad viņu dziedēja bija tik patīkama sajūta...
Patīkama kutināšana muguras apvidū, bija tik jauki.
Vairāk neko neteikusi meitene uzvilka savu ādas jaku.Viņa tagad jutās vienkārši burvīgi perfekti.
Kaut kur pakrūtē nedaudz kutināja, kas liecināja, ka viņa ir nedaudz uztraukusies par gaidāmo uzdevumu...
Varbūt tomē šī bija daļa no uzdevuma?Nē, Dī nekad neakļautu bērnus briesmām...vai varbūt tomēr?Aizveries Tehanu! Ka tve vispār kas tāds varēja ienākt prātā?viņa sevi noraja.
Nejauši viņas domas aizklīda pie Isjanas....
Interesanti kur tagad ir meitene?Ko viņa dara?Varbūt kur slēpjas no pūķa?

OOC:Nezinu par plātnēm, bet nu pieņešu, ka lidinās tā pat...(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 05.02.2008 11:00

[Īvs]

Gorkijs nebija iepriecināts par doto uzdevumu - atrasties pūķa tuvumā, tikai izgaistot un atkal parādoties. Viņš arī nebija pārliecināts par savām spējām teleportēties, jo viņš nekad (!) to savas dzīves laikā nebija darījis. Un tas viss likās viens varens uzdevums priekš viņa. Puisis labprātāk būtu vēlējies palikt šeit, bibliotēkā, atrast kādu iespēju, kā izvilkt grāmatu no plaukta, taču to Gorkijs īstenos vēlāk, ja atgriezīsies.
Es... nu, tad es... eju, viņš, minstinoties, nepārliecinoši sacīja. Viņš pieliecās, lai satvertu maisu un tuvojās bibliotēkas izejai. Šķita, ka kāds stipri klauvē pie durvīm - pat dauzās - tik stipri bija sirdspuksti. Gorkijs centās elpot lēni, bet dziļi un spēji nomierinājās.
Tad viņš izgāja no ēkas. Un pārsteigumā iepleta acis, cik milzīgs bija pūķis. Toreiz, kad visi glābās bibliotēkā, Gorkijs vien ar acs kaktiņu bija redzējis šo nezvēru un tikai tagad viņš saprata pūķa uzbrukumu nopietnību.
Lūkodamies uz Visvareno, Gorkijs bija piemirsis, ka pūķim ir redzams un, šķiet, arī pūķis to ievēroja. Glābdams, ko nu vēl var saglābt, puisis drudžaini koncentrējās uz izgaišanu, un pēc kāda mirkļa attapās slēpjamies aiz paprāva krūma.
-Vareni.
Tad, atcerējies par uzdevumu, Gorkijs nežēlīgi sāka plēst zarus no krūma. Pūķis bija diezgan attāli no šī krūma, taču Gorkijs salēcās. Zem krūma kaut kas kustējās. Gorkijam iestājās panika. Viņš atcerējās savus vārdus izskanam pie ezera.
-Es zvēru, tas bija kaut kas briesmīgs! Un mazs.
No krūmiem izlēca rūķis un dusmīgi vicināja kādu mazu koka stienīti, uzskatāmu par bīstamu ieroci, virs mazās galvas.
Gorkijs atvieglojumā iesmējās.
Šķiet, ka esmu izdemolējis viņu mājokli.
Neklausīdamies, ko saka smalciņā balstiņa, viņš uzmanīgi satvēra rūķi pirkstos un iebāza maisā līdzās krūma zariem.
Viņš neatzina tādus sīkuļus.
Tad, parakājies gar krūma saknēm, Gorkijs sakampa rokās vēl trīs, četrus rūķus. Tā bija ģimene. Rūķu ģimene. Viņš uzlika maisu uz pleca un, teleportējies pie ozola, tur ātri savāca kādu zaru saišķi, pie liepas noplūca atsevišķas zaru strēmeles un vēl šur tur piestāja, lai piepildītu maisu līdz malām, kad pēdīgi atgriezās bibliotēkā.
Bija paveikts sniegtais uzdevums. Gorkijs nekad neaizmirsīs to sajūtu, kā ir tad, kad teleportējas.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra domāja ko darīt. Kā palīdzēt pārējiem. Kad kāds puisis lūdza savākt visu ko vien var no dabas, meitene palocīja galvu un apņēmības pilnu skatienu paķēra maisu, kurus bija dabūjis Roiss. Viņa vēl uzmeta pēlējo skatienu Viljama, maigi uzmaidīja viņam un tad izteleportējās laukā no drošās patvēruma vietas. Viņa straujā solī gāja no viena koka līdz otram, ik pa laikam teleportējoties.
Ozols, bērzs...
Viņa noplūca pāris lielākus zarus.
Alksnis..
- Nudien, kam tas vajadzīgs? Bet es domāju, ka viņš zin ko dara. -
Pie sevis nomurmināja Fierra un noplūca kādu īpaši skaistu zeltītas krāsas puķi, kura smaržoja tik kārdinoši un patīkami. Viņa juta bailes, taču centās tās apspiest. Rokas mazliet trīsēja un acis ik pa laikam uzmeta skatienu pūķim. Vai tas jau seko? Vai jau ir ieraudzījis? Bet vislielākās bailes bija par Viljamu.
Kaut ar viņu nekas nenotiktu..
- Un pārējiem.. -
Metene piemetināja un iemeta puspiepildītajā maisā vēl pāris lietas. Kā viņa noplūca puķīti, vai arī kādu zariņu, mazās laumiņas, līdzīgas rītā redzētajai, apkopa augu ievainotās vietas. Fierra pieliecās pie kādas ar līdz vēderam gariem, zeltītiem matiem un nočukstēja.
- Piedod man. Bet tas ir vajadzīgs. Slēpieties no pūķa! Varēsiet pabeigt vēlāk! -
Viņa pamanīja šausmas laumiņas acīs un vēl pamudināja mazo radībiņu lai tā ātrāk slēpjas. Pēkšņi garām paskrēja kaut kas mazs, skaļi bļaudams. Fierra saķēra to aiz kājas un pacēla acu augstumā. Tas bija mazs rūķēns ar garu, mirgojoši sirmu bārdu un zilām ačtelēm. Tas mēģināja izrauties no Fierras tvēriena un mukt slēpties, tādēļ meitene to ātri iemeta maisā vēl nosakot.
- Ciet klusu! Tu mūs iegāzīsi! Es tevi aizvedīšu drošībā! -
No maisa atskanēja ņurdēšana, taču tā drīz pārgāja. Liekas savāktie zari un puķes nomierināja viņu. Drīz Fierras maiss bija pilns un viņa slepus lavījās atpakaļ un slēptuvi tā, lai pūķis viņu nemanītu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 05.02.2008 16:16

[Āksts]

OOC - Kas tur ir ar to plātni? Kas to tur augšā? Oficiāli to dara Ohegass ar domu spēku!
OOC - Grape, es gaidu Nila atbildi.

Bibliotēkā

Vēl aizvien pārsteigta par to, ko bija dzirdējusi nākam no Nila mutes, Sineila no aizmugures klusiņām tuvojās Roisam. Piegājusi klāt, viņa tam viegli iebakstīja sānos. Tad klusiņām teica:
- Klau, ko tu te perini? Jā, tas ir pūķis, bet ne visi šeit ir pilngadīgi. Es esmu par viņiem atbildīga un nevēlos, lai kāds no viņiem tiktu ievainots.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 05.02.2008 16:46

[Massacre]

Roiss saspringti domāja, lai to dzirdētu Ohegass.
"Vai tu lūdzu caur Dī nosauktu man kāda paralizējoša brūvējuma recepti?"

Pateicies vampīriem par ieguldīto darbu un laimīgi pasmaidījis, gan par bērza un ozola zariem, gan par veselu rūķu ģimeni un vēl vienu rūķi no Fierras puses, puisis paņēma rokās rūķus, bet pārējo sabēra čupā pie loka un bultu maka.
Varēja redzēt, ka viņš saspringti apspriežas ar rūķiem, kuri neapmierināti ņurdēja, līdz viņš pacietīgi paskaidroja, ka tas ir nepieciešams, vajadzīgs. Pēdīgi rūķēni piekrita un Roiss pateicīgi lūkojās mazajās radībās.
Tad Roiss sāka rakstīt uz lapas kaut ko loti daudz un salīdzinoši ātri. Paņēmis pērlītes, viņš pārvērta tās identiskos apraktītos papīra gabalos kā orģināls un paslēpa čupiņu pie sevis.
Tagad vajag sagaidīt, kad atgriezīsies Demjāns un Dominiks; recepti no Ohegasa un varēs sākt.
Palūkojies uz klusam pienākuso Sineilu, Roiss ielūkojās viņai acīs un nelokāmu sejas izteiksmi teica:
"Viņiem nekas nenotiks, ja sekos instrukcijām un nekavēsies. Ja tā, tad tā būs tikai pašu vaina ne mana, ne tava."

Šo rakstu rediģēja Massacre: 05.02.2008 16:54

[Džezā tikai Meit...]

Fierra bija nonākusi atpakaļ bibliotēkā un atdeva visu maisu saturu Roisam, kurš to izbēra uz grīdas.
- Es.. kā vēl varu palīdzēt? -
Fierra jautāja, kad likās, ka Roiss ir beidzis apspriedi ar rūķiem. Viņa tik ļoti vēlējās ko darīt lietas labā, palīdzēt citiem.
Kādēļ tas notiek? Tas taču nevarēja būt ieplānots. Tas ir pārāk bīstami un Dī pati cieš..
Fierra jautājoši vērās uz Roisu, kurš vēl nebija atbildējis.

[Massacre]

Palūkojies uz Fierru, Roiss mierinoši pasmaidīja:
"Kad ieradīsies abi vampīru brāļi es jums paskaidrošu kas darāms tālāk, bet pašlaik krāj spēkus."
Roiss klusu nopūtās un aizvēra acis. Pašlaik viņam bija nepieciešamas visas iespējamās sava spēka rezerves un to iegūšana Roisam nebija sveša vai nesaprotama. Sagatavojis savas rezerves gatavībā, viņš atkal palūkojās uz bibliotēkā esošajiem un cerēja, ka muļķīgā, taču iespējams iedarbīgā ideja nostrādās.

[Īvs]

Viss adrenalīna līmenis bija nokrities līdz nullei un nu Gorkijs bija spējīgs domāt, kā īstenot savu ideju.
Uz zemes bija sakrājusies diezgan paprāva kaudze zaru un visādu citādu dabas objektu. Gorkijs pasniedzās pēc resna ozola zara un šaubīgi palūkojās uz Roisu.
Es zinu, ka tev ir plāns. Bet vai tu nevarētu man palīdzēt? Man nepieciešamas tavas spējas.
Viņš pietuvojās vienam no grāmatu plauktiem.
Ja būtu kāda iespēja izdabūt grāmatu... viņš izmocīja, iebāzdams zaru kādā plauktā, lai izmakšķerētu grāmatu uz labu laimi. Taču no cerības, kas vēl bija palikusi, izplēnēja arī pati tās daļiņa. Zara gals palika grāmatu plauktā un, izvelkot zaru, tas izskatījās tā, it kā šis pazudušais gals nemaz nebūtu bijis.
Gorkijs nokāra galvu, taču bija palikusi vēl viena cerība, ka izredzētā grāmata nonāks viņa rokās.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 05.02.2008 18:14

[Massacre]

Palūkojies uz Gorkiju Roiss domīgi teica:
"Man arī nepieciešamas manas spējas, taču, ja tevis lūgtais nebūs kas ļoti sarežģīts, tad labprāt palīdzēšu." puisis gaidoši lūkojās Gorkijā, kad viņš mēģināja no plaukta paņemt grāmatu ar koka zaru.

[gwinerva]

-Jā, liekas, ka vispār par mums neuztraucies, tiki bārsti instrukcijas...Tehanu nobubinaja zem deguna, tā, ka varēja dzirdēt tikai pāris vārdu..
Bet vairāk viņa neko neteica.
Viņai nebija ko darīt, tāpēc pārmaiņus viņa izdomāja sapī matus bizē, un saspraust ar matadatām pie galvas, lai tad, kad viņa kustas tie neplandās un samazinās iespēja, ka viņa varētu tos zaudēt.Viņa laimīgi nopriecājās, ka jakas kabatā vienmēr bija matadatas un kāda lieka gumija, tā teikt, neparedzētiem gadījumiem.
Saspraudusi matus vņa apirināti aizdomājs.Dažas nepakļāvīgas šņipsnas vēl vijās ap viņas galvu un kaklu.
Nu nezinu vai no stāvēšanas var sakrāt spēkus, bet es jau varu mēģināt, ja viņš grib..
Meitene nodomāja.
Un interesanti, kad vampīru brāļi būs atpakaļ?
Tehanu sejā iezagās smaids iedomajoties vien abus ložņājam pa mežu un vācam kociņus un akmeņus, tas nu gan no malas izskatītos smieklīgi.

[Īvs]

Izkustināt plauktu. Gorkijs likās iztraucēts no savām pārdomām. Viņš tik tiiko bija uzmeklējis dažas grāmatas par pūķiem un tās visas atradās plaukta virsotnē - visaugstākajos stāvos.
Tu spētu izkustināt plauktu tā, lai no tā izbirtu vien augšējās grāmatas? Un, protams, nenogāžot pašu plauktu.
Tad tas nedaudz atkāpās un no skata nomērīja plauktu. Ja plaukts gāzīsies, tas apgāzīs arī blakus esošos un tie savukārt vēl citus, līdz bibliotēka būs izdemolēta. Tas nedrīkst notikt.

[gwinerva]

Bibliotēka.

-Ja jūs izdemolēsiet bibleni Ohegass nebūs visai laimīgs, Tehanu itkā sarpcitu noteica...
-Un ko tu ceri arast tais grāmatās? Mēs pat lagā nezinam kā tas pūķis izskatas vai kā viņu sauc..
-Man nelikas, ka būs kāda lielā jēga meklēt ko grāmatās...Bet kas zin, varbūt paveicas.
Neko citu pagaidām tāpat nevar darīt.
Tehanu ar interesi vēroja notiekošo.
Gribējās pārbaudīt vai maģija tiešām ir īsta, viņai kaut kā neticējās, ka viņa varētu palikt bez pirkstiem...

[Īvs]

Jēga ir. Un vēl ļoti liela. Viņš šķībi paskatījās uz Tehanu. Man šķiet, ka mēs pat nevaram iedomāties, ko mums var pateikt grāmatas. Un dabūt grāmatu - tas šobrīd būtu lielākais ieguvums.
Kā gan var sākt rīkoties, ja nezina, ko dara? Viņš vairāk sev vaicāja.
Grāmatas Gorkija acīs izpelnījās lielu cieņu.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 05.02.2008 18:45

[gwinerva]

Bet, kā gan var meklēt vai lasīt kaut ko, ja nav ne mazākās sajēgas ko vajag?Tehanu neatlaidās.
Pūķi ir tik daudz un dažādi...Vai tad Ohegass nevaētu pateikt, kas tas par pūķi?Viņš taču pusi no šīm grāmatām jau ir izlasījis....
Viņa vel domīgi piebilda:
Un vai tad ta maģija nenoturēs tās gramatas iekšā, ja jau neviens nevar paņemt, jo pazaudēs pirkstus, par ko es bisku šaubos, bet pārbaudīt labāk neriskēšu...Vai arī neiznīcinās gramatu, kad tā kritīs cauri maģijai....
Tehanu pasmaidīja:
Es vēl varu izdomāt daudz teoriju, bet dariet vien, kas bija ieplānots...viņa vēl joprojam viegli smaidīdama noteica.

[Īvs]

Ja grāmatas var dabūt Ohegass, arī mēs varam.
Gorkijs pat negribēja domāt, kas notiks, ja notiks. Galvenais tagad bija dabūt to sasodīto grāmatu.
Labāk kaut ko darīt, viņš nevērīgi atzina un nejauši uzsmaidīja Tehanu.

[gwinerva]

Bibliotēkā.


-Man vispār arī radās tāds jautājums kā viņš viņas dabūn laukā.
Varbūt kaut kur ir kādi slepeni burvju vārdi vai kas tāds?Vai kāda atslēga.Vai varbūt tie mazie gaismas monstri kaut kā to dara?
Vina tagad jau domāja skaļi.Un vērīgi lūkojās apkārt un uz griestiem.
Bet varbūt tev kas īpašs jādomā, kad ņem grāmatu, jo viņš taču prot lasīt domas...
Ohegass tica, ja tu paņem grāmatu, tad pazaude pirkstus...varbūt to var kaut kā apiet?
Nu labi tagad jau es sāku domāt neloģiski, gluži vai smieklīgi.
Man laikam viekārsi pietrūkst nedaudz svaiga gaisa.Pārāk ilgi esmu šai alā...Smadzenēm pietrūkst skābekļa.
Tehanu vēl joprojam cerīgi lūkojas apkārt.


OOC:Gwin beidzot atrada kadu neieka laiku, kad var ipostot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) nu šita es agrāk postoju, velētos lai varētu arī uzturēt...laikam tomēr nē... >< man jau tagad jaiet nost, un varbūt netikšu līdz rītdienai...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 05.02.2008 19:12

[Massacre]

"Manos spēkos nav izkustināt plauktu tā, lai tas nekristu. Es varu konkrētas lietas pārvērst kādās citās, bet ne kustināt plauktus." Roiss domīgi teica un lūkojās grāmatplauktā.
"Varbūt Vibeke spēj izcelt to ar vēja palīdzību?" viņs ierosināja sākumā lūkojoties Gorkijā pēc tam Vibekē.

ooc: lūdzu nedusmojieties, ka es izrīkoju un tagad lieku gaidīt, bet negribu atstāt novārtā vampīrus, kas nepieciešami plāna izpildei.
Ja tiešām sāk kaitināt, tad atšujiet Roisu un viss kārtībā.
Ehh.