Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Ludiēna]

Laudams Dominikam sakārtot savus matus, Damjāns noglāstīja viņa vaigu.
-Jāspēlē līdz galam... arī es to vēlos, Dominik.-
Viņš satvēra ciešāk Vibekes roku, tad iečukstēja viņai ausī:
- Tev ir maigas rokas. ja tu jau nebūtu burve, tu varētu mums pivienoties...Tavs siltums mani valdzina-

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 27.01.2008 11:46

[Džezā tikai Meit...]

Fierra iesmējās par Grāfa uztaisīto sejas izteiksmi un saprata, ka arī viņš neko negrasās rādīt.
- Viljam, mēs neko no viņa neizvilksim. Ko tagad? Mums vispirms jāuzzin kādi viņi izskatās! Un kurdzīvo.. -
Meitene noteica un paskatījās uz puisi.

Šo rakstu rediģēja melomania: 27.01.2008 11:54

[Gloresavena]

OCC: Upsī kļūdiņa. Atvainojamies. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ja kāds mods te iegriežas, lūdzam izdzēst.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 27.01.2008 12:18

[grapefruit]

OOC: -gar zemi-

Nila sejā iegūla domīja grimase, tad viņš pagriezās un nozuda kāda koka ēnās. Kad neviens viņu vairs neredzēja, zēns izvilka no kabatas mazu bumbiņu un sāka to mētat, sejā neviļus iezagās apmierināts smaids - strīds bija atrisinājies pat ļoti vienkāršī un pavisam pieklājīgi, nekādu sarežģījumu, kādus viņš bija gaidījis.
Tad viņš atkal sadrūma, jo atmiņa atgriezās vakardienas strīds ar Dī, diez, viņa šodien kaut ko vispār atcerējās? Daļa Nila domu cerēja, ka jā, otra, ka nē, viņš bija sarunājis daudz nevajadzīgu muļķību.

-Ohegass.
Dī neveikli uzrunāja bibliotēkā sēdošo burvi.
-Ko lai es tagad daru, man šķiet, ka Nils mani ienīst.
Viņa sapurināja vēl mitros matus un viņas galva noslīga uz burvja galda. Dī īsti nezināja, kāpēc bija atnākusi uz bibliotēku, bet Ohegass likās īstais ar ko par to runāt.

[gwinerva]

Biblioteekaa...

OOC:tas pats kompis bez garumziimeem, ak jel piedodiet, ja varat. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Ak dievs veel viens miilas paariitis uzradies, Tehanu nodomaaja.Kaapeec tas vienmeer notika nometnees?
Vaaks, liekas, ka tie abi braalli grib visu nometni paarveerst par vampiiriem.
UN Vibekes doma par to, ka var iet un runaat bija galiigi nevietaa, itkaa Tehanu to nezinaatu, bet vinni jau vienkaarssi to nedariija.Un nabaga Nils...
Tehanu bija sliktaa garastaavoklii, un vinnai tas galiigi nepatika, un vinna arii to negribeeja,
vinna nekad nebija sliktaa gariigajaa, steidzami kaut kas bija jaadara.
Meitene izteelojaas ainu, kaa vinnu grupa atrod morfus, un smaids paarssalca vinnas seju.
Noklluvusi liidz biblioteekas durviim vina gaaja iekssaa, telpa izskatiijaas kaa ala, tas vinnai jau patika.
Ieraudziijusi strautinnu meitene nevareeja attureeties nepiegaajusi pie taa un nenodzeerusies garssiigo uudeni.UN cik taa ija kraasaina.
LIkaas, ka paareejie sekoja pa peedaam, taapeec vinna ilgi nekaveejaas un devaas taalaak iekssa eekaa, ja taa to vareeja nosaukt.
Meitene savaa priekssaa ieraudziija lielas durvis ar putnveidiigu rokturi.
Atveerusi durvis vinna iegaaja iekssaa telpaa, kur bija pilns ar graamatplauktiem.VInna staaveeja izstabas viduu un domaaja, kur nu lai saak.
Un taa vinnu atrada arii paareejie.

OOC:graapi uzmaniigaak (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) bija labs...es taa iereecu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.01.2008 12:29

[Juliette]

Tirpiņas. Tirpas. TIRPAS noskrēja pār blondās burves muguru, sajūtot čukstu ausī, un apstājās kā tāds spēriens saules pinuma apvidū. Viņa strauji ievilka elpu, bet nevarēja izdomāt, ko lai atbild. Viņš bija vampīrs. Vibeke redzēja, kā puisis bija dzēris asinis.
Es vēlos zināt tavu vārdu.
Dominika brālis domās tika uzrunāts.
Viņa ļāvās vilkt sevi līdzi.
Ja es būtu morfs, es būtu... mainīgs. No grieķu morfe, šis vārds nozīmē forma, un, ja esat dzirdējuši metamorfoze nozīmē mainīt formu.[b]
Pasmaidījusi, meitene noskaldīja kā no vārdnīcas/
[b]To nozīmē, ja abi vecāki tev ir vēsturnieki, izvazājuši savu bērnu pa puspasauli.
Vibeke ieķiķinājās.
Bet vārdu morfs dzirdējusi neesmu nekad iepriekš. Tādēļ es ceru uz bibliotēkas vārdnīcām, tās nemēdz pievilt.
Ieturējusi pauzi, turpināja:
Savukārt, ja es būtu vampīrs, es zaudētu savas spējas...
Burunduks iečirkstējās, sēžot viņai uz pleca. Vibeke sajuta, ka tas no iepriekšējiem notikumiem, ir mazliet sabijies. Nosūtot pāris mierinošas domas, viņa neviļus pacēlās dažus centimetrus virs zemes.

[Āksts]

Bibliotēkā pirms Tehanu un citu atnākšanas.

Ohegass bija noklausījies Dī versiju vakardienas strīdam ar Nilu un nebūt nebija pārsteigts. Šie abi mūždien bijuši temperamentīgi cilvēki. Ak, ja vien viņi pamanītu, cik abi ir līdzīgi. Ja Nils nebūtu vampīrs vai Dī būtu, neviens nekad neapšubītu viņu radniecību. Ar tēvišķu mīlestību nopētījis Dī viņš noglaudīja viņas uz galda atspiesto galvu.
- Nebēdājies nu tik ļoti, meit. Viņam šobrīd tik ļoti līdzīgas domas galvā, tikai par naidu gan tur nekā nav.
Tikko kā Dī bija atkal pacēlusi galvu, alas gaitenī atskanēja steidzīgi soļi un bibliotēkas telpā iegāzās jauniešu bars.

Pēc grupas ierašanās

Ohegass piecēlās un apgāja riņķī galdam. Viņu ievēroja tikai daži no grupas. Tas nav labi, viņi te vēl sāks justies kā mājās...
- Vai vēlaties kaut ko īpašu?
Pāris galvas pavērsās uz viņa pusi.

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

Ceļu līdz bibliotēkai Dominiks pavadīja klusi, vēl joprojām jūtoties pacilāts par Vibekes "neganto" jautājumu.
Dominiks pirmo reizi redzēja bibliotēku, kas bija ierīkota alā, skaista pustumsa un tāda senatnīga noskaņa, ka šī tiešām varētu būt vieta, kur patīkami un klusi nodoties kādai grāmatai. Pat Dominikam, kurš nepavisam nebija īpašā sajūsmā par lasīšanu.
- Jā.
Viņš iesāka runāt pirmais.
- Mēs labprāt vēlētos kādu informāciju par morfiem.
- Dominik, cik tev pieklājīgi izdodas.
Dominiks laipnā balsī noteica. Viņš atcerējās, kā iepriekšējo reizi bija patērējis visus Ohegasa piedāvātos jautājumus, un savādi pasmaidīja. Iebāzdams rokas žaketes kabatās, viņš sataustīja Dī dāvāto medaljonu. Tas atgādināja par Tehanu. Tehanu šķita tik skumja tad mežā un tagad viņa izskatījās tā, it kā vēlētos šo uzdevumu paveikt viena - apņēmīga un mazliet nepacietīga. Viņš gribēja pieiet meitenei klāt un vienkārši atvainoties. Tikai viņš nezināja un nevarēja izdomāt par ko jāatvainojas.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 27.01.2008 17:34

[Massacre]

Roiss ļoti apņēmīgi devās kalnu virzienā pat neapjūkot, saprotot to, ka visi viņam sekos. Puisis gāja ātri taču viņa skatiens skenēja katru zāles stiebriņu, lapiņu un visu pārējo apkārtni. Ieraudzījis visniecīgāko dzīvnieku, Roiss to kārtīgi nopētīja mēģinot saprast vai tas ir morfs vai nav un gāja tālāk.
Vienu brīdi viņš pat pacentās kādu koku pārvērst par grāmatu, kura saturētu informāciju par morfiem, bet viņam par nožēlu tajā bija tikai baltas lapas un viņš gandrīz izmisīgi šķirstīja katru no tām, tomēr cerot kaut ko atrast.

Ak, ja vismaz būtu kaut kāda mīkla vai kāda norāde, būtu daudz vieglāk!

[grapefruit]

Ieraudzījusi jauniešu bariņu Dī strauji, pat pārāk, piecēlās un, pieklājīgi atvadijusies no Ohegasa, steidzīgiem soļiem izsteidzās no bibliotēkas.

[Āksts]

OOC - Aij, kā man šias viss sāk nepatikt... trīs chari iesācēja rokās... ajajaj, nu nez, kā ies...

Ar Fierru un viljamu, lai arī kur viņi nebūtu..

Grāfs skraidīja neapstādamies. Ik pa mirklītim viņš pieskrēja pie abiem jauniešiem un noglaudās gar to kājām, tad atkal uz pāris minūtēm nozuda, lai atgrieztos nosmulētu degunu uz sabristām kājām, parādītu netvairāmu smaidošu suņa prieku un atkal dotos izbaudīt necerēto brīvību.

Kalnos

Kādu laiku Sineila, nebilstot ne vārda, sekoja Roisam. Viņš, un vēlāk arī abi pārējie, liekas, cerēja morfu pazīt tūlīt pēc ieraudzīšanas. Cik naivi! Kalnu reģioni jau gan bija tā vērti, lai viņa tur pakavētos ilgāk, bet... Kad bija pagājusi jau pus stunda, Sineila nosprieda, ka jāsāk ar viņiem runāt. Viņai jau nekas nebija jāsaka priekšā, viņa vareja tikai likt viņiem padomāt. Viņa pagāja nedaudz nostāk no grupas un pietupās zālē, sameklēja tur kādu mazu, baltu ziediņu un noplūca to. Tad piegāja atpakaļ pie grupas.
- Vai kāds šo pazīst? - Viņa mazajam ziediņam norāva vienu ziedlapiņu. Viss zieds nokrāsojās tumši vieolets un aizvērās. Tad viņa aizgāja uz nedaudz citu pusi un atgriezās, turot rokās kādu pelei līdzīgu radību, tikai šai bija daudz garāka aste un ausis nevarēja saskatīt vispār.
- Un šo? - Tad, ielikusi mazo radību Roisam rokās, atkal pakāpās pāris soļu nost no kursa. Trešā lieta, ko viņa atnesa, bija sarkanbrūns, mirdzošs akmens. To viņa pameta Gorkijam.
- Vai zini, kas tas tāds? - Nu! Domājiet taču!

Bibliotēkā

Nedaudz saraucis pieri Ohegass novērtēja jautātāju. Šis laikam ir tas, kurš uzdeva bezjādzīgos jautājumus... Hmm... Bet viņš arī bija tas, kurš kādā nevienam nezināmā veidā atrada Dī ķermeni... Nu, labi.
- Nez kāpēc man šķiet, ka neko sīkāk jūs man paskaidrot nevarēsiet. - Un Ohegasa lūpās iezagās viltīgs smaids. - Labi. - Nedaudz pabojāšu viņiem garastāvokli - Vispirms - nepieskarieties nevienai grāmatai, kas atrodas plauktā. Plaukti ir pakļauti īpašai burvestībai, kas tos ieslēgusi laikā, tādēļ laikā var aizkavēties arī tās jūsu pirkstu daļas, kas iesniedzas burvestības laukā. Ja kādreiz vēlaties kaut ko palasīt, jautājiet man, grāmatas jūs dabūsiet. Tagad - sekojiet man.

Pie ieejas durvīm stāvošās ozolkoka plātnes sakustējās. Tieši sešas no tām nostājās horizontālā stāvoklī un divdesmit centimetru aigstumā virs zemes piepeldēja klāt pa vienai katram bibliotēkā esošajam.
- Brī, Sor, šurp! - Ohegass nosauca, un pie viņa, gurdi plivinot mazus, neveiklus spārneļus, nolaidās divas spīdošas būtnes. Izstarotās gaismas dēļ viņu ķermeņa formas nevarēja īsti labi saskatīt. Viena no būtnēm lidoja pa skaidri saskatāmu trajektoriju un palika karājamies gaisā aptuveni metru no Ohegasa sejas, otra lavierēja pa gaisu kā piedzērusies un, tik tikko nenokritusi zemē, nozvēlās uz Damjāna pleca, saritinājās un nokāra astīti viņam pār plecu. Vēl aizvien lidojošā būtne izstaroja lielāku gaismu, nekā otra.
- Njā, ceru, ka tev nebūs iebildumu piespēlēt lampu. - Ohegass pievērsās Damjānam - Viņš vēl ir mazs un tikai mācās, principā viņveidīgie dienās guļ. - Un Ohegass uzkāpa uz plātnes, kas planēja gaisā pie viņa kājām. Plātne pat nesašūpojās.


OOC - Izpaudieties, brīnieties, spriediet utt.
OOC - Damjān - mazais spīdošais lopiņš ir silts. Apraksti viņu, ja vēlies, var arī ņurcīt utt, kā mazu kaķēnu.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 27.01.2008 19:16

[Ludiēna]

Bibliotēkā

-Paldies par vārdnīcas skaidrojumu, bet es vēlējos zināt, ko tu izvēlētos, tas ir- tu būtu čūska? Teiksim trusis vai kas tāds?-
Damjāns paskadroja. Viņi jau atradās bibliotēkā, taču Damjāns nemaz nevēlējās laist vaļā meitenes roku.
- Es labprāt būtu bijis krauklis.-
Viņš noteica, kāri skatīdamies uz grāmatu paradīzi. Kā mazs bērns viņš sajūsminājās par šo vietu. Damjānam ļoti patika lasīt. Viņš vēlreiz noskūpstīja Vibekes roku, kad viņu iztraucēja Ohegass un bezveidīgā būtne, kas aptinās ap Damjāna kaklu.
-Pie ve...-
Sajūta bija neizsakāma. Šī būtne izstaroja ko patīkamu un siltu. Damjāns to paņēma rokās, TAS padevās un mīlīgi iegūlās viņa plaukstās. Damjāns mirklī skatījās virsū, gaidīdams kādus norādījumus.
-Hei... tu esi tik silts-

Damjāns iečukstēja spīdīgajai būtnei. Likās, ka tā visu saprot un iemirdzas nedaudz stiprāk. Damjānu pārņēma patīkamas sajūtas. Viņš piespieda TO sev klāt un ar otru roku atkal sameklēja Vibekes plaukstu, tad to pietuvināja dzīvnieciņam.
-Pamēģini, viņš ir tik jauks.-
Damjāns teica tā, lai to dzirdētu tikai meitene.
-Es vēlētos tevi sev..-
viņš lūkojās uz dzīvnieciņu.

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 27.01.2008 19:28

[Grēkmeistars]

Bibliotēka

Dominiks bija pārsteigts. Brālis, kurš nekad nekad nelikās ne zinis par meitenēm, ēdienu un citām tādām lietām, šķita kā piesiets gaišmatainajai būtnei. Dominikam nepatika šī brāļa izturēšanās, tā izskatījās pēc uzmākšanās.
- Vai arī man tā tikai šķiet.
- Kas tev lēcies? Ņirgājies par viņu, vai?
Bet viņš noklusēja.
Vērodams, kā brālis noskūpsta Vibekes roku, Dominiks gandrīz vai aizķērās pats aiz savas kājas. Viņš uzkāpa uz ozolkoka plātnes, viņš vēl nebija redzējis šādu aizraujošu bibliotēku. Ar transportlīdzekļiem. Apskatīdams plauktus viņš iedomājās, kā naktī cenšas zagt grāmatas, bet paliek bez pirkstiem un vēlāk vairs nekad nespēj spēlēt ģitāru. Dominiks nošausminājās par šo grāmatu cenu un savās šausmās iesmējās. Likās, ka skaņas šajā vietā ir mazliet skaļākas, kā ārā.
- Jūs esat lasījis visas šīs grāmatas un zināt, kur katra atrodas?
Dominiks pajautāja Ohegasam, kurš stāvēja uz ozolkoka plātnes tepat blakus.
- Ja Ohegass atbildēs, jā, tad es nokritīšu no šīs plātnes.

[Juliette]

Es vēlētos būt vilks.
Vibeke nočukstēja, sajūtot siltu lūpu pāri uz savas rokas. Tad viņas roka tika piespiesta kam siltam un jaukam. Vibeke palūkojās tuvāk - tas bija neliels gaismu izstarojošs kunkulītis ar asti. Ieskatoties tuvāk, tas pieņēma dzīvnieciņa aprises.
Hei, tu nu gan esi viens!
Meitene klusinātā sajūsmā iesaucās. Vibekes burunduks no pleca devās lejup pa roku, sasniedzot plaukstu un apostot gaismas ņurceklīti. Nošķaudījies, burunduks metās atpakaļ un paslēpās matu ērkulī, klusā izbrīnā čirkstot. Tas lika meitenei klusi iesmieties.
Beidz, no šī taču nav jābaidās.
Viņa sacīja savam plecam.
Kā tev patiktu, ja sauktu tevi par Odinu?
Viņa klusi vaicāja burundukam. Sajutusi neliela purniņa berzēšanos pret miesu, meitene pieņēma, ka šī doma tam likās laba. Mazo mirguļojošo radībiņu viņa atkal uzticēja vampīru puisim.

[Develin_]

-Nu tad nāksies izlīdzēties ar mūsu intelektu. Vienkārši vaicāsim katram, kurš nāks pretī, vai viņš ir morfs. Ja atbildēs, ka nē, ņemsi ciet un teiksim, ka esam atraduši,-Viljams pasmaidīja un vēlreiz centās nodibināt saikni ar kompasu, kas viņam īpaši labi nesanāca.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra piecēlās kājās un piepalīdzēja nostāties uz kājām arī Viljamam.
- Un ko tad, ja neviens ceļā negadīsies? - Meitene smaidot jautāja un sāka lēnām iet. Viņa izvilka laukā karti un skatījās ceļu uz kalniem. Viņa izvēlējās augstāko virsotni un nogriezās uz to. Meitene smaidīja par Grāfa sunišķo prieku un ik reizi, kad viņš noglaudās gar viņas kājām, maigi pabužināja viņa kažoku.

[Massacre]

Roiss sajutās kā totāls neaptēsts radījums. Ja godīgi viņam nebija ne jausmas, ko nozīmēja visas šīs norādes, ko viņiem pasniedza Sineila, taču viņš mēģināja minēt:
"Morfi ir jāmeklē vietā, kur ir zeme ir no šī akmeņa, dzīvo šī radība un aug tās puķes?Vai arī morfi ir tādi kas ēd šo puķi un savukārt morfus ēd šis dzīvnieks?"
Puisis atzina, ka minējums ir ļoti vājš, taču neko labāku nespēja izdomāt un pats sevi lamāja par muļķību un neerudīciju, smadzenes atteicās izgudrot jebko ģeniālāku par šo, tāpēc viņš vienkārši pētīja radību sev rokās cenšoties saprast, kas tas tāds ir.


ooc: manas, tēla vadītājas, smadzenes pēc sestdienas nakts tik tiešām nestrādā, tāpēc piedodiet par vājo minējumu. Turklāt man ir jāspriež trīs cilvēku vietā. Diskusija varētu palīdzēt, bet nav jau ar ko to veidot...

[gwinerva]

Biblioteekaa...

Kruti!
Meitene bija sajuusminaata par mirgullojossajaam radiibinnam.
Un, kaa sauc ssiis spiidiigaas radiibinnas? Vinna priecaajaas, ka tagad vismaz jautaajumi nebija uz skaita.
Vienkarssi vareeja parunaat ar biblotekaaru nebaidoties, ka tiks sodiiti.
-Juus mums dostiet lasiit graamatas? Jums passam nav zinaams, kas ir Mofi? Vai jums vienkaarssi aizliegts mums teikt?
Meitene luukodamaas apkaar jautaaja.Vinnu itkaa apbuura ssii vieta.
-Kaa juus to domaajat, ja mani pirksti paliek citaa laikaa es vienkaarssi palieku bez pirkstiem, vai nevaru aiziet prom no graamatplaukta?Un vai tam ir kaada pretmaggija?
Tehanu peekssnni bija palikusi zinnkaara, bet domu par Morfiem vinna nebija aizmirsusi, bet par tiem aciimredzot vinnai vajadzees mekleet ar visu grupu graamataas...

[Ludiēna]

Damjāns vēroja kā dzīvnieciņš "izmēģina" Vibekes plecu un tad atgriežas pie viņa. Tad izdzirdējis Dominika jautājumu, viņš it kā piebiedrojās pārējiem.
-Jā, kā tad būs ar to lasīšanu.-
viņš vēlējās zināt.

[Āksts]

OOC - ATD pavedienā, lūdzu spēlē esošo vārdus, ja ir iespējams - >Grape

OOC - Malači bibliotēkas grupa. Massacre - neuztraucies, tevi toč nesitīšu... malace.

Kalnos

Sineila smagi nopūtās un nobraucīja pieri ar delnas virspusi.
- Nē. Ne tuvu. Jūs neviens te neko nepazīstat, bet kāda man tiešām nezināma iemesla dēl cerat morfu pazīt tikko, ka ieraudzījuši. Pat viens no šiem trim (tas ir - zieda, dzīvnieka un akmens) varētu būt morfs, tikai jūs to nezinātu.
Vai viņiem skolās nekad nav bijis neviens pētnieciskais darbs?

OOC - tagad man vairs nav laika, Ohegass uzradīsies citā starpbrīdī.