Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[gwinerva]

OOC:Jaa Glor, jau man iestaastiija, ka biblene ir izniicinaata (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Es vispaar juutos kaa no laivas izmesta, nu tad pirmais posts paliek, ka es ieskreeju biblenee...

Biblioteekaa...


Tehanu apjukumaa skatiijaas, kaa uzrodas Dominiks un Vibeke, un nokriit uz zemes.Likaas ,ka trieciens bija pamatiigs, bet Vibeke aciim redzot meegginaaja kaut ko veel dariit.
BAigi nolamaajusies, kas Tehanu likaas pilniigi nevajadziigi vinna zaudeeja speekus.
Tehanu pieskreeja pie meitenes, lai paarliecinaatos vai viss ir kaartiibaa.
-Hei, tev viss kaartiibaa?Vinna jautaaja un uztraukusies veeroja meiteni gaidot jeb kaadu atbildi.
Vinna dzirdeeja, kaa Gorkijs nosaka ko par puukka asiniim...
-Man liekas, ka taas tev naaktos gruuti dabuut, vinna noteica veel joprojaam luukojoties uz Vibeki, nebuudama drossa vai Gorkijs to maz dzirdeejis.
Nebija ne jausmas, kas vareetu notikt taalaak....
Savu muguru Tehanu bija pavisam aizmirsusi, taa veel jo projaam bija nedaudz apsvilusi un sagaadaaja saapes, un vinna to atcereejaas, kad atkal pakusteejaas.Jaku vinna negribeeja nnemt nost, lai neviens neredz apdegumus, jo vinnai nepatika zzeelossana, varbuut veelaak vinna vareetu paprasiit Dii vai biblotekaaram ko dziedinossu....

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 02.02.2008 11:49

[Gloresavena]

OCC: Nekā! Es tikai teicu, ka lēkāju uz biblenes un viņai kaut kad drīz būtu jāsabrūk. Laikam vajadzēja tomēr izmantot asti... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Man liekas, ka pūķu asinis ir indīgas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Ar skaļu blīkšķi pūķis ietriecās zemē pusaudžiem nepatīkamā kārtā izgaistot. Tas viņu tikai vel vairāk saniknoja, bet reizē arī pat ļoti uzjautrināja.
Ak tā? Labi! Tātad karš! Pūķis pacēlās spārnos, un tad pamanīja kādu virpuli strauji tuvojamies. Viņš pagriezās pret to un sāka vicināt spārnus radot pamatīgu vēju. Virpulis kādu laiku palika uz vietas, tad, vējam pieņemoties spēkā, sāka pamazām kāpties atpakaļ. Vibekei bija izdevies novērst pūķa uzmanību un Ohagess, izmantodams momentu, notrieca pūķi gar zemi.
Atvainojos pūķi. Mazliet neveikli no manas puses, bet tev jātzīst, ka priekš iesācēja nemaz nav tik slikti! Centīšos noturēt tavu ķermeni pēc iespējas labākā formā...
Pūķis atkal pacēlās spārnos un metās uz Ohegasa pusi. Viņš piezemējās vecajam vīram tieši priekšā, atvēzējās, ar asti un...

OCC: Lūdzu, lūdzu, lai viņš aizlido tikai kaut kādu gabaliņu prom, Grape! Zinu, es uzbrūku tu izdomā sekas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif)

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 02.02.2008 16:24

[Džezā tikai Meit...]

Fierra bija aizstaigājusi līdz ēdnīcai, taču tad saprata, ka viss ir pļavā un veikli devās uz turienēm. Tur viņa iebaudīja patīkamu maltīti atstatus no citiem. Viņa domās iegrimusi sēdēja pie kāda koka, līdz viņu noķēra Viljams. Viņa uzsmaidīja puisim un neko īpaši nedomājot devās viņam līdzi. Ausīs skanēja savāda melodija, tādēļ viņa nespēja dzirdēt ko pārējie runā. Pēkšņi notikumi sāka risināties tik strauji un visa vidū ņirbēja arī viņa. Meiteni pūķis liekas vēl īsti nebija pamanījis. Fierra bija kopā ar Viljamu nonakuši pie pārējiem un tagad satraukti vērās uz kāu meiteni, kura likās zaudējusi pamatīgi daudz enerģijas.
- Viljam! Tu taču vari viņiem palīdzēt! -
Meitene izmisumā iesaucās un pagriezās pret viņu.

ooc: Piedodiet par murgainumu, taču vēlējos tikt notikumiem līdzi..

Šo rakstu rediģēja melomania: 02.02.2008 18:11

[Develin_]

Viljams uz kādu mirkli nespēja izsekot notikumiem, bet pēc mirkļa izdzirdēja kādu bļaujam par dziednieciskajām spējām un sajuta arī Fierras vārdus kaut kur turpat blakus.
Puisis attapās un steidzās palīgā, pie Roisa, kurš turēja putneli.
-Es varu palīdzēt. Kas par vainu,-viņš lietišķi noprasīja.

[Juliette]

Sasodīts, nē, man nav viss kārtībā.
Vibeke čukstus noteica. Viņas galva griezās, uz ādas bija dažas apdeguma čūlas, roka smeldzoši sāpēja, un vissliktākais bija tas, ka laikam viņa vienīgā puslīdz pārvaldīja destruktīvo maģiju.
Man jāpalīdz, jāpalīdz Ohegasam un Dī...
Burve centās piecelties kājās un koncentrēties, taču vēlreiz atkrita atpakaļ, galvai atsitoties Dominika klēpī.
Paldies, ka uztraucies.
Domās meitene teica.
Ja es atgūtu spēku, es varētu doties palīgā.
Vibeke čukstēja Dominikam.
Atņem manas sāpes.
Lūdzošām acīm viņa vērās puisī.

[Ludiēna]

Damjāns skrēja, teleportējās, kaut ko kliedza- viss notika kā pa sapni. Kādu brīdi Damjāns nejuta sevi, un viņam likās, ka varbūt viņš ir miris. Galvā dunēja. Atkal prātā bija Dominika seja. Bailes. Ja viņš zaudēs brāli, viņš pie visiem velniem nolādēs visus, kas tādēļ ir pielikuši pirkstu. Neko drausmīgāku viņš vēl nebija piedzīvojis.
-Sasodīts! ātrāk taču!-
viņš sevi skubināja. Damjāns jau redzēja bibliotēku, tā stāvēja savā vietā kā glābiņš. Puisī iezagās cerība, ka viņš tur satiks Dominiku. Ja nē- viņš ies meklēt, lai ko tas maksātu.

[Grēkmeistars]

- Ja es varētu...
Dominiks nočukstēja. Vampīru spējas diemžēl ļauj dziedināt tikai savus ievainojumus. Dominika prātā nenāca neviena doma, kā varētu meitenei palīdzēt. Bet viss, ko viņš spēja, bija ar mierinošu skatienu lūkoties Vibekes zaļajās, lūdzošajās acīs. Kaut gan viņš pats nemaz nebija mierīgs.
- Vienkārši guli. Ohegass tūlīt tiks ar viņu galā, tavs virpulis ir ļoti palīdzējis. Pat pamatīgi spēcīgi burvji nevienmēr spēj tādus radīt.
Dominiks turpināja runāt, mazliet priecādamies, ka Vibeke jūtas pārāk vāja, lai dotos tur ārā. Jā, ir tādi, kuri vienmēr grib sisties tieši cīņas centrā, nedomājot paši par sevi, pat tad, ja ir ievainoti un pusbeigti, dosies un cīnīsies.
- Jukušie.
Par laimi, Dominiks jutās tīri apmierināts, ka viņš ir aptuveni drošībā. Bet šo mieru nepārtraukti traucēja domas par Damjānu. Nepārtraukti.
- Ja bariņā, kam tūlīt būtu jāieskrien šeit, nebūs Damjāna, tad es to pūķi vienkārši nokodīšu uz izsūkšu...sasodīts! Kāds murgs.
Dominiks iegremdēja rokas Vibekes gaišajos matos.

[grapefruit]

OOC: hehe, es jau saaku lasiit kaa graamatu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Godiigi sakot as vis manii izraisiija paardomas - vai speleejot LS action briizhos vajag buut tik tolerantiem, kaadi esam mees - vienmeer atstaajot to, kas notiek GM rokaas. Citaadi sanaak, ka viss ir atkariigs no GM, bet tas nav tik interesanti. Redz, piemeeram, man patiik Glor posti, kaut gan es visu varbuut iedomaajos citaadi, tas, kaa vinja notiekosho apraksta man ljoti patiik, paveersienus varu izdomaat pati, man jau arii ir smadzenes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Ehh, es to visu paardomaashu veel, jo pati saprotu, ka es, taisot LS ar GM pati esmu piekritusi buut par notikumu gaitas attiistiibas vadiitaaju un patiesiibaa man jau patiikaas juuu visu posti. Nejnemiet mani galvaa.

Runaajot par garumziimeem, centiishos to driiz labot, paarinstaleeju kompi, nav Tildes veel (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Kopsavilkums (ne tik fantastisks, kaa Icy, bet tomeer).

2. Diena nometnee.

Peec jaunaa uzdevuma sanjemshanas un pus dienu ilgas mekleeshanas visi satiekas biblioteekaa, kur ietur jaukas pusdienas piknika veidaa (tiem, kas needa, pashi vainiigi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ).
Peec pusdienu ietureeshanas Nila grupa dodas uz oranzheeriju mekleet koku, bet necik taalu taa arii netiek, jo celjaa vinjus paarsteidz puukjis.
Ohegasa un Dii operatiivaas riiciibas deelj puukja uzbrukumi tiek atvairiiti, un ja neskaita paaris lauztu kaulu un apdegumu, lielaaku ievainojumu pashlaik nav, katra zinjaa visi ir dziivi.
Sineila paliek bez kaadas vinjia ljoti noziimiigas magjiskas lietas (nabaga Nils?).
Visi, iznjemot Damjaanu atrodas biblioteekaa, peec shii posta arii Damjaans atrodas biblioteekaa.


Pie biblioteekas.

Ohegass nepaspeeja reagjeet uz milziigaas astes zveelienu, lai nu kaa, Dii paspeeja, bet vinjas virzienaa jau traucaas milziigais veeja virpulis, kas sev liidzi nesa netiirumus un putekljus un, peec astes atvairiishanas, vinjai gandriiz nemaz vairs nebija speeka.
-Mums jaaiet iekshaa...
Vinjas balsi driiz aprija kaucosha veeja virpulis.

Biblioteekaa.

Zhans klusi seedeeja stuurii un veeroja norisosho ciinju. Vinjaa ciiniijas bailes un dusmas. Cauri juceklim, kas notika aaraa, vinja saskatiija staavu, kas tuvojaas biblioteekai. Tajaa briidii Dii pazuda virpulii un Zhans saprata, ka vinjai jaariikojas. Atsperdamaas uz visaam chetraam ar peec gruzduma smirdoshajaam spalvaam klaatajaam kaajaam, vinja metaas aaraa, pretii figuurai un, nonaakusi pie taas, satveera jaunekli speeciigajaas rokaas un aatri vien atkal nozuda biblioteekaa.

OOC: Vinja satveera Damjaanu.

[Gloresavena]

Netālu no bibliotēkas.

Pūķis gandrīz vai sāka smieties, ka pašu cilvēku ieroči tiek pavērsti pret viņiem pašiem. Viņš labpatikā vēroja Dī izmisīgi cīnoties pēdējiem spēkiem. Radījums juta kaitinošu nogurumu, galu galā ķermenis tomēr bija vecs. Visi kauliņi smeldza, bija arī atgriezušās pirmītējās krūšu zvīņu sāpes un vel, mocīja nežēlīgas slāpes. Viņš velreiz ievilka karsto elpu un izstiepis garo kaklu uz priekšu, grūda to āŗā. Bija tāda sajūta, ka, ja tas būs velreiz jātkārto, viņš varētu aizrīties ar smacīgajiem dūmiem. Pūķis nikni norēcās, kad Ohegasam izdevās to atkal atvairīt.
Drīz pūķi. Tam jānotiek drīz. Es zaudēju spēkus.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 03.02.2008 14:49

[Ludiēna]

Damjāns, pats nezinot kā, bija jau nokļuvis bibliotēkā. Viņš trīcēja, tad it kā pamodies, ar acīm meklēja Dominiku un izgrūda vaidu, kad ieraudzīja viņu blakus Vibekai.
-Dominik!-
viņš iesaucās un tuvojās brālim.
-Vai tev viss... vai viņa?-
Damjāns nespēja pabeigt. Vārdi pinās. Viņš neko nedzirdēja sev apkārt.

[Grēkmeistars]

- Tu!
Dominiks uzmanīgi nolika Vibekes galvu uz grīdas un tad pielēca kājās.
- Kā tu mani nobiedēji, sasodītais! Un nešaubos, ka es tevi arī tāpat.
Viņš apskāva brāli, viņš bija pavisam nosvīdis un joprojām trīcēja. Dominiks iesmējās, apziņa, ka brālim nekas nekaiš, pilnībā izdzēsa arī bailes no pūķa un visas pārējās nepatīkamās sajūtas.
- Es esmu tik laimīgs, ka esi te! Man likās, ka es nojūgšos.
Dominika balss mazliet ietrīcējās, bet tad viņš atkal pasmaidīja.
- Bez manis vairs nekur, lūdzu.
Viņš nomurmināja un tad pievērsās Vibekei.
- Viņa ir zaudējusi ļoti daudz spēku un roka laikam ir lauzta, bet ar viņu noteikti viss būs labi. Bet ar tevi viss ir labi! Es jau iedomājos, ka, iespējams, tu... bet tas nav iespējams, tas nenotika.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 03.02.2008 17:05

[Massacre]

Kad Viljams jautāja kā ir spējīgs palīdzet, Roiss piesteidzās pie viņa un maigi ielika dziednieka rokās putniņu - Sineilu. Viņa uztraukums par šo būtni bija pāraudzis dusmās pret pūķi.
Izvilcis sarkano grāmatu no ugunsdrošās somas, puisis sāka to šķirstīt, meklēdams sadaļu par to kā reāli var kaitēt pūķiem. Šādi šķirstot, viņš ar acu kaktiņu vēroja Viljamu, tad pamanīja Vibeki un jutās vēl sliktāk.
Iedevis grāmatu Gorkijam, un norādījis, kas viņam jāmeklē, proti, veidi, kā cīnīties pret pūķi, Roiss atrada paprāvāku no bibliotēkas sienām nogruvušu akmeni un pārvērta to lokā un bultu makā, un izvilcis savas krellītes ārā no bikšu kabatas, pārvērta tās bultās.
"Dominik, paskaties, kas pašlaik noderētu Vibekes stāvokļa uzlabošanai, tad sameklē akmeni un vai nu atsūti kādu pie bibliotēkas ieejas vai uzmanīgi atnāc pats. Es centīšos to sagādāt." puiša balsī skanēja rūpes un viņa adernalīna līmenis kāpa arvien augstāk, neļaujot viņam vienkārši sēdēt un gaidīt brīnumu.
Uzmanīgi, tā, lai viņu nemanītu, Roiss paslēpās pie alas ieejas tā, lai pūķis būtu tieša trāpījumā un katru reizi, kad šis postošais zvērs pagriezās pret viņu ar krūtīm, puisis, ar jau sagatvotu un nospriegotu bultu, tēmēja pūķim krūtīs. Ja kaut kas Roisam bija attīstīts, tad tā bija asā vilka redze un spēja pēc intuīcijas tēmēt pa mērķi. Savienojumā visiem trāpījumiem vajadzētu būt veiksmīgiem un pūķim vismaz nedaudz ieskrambātam.

[Gloresavena]

Netālu no bibliotēkas.

OCC: Massacre pieņemu, ka tu izšāvi.

Pūķis sajuta kaut ko ietriecamies pakrūtē. Tas bija tā itkā, kāds būtu viņam iebakstījis ar mazu kociņu. Bulta saplīsa divās daļās un nokrita uz zemes. Viņš nolēma tam nepievērst uzmanību. Drīz vien nāca nākamā un nākamā, bet tākā viņš to knapi sajuta, tas tika vienkārši ignorēts.

OCC: Massacre vari viņas padarīt stiprākas, bet es nezinu, vai tas, ko dos. Ja paveiksies, novērsīsi viņa uzmanību.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 03.02.2008 20:22

[Develin_]

Viljams lūkojās uz trauslo radību savās rokās. Tikai mirkli. Pēc brīža viņa pirksti jau slīdēja pa putniņa ķermenīti un lūpas klusi kaut ko čukstēja.
-Dziedē,-Viljama lūpas viegli kustējās un viņš bija ārpus pastāvošās realitātes.

[Ludiēna]

Damjāns beidzot jutās labi. Te bija Dominiks un tas bija pats galvenais. Vēl tagad viņš vēroja brāli, apbrīnoja to, ka viņš vienkārši pastāv.
-Bez tevis vairs nekur...-
viņš sev apsolīja. Damjāns notupās blakus Vibekei un saņēma viņas roku, noskūpstīja un neviļus uzpūta savu elpu, it kā vēlēdamies ar to viņai palīdzēt, taču nekas nenotika.
- Pag, es nemanīju, kur pazuda tie gaismas radījumi, īpaši manējais, kuru man iedeva Ohegass. Varbūt viņi varētu izdziedināt Vibeki, dot spēku.-
Damjāns jutās vainīgs. Viņš tiešām nezināja, kur palika tas mīkstais, patīkamais radījums. Viņam tas patika, tāpēc Damjānam būtu bijis ļoti žēl, ja viņam būtu kas atgadījies.
-Mana nabaga meitene... Pacieties.-

[Grēkmeistars]

Dominiks klausījās Roisā.
- Bezspēcīgam cilvēkam ar lauztu roku. Kas varētu noderēt? Dziednieks. Tikai.
Vibeke? Vai tu zini kādu dziru, kas tev varētu dot spēku?
Viņš pievērsās vārgajai meitenei. Viņa tomēr ir burve un par dzirām zinās vairāk. Dominiks mazliet šaubījās, ka Roiss varētu pārvērst akmeni šķidrā vielā. Bet to varētu mēģināt. Dominiks jutās arī mazliet nikns par to, ka ir tik mazzinošs šajā jomā.
- Damjān, šaubos, ka mazie zvēriņi varētu dot kaut ko vairāk par gaismu.
Atceroties "mazos zvēriņus", Dominiks ievēroja, ka Vibekes mazā burunduka nav šeit, un nopūtās. Tad viņa uzmanību piesaistīja Viljams, drīzāk viņa spējas...
Viljam, šeit tu esi nepieciešams.

- Tūlīt tu atgriezīsies. Tūlīt.
Viņš nočukstēja Vibekei. Laukā bija dzirdamas diezgan apdullinošas skaņas, pūķis atradās tepat pie bibliotēkas.
Dominiks nespēja pārtraukt brīnīties par šo savādo dienas iznākumu.
- Rīt mēs visi laikam jau būsim mājās, ja nebūsim beigti šodien. Žēl? Pasarg, nē!
Viņš noteica brālim.

[Ludiēna]

-Te tikko jautrōba nāk vaļā, nekur es nebraukšu!-
Damjāns tiepās.
-Īstenībā viss ir nopietnāk nekā mēs domājam. Ar kuru galu domā organizētāji, kad pakļauj mūs tādām briesmām? Nezinu, es tikai atcerējos tos mazos dzīvnieciņus...-
viņš atbildēja. Damjāns uzsmaidīja Vibekei.
-Pacieties, gan jau mēs kaut ko izdomāsim.-
Damjāns piecēlās un piegāja pie kāda no grāmatu plauktiem. Skaistie grāmatu vāki vilināja, taču Damjāns pagaidām neuzdrošinājās tiem pieskarties, atcerēdamies Ohegasa brīdinājumu.

[Massacre]

Roisa rokas bezspēcībā nolaidās. Tāpat bija skaidrs, ka šim pūķim krūteža noteikti nav vaja vieta. Ielīdis uzmanīgi atpakaļ bibliotēkā, viņš paķēra no Gorkija rokām sarkano grāmatu un pats sāka meklēt informāciju par pūķiem. Vismaz kaut kam te ir jābūt!
Lapu šķirstīšana šķiet nomierināja Roisu un viņš beidzot atkal varēja koncentrēties uz to, ko spētu pasākt.

"Vai es varētu palūgt vampīrus sev palīgā? Man radās ideja par to pūķi, bet noderēs nedaudz palīdzības. Ja mēs viņu nenomierināsim, tad vismaz aizkavēsim, lai mūsu uzraugāmie spētu tikt galā ar to." Roiss lūdza un gaidoši skatījās uz klātesošajiem. Pašlaik viņam bija nepieciešams milzum daudz materiāla, lai izdarītu to, ko bija ieplānojis un tas nebija īpaši viegli, bet bija vērts mēģināt.
Tajā pašā mirklī viņš vērsās arī pie Viljama:
"Kā iet Sineilai?"

[gwinerva]

Alā.... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Tehanu sēdēja sarāvusies stūrī, pirmo reizi dzīvē viņa jutās bezspēcīga.Godīgi sakot viņa bija nonakusi gandrīz līdz kaut kāda trakuma pomsmam, ka viņai bija viss vienalga.Viņa ar savām spējām nevarēja palīdzēt, un tāpēc labāk domāja nemaisītis pa kājām.
Meitene piecēlās no savas vietas un lūkojās apkārt pēc kaut kā ko darīt.Viņ atcerējās savu grāmatu.
Kaut nu viņa būtu pie manis...
Mugura vēl joprojām sāpēja, bet visiem jau pietika poblēmas, lai viņa vēl ko jautātu.
Lai gan telpā bija daudz cilvēku viņa jutās kut kā nedaudz vientuļi.
Tehanu sajuta izsalkumu...
Cik ilgi velns paāvis mēs šeit jau esam?viņa saniknoti domāja.
Ko tas pūķis tur dara?Ko viņam vajag? Viņ vispār nenogurst? Un kas notiks pēctm?Mēs brauksim majās?Paliksim šeit?Smieklīgi ņemot vērā, ja pastāv espēja, ka pūķis atgriežas...ja vinš vispār ies prom, ja mēs vispār paliksim dzīvi.Kaut jel kāds spētu palīdzēt.
Jābūt taču kādai iespējai.Kapēc man ir tik trulas spējas?Es pat viņas nvaru pielitot, lai mums palīdzētu.
Murgs kaut kāds.
Meitene atbalstījās pretsienu un vinkārši vēroja pārējos domam jo projām virpuļojot.

[Grēkmeistars]

- Grāmatas neaiztiec, nepatikšanu tāpat ir gana.
Dominiks noteica brālim, ieraudzīdams viņu tuvojamies grāmatu plauktiem.
Dominiks pievērsās Roisam.
- Kas tev ir padomā? Lai kas tas būtu, ja tas palīdzēs aizdzīt to pūķi, tad es esmu sajūsmā, ka varētu kaut kā palīdzēt, citādi pirmoreiz mūžā tik ilgi uzturos bibliotēkā.
Viņš noteica Roisam.
- Šeit bibliotēkā atrodas ozolkoka plāksnes, ar kurām var lidināties pa gaisu, lai dabūtu grāmatas augstākajos plauktos. Iespējams, mēs tās varētu izmantot, lai piekļūtu pūķim tuvāk, it īpaši veiklākie no mums... bet ko tad? Iečukstēt tam ausī: liec mūs mierā?
Dominiks kļuva domīgs.
- Pūķi ir saprātīgas būtnes?
- Tā neizskatās gan.