Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Develin_]

-Jauki,-Viljams sacīja un sekoja bariņam.
-Es varētu padalīties diskusijās par kleitām. Manuprāt, tās tieši atvieglo kustības, cik nu var spriest pēc Fierras mānijas uz kleitām. Protams, kokā kāpšana varētu sagādāt psiholoģiska rakstura problēmas, tomēr, ka kleitas ir pietiekoši ērtas. Lai gan patiesībā nezinu, neesmu nekad vilcis. Un jā, starp citu, es esmu Viljams,-puisis uzstājās ar savu garāko monologu svešiem cilvēkiem. Savādi, šajā nometnē un vispār Fierras klātbūtnē viņš pamatīgi mainījās.

[Massacre]

Bibliotēkā

Vieglā avota čaloņa uzlaboja Roisam garastāvokli par ļoti daudzām iedaļiņām un pašlaik viņs bija ļoti labā noskaņojumā, starodams kā tāda saulīte Vai varbūt labāk mēnestiņš? viņš pats par sevi pasmīkņāja un devās iekšā bibliotēkā.
Protams, Roisam nevajadzētu brīnīties, te viss bija maģisks, pie Merlina bārdas - viņš pats taču arī bija maģisks, taču šis pārspēja visas iedomas par garlaicīgu bibliotēku. Mute pārsteigumā nedaudz pavērās. Ala un bibliotēka, turklāt - kāda!
Mirdzošā būtne, ietriecoties puiša vēderā radīja vieglu kutoņu un tai sekojošus laimīgus smieklus un viņš uzmanīgi, kā kaut ko ļoti dārgu, piecēla dzīvnieciņu no grīdas un ielika sev to plaukst, laimīgi lūkodamies uz to.
Juzdamies nedaudz nedroši uz lidojošajām plātnēm, pēc brīža tomēr Roiss pierada pie šī dīvainā lidojuma, vēl joprojām turēdams mirdzošo būtni vārdā Sors, uzmanīdamies, lai nepalaiž to vaļā - tik niecīgs bija tā svars un radīja sajūtu par smiltīm, kas janosargā, lai tās nepazustu nebūtībā.
Pateicīgi paņēmis grāmatu, kurā esošais morfu apraksts likās Roisam pietiekami detalizēts [viņš savādā kārtā nejuta bailes vai kādu nepieciešamību pēc apbruņošanās informācijas sakarā], viņš paskatījās uz Sineilu un Gorkiju, pēc tam uz Ohegasu.
"Paldies par grāmatu. Sargāšu un atdošu atpakaļ neskartu." viņš teica Ohegasam, kamēr plāksnes laidās lejup, un tad paskatījās uz plaukstā guļošo Soru, kas šķita tīri labi iekārtojies."Un, ko man iesākt ar tevi?" Roiss pievērsās mirdzošajai būtnei, un tomēr arī Ohegasam, negribēdams šo būtnīti iztraucēt vai satraukt.

[Āksts]

Bibliotēkā

Ohegass smagi nopūtās un atbildēja Roisam:
- Dod viņu man, jums tagad jāsteidzas. Kad viņš izgulēsies, viss atkal būs labi. - Un, paņēmis no puiša rokām dzīvnieciņu, Ohegass aizsteidzās pie sava galda, kur ievīstīja dzīvnieciņu plānā sedziņā un atstāja gulēt.

Tikmēr grupa, saņēmusi grāmatu, jau bija gandrīz ārā no uz bibliotēku vedošās alas. Tur viņi ieraudzīja pūķi. Izdzirdējis spiedzienu, arī Ohegass steidzās ārā, visus jauniešus ar prāta spēju palīdzību iestumdams atpakaļ alā. (tos jauniešus, kas iet kopā ar Sineilu)
- Nevar būt! Dī! Jāsarga bērnus!

[Gloresavena]

Gaisā visrs spiedzošiem jauniešiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Pūķis aptājās, lai izlaistu garu un karstu uguns jūru pār jauniešiem, kas vel bija ārā...

OCC: Ticu, ka tur atrodas Tehanu, Dominiks, Vibeke, Damjāns, Fierra un Vilijams. Vai kādu piemirsu? Cerams, ka kādam piemīt spējas, lai atvairītu, savādāk nāksies mazlietiņ apdedzināties... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 31.01.2008 22:54

[Massacre]

Bibliotēkā.

Uzmanīgi izsekojis, kas notiek ar Soru, Roiss vēlreiz pateicās un gāja ārā no bibliotēkas. Tikai mirklis bija vajadzīgs, pat ne īsti nofokusēts skatiens, lai puisis saprastu, ka te ir darīšana ar pūķi un vēlējās ko pasākt, bet juta, ka tiek atsumts atpakaļ bibliotēkā pret paša gribu.
Pašam neapzinoties savu darbību smieklīgumu un pilnīgu neiederību, Roiss sākumā domāja par sarkano grāmatu, kas bija uzticēta. Izņēmis no savas bikšu kabatas piecas pērlītes, no veselas kaudzītes, kas tur vienmēr glabajās, puisis vienu pārvērta ugunsdrošā mugursomā, kas perfekti ieskāva grāmatu un uzlika to sev plecos.
No atlikušajām viņs izveidoja ko līdzīgu vienreiz lietojamiem lietusmēteļiem ar kapuci, bet tikai šie mētelīši bija ugunsdroši.
Kad Roiss bija veicis visas šīs darbības, viņš pats brīnijās par sevi un to, ka tik ātri noreaģējis uz notiekošo. Tas laikam bija mantots no mātes, kas nekad nezaudēja apķērību pat apsurdās situācijās.
"Uzvelciet šos. Ja no sitieniem nevaru jūs pasargāt, tad vismaz no daudzprocentīgiem apdegumiem." to teicis Roiss iedalīja mētelīti Sineilai, Gorkijam, sev un vienu pasniedza arī Ohegasam, cerot, ka viņš pamanīs vai vismaz paziņos šīs lietas jēdzīgumu vai bezjēdzīgumu.
Kaut kur dziļi iekšā puisis juta augam uztraukumu un nelielas bailes. Ak, kā viņs šobrīd būtu gribējis pārvērsties vilkacī un saplosīt to pūķi sīkos gabaliņos!

Šo rakstu rediģēja Massacre: 31.01.2008 22:49

[Āksts]

Alā un pie

OOC - Massacre, piedod, Ohegass atrodas ārā no alas.

Ohegass

Visiem spēkiem viņš centās pārņemt savā varā jauniešu prātus. Tā viņi ātrāk nokļūtu drošībā, bet diemžēl pietiekamu kontaktu viņam izdevās izveidot tikai ar tiem, kuri bija iegrūsti atpakaļ alā. Viņš iekliedza visiem galvās:
- Ātri! Alā! - Un pats ar prāta spējām centās atsist pūķa izpūsto uguns straumi. Viņam neizdevās to pilnībā nobloķēt. Dažiem no bērniem tagad bija apsvilinātas muguras, bet viņi vismaz steidzās uz alu. Visi atskaitot divus, kuri acīmredzot cieta no šoka. Tā kā šokēta cilvēka prātu nevar kontrolēt, Ohegass satvēra viņu ķermeņus un iesvieda tos alā. Tie abi sāpīgi atsitās pret zemi, bet neko labāku viņš šobrīd nevarēja izdarīt. Vismaz tagad visi bija alā un viņa kontrolē. Nē, viens.. divi nebija!
- Nil, Sineila! - viņš kliedza - Kas ar jums notiek? - Šo abu prātu trūka.
Viņš nesadzirdēja atbildi. Sekoja nākamais liesmu vilnis, kas aizņēma pilnīgi visu Ohegasa uzmanību. Viņš bija nosvīdis. Auksti sviedri lija pār viņa seju. Šo viņš knapi spēja atvairīt. Vēl nākamo, un tad viņš būs cepta gaļa! Nav pārāk jaukas izjūtas... - Dī!

Sineila

Viņa sastingusi bezpalīdzīgi stāvēja alā. Ohegas, laid mani vaļā! Tūlīt! Es varu palīdzēt! Viņa vienalga nevarēja tikt ārā no alas. Laikam Ohegass neuzskatīja viņu par labu diezgan. Dusmas auga. Roiss viņai piedāvāja ugunsdrošu mēteli. Viņai tas neko nedeva.
- Paldies, bet tas man neko nepalīdzēs! Ir citi, kam vajag.. Nil, parādi viņiem ceļu uz vilkaču alām! Šī nav tik droša bez Ohegasa iekšā! - Un viņa pārvērtās par putnu. Esmu brīva, viņš nepiefiksēja! Ohegass zaudēja kontroli pār viņas prātu mirklī, kad viņas ķermenis mainījās. Šis muļķa vīrs cīnās viens! Sirds viņai smeldza, iedomājoties, cik grūti ir vienam stāties pretī pūķim. Viņa izlidoja ārā no alas. Aina bija šausmīga.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 31.01.2008 23:20

[Gloresavena]

Pūķim sāka apnikt Ohagesa ietiepība, lai gan viņai nebija nekas pretī viņu mazliet pamocīt...Ar vienu aci viņa vēroja Ohagesu, bet ar otru bija ievērojusi, ka visi saskrien alā.
Hmm...Ja vecais ir te, tad nav, kas pasargātu alu... Pūķis vel izspļāva pēdējo liesmu mēli un jau nākamajā mirklī traucās uz alas pusi tikai nevis ielidoja tajā iekšā, bet UZ tās. Ar visu svaru Pūķis sāka uz tās lēkāt...Ala sāka pamazām grūt...

OCC: He he. Labāk pasteidzieties, ja negribat kļūt par pankūkām...

[grapefruit]

Ārā pie bibliotēkas.

Pirmā pie bibliotēkas parādījās Žans.
-Ohegass!
Viņa izdesa un neticīgi palūkojās uz pūķi, sparīgā lēcienā izvairīdamās no liesmu jūras.
-Sasodīts!
Viņa piecēlās kājās un sapurināja savus matus/krēpes. Atskanot skaļam un griezīgam rēcienam, no Žana rokām izšāvās divas milzīgas uz pūķi tēmētas liesmu mēles, kas, atsitušā pret pūķa vēdera zvīņām, lika tam iekvēloties sarkanām, taču pūķim nekādas lielās ciešanas acīmredzot nesagādāja.

-Žan! Velns ar ārā! Ko tu dari?!
Dī iesaucās un tad viņas skatienam pavērās pūķis. Redzēdama, ka Ohegass ir nosvīdis un pārguris, Dī pēkšņi jutās pārbijusies.
-Visi ir drošībā?
Viņas griezīgā balss cauršalca cīņas trokšņus, kamēr pūķa liesmas tagad atvairīja arī vņas veiklās rokas.
-Žan, bibliotēkā, ātri!
Viņa piemetināja, lūkojoties Žana acīs, kas tagad bija kļuvušas pilnīgi melnas.

Bibliotēkā.

Kaut kas melns ievālēja bibliotēkas telpās un paslēpās ēnainā stūrī. Lai kas tas arī nebūtu, tas oda pēc deguma...

Ceļā uz oranžēriju.

Bija neiespējami nedzirdēt drausmīgo rēkoņu un kliedzienus, kas nāca no bibliotēkas puses. Paveroties turp skatam atklājās baisa aina - dažu metru augstumā virs zemes lidoja milzīgs zvīņains pūķis, spļaudams liesmas uz vietu, kur vajadzēja atrasties bibliotēkai.
Nils sastindzis lūkojās notiekošajā un uz mirkli viņa skatienā pavīdēja, vai tiešām tā bija apbrīna?
-Ātri, mums ir jātiek drošībā.
Viņš noteica, bet viņa balsī trūka baiļu.
-Uz bibliotēku, Ohegass un Dī ir vienīgie, kas mūs var pasargāt.
Viņa balss bija pavēloša un rīkojumus pārprast bija grūti, bet skriet pūķim tieši rīklē?
-Ja es tur tagd būtu, tad jūs visi droši vien jau būtu miruši...
-Kustaties!
Viņš uzsauca pārējiem, jau skriedams pa taku atakaļ.
-Tai nārai neslikti sanāk...


OOC: Glor, tev ir visas tiesības māju raksturot arī tālāk, ja tu to vļies, tā patiešām kļuva tava pēc am, kad biji visus tās iemītniekus nogalinājusi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Ā un neesi pret viņiem maiga, bet neaizraujies, atceries, ka uzbrukmus raksturo tu, bet sekas nosaku es (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Pārējiem: turaties, viss vēl tikai priekšā.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 01.02.2008 00:10

[Āksts]

Pie bibliotēkas

Sineila lidinājās ap pūķa galvu. Ohegass viņu vēl aizvien nebija sameklējis. Viņa laida vaļā savu muļķīgo putna dziesmu lai vismaz kaut kādā veidā novērstu uzmanību no Ohegasa. Tad viņa to sajuta. Zvērīgās plēsoņai tik ļoti izdzīvošanai nepieciešamās vēlmes sāka pārmākt viņas prātu.
- Nē, tikai ne tagad! Man vajag būt pie pilnas apziņas un gaisā. Sineila, savaldies! - Šoreiz viņai izdevās to atvairīt un, jā, pūķis bija viņu pamanījis un Žans ar Dī jau arī bija klāt. Lai tas maksā ko maksādams, savai ģimenei viņai nekā nebija žēl. Ohegasam vajag pāris sekunžu atpūsties. Tikai pāris sekunžu. Viņam nevajadzēs daudz laika, lai aizvāktu manu ķermeni.
Un Sineila savā mazajā dziedātājstrzda ķermenī aizvēra acis, piekļāva spārnus un pikēja pret pūķa seju. Vienreiz, otrreiz un trešoreiz... Tas nenodarīja nekādu lielo kaitējumu, iezņemot trešo reizi, kad putna knābis trāpija pūķim maigajā ādā ap aci. Pūķis saniknojās.

Svilinoša šalts ieskāva Sineilas ķermeni. Tas bija tā vērts. Es viņam devu pāris sekundes. Un Sineila juta kā ap potīti apsietā lentīte izkūst un izzūd, kā spārnu spalvas gruzd. Neciešama smaka. Viņa juta, ka pati vairs savu prātu nekontrolē. Tas bija Ohegass. Viņš bija atguvies.

Ārā

Ohegass redzēja, kā pūķis nosēžas uz kalna un mēģina izraisīt nogruvumu. Jaunieši jau devās prom, likās, Nila vadībā. Kāpēc gan viņš vēl aizvien nespēja sataistīt Nila domas? Un Sineila?
Un tad viņš ieraudzīja iemeslu, kādēļ mirkli nebija sekojusi neviena uguns šalts.
- Muļķa skuķe! - Un viņš satvēra viņu un ātri pievienoja viņas vājo putne ķermeni grupai, kas sekoja Nilam. Kāds no grupas dalībniekiem to atpazina un maigi satvēra rokās.
- Mums vispirmāmkārtām jānodrošina bērnu drošība. - Ohegass teica tikko ieraudzītjai Dī.

OOC - Satveriet kāds putnu.

[Massacre]

Ārā

Roiss nebija redzējis ne sekundi no cīņas un jutāš stulbi, ka nespēj un nevar palīdzēt. Ohegass viņa mēteli nepaspēja paņemt, Sineila atteicās, tāpēc viņš šo ugunsdrošo lietas iedalīja kādam no grupas, ja tas kādam škita nepieciešams.
Kad viņi visi skrēja prom Ohegass pasniedza kaut no ļoti pazīstamu, taču cietušu cīņā. Putniņš. Sineila. Roiss ar šausmām konstatēja maigi turēdams viņu rokā, uz brīdi aizmirzdams pūķi un apkārtnotiekošo.
"Kuram no jums ir kādas dziednieciskas spējas? Šeit nepieciešama palīdzība." viņš to jautāja visiem tik skaļi, ka nebija iespējams nedzirdēt, balsī pavīdēja arī kāda uztājīga nots.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 01.02.2008 08:45

[Grēkmeistars]

Taka

Dominika pārsteigums par pūķi bija tik liels, ka viņš acumirklī teleportējās, nogādādams sevi tālāk no viņa liesmām.
- Sasodīts, kas gan tas par pārbaudījumu? Vai nav mazliet par nežēlīgu?
Viņš pikti sev noteica. Tad, ievērodams, ka pārējie ātri dodas atpakaļ uz bibliotēku, pievienojās tiem. Dominika rokās vēl joprojām atradās grāmata, bet šķiet, ka meklējumus nāksies atlikt.
- Vai nebūtu labāk doties tieši pretējā virzienā? Tur ir pūķis, pie pašas bibliotēkas! Vai mums būs ar to lopu jācīnās?
Dominiks skriedams skaļi noteica Nilam. Zvīņotais pūķis, šķiet, bija tīri labi iekārtojies virs bibliotēkas, rādīties tur būtu mazliet vājprātīgi.
Dominiks apstājās.
- Dosimies labāk uz mežu vai velnszikkur, paslēpsimies oranžērijā, kamēr viņš ir aizņemts. Piedodiet, bet es nedošos uz vietu, kur kāds var mūs pasargāt, es labāk pats sevi pasargāšu šeit.
Dominiks parāva aiz rokas Damjānu un Vibeki, kas atradās viņam vistuvāk, apstādinādams viņus.
- Dodamies visi uz oranžēriju! Tur ir tik daudz koku un augu, ka mēs varēsim droši paslēpties. Tad jau redzēs, vai pūķis vispār atgriezīsies uz šejieni.
Viņš elsodams piedāvāja Nilam.

[gwinerva]

Skrienot uz bibliotēku, un pēctam bibliotēkā.

Uz oranžēriju? Tu traks vai? Tur ir tik daudz augu! Kad viņi visi aidegsies, tur būs kā lamatās...
Tehan panikā teica.
Viņa dievināja pūķus, bet vēl nekad dzīvē nebija redzējusi dzīvu. Un jāsaka tagd viņa vēlētos kaut būtu redzējusi viņus tikai bildēs.
Viņas mugura bija ndaudz apsvilusi, un katra kustība sagādāja smeldzošas ciešanas, kuras viņa centās turēt sevī, jo uzskatīja ka raudāt nav vērts, jo tas tāpat nkad neko nedod, tiki aizpampušas acis un pilošu degunu.Viņa nebija no tiem piņkstošajiem skuķiem.
Tehanu bija nedaudz apjukusi un nezināja ko teikt...
Viņu itkā bija pārņēmušas bailes, un viņa vairs negribēja gaidīt, vajadzēja āri nokļūt drošībā.
Viņa vēl kādu laiciņu tomēr gribēja palikt dzīva.Pgriezusies viņa ne vārda neteikusi joza uz bibliotēku.Kad pārējie viņu vairs neredzēja viņa pamazām izgaisa, lai arī pūķis neredzētu viņu un nevarētu uzpūst uguns šaltis...
Domas šaudījās ka negudras:
Kaut es paliktu dzīva.Vel tikai pāis gadus...gribu vēl ik daudz izdarīt! Ka tas pūķis šeit vipār uzradās? Kas tagad notiks?Mums būs jācīnās ar pūķi?Vāks, tas taču ir drošs ceļš uz kapu!!Cīnīties ar pūķi!Kuram vispār kas tāds varētu ienākt prāta, nu varbūt tikai pašnāvniekm...Interesanti ko mana mamma tagad dara.Ja vņa šito zinātu, es nometnēs vairs nekad nerādītos.Ja palikšu dzīva viņai labāk neko nezināt.Un jāatcerās sapirkties daudz šokolādes kūciņu, viņas tomēr ir tik gardas.

Tehanu neskart ieskrēja bibliotēkā....



OOC:
Juliette, ja tu lasītu uzmnīgāk.

Patiesībā visu šo laiku Tehanu bija gribējusi nedaudz palikt viena, un tāpēc izmantojot savas spējas bija līdzās pārējiem un visu dzirdēja, bet tai pašā laikā varēja netraucēti klausīties un domāt.Viņai vēl jo projām bija viena maizīt rokā, ko viņa nobeidza aplaizīdama sārtās lūpas.

Manas spējas, atgādināšu, ir kļūt neredzamai, tākā es tur varēju mierīgi sēdēt un visu klausīties, bet tu man vienkārši nevarētu rdzēt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[gwinerva]

OOC:Jā Dominik, neej uz oranžērju, bet gan uz bibliotēku, kur viss grūst un virs kuras ir pūķis, lielākas izredzes atstiept kājas... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Gwin nedaudz apjuka ar to alu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) anyway laboju savu kļūdu...

Pie bibliotēkas drupam skrienot prom.


Tehanu aizskrējusi līdz bibliotēkai secināja, ka tā ir galīgi sagrauta, un, ka viņai vajag meklēt patvērumu kur citur.
Viņa lūkojās apkārt, nezinādama kur iet.Viņa bija aizmirsusi uzturēt savu maģiju un atkal bija palikusi redzama.
Uz mežu iet arī nevarēja, jo tas bija tas pats, kas doties uz oranžēriju.Likās, ka visur valda panika, un visi pūliņi apturēt pūķi bija veltīgi.
Thanu nezināja ko iesākt.
Varbūt pasēdēt kaut kur un pgaidīt, lai viņu izcep?Nu nē viņa nebija ieradusies ometnē, lai nomirtu...
Varbūt skriet uz kalniem?Vismaz vienai laikam vņai tomēr bija vairāak izredzes, jo pūķis jau sekos vairākumam, neis vienam vientuļam cilvēciņam.Lai nukā, bet Tehanu tomēr gribēja būt opā ar kādu, tad vismaz bailes, kuras mācs virsū nebūtu tik lielas.
Likās, ka tūlīt būs beigas...
Viņa stāvēja pie bibliotēkas drupām, un nezinaja ko darīt.
Un tad pamanījusi pūķi, ka tas atlaidies tur skrēja uz meža pusi.
Pamanījusi, ka akal ir redzama, viņa sakoncentrējās un atkal izgaisa...
Vismaz man ir lielākas izredzes, ja būšu neredzama, ko neredzi to nevari noķert, viņa vēl nodomāja laižoties lapās.

OOC:uztveriet, ka tas ir vnk viens liels posts kopā... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)
Kā arī atvainojos par dubultpostu...neko nevareju izdarīt, jo rediģēt vairs nevarēja...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 01.02.2008 17:21

[Gloresavena]

MMM...Tehanu! Pūķis ierēcās un jau metās viņai pakaļ, bet tad apmulsis un saniknots atskārta, ka meitene pēkšņi izgaisusi. Tad netālu viņš pamanīja trīs pusaudžus stāvam uz vietas. (Dominiks, Vibeke un Damjāns) Viņš atkal ierēcās un pavērtiem žokļiem metās tiem klāt.
Noraušu viņu mazās stulbās galviņas... Nāra bija tik aizrāvusies ar jauno izpriecu, ka nepadomāja par to, ka, ja gadījumā Dominiks aiziet bojā tad divas vēlēšanās aizies pa tukšo.

OCC: Teleportējies Dominik! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Abet paga, vaitad vampīriem var būt spējas??? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[grapefruit]

OOC: /slap Glor! Vampiiriem ir dabiskas dotiibas uzveikliibu un arii teleporteeshanaas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) paskaties ATD sadaljaa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Atvainojos, ka nav garum/miisktinaajum ziimju, mans dators dumpojas.

Biblioteeka nav sagruvusi, puukjis to tikai mazliet patricinaaja! Tagad Nila grupa atrodas ljoti tuvu biblioteekai, paareejie ir iekshaa, Ohegass un Dii novada puukja liesmas.

Gwin tavu ieprieksheejo postu nenjemu par pilnu, pienjemsism, ka tu ieskreeji iekshaa pie paareejiem? k?

Perfumer: atvainojos, man arii bija licies, ka mees esam mazliet taalaak, bet pakljausimies shoreiz vairaakumam. Domaaju, ka iet iekshaa biblioteekaa tagad ir vipareizaakaa izveele.



-Dumjaa nesagrauj to alu, tad tu vinjus visus nogalinaasi un man nekaada priecinja netiks...
Isjanas galvaa ieskaneejaas briidinosha balss.
-Bet, ja godiigi sakot prieksh pirmaas reizes, tev vareni sanaak, ja nenjem veeraa to leekaashanu uz alas...
Vinja dzirdeeja, kaa puukjis domaas nopuushaas.
-Tam ir domaata aste.


Nils turpinaaja skreejienu alas virzienaa.
-Kustaties, bez praatuljoshanaam. Aatri, mums jaatiek tur iekshaa vai iesim bojaa, domaajiet, ka Dii un Ohegass muuzhiigi varees vinju atvairiit?

[Grēkmeistars]

OOC Es esmu viens no diviem, kurus Ohegass nogādā alā ar prāta spējām. Es ceru, Vibeke neiebildīs, ka viņa būs otrais.

Bibliotēka

Dominiks attapās uz cietās bibliotēkas grīdas, viņam blakus atradās Ohegasa iedotā grāmata. Šķiet, kāds viņu ar īpašām spējām nogādāja šeit. Sitiens pret grīdu bija sāpīgs, Dominiks strauji pielēca kājās un centās saprast, kur īsti atrodas. Šeit pat atradās arī Vibeke, kas līdzīgi Dominikam centās izprast, kas noticis.
- Bibliotēka.
Šeit atradās arī pārējie, izņemot tiem dažiem, kas piekrita mērot ceļu kopā ar Nilu uz šejieni nevis doties uz kādu citu vietu. Arī Damjāns joprojām atradās starp viņiem. Dominiks elsodams apsēdās uz grīdas, likās, ka telpa mazliet rīb. Pēdējais, ko Dominiks atcerējās pirms nokļūšanas šeit, bija briesmīgais pūķa stāvs, kas metās tieši uz viņu pusi ar atņirgtiem zobiem. Nāves briesmas.
- Damjān. Esi lūdzu šeit arī... Lūdzu, lūdzu...
Viņš nočukstēja. Bet starp "nometnes" dalībniekiem, viņš nespēja saskatīt savu brāli.
- Ja nu...viņš.
Dominiks vēlējās skriet laukā un meklēt Damjānu. Spēcīgi oda pēc deguma.
- Sasodīts! Kas tas par pārsteigumu? Sagaidīšanas uguņošana?
Dominiks saniknots iekliedzās, spēcīgi pasperdams grāmatu, kas aizlidoja gabaliņu tālāk.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 01.02.2008 20:30

[Ludiēna]

Taka

Damjāns brīdi vienkārši lūkojās, kā pūķis metas tieši virsū.
- Ak Dievs...
Viņš, cenzdamies nomierināties, aizvēra acis un teleportējās, cerēdams, ka brālis dara tieši tāpat. Par mata tiesu viņš izspruka no pūķa zobiem. Nokļūdams gabaliņu tālāk, viņš metās pakaļ Nilam, Fierrai un Viljamam. Atskatīdamies viņš pamanīja, ka brālis un Vibeke ir pazuduši, un pūķis lidinās turpat netālu no viņa teleportēšanās vietas. Damjānam likās, ka viņš tūlīt sabruks, bet viņš turpināja skriet.
- Kaut viņš būtu teleportējies...
Damjāns vēlreiz atskatījās, bet vēl joprojām nemanīja abus pazudušos. Drausmīga nojausma pārņēma Dominika prātu. Bet milzīgās bailes lika skriet arvien veiklāk, kamēr pūķis nav nolēmis doties uz viņa pusi. Bibliotēka jau bija pavisam tuvu.

[Īvs]

Bibliotēka

Nē, puse no otrā uzdevuma. Gorkijs sarkastiski atteica Dominikam sev nepierastā tonī.
Es iešu aprunāties ar Ohegasu, viņš mērķtiecīgi sacīja, kad pūlējās pieslieties kājās. Un tad, kad ieraudzīja visus skatienus, atcerēdamies, piebilda, vēlāk.
Šobrīd visvairāk man kārojas pūķa asinis, labprāt tās nogaršotu.
Puisis vēl nenojauta, ka stresa situācijās (nu, šis bija vairāk kā stress) izsaka prātam neaptveramas sarkastiskas vēlmes.
Viņš pārskatīja visus klātesošos. Kur ir pārējie?
Un tad prātā iezibsnīja doma.
Ja reiz atrodamies bibliotēkā, atradīsim grāmatu ''Kā iznīcināt pūķi?''.
Gorkijs pārskatīja daudzos grāmatu plauktus.
Fiziski tāpat neko nevar darīt.

[Juliette]

Bibliotēkā.

Trieciena rezultātā asas sāpes izšāvās cauri Vibekes rokai un viņa griezīgi, mokās ieķērcās. Likās, ka roka ir lauzta. Dusmas iegailējās meitenes sirdī, un viņai likās, ka pūķi spētu nonest ar vienu pašu burvestību. Viņa sajuta maģiskās elektrības vētru griežamies arvien ātrāk sevī, un pacēlusi labo, neskarto roku viņa koncentrējās uz virpuļa radīšanu, kas varētu palīdzēt cīņā ar pūķi. Ja ne traumēt to, sliktākajā gadījumā - vismaz novērst uzmanību.
Dievišķais vējš, palīdzi mums.
Joprojām guļot uz zemes, Vibeke visu savu spēku koncentrēja uz pleķīti ārpus bibliotēkas. Meitene sarūgtināta secināja, ka tas padevies tikai aptuveni trīs metru liels. Zvērīgi saniknota par šādu neveiksmi, asarām acīs, burve vēlreiz piesauca vēja spēku, un domas sakopoja uz šo pašu virpuli, iesaucoties:
S*ka, bļāviens!
Šoreiz, atverot acis, meitene manīja ap septiņiem metriem augstu viesuli traucamies uz pūķa pusi. Bezspēkā Vibeke atkrita uz muguras, cietušo roku turēdama otrā. Viņa centās nepazust no realitātes.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 01.02.2008 22:33

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

Dominika rokas mazliet trīcēja, viņš atkal piecēlās kājās, lai mazliet pastaigātu pāris lokus un nedaudz nomierinātos. Netālu atradās ozolkoka plāksnes, kuras tika izmantotas lidošanai pa bibliotēku. Dominiks centās izdomāt, kādā veidā tās varētu būt noderīgas, bet nekas sakarīgs prātā nenāca un viņš juta, ka niknums atkal viņu pārņem.
- Grāmatas neiesaku aiztikt. Ohegass sacīja, ka tas varētu būt diezgan nepatīkami - palikt bez rokām. Velns.
Dominiks noteica Gorkijam. Viņam riebās atrasties šeit, drošībā kopā ar nervozām būtnēm un zināt, ka tur ārā ir viņa brālis un jucis pūķis.
- Un, iespējams, Damjāns, ieraudzīdams, ka manis nav, nodomās... un darīs kaut ko muļķīgu.
- Jā, jā, dari tā.
Dominiks ieraudzīja Vibeki cenšamies izmantot savas burves spējas pret pūķi, kas, iespējams, nelika mierā tos, kas atradās ārā. Tā varētu pūķi vismaz mazliet aizkavēt. Dominiks pietupās pie pagalam bezspēcīgās Vibekes un ielika viņas galvu sev klēpī.
- Tas bija maģiski, tas bija lieliski... Turies.
Viņš čukstēja.
- Kaut ātrāk viņi būtu šeit. Neskarti!

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 02.02.2008 11:47