Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Īvs]

ooc: ā, nu skaidrs.;p

Jebkurš var būt noslēpumains arī bez svētās klusēšanas. Bet tās jau tikai manas domas. Klau, kāpēc mums uzdevumos vienmēr ir kaut kas jāmeklē?
Gorkijs pieglauda matus no pieres, jo no spēcīgās vēja pūsmas tie likās nevaldāmi. Viņš skatīja visu uz zemes esošo. Bija jāpaiet ilgam laikam, lai saprastu, ka viņš meklē nezināmo.

[Āksts]

OOC - gatavošu kopsavilkumu

Kalnos

- Paldies! Un par mani nav nekā daudz, ko stāstīt. Mana ģimene ir Dī, Ohegass un Nils. Citu nevienu neatceros. Vai vēlies pastāstīt par savu ģimeni? - Sineila īsti nepaspēja pabeigt, kad viņu pārsteidza paskaļš sauciens no aizmugures. Pagriezusies viņa secināja, ka tas ir Gorkijs.
Oho, viņš atdzīvojās! Sineila pārstegta ne pa jokam vērās Gorkijā.
- Man nav atļauts būt par informācijas avotu. Kā sapratu, mēs tagad ejam uz bibliotēku, tur arī jūs gaida skaidrojums. Jāmeklē tādēļ, lai jūs iepazītu apkārtni. Daudz šādu uzdevumu vairs nebūs, lai gan man šis liekas diezgan labs.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 29.01.2008 12:25

[Juliette]

Bibliotēkā.

Vibeke sajūsmināta sasita kopā rokas.
Augs! Tātad viens no maniem minējumiem tomēr bija pareizs.
Un arī Dominika doma par oranžēriju liekas atbilstīga. Pat pārāk atbilstīga.
Viņa ar smaidu nopriecājās, ka varēs doties tālāk meklējumos.
Dominik, tu gan esi zelta puisis.
Viņa it kā nopietni, it kā jokojot piebilda, noņemot Odinu no pleca. Vibekes plaukstā burunduks iekārtojās uz aizmigšanu.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 29.01.2008 13:21

[Āksts]

Savilkums

Pirmajā pilnajā dienā no rīta pamazām visi pamostas un šur tur izklīst.
Gorkijs dodas uz ezeru, kur nosecina, ka ezers ir vien pretīga padarīšana, tur arī sastop Dī.
Roiss ievēro zālē mītošos "mazās pasaules"iemītniekus un pielauž viņus uz azartspēlēm. (ak, nejaukais)
Vibeke piebāž savu burunduku ar āboliem, pati piebāžas ar medusmaizēm un ievārījuma maizēm.
Visi pārsteigti par slapjo Dī, kas ierodas un paziņo, ka būs jāmeklē morfi.
Tehanu piebāžas ar augļiem. (mmm, kas par drēbītēm)
Fierra guļot (ārā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) ) atspārda puķīti, kuru no rīta saremontē izcili izdomāta laumiņa, tad dodas ēst un iepazīstas ar Tehanu.
Artēmijs pamostas viens no pēdējiem un nosecins, ka viņa vēderam ir pašam savs intelekts - resp - dodas ēst.
Dominiks brutāli izpurina no sava brāļa miegu, tad sapņo par Tehanu un runājas ar Dī.
Viljams ienīst sauli.
Dī pastāsta, ka info par morfiem ir jāatrod spēlētājiem pašiem, kā arī pasakās Dominikam par ķermeņa atrašanu, iedod medaljonu.
Dī atklāj, ka ķermeni nav paslēpusi speciāli, bet praktizējot teleportāciju viņai ne reizi vien tā sanācis.
Isjana aktīvi čakarē Dominika prātu, kurš nevar pastāstīt neko par ķermeņa atrašanu.

Nils savāc savu grupu :Dominiks, Damjāns, Vibeke un Tehanu un dodas uz mežu.
Immortality seems to be a good idea..
Nils uzvedas tā, it kā būtu morāli atsists. Vakarā strīdējies ar Dī.
Mežā Vibeke jautā par Tehanu vārda izcelsmi, jo viņai ir tāda grāmata.
Tehanu šo grāmatu nav lasījusi.
Vibeke iejautājas vai Damjāns ar Dominiku ie geji. <- vo tas i labs
Beigās visu padarīšanu izbeidz Nils un vampīru dvīņi vēl piespēlē, lai izskatītos zilāki. Viss piedots.
Dominiks cer dabūt informāciju no Isjanas par to, kas ir morfi. Isjana uz Dominiku drusku apvainojas.
Tehanu uzstājas mežā un dodas uz bibliotēku. Tās apraksts -> 25 lpp pašās beigās.
Nila grupa ierodas bibliotēkā un saņem tur informāciju par morfa vienu veidu.
Damjāns ņurca mazo spīdīgo lopiņu.
Isjana palaiž muti un stāsta, ka Dominikam nevajadzētu ticēt saņemtajam morfa aprakstam.

Sineila pielien Žanam.
Ar Sineilu iet piesakās Roiss, kuram viņa atdod mēteli.
Roiss mēteli pārvērš par dzelteni ziedošu krūmu.
Roiss nometnē izlemj doties uz kalniem un jautā mazajam rūķītim kaut ko par morfiem. Tas neatbild.
Sineila sabļauj uz Gorkiju un Artēmiju, kuri liekas kā pamiruši. Abi iet ar Sineilu un Roisu uz kalniem.
Sineila čakarē Roisa smadzenes.
Roiss padodas un arī pošas uz To Vietu.
Gorkijs pamostas un iejaucas apspriedē par to, kas ir morfi. Dodas uz bibliotēku.

Fierra un Viljams nevar izšķirties ar kuru grupu iet, beigās aiziet ar Grāfu (bobi).
Fierra un Viljams saņem kompasu un karti. Neviens no abiem īsti neprot ar tiem rīkoties, bet Viljams iemanās.
Fierra un Viljams sunim seko uz bibliotēku.

Dī izsūdz Ohegasam bēdu par vakardienas strīdu ar Nilu. Pazūd no bibliotēkas tikko kā Nila grupa tur ieradusies.

Atrašanās vietas šobrīd:
Bibliotēkā: Dominiks, Damjāns, Nils, Vibeke, Tehanu, Ohegass
Kalnos, ceļā uz bibliotēku, tai tuvu: Roiss, Gorkijs, Artēmijs, Sineila
Kaut kur, ne gluži kalnos: Grāfs, Fierra un Viljams

[Massacre]

Kalnos

Klusība pie satcerējies savu dīvaino ģimeni, pie kuras atgriezīsies laprāt, Roiss paskatījās uz Sineilu un teica:
"Dzīvoju kopā ar mammu un tēti. Ir divas vecmāmiņas un vectētiņi. Nav jau daudz ko stāstīt." atturīgi, taču ar smaidu sejā izklāstījis viņš lūkojās, kad beidzot nonāks bibliotēkā. Jāuzzina, kas jāmeklē pēc iespējas ātrāk un dodamies atkal svaigā gaisā.

[Āksts]

Bibliotēkā.

PLātnes lēnām laidās leju un atgrizās vietā, no kuras bija pacēlušās. Kad visi bija no plātnēm nokāpuši, tās atgriezās sākotnējā vietā pie durvīm. Ohegass pievērsās Damjānam:
- Vai tev šī būtne kādā veidā atgādina koku? - Viņš tiešām nav pārāk grudrs, vai ne? - Tad viņš izdzirdēja Dominika jautājumus.
- Tie varētu augt jebkur un jums tie vienkārši jāatrod. Par aizsargājamu koku nociršanu draud sods... Padomā, varbūt arī oranžērijā. - Uz šo Ohegass vairs īsti netaisījās atbildēt.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 29.01.2008 17:21

[grapefruit]

OOC: Nu ar tik izsmeoļšu aprakstu neredzu iemeslu jums sūdzēties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) .

Bibliotēkā.

Bibliotēkas durvīs parādījās smaidoša Dī, kura nesa divus grozus ar dažnedažādām maizītēm un vairākiem termosiem.
-Žans atvainojās, bet viņa šodien jūtas nevesela.
Dī sejai pārslīdēja ēna, bet drīz vien atgriezās smaids. Viņa sapurināja viegli kūpošos un pēs deguma smirdošos matus un uzgrieza jauniešiem muguru, kur gaiši zaļajā kleitā rēgojās dīvains dekoltē ar apdegušām malām, bet mugura bija mazliet apsārtusi.
-Mēs varētu ieturēties.
Viņa jautājoši atkal pievērsās bibliotēkā esošajiem, dodamās ārā un ņemdama no groza laukā lielu, dzeltenu segu.
-Ohegass, varbūt tu varētu pasaukt Grāfu ar tiem, kas kopā ar viņu un pārējos, kuru te nav?
Viņa mīļi uzsmaidīja Ohegasam, tas izskatījās mazliet savādi, jo kreisais vaigs bija klāts ar sodrējiem.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 29.01.2008 17:48

[Āksts]

Vēl bibliotēkā

No sākuma, ieraudzījis bibliotēkā ienākušās Dī izskatu, Ohegass strauji sarāva uz augšu uzacis, tad, it kā inficējies ar no Dī strāvojošo mieru, aprima un atbildēja:
- Viņi jau ir tepat netālu. Arī tas puisis, kurš aizraujas ar ārstniecību. Kā noprotu, tev vajadzēs personisku konsultāciju. - Tad viņš pievērsās bibliotēkā esošajai grupai - Sekojiet Dī.

Ar Grāfu

Fierra un Viljams jau sāka nogurt no garā skrējina. Aiz katra līkuma likās, ka pavērsies iedomātā aina - vai nu zīme ar uzrakstu "bibliotēka", vai kādas jaukas durvis, pie kurām suns apstājas un paliek luncinot asti, bet nekad šāds skats nesekoja. Kad abi jau gandrīz padevās idejai apsēsties ceļamalā, skatam pavērās pie kādas šauras alas ieejas sapulcējušos jauniešu bars, kuram pa vidu stāvēja Dī, kas kaut ko dīvainu mēģināja izdarīt ar segu. Abi droši gāja klāt un atkrita zālē.

OOC - To, kā tur ierodas arī Gorkijs, Roiss un Sineila, uzrakstiet kāds.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 29.01.2008 18:04

[grapefruit]

Dī, pamanījusi nācējus, devās viņiem pretī, sega palika ne visai kārtīgi uzklāta uz zemes, bet vietas pietika visiem, tā bija milzonīga.
-Fierra, Viljam.
Dī abiem uzmaidīja.
-Ja tev nav iebildumu, es labprāt aizņemtos Viljamu.
Viņa pievērsās Fierrai.
-Tu varētu doties paēst.
Viņa piebilda un pamāja Viljamam, likdama saprast, ka zēnam jādodas līdzi.

[Massacre]

Roisā ar katru brīdi auga nepacietība, taču drīz vien viņš samanīja Dī un pārējos pulcējamies pie kādas alas.
Pievērsies Sineilai, viņš jautāja:
"Mēs pagaidām paliekam ar viņiem? Vai arī šis neattiecas uz mūsu grupu?"

[Develin_]

Viljams svētlaimīgi bija atgūlies zālītē, bet kur gadījusies, kur ne Dī viņu lūdz pievienoties, tādēļ Viljams piecēlās kājās un devās pie nometnes vadītājas.
-Jā? Kā varu palīdzēt?-viņš vaicāja, saņēmis matus astītē.

[Īvs]

Es neatteiktos no maltītes, jo brokastis neemu ieturējis. Varbūt dosimies turp un tad jau zinās, kas jādara, Gorkijs ierosināja.

[Āksts]

Sineila necentās neko paskairot, vienkārši silti uzsmaidīja un uzsauca:
- Pusdienas. Tas neattiecas uz uzdevumu. - Un viņa devās ēst.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 29.01.2008 18:16

[grapefruit]

Massacre:
-Ēšana kā reiz attiecas uz visām grupām.
No nez kurienes atkal bija parādījies Nils, kas apsēdās uz segas un sāka dzīvīgi rakties pa ēdienu grozu, visu krāmēdāms ārā.

Develin_:
Dī pagāja kādu gabaliņu tālāk tā, lai pārējie jaunieši viņu un Viljamu neredzētu, tad pievērsās zēnam:
-Klau, es zinu, ka to proti dziedēt, varbūt tu vari man mazliet izpalīdzēt?
Viņa izskatījās uztraukusies un ieskatoties varēja redzēt, ka viņai kaut kas sagādā sāpes.

OOC: Develin: tu esi pie bibliotēkas, visi gatavojas ēst, izlasi tur augstāk bisķu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 29.01.2008 18:17

[Massacre]

Roiss ilgi nenodmādams sekoja Sineilas piemēram un devās ēst.
Nostājies pie segas, viņš izskatījās nedaudz apjucis - pikniks vai galds? un vēroja, ko darīs apkārtējie.
Tad pamanījis Nila darbības, apsēdās netālu no viņa, ta, lai neaizņemtu pārāk daudz vietas un pavēroja to, kāds garastāvoklis bija citām grupām. Gribējās taču zināt vai kāds jau ir izplildījis uzdevumu.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 29.01.2008 18:20

[Juliette]

Pie bibliotēkas.

Blondā meitene iznāca no bibliotēkas laukā ar visiem pārējiem. Domīgi kodot apakšlūpu, Vibeke vēroja apkārtni. Bija patīkami nokļūt atkal saules gaismā.
Dī ķimerējās ap segu, bet, pamanot nākam uz šo pusi vēl pāris jauniešus un Grāfu, suni, pameta to pusratā. Burves pedantes gars cīnījās ar vēlmi segu iztaisnot, un izrādījās, ka tam pretoties ir neiespējami. Vibeke pievēra acu plakstus, un ar klusu čukstu pavadīja savu domu:
Vējš.
No zemes izauga neliels, pusmetru augsts vēja virpulītis, un iztaisnoja segu perfekti un līdzeni uz zemes, pēc tam izgaistot. Vibeke piemeta savu dibengalu uz segas, ar plaukstu iztaisnojot balto korseti, un savelkot zaļo zīda kleitu uz leju, vietā. Viņa glūnīgi paskatījās uz vienu no groziem, ar acīm meklējot Nilu vai kādu citu apstiprinājumu tam, ka drīkstēja aiztikt šos grozus. Pamanījusi viņu - Nils jau bija ķēries ēdienam klāt, arī Vibeke sev izvilka maizīti.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 29.01.2008 18:21

[Develin_]

Viljams palūkojās uz Dī un pamāja ar galvu.
-Protams. Spējas jau labu laiciņu nav izmantotas, visi manā klātbūtnē oamanās būt pietiekoši veseli, tādēļ ar prieku palīdzēšu,-viņš sacīja.-Kas? Kurš? Un cik stipri?

[grapefruit]

Pļavā tālāk no piknika vietas.

Dī vāri uzsmaidīja zēnam un novilka kleitu, atklājot uz muguras lielas apdeguma čūlas.
-Varēsi palīdzēt?
Viņa raižpilnu balsi jautāja.
-Man nebija laika apziest ar kādu dziru un tagad šausmīgi sāp.
Izskatījās arī visai šausmīgi...

[Develin_]

Viljams savādi sarauca uzacis un sarauca arī degunu, bet pēc nopētīšanas pamāja ar galvu.
-Nekas traģisks,-viņš sacīja un ar pirkstu galiem pieskārās brūcei.Dziedē, domās iekvēlojās šis vārds un viņš juta maģiju plūstam pa pirkstiem.

ooc: piedodiet, šodien pēdējais.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 29.01.2008 18:40

[grapefruit]

Dī no ākuma savieba seju, bet jau drīz vien tajā parādījās atvieglojums.
-Paldies.
Viņa svētlaimīgi čukstēja. Kad brūce bija pazudusi un muguru klāja tikai bālas rētas, viņa vēlreiz pateicās, uzvilka kleitu un pagriezās pret Viljamu:
-Tagad iesim paēst.
Viņa noteikti piebilda.