Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Āksts]

Pļavā

Sineila ar viltīgu smīnu lūpās ar skatienu sekoja Žanam. Glaimošana bija labākais veids, kā piespiest pavāri censties civilizētā ceļā. Wow, kāds tomēr izdzirdēja manu aicinājumu...
- Protams! Iesaku padomāt, kurp vēlies doties, jo šī diena būs gara. - Viņa atbildēja Roisam, tad strauji piecēlās un aizgāja līdz mežmalai, lai atgrieztos ar vakardienas zaļo mēteli rokās.
- Paldies par šo, bet labāk lai tas atkal top par to, kas bija. Matērija ir viena velnišķīga rotaļlieta... - Atdevusi mēteli Roisam viņa aplūkoja pļaviņā vēl palikušos.
- Vai kāds vēl piesakās iet ar mani? Atlikušajiem būs jāiet ar Grāfu un šoreiz neviens nevarēs izsprukt - Un viņa zīmīgi palūkojās uz Artēmiju.

[Juliette]

Pļava, mežs.

Es esmu Vibeke, jā.
Vibeke brīdi sarauca pieri, lai atcerētos kur bija iepazinušās. Tad viņa atskārta.
Ā! Tagad es atceros. Tu biji tā meitene, kura sēdēja pirmajā vakarā pie mūsu vakariņu galda. Atceros, ka tev bija jokains vārds, Tehanu. Vecāki fano par fantāzijas žanru?
Viņa iesmējās. Arī pašai Vibekei mājās plauktā stāvēja grāmata ar nosaukumu Tehanu.
Un, manuprāt, bibliotēka tik tiešām ir tas, ar ko būtu jāsāk. Varbūt kādā enciklopēdijā būs minēts morfu vārds un forma. Tik pat labi tie var būt augi vai akmeņi, vai varbūt gari.
Vibeke paskatījās uz debesīm tieši nelaikā - pēc mirkļa burve sajuta stindzinošas sāpes kreisās kājas pirkstgalos, un knapi noturējās nenokrītot. Nabaga izbiedētais burunduks centās ielīst Vibekei kleitā. Meitene bija aizķērusies aiz kādas saknes. Ar visiem spēkiem apspiest asaras, viņa turpināja savu gaitu, cenšoties to padarīt vēl staltāku kā pirms tam.
Velns parāvis!
Domās blondo krēpju īpašniece sevi nosodīja. Viņa paņēma mazo radībiņu maigi savās plaukstās, apņemot to ar garajiem, stūrainajiem pirkstiem.
Nebaidies.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 24.01.2008 21:44

[Massacre]

"Visur." Roiss atbildēja uz Sineilas teikto par vietām, kur viņš vēlētos nokļūt, "Kaut arī kalnos ir ļoti skaisti."
Skumji paskatījies uz mēteli, puisis paraustīja plecus. Matērijas parvērtības viņam vienmēr bija šķitušas nenozīmīgas, bet kādas ar dvēseli esošas lietas pārvēršana, lika Roisam noskurināties.
Atcerējies, ka tuvojas pilnmēness ar proporcionālu spēju pieaugumu, viņš paņēma sevis uzburto mēteli un nolika netālu zālītē, pēcāk pieskardamies tam, liekot mētelim pārvērsties par krūmu dzelteniem ziediem, kas nekad nepārtrauca savu ziedēšanu. Laumiņas parūpēsies, lai tas iedzīvotos un būtu tāds kā vēlos. Roiss nodomāja un noplūca vienu ziediņu, pasniegdams to Sineilai.
"Lūdzu."

[Āksts]

OOC - Gaidu, kad kādai grupai, resp, Sineilai vai Grāfam, pievienosies vēl Fierra, Viljams, Artēmijs un Gorkijs.

Pļavā

Sineila ievēroja, ka Roiss nebūt lietu pārvēršanu no vienām citās neuzskatīja par ko nozīmīgu, jo mētēli viņš pilnīgi noteikti nebija radījis no ziedoša krūma. Viņa nebija gribējusi puisi aizvainot, tādēl ar smaidu pieņēma dāvāto dzelteno ziediņu.
- Paldies. - Kādu mirkli grozījusi to rokās viņa to aizsprauda aiz auss. Žēl, ka tas pazudīs līdz ar cilvēcisko veidolu.
- Tad vispirms vēlies doties uz kalniem? Bet ko tieši tu kalnos meklēsi? - Sineila mēģināja viņam norādīt pareizo ceļu.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 24.01.2008 22:00

[Massacre]

Pļavā.

Roiss mirkli vienkārši stāvēja apjucis par uzdoto jautājumu. Tad viņš uztaisīja sejā smieklīgu, it kā nedrošu grimasi un jautāja:

"Es gribu doties uz kalniem, lai meklētu morfus?"

Šo rakstu rediģēja Massacre: 24.01.2008 22:01

[Āksts]

Pļavā

- Šodien maršrutu pilnībā izvēlas nometnes dalībnieki. Uzdevums ir atrast morfus, kaut vienu no tiem. Es tikai iešu grupai līdzi kā pavadone, kas nodrošinās atgriešanos pilnā grupas sastāvā. Vārdu sakot, iejaukšos, kad taisīsies krist lejā no klints vai samīļot vietējo lāci, bet citādi - vadība jūsu rokās. - Ja nu vēl tikai Ohegass.. varbūt viņš mēģinās iejaukties domās... Sineila bija domājusi, ka uzdevums visiem ir skaidrs...

[Massacre]

"Tā arī domāju. Tad dodamies uz kalniem. Man patīk kāpt un, ja raī es nevienu morfu neatradīšu, tad vismaz būšu guvis labu fizisku atpūtu." Roiss mierīgi secināja un paspēra dažus soļus kalnu virzienā.

[Āksts]

OOC - Tā kā Viljams izvēlējās doties kopā ar suni, tad Fierra šobrīd bez balss tiesībām(ja ir īpaši iebildumi, var rakstīt pz) tiek pietiesāta sunim.

Sineila savāc ar sevi Gorkiju un Artēmiju.

Pļavā

Roiss: Kā tev liekas, kā morfs izskatās? - Viņš laikam domāja, ka Sineila visu pastāstīs - No manis šoreiz informāciju dabūt nevar. Tagad labāk aizsped ausis. - Un viņa sazvērnieciski pamirkšķināja ar aci.

Sineila vairs nevarēja sagaidīt - Sasodīts! Kas nāks ar mani! - Viņa nokliedzās tā, ka visi apkārtesošie salēcās.

Tuvumā stāvēja vēl divi uz nometni ieradušies puiši(Artēmijs un Gorkijs). Viens no tiem izskatījās šokēts, jo nebija no tik maza auguma meitenes gaidījis tādu kliedzienu (Gorkijs), otrs - vienkārši pārbiedēts, jo kāds bija nobļavies(Artēmijs). Sineila norādīja uz vienu un uz otru.
- Tu un tu! Kad pabeigsiet brokastu pasākumus, nāksies iet ar mani un Roisu. Esmu Sineila, kā jau vakar ieminējos, gribētu uzzināt arī jūsu vārdus. Parasti tā nekomandēju, bet ar tik neatsaucīgu publiku...

Šo rakstu rediģēja icyrain: 24.01.2008 22:59

[Massacre]

"Man nav ne mazākās nojausmas kā morfs izskatās." Roiss aizspieda ausis mirkli pirms Sineila saka kliegt un tikai tad saprata šīs pavēles nepieciešamību.
"Laba balss." viņš apbrīnodams secināja un nepacietīgi lūkojās uz biedriem.
Kamēr tauta atsaucās, Roiss sameklēja zālītē vienu no mazajiem rūķīšiem, ar kuriem bija jauki pavadījis laiku:
"Klau tu varbūt zini kā izskatās morfs?"

[Āksts]

OOC - Massacre: Šoreiz rūķītis neizskatās vis nekāds jaukais. Viņš dusmīgi purpina un neliekas ieinteresēts vai kaut ko zinošs.

[Massacre]

Tā kā rūķītis viņu pasūtīja pāris zāles stiebrus tālāk, tad Roiss saprata, ka to kā izskatās morfs viņš iespējams sapratīs, kad to ieraudzīs. Vai varbūt ceļā gadīsies kāda feja pavedinātāja, kas iespējams kaut ko pastāstīs, Iespējams Roiss domās uzsvēra Nenoteiktība nav pats labākais.
Pieslējies kājās viņš atkal pievērsās Sineilai un abiem puišiem, kuri šķita kā aizmiguši.

[Džezā tikai Meit...]

Ēdnīca(?)

Fierra klusi iesmējās un nosēdās blakus Viljamam.
- Labi, bet ātri Vil, jo mums būtu jāpievienojas kādai no grupām. -
Vi;na likās nedaudz nepacietīga un kad puisis bija paēdis, tad veikli piecēlās kājās un pavērās apkārt.
- Labi.. mums būtu jāiet. -
Viņa saņēma Viljama roku un tad viņi abi devās uz pļavu.

Pļava

Meitene piegāja pie kādas sievietes un puiša (Roiss un Sineila), kuri grasījās doties uz kalniem. Cik viņa sadzirdēja. Fierra pasmaidīja un jautāja.
- Ē, labrīt. Vai mēs varētu pievienoties jūsu grupai? -

Šo rakstu rediģēja melomania: 25.01.2008 07:03

[Grēkmeistars]

Mežs

- Pagaidiet mazlietiņ.
Dominiks strauji devās mazliet tālāk no pārējiem, izbrizdams cauri dažiem sāpīgiem krūmājiem. Doma par bibliotēku bija lieliska, bet vispirms... viņa.
- Es taču varēju teleportēties.
Viņš nodomāja berzēdams savu saskrāpēto roku, kuras nelielo rētu viņš sadziedēja, lai netraucē. Reizēm viņam patika nēsāt rētas, bet šoreiz tā traucēja. Dominiks pielūkoja, lai Isjana viņam seko.
- Tu esi mana mazā palīdze, vai ne?
Dominiks viņai nočukstēja. Kaut kādā ziņā viņš jutās mazliet biedējoši atkad atrazdamies viens pats ar šo būtni, Dominiks mazliet nodrebinājās, bet tomēr ezera dziļumos viņa šķita baisāka kā šeit.
- Vai tu zini, kas ir morfi? Tu taču varētu... Vēl reizīti.
Dominiks turpināja viņai čukstēt.
- Mēs varētu vēlreiz uzspēlēt tavu spēli.
Viņš iedomājās pajautāt, kādēļ viņš nespēj pastāstīt pārējiem par Isjanu, bet tas palikās pašsaprotams gluži kā šī meitene, kura bija pilnīgs noslēpums. Viņai noslēpumā bija arī jāpaliek. Dominiks visu laiku atskatījās, lai neviens cits, īpaši brālis, nenāk uz šo vietu un neierauga Dominika savādo purpināšanu.
- Kaut vai es tāpat bieži runājos ar sevi...

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 25.01.2008 10:50

[Develin_]

Pļava

Viljams bija sekojis meitenei, bet tad pārdomāja un aizrāva viņu atpakaļ.
-Iesim kopā ar suni, būs interesantāk,-viņš ierosināja un palūkojās uz lielo, šķietami draudzīgo dzīvnieku.
-Turklāt tu zini, ka es esmu mizantrops. Bet pret suņiem man iebildumu nav,-viņš pasmaidīja un noskūpstīja meiteni.

[gwinerva]

Pie meža, posta beigās ieksā mežā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Tehanu itkā nolasījusi Damjāna dmas atbildēja:
-Un kam tad citam lai jautā? Tas, ka tev ar biblotekāru jau pirmajā dienā izveidojas patīkamas attiecībs nav mana vaina, viņa ar jautru sarkasmu noteica.
-Man liekas, ka viņš ir pats labākais informātors, ja vien tev nav zināms kaut kas, ko es nezinu, kāds cits pie kā var iegūt tik pat labu informāciju.Padomā taču viņš ir biblotekārs jau vairākus gadus, vismaz es ta domāju, loģiski, ka viņš zin daudz, jo pats noeikti ir izlasījis visas grāmatas, kas atrodas biblotēkā.
-Un galu galā tu dabūji tikai jauku hobiju...
Tehanu starojoši pasmaidīja.Cerēdama, ka Damjāns neņems to pārāk pie sirds, jo viņa negribēja puisi azvainot, gluz vienkārši atklāti, nedaudz, pazoboties.
Noklausījusies Vibekes teikto viņa apjukusi paskatījās uz meiteni.Ko viņa ar to domāja?Varbūt būšu ko palaidusi garām...Amp, jā parizi grāmata ar...jā, kā gan varēju aizmirst.Žēl, ka nesanāca izlasīt.
-Nē viekārši sagadīšanās.Mans vārds jau bija izlemts daudzus gadus pirms manas dzimšanas, jo šis burvīgais vārds in manas vec, vecmāmiņas vārds, vai arī vec, vec, vecmāmiņas, īsti neatceros...Mums tā ģimene ierast, dot vārdus pēc dzimtes koka, tā teikt lai atceras aizgājušos.
Grāmata laikam ir vienkārsi sagadīšanās...Tev stāsts vispār patika?Es to pēdējo vēl nesmu izlasījusi, jo tagad lasu ''Pēdējais elfs''
To grāmatu nācas atlikt uz vēlaku laiku, jo man ļoti gribējas izlasīt to grāmatu - ''Pēdējais elfs''Ptiesībā biju piemirsusi, ka tā gramata ''Tehanu'' pastāv...Un vispār ko tu sauc par fantāziju...nekad nevar zināt, kas ir īsts un kas nav, tev jau nu to vajadzētu zināt, pati esi burve.
-Un ka ir ar tevi? Kā dabuj savu vārdu?
-Nu kur tavs brālis pazuda? Nav īstais laiks sapņošanai mums jāatrod meklētais.
Tehanu aņēmīgi noteica un gāja uz mežā ieksā, lai atrastu Dominiku, jo viņai negribējās nevienu atstāt aimugurē, galu galā viņi bija kopēja grupa, kurai ija jāturas kopā.
-Dominik???viņa nosauca.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 25.01.2008 15:55

[Džezā tikai Meit...]

Meitene pārsteigta palūkojās uz Viljamu un izgrūda atvainošanos Sineilai un Roisam. Noklausījusies ko saka Viljams, viņa atbildēja.
- Bet Viljam, zinu, ka Tev ne īpaši patīk cilvēki, taču mums ar kādu būtu jāiepazīstas! Atzīstu, ka doma par pastaigu ar Grāfu ir ļoti laba un es arī to vēlētos, taču.. -
Fierra apdomāja visu vēlreiz un tad atvainojusies puisim piegāja pie Sineilas un jautāja.
- Cik noprotu, tad jūs esat viena no vadītājām? Vai ir iespēja doties meklējumos kopā ar Grāfu? - Viņas acīs vīdēja jautājums un viņa nepacietīgi gaidīja atbildi.

[Āksts]

OOC - Melomania: vai tu manus postus nelasi?

[Gloresavena]

Mežā

Kas tad nu? Vai baidies, ka kāds mūs te ieraudzīs kopā? Isjana sarauktu pieri nomurmināja.
Esi gan tu jauks. Un kāpēc, lai es tev palīdzētu? Vispār ignorē mani, kad tevi uzrunāju, pat paldies nepasaki par maniem laipnajiem pakalpojumiem. Tu tikai prasi un prasi, bet neko nedod pretī...Šitā jau sākt palikt garlaicīgi!
Tad viņa vel viltīgāk piemetināja:
Tev patīk šmaukties vai tā? Gribi būt varonis, lai izpatiktu Tehanu? Redzu, ka tev patīk izmantot cilvēkus. Nav pārāk laba īpašība. Ar katru vārdu viņa palika aizvien caurspīdīgāka.
Nezinu, vai vispār gribu ar tevīm draudzēties. Man patīk tādi, kuri nešmaucas. Tu esi ļoti iedomīgs un nepateicīgs. Domā tikai par sevi. Vai tev neliekas, ka neesi vienīgais, kurš grib atrast to Morfu? Es tev jau daudz esmu palīdzējusi. Tu esi mans parādnieks. Viņa runāja, gandrīz bez apstāšanās visu laiku augsprātīgi lūkojoties puisī, kā pēdējā mēslu gabalā.
Ugh Isjana nopūtās pārskatījusies pār plecu.
Skat, kas nāk. Tava sirdsmīļotā Tehanu. Laikam noilgojusies pēc tevīm. Es nu iešu. Atstāšu jūs divatā. meitene vel pašķielēja uz Dominika pusi un jau nākamajā mirklī pilnīgi izgaisa.
Ā, un veiksmi meklēšanā Dominik! viņa izsmējīgi piebilda.

Šo rakstu rediģēja Gloresavena: 25.01.2008 17:50

[gwinerva]

Mežā..


-Hei, ko tušeit dari? Esi nolēmis atpūsties vai? Nac ejam uz bibliotēku, man ļoti gribas atrast tos Morfus, bet tu visu bremzē, meitene entuiazistiski teica.
-Nu kusties tak, nestāvi ka zemē iemīts, es vairs negribu iztērēt ne sekundi, viņa apņēmīgi stūma Dominiku ārā no meža.
-Meēs jau iztērējām pietiekami daudz laika izrunājot ko darīt, tagad kusties.
Meitenei izdevās izkustināt Dominiku uz priekšu.
-Pietiek ar to, ka manuprāt tavs bralis negrib iet pie biblotekāra, jo viņam jau pirmajā dienā sanaca..amm..msēkis? Lai nu paliek, mums steigšus vajag nokļūt tur.Un vispār man nav nekādu tiesību nēsāt tavu medaljonu, Meitene skumji pibilda.
-Nāksies tev to atdot, jo galu galā tas ir tavs.Nejūtos labi, ka nēsāju kaut ko, kas nepieder man...
Viņa pastiepa medaljonu uz Dominika pusi izstieptā rokā, un gaidīja, kad viņš to paņems.
Tehanu patika medaljon, bet viņa nejutās labi, ka viņa nēsā kat ko, kas pieder citam viņai labāk patika, ja viņa pati varēja ko dabūt...

OOC:iekšā tikai rīt no rīta...

[Āksts]

OOC - Gaidu kaut nelielus pīkstienus no Artēmija un Gorkija.

Pļavā

Fierra;Viljam: Sineila bija nedaudz apjukusi.
- Tad ar Grāfu? Ja tā, tad droši. Kad būs laiks atgriezties, Ohegass dos jums ziņu. Esiet uzmanīgi, jo, ja arī Grāfs var jums norādīt ceļu atpakaļ uz nometni, tad pārsiet ievainojumus jau nu gan viņš nevar. Tā kā jūs ejat ar ne pārāk runīgu ceļabiedru - jums pienākas tāda fantastiska lieta kā karte un kompass. - Un viņa pasniedz abas minētās lietas Fierrai.


OOC - melomania: ja ir vēlēšanās, vari pasūdzēties par to, ka karte nesaprotama utt. turies un lido
OOC - Ceļu līdz bibliotēkai varat izskaistināt paši, bet...

Bibliotēkas apraksts.

Ieeju veido zems dabiski izveidojies alas gaitenis, kam gar malām no griestiem un grīdām stiepjas un paceļas stalaktīti un stalagmīti. Gar vienu alas sānu urdz sīks strautiņš ar dzidrum dzidru ūdeni. Strautiņa gultnē daļa akmeņu satur vizlu, tādēļ dažādos virzienos atstarojas ūdenī nonākusī gaisma.
Šaurās, zemās alas galā atradās vēl zemākas vecas, bet ar labu metālu apkaltas durvis. Rokturis ir veidots putna galvas veidā, acis tam vaļā un tajās iestrādāti malahīti (zaļš pusdārgakmens, kas atrodams Urālu kalnos, plaši izplatīts cariskās Krievijas rotaslietās). Aiz šīm durvīm paveras plaša telpa ar ļoooti augstiem griestiem, kurus, starp citu, apdzīvo gaismu izstarojošas būtnes. Tās gan dienas laikā nav aktīvas, bet Ohegasam dažas ir pieradinātas, tādēļ atsaucas uz vārdu un lido līdzi.
Visā telpas augstumā izbūvēti sarkankoka grāmatplaukti, kuru tur ir aptuveni divdesmit, starp tiem ir plašas ejas. Tie visi ir pilni līdz augšai ar tik dažādām grāmatām, ka pat nacionālās bibliotēkas šajos nolūkotos ar skaudību. Nekur nemanīja atzīmes par cita burta vai tēmas sākšanos. Vienā milzīgās telpas stūrī atrodas kokgriezumiem rotāts sarkankoka galds ar simtiem mazu atvilktnīšu, puse no kurām aizslēdzamas. Ap šo galdu arī lidinājās līdzīgu atslēdziņu bars, kā mājiņās, tikai šīm katrai bija pa četriem tumši sarkaniem spārniņiem un tās bija veidotas no misiņa. Uz galda atradās pergamentu tīstokļi un mūsdienīgs papīrs, kā arī liela tintes burka ar strausa spalvu blakus koka glāzītē saspraustiem zīmuļiem un lodīšu pildspalvām.
Grāmatu plauktus no trunēšanas pasargāja speciāla burvestība, kas tos bija iesprostojusi laikā ar visu to saturu. Iekšpusē, tieši blakus durvīm pie sienas bija pieslietas vairākas apmēram kvadrātmetru lielas biezas ozolkoka plātnes.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 25.01.2008 18:43