Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Massacre]

"Man ir šis tas padomā, bet es biju domājis izmantot vampīru ātrās teleportēšanās iespējas. Tikai es nezinu kādās robežās jūs to spējat? Un plāksnes izmantot šajā gadījumā nebūs viegli. Pat bīstami." Roiss precizējoši jautāja un secināja tālāko plāna daļu neatlkādams un sasviezdams čupā lietoto loku un bultu maku.
"Nezinu kā pūķis uz to reaģēs un varbūt tas nemaz neko nenodarīs, bet es ceru vismaz uz aizkavēšanu." to teicis puisis pārlaida skatienu alai. Fierra, Demjāns, Dominiks. Vai ir vēl kāds?
Roiss saspringti domāja un pamanīja stūrī ierāvušos Tehanu.
"Tehanu, kādas ir tavas spējas, ja drīkst zināt?" viņš jautāja cerēdams, ka tas būs kas noderīgs.
Tad viņš paskatījās uz Vibeki un pēc tam uz Viljamu.
"Viljam, vai tu pēc Sineilas spēsi sadziedēt arī Vibeki?"
Pats dīvainākais , ka puisis pamanījās nedomāt par to, ko nolēmis; acis un priekšmeti veidoja to, ko viņš plānoja, nevis domas - tas drīzāk bija nojautu līmenī.

[Develin_]

Viljams izdzirdēja balsi, kura viņu uzrunāja, tad palūkojās uz Roisu un pamāja ar galvu. Viņš bija dziednieks un tas nozīmēja, ka viņa pienākums bija darīt visu, ko vien viņš varēja.
Sinleila vēl aizvien bija viņa rokās un šķita, ka putnelis drīz nāks pie samaņas.

[Āksts]

Pie bibliotēkas

Ohegass jutās noguris, lai gan vēl aizvien modrs kā reti kad. Arī pūķis vairs neizskatījās tik aktīvs, kā sākumā. Tgad tas, kā likās, uzturēja esošo kauju tikai lai pretinieki neatslābtu. Pats tas tikai izklaidējās un nelikās pat tik daudz ieinteresēts, lai patiešām viņus nogalinātu. Iespējams, ka pūķis gatavoja kādu īpašu plānu. Atvairījis kārtējo uzbrukumu Ohegass uzsauca Dī:
- Vai nu mēs, vai viņš. Ja mēs viņu nenogalinam, ar laku viņš mūs nokausēs!
Vēl aizvien Ohegass nepēja sataustīt Nila prātu.

OOC - Atkal izmantoju Roisu. Nu kapēc viņam tādas izdevīgas spējas?!?

Bibliotēkā.

Sineila juta, ka pamazām atgriežas gaisma un visaptverošā tumsa izzūd. Sāpju nebija, tikai kaut kas nenosakāms un silts plūda pār viņas ķermeni. Putna ķermeni, viņa apjauta. Bet kaut kā trūka...

Nevar būt! Ne jau "drēbes"! - Sineila nodomāja un pakustināja potīti. Tur nekā nebija. Lentīte bija aizgājusi nebūtībā.

Tikko kā viņa juta, ka ir spējīga kustēties, viņa izlēca no rokām, kas viņu turēja un nostājās uz kājām. Viņi atradās bibliotēka. Kādēļ? Avārijas gadījumā cilvēkiem vajadzēja doties tālāk. Jau kuro reizi mūžā viņa nožēloja, ka putni nevar runāt. Viņa pielieca savu putna galvu pret Viljamu, kā pateicībā, tad uzlaidās Roisam uz pleca un viegli ieknāba ausī. Tad aizlaidās aiz Ohegasa galda, cerot, ka viņš seko.
- Tikai nenāc riņķī galdam. - Viņa paspēja uzsaukt. - Sameklējusi kādu nejauši no galda nokritušu pergamentu, viņa to nolika uz galda, izstiepjot virs tā tikai vienu roku.
- Vai tu, lūdzu, varētu man izpalīdzēt otrreiz? Līdzīgā veidā... - Sineila ne pārāk gribēja atklāt faktu, ka ir pilnīgi kaila. Vaigi bija koši sārti.

[Develin_]

Vils pasmaidīja, kad ievēroja putneļa prieku un spēku atgūšanu.
Tad puisis devās pie nākamā pacienta, Vibekes.
Viljams notupās pie viņas un palūkojās uz meiteni.
-Sveika, es esmu Viljams. Vienkārši Vils,-viņš sacīja, lūkodamies uz meiteni. Viņš saņēma meitenes savainoto roku un ar pirkstiem viegli pa to braukāja.
Dziedē, domās puisim skanēja, bet pirksti vēl aizvien darbojās pa meitenes roku. Viegli, teju vai kutinoši.
Vibekei nu vajadzēja just spēku atjaunošanos un to, ka roka kļūst vesela.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 04.02.2008 20:58

[Massacre]

ooc: Nekas. Laikam tas, ka ļoti ilgi domāju par spējām, deva vajadzīgo rezultātu. Tātad jārēķinās ar sekām.Pozitīvā nozīmē.


Roiss priecājās, ka Sineilai viss kārtībā un sekoja viņai.
Viņš drīzāk nojauta nekā zināja, kāda liksta piemeklējusi Sineilu un pamāja ar galvu.
"Saprotu, bet šajā situācijā tev ir jāpasaka, ko tieši tu gribi." viņš atzinās, jo nezināja ko turpmāk darīs Sineila - cīnīsies, kam vajadzētu ērtu apģērbu vai atpūtīsies un tad jau ir vienalga kas mugurā. Kaut vai balles kleita.
Lai butu gatavs izpildīt Sineilas velmes, Roiss izvilka no kabatas dažas pērlītes, gatavība pārvērst tās par jebko.

[Āksts]

Bibliotēkā.

- Hmm, kaut ko tādu, ar ko mugurā es varētu ērti pārvietoties un vajadzības gadījumā arī cīnīties. - Sineila īsti nespēja izdomāt, kā šāds apģērbs būtu nosaucams. Ja godīgi, viņa neatteiktos arī no apakšveļas, ja jau mugurā bija jāvelk īsts apģērbs.

[Massacre]

Roiss pats nedaudz sajutās neērti, bet neļāvās šim jūtām, izdarīdams visu par spīti saviem trīcošajiem pirkstiem taču pēc brīža pie Sineilas rokas tika nolikta apģērba kaudzīte, kura sastāvēja no melnām, ērtām auduma biksēm, balta, vienkārša, ērta topiņa un blatām puķēm izgleznotas miesaskrāsas apkašveļas un sarkanas, izturīgas matu sprādzes, kas noderētu cīņas brīžos. Tur bija arī sarkanām puķēm izgleznots galvas lakats, ja būtu ilgi jāpavada laiks saulē un tāda pati ērta jaka kā bikses.
"Lūdzu. Ja kas nepatīk - protestē." to teicis Roiss jau mazāk, bet vēl joprojām apmulsis, aizgriezās un pagāja nedaudz tālāk no galda, ļaujot Sineilai apģērbties.

[Grēkmeistars]

- Teleportēšanās tālums tādiem jaunajiem kā mēs varētu būt, lielākais, 35-40 metri, toties mēs varam pazust mirkli pēc uzrašanās, tas ir, es varētu mierīgi ieteleportēties pūķa mutē un tad izteleportēties no tās ārā.
Dominiks domīgi atbildēja Roisam. Kad viņš atkal taisījās jautāt: ko īsti Roiss ir ieplānojis - Roiss devās tālāk bibliotēkā, un Dominiks nolēma jautājumu atlikt. Viņš vēroja Viljamu. Dziedināšana no malas izskatījās pēc kaut kā bezgala patīkama gan dziedinātājam, gan dziedināmajam. Tas bija gandrīz vai acīmredzami, kā spēki pamazām atgriezās pie Vibekes.
- To es gribētu mācēt.
Viņš nočukstēja un apsēdās blakus Vibekei. Viņš iedomājās, kā visi kopīgiem spēkiem uzveic pūķi un tad bauda vakariņas.
- Hehe, pūķa asinis. Īsta uguns.
- Patiesībā nav ne vainas tik spraigam nometnes sākumam.
Viņš iedomājās vecāku sejas, kad abi brāļi stāstīs par īstu! pūķi nometnē. Ak, pēc tiem pekstiņiem, ko viņi mēdza vecākiem sastāstīt, šim nu vecāki tiešām nenoticētu. Ja noticētu - nometnēm "atā!".

[Āksts]

Bibliotēka

Jau atkal viņš paspēj mani pārsteigt.
- Ja tu vēlies, es tevi precēšu! - Sineila tikai nosauca Roisam pakaļ un steidzīgi apģērbās. Viņš bija iedomājies arī par veļu. Cik jauki. Hmm, diez kā viņš zināja manu izmēru? Praktizējies?.. Ietērpusies tikko radītajās drānās viņa pievienojās pārējiem. Vispirms viņa devās pie Viljama.
- Vai tu esi tas dziednieks? Esmu tev milzīgu pateicību parādā. Atgādini man to kādreiz. - Tad viņa vērsās pie visiem - Vai varu ko palīdzēt? - Konkrētu atbildi ne no viena nesagaidījusi, viņa devās pie Nila. Tad nu vienreiz viņai izdevās skatīt viņa seju bez orģinālās sarkanās nokrāsas. - Kāpēc mēs esam šeit?

[Develin_]

Viljams vēl aizvien ar pirkstiem viegli apļoja pa Vibekes roku un viegli uzsmaidīja Sinleilai.
-Vienmēr laipni. Vien nākamreiz esi piesardzīgāka,-puisis sacīja, apsēžoties blakus savai nākamaji pacientei.

[Massacre]

Redzot, ka Sineila ir apmierināta ar viņa radīto apģērbu, Roiss atslābinājās un pasmaidīja
"Domāju, ka es apsvēršu tavu piedavājumu par precībām." viņš it kā jokojot, it kā nopietni teica un devās klāt Dominikam, jo bija atstājis neatbildētu viņa izklāstu par vampīriem.
"Dominik,Demjān, [Fierra] vai jūs varētu lūdzu izteleportēties tādā vietā, kur pūķis neredz un ātri, bez jebkādas domāšanas vai kavēšanās, lai neapdraudētu savas dzīvības, man savākt visu, ko ieraugiet, sākot ar puķēm, beidzot ar koku zariem, akmeņiem? Un būtu labi, ja kāds atrastu kādu ozola un bērza zaru. Un atrodiet man kādu no mazajiem rūķīšiem, atvediet te." viņš lūdza un lūkojās uz abiem brāļiem, cerot, ka abi palīdzēs nevis ignorēs viņu. "Varu jums izveidot maisus, kur visu salikt." Roiss piedāvājās un pēc brīža piebilda:
"Es pieskatīšu Vibeki. Neuztraucieties."

Tad viņs vēlreiz palūkojās uz Tehanu, kura nebija atbildējusi uz viņa jautājumu par viņas spējām.

[Juliette]

Vibekes acis pavērās, viņa sajuta satraukuma un patīkamu izjūtu vilni skrienam cauri ķermenim. Tā bija maģija. Jau otro reizi šīs nometnes laikā jaunā burve aizdomājās - vai pārvaldīt destruktīvos spēkus tiešām ir tik liela dāvana? Meitene uzmanīgi, bailīgi pakustināja savu roku. Sāpes bija izgaisušas. Arī galva vairs nereiba, mugurkauls nesmeldza. Visas vainas bija noņemtas kā nebijušas. Plats smaids iezagās Vibekes sejā, jaucamies ar pārsteigumā ieplestajām acīm.
Tu esi varens burvis. Paldies.
Bet tik pat ātri, cik atnācis, blondais jauneklis, Vilijams, devās prom. Vibeke piecēlās, neticēdama savai veiksmei. Viņa bija vesela, bet prieku nomainīja šoks.
Odin? ODIN!
Viņa piešāva plaukstu priekšā mutei, cerot, ka nebūs vainojama mazās radības... Nē, tā domāt nedrīkstēja. Burunduks noteikti pratīs pasargāt sevi. Raižu un apņēmības pilnu seju viņa devās pie Roisa un Dominika, kuri plānoja uzbrukumu pūķim.
Es jums palīdzēšu, lai ko tas prasītu.

[Massacre]

Paskatījies uz Vibeki, Roiss pasmaidīja un pieliecās viņai pie auss:
"Ja tiks sadabūts viss, tad iespējams tev palīdzēt nevajadzes, bet, ja nē, tad vai tu spēsi radīt virpuli, kas varētu pacelt, vai vismaz noturēt gaisā, ko diezgan smagu?" viņs jautāja tā, lai to nedzirdētu apkārtējie. Šī plāna daļa bija atkarīga tikai no meitenes, viņa paša un pārējie tur neko nevarēja pasākt.
Kaut kur dziļi iekšā iezagās šaubas par to vai plāns izdosies, bet viņš centās par to nedomāt. Vispār. Tikai redzēt, skatīties un jautāt, bet ne domāt.

[gwinerva]

Tehanu nezinaja vai atbildēt vai klusēt, jo viņa nedomāja, ka viņas spejas ir noderīgas...
Atbildes vietā viņa vienkārši momentaā izgaisa, jo bija nedaudz satraukta.
Viņa nočukstēja.
-šādas, vēl jo projām būdama neredzama...
Viņa palika atkal redzama.
-Nedomāju, ka no mani būs jel kāda liela jēga...Varētu piedāvāties būt par uzkožamo, kamēr jūs viņu nobendējat...
Viņa pasmaidīja, iedomājoties vien par kaut ko dādu vienkārši nevarēja nepasmaidīt...
Viņa paskatījās uz puisi, kurš visus dziedēja...varēja jau pajautāt, bet varbūt vēlāk...viņas mugura vē aizvien smeldza no apdeguma.

[Massacre]

Vēl joprojām gaidīdams Vibekes atbildi Roiss pievērsās Tehanu.
"Tavas spējas pat ļoti noderēs, viss, kas tev jādara pašlaik - jāmiecās balansēt un lidot uz šīs bibliotēkas plāksnēm." viņš teica un lūkojās meitenē gaidīdams vai viņa piekritīs un pildīs lūgto.

ooc: Roiss tagad tur visus neziņā un gandrīz vai izrīko, ceru, ka jums pret to nav iebildumu?
Es vienkārši cenšos iesaistīt planā visus. Pat ja neizdosies...
AT Rēgs - es piemirsu, ka Grokijs ir vampīrs, tāpēc lūdzu izliecies, ka Roisa lūgumi par vampīriem veltīti arī Gorkijam.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 04.02.2008 22:54

[gwinerva]

-Labi, man nav nekādu iebildumu, patiesībā balansēt es protu ļoti labi,tikai nesaprotu ko tu gribēsi, lai es daru?
Tehanu tracināja, ja kāds kut ko slēpa vai vienkārši nestāstīja.
-Liekas, ka tev prātā ir varena stratēģija...Vai tu agrāk jau kaut ko tādu esi darījis?Nu planojis uzbrukumus, vai nu kā šo te var nosaukt...-Meitene bja ieinteresēta.
-Tikai vēlviena lieta.
Teanu saņēmās, jo muguru vairs nevarēja izsturēt:
-Hei, Viljam?Vai tu nevarētu paskatīties uz manu muguru?Man tā kā sanāca neliela saķeršanas ar pūķi, kad tas sāka uzbrukt.
Laikam nedaudz apdegu...
Viņa noteica.
Tehanu mati bija garā melnā astē, kas bija pārlikta pār plecu un priekša viņai bija līdz pat vēderam.Jāsaka matu gali gan bija nedaudz apsviluši, bet citādi tiem nebija nekādas vainas...

OOC:nē man nav nemazāko iebildumu.Turpini tādā pašā garā, ja manam tēlam tādi radīsies tu noteikti to pamanīsi...
Man tkai interesē kads ir tas pūķis, jo esmu lasījusi tik daudz grāmatas, ka visur viņi ir savādāki, un arī savādāk ievainojami...gribētos zināt kāds ir mūsējais... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 04.02.2008 23:02

[Massacre]

Roiss pateicīgi pamāja ar galvu Tehanu.
"Es nevienam no šeit klātesošajiem neesmu izpaudis savu plānu vārdos, jo mani vajā zināma māņticība par šādām lietām, bet es noteikti visu paskaidrošu, apsolu. Tev būs uz šīs plātnes jālido." viņš lūdzoši lūkojās Tehanu, cerēdams, ka vina samierināsies, saprazdams, ka šādā situācijā vēlētos pats visu uzzināt un neteikšana līdz galam viņu tracinātu, taču puisis pats pašlaik neuzdrīkstējās zināmās māņticības dēļ visu domāt un teikt pat sev, kur nu vēl citiem.
"Neesmu neko tādu darījis. Vienkārši cenšos loģiski operēt ar mūsu iespējām pūķi nolikt pie vietas visiem kopā, nevis katrs atsevišķi."

[gwinerva]

Tehanu novilka savu ādas jaku un viņai mugurā palika viņs melnais tops...Varēja redzēt, ka viņas mugura ir krietni apsārtusi, un bija pat viena čūla, bet ne visai liela.
Topiņš ap muguru vietām bija nedaudz izdedzis, bet caurumu nekur nebija, tikai apsvilināts lencītes...
-Nu labi, sākšu trennēties, lai gan es nemaz neesmu māņtcīga, bet lai ir pa tavam, nesākšu jau nu strīdēties...
Tehanu paraustīja plecus un uzkāpa uz vienas no plātnēm, kas bija tur pat...
-Un kā man likt tai pacelties?Vai tas ir ar domu spēku, vai man jā gaida, vai kas?
Viņa jutās apjukusi, bet plātne lēnām sāka celties uz augšu...Aptvērusi, ka viņa jau to darīja ar biblotekāru, bet tad meitene nebija par to pat domājusi...tad viņas prāts bija aizņemts ar ko citu, un viņa pat nebija pievērsusi uzmanību cik tas tomēr ir jauki.
-Superīgi!Un ka likt tai lidot atrāk?
Meitene bij tik aizrāvusies, ka par savu muguru bija piemirsusi.
Man liekas, ka tā būs varena izprieca...Lai gan tas ir visai nopietni,bailes no apdegšanas mani paldies dievam vel nav piemeklējušas, no sadegšanas varbūt mazas...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 04.02.2008 23:22

[Juliette]

Meitene apdomājās. To varēja, bet vai tas notiks...
Kas ir šis priekšmets? Spridzeklis?
Vibeke klusām vaicāja. Pārliecība par saviem spēkiem atgriezās meitenes ķermenī.
Esmu gatava to darīt.
Žēl, ka levitācija man padodas sliktāk par virpuļiem. Ej nu novadi vētru, kad tā vēlas nogalināt.
Indējošas domas zagšus lavījās prātā. Bija jāsāk domāt, ka kāds skauda viņas spēku. Vibeke pasmaidīja, un drošībai apgriezās divreiz ap savu asi, ar rokām uzzīmējot pentagrammu.
Tētis mācīja, ka tas pasargāšot no ļaunas acs.

[gwinerva]

Tehanu sāka apgūt prasmi kā ''vizināties'' ar plātni.
Nu gatavā jautrība, viņa nodomāja.
Ja vien šī spēlīte nebūtu uz dzīvību un nāvi...
Pasmaidījusi drūmu smaidu viņa tkal turpināja koncenrēties, un drīz apguva vienkāršus, ātrus un asus pagriezienus.
Viņas līdzsvars bija vienkārsi ideāls, jo, ka viņa bija maza biezi bija rāpusies kokos un mēģināusi staigāt pa zariem, tā dabūjot ne vienu vien pmatīgu zilumu.
Aizdomajusies Tehanu gandrīz ietriecās grāmatplauktā, bet pēdējā brīdī nobremzēja, kas lika viņai gandrīz vai lidot bt par brīnumu sev viņa tomēr nourējās, un tad nolidās zemē...
-Laikam kādam laiciņam pietiks...viņa noteica itkā sev...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 04.02.2008 23:47