Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Massacre]

"Žēl gan." Roiss piebalsoja, "Bet domāju mums vēlāk būs iespēja to labot, ja vēlēsimies." to teicis viņš viltīgi pasmaidīja un pēc brīža piebilda: "Daži jau te ir visnotaļ noskaņoti uz noteikumu pārkapšanu." to teicis Roiss uzsmaidīja Vibekei.

[Āksts]

Skats no augšas Sineilai vienmēr bija paticis. Tas laikam nāca komplektā ar viņas būtību, kad viņa tika sūtīta uz zemi. Un kalni vienmēr ir viņai nozīmējuši brīvību. Šo brīvību tad viņa arī izbaudīja, cik vien bija viņas spēkos. Kailās pēdas mirka kalnu rasas pārklātajā zālē. Tā bija vēsa, bet ne nepatīkama. Pļavā bija siltāk nekā klintīs. Te arī viņa bija attīstījusi savas spējas, tādēļ pazina ikvienu sīkāko zemes pleķīti.
Nils bija teicis, ka sūtīs šeit grupu meklēt tā arī vēl neatrasto Dī ķermeni. Viņa pieskatīs.

[Ludiēna]

Damjāns bez liekām runām sekoja Dominika piemēram. Viņš ieelpoja asiņu smaržu, baudīja mirkli, kad tās pieskārās lūpām...Sengaidītas un tuvas. Viņš sajutā kā asinis spēcina un izplatās katra ķermeņa šūnā. Tā bija poēzija. Šo mirkli viņš būtu varējis iemūžināt, jo tas bija tik skaists un patīkams, tik svēlaimīgs. Damjāns ilgi skatījās tukšajā glāzē, tad aplaizīja lūpas.
-Tātad, kur mēs īsti dosimies? tas ir, kur teiksiet doties mums?-
Damjāns nevēlējās neko pārprast, jo atmiņā atausa Ohegasa purpināšana. Viņš bija apsolījis neuzdot nevienu jautājumu, bet asinis viņu spēcināja, un dusmas pagaisa.

[gwinerva]

Teanu nopētīja dīvaino ēdienu...Nedaudz sarakusi degunu viņa paņēma dakšiņu un to pabakstīja...Krauksķgā virskārtiņa sadrupa apkārt atklājot ritulīša iekšas.
Neko tādu viņa nebija redzējusi.Paraustījusi plecus viņa paņēma dažas daļiņas uz dakšiņas un ņēmās ēst. Tagad jau bija vienalga ko ēst, jo metitene bija tik izsalkusi, ka varēja apēst, ta teikt, jebko.
Pagaršojusi ēdienu viņa secināja, ka nav nemaz tik traki, patiesībā viņai pat garšoja.Apēdusi visu, kas bija uz šķīvja viņa pievērsās Nilam, kurš kaut ko stāstīja.
Galvā uzvirmoja pirmais jautajums, kuru viņa gribēja uzdot par ēdienu, lai nu kā tomēr gribējās zināt ko viņa ēd.Noklausījusies Nila teiktajā viņa pievēŗsās vampīram,
-Hei Nil? Kas tas bija, nu tas, ko es nu pat apēdu?
Tad viņas domā uzvirpoļoja iespējas, kur viņa varētu doties meklēt Dī ķermeni...Varbūt alās?Bet es tur neko neredzētu...Kalnos?Man itkā patīk rāpties,bet es sevi savainošu, nu pazīstot mani tas jau ir 100 procenti,nu tad varbūt uz ezeru?Ezers izklausās vilinoši...mmm...
-Un kā būtu, ja es pieteiktos doties uz Ezeru?Tehanu atjēdzās, ka viņa to pateica skaļi.
Viņa steidzās izlabot savu kļūdu:
-Jā, es eju uz ezeru, man liekas, ka man tur varētu patikt, jo, ja es eju uz kalniem, tad es noteikti sevi savainošu, jo man tā patīk rāpties...Dievīgi.Jūs kādreiz esat mēginājis...Un alās arī atkrīt, jo, nu tur es arī sevi varēu savainot.Viņa noklusēja faktu, ka varbūt arī baidās no tumsas, par to viņa pati nebija pārlicināta, bet nekādu lielu patiku viņā neizraisīja doma maldīties pa lielu, tumšu,aukstu alu....

[grapefruit]

Nils domīgi palūkojās uz ēdienu, ko bija ēduši pārējie. Viņam godīgi sakot nebija ne jausmas..

-Kalmāri mīklā!
No virtuves durvīm bij pabāzusies priecīgi smaidoša seja.
-Ceru, ka jums garšoja.

-Paldies Žan!
Nils pavārei uzsmaidīja, pirms viņa atkal nozuda durvīs.
-Jauki, ceru, ka mums izdosies atrast Dī ķermeni pirmajiem.
Nils aicinoši pamāja Tehanu.

[Grēkmeistars]

Dominiks bija atgriezies ēdamzālē un, atspiedies pret sienu, vēroja, kas kur piesakās doties. Viņam nerūpēja vieta, bet gan kompānija, ar kuru viņam nāksies tur doties.
- Zini? Es iedomājos, ka šovakar mēs iesim ne kopā. Tas ir, es došos uz vienu vietu, tu - uz citu. Sarunāts? Man uznāca tāda neliela vēlme mazliet paklausīt vecāku ieteikumam. M?
Viņš noteica brālim, vēl joprojām juzdamies līksms un tik apmierināts par maltīti, ka viss nervozais noskaņojums bija garām.
Dominiks domāja, vai doties tur, kur dodas pievilcīgā melnmate vai tieši otrādi - tur, kur viņa nedodas. Pietam, šķiet, ka doties uz ezeru vēlējās un pieteicās daudzi.
- Es laikam vēlētos doties uz klinšu alām. Un apņemos atrast Diānu.
Viņš beidzot pieklājīgi noteica Nilam un aplūkoja vēl divas būtnes, kuras viņš dzirdēja piesakāmies doties uz šo vietu.
- Pievilcīgs un mierīga paskata gaišmatains vīrietis un apburoša meitene ar gariem, blondiem matiem. Izskatās kā brālis un māsa...
- Vai varbūt tomēr uz ezeru...
Viņš vēlreiz uzrunāja Nilu, uzlūkodams Tehanu un uzreiz novērsdamies.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 16.01.2008 21:27

[grapefruit]

-Tad uz alām vai ezeru?
Nils jautājoši piešķieba galvu.
-Jo, ja tu nāc uz ezeru, tad mēs jau varam iet.

OOC: gaidu pārējo pieteikšanos kādai vietai.

[Grēkmeistars]

- Uz ezeru.
Viņš atbildēja Nilam.
Dominiks vēlējās pabūt tuvāk ūdenim šovakar. Un pietam šajā kompānijā bija divi vampīri, kas likās esam labākā sabiedrība. Vienīgais, ka viņš pats vēl bija tas, kurš nav īpaši iepazinies ar vizmaz vienu nometnes dalībnieku, tas, protams, arī bija raksturīgi dvīņubrāļiem un, iespējams, viņš jutīsies mazliet nomaļus esošs.
Dominiks uzlūkoja brāli, neveikli piemiedza ar aci un pasmaidīja, atklādams savus ilkņus.
- Vēlāk tiksimies...

[Juliette]

Vibeke ieķiķinājās, aizklājot sejai priekšā plaukstu ar garajiem, bet pavisam noteikti ne smalkajiem un pērlīgajiem pirkstiem. Brāļi vienmēr smējās, ka viņai bija pirmklasīga burves roka.
Noteikumus pārkāpt vienatnē nav tika aizraujoši kā kompānijā.
Meitenes uzacs atkal nerātni parāvās uz augšu. Ar nelielu rūgtumu viņa uzlūkoja simpātisko jaunēkli, kurš bija svārstījies starp alām un ezeru, bet centās neļauties pirmā iespaida simpātijām. Galu galā, šeit bija vairāki jauki... puiši. Vibeke centās nelūkoties nevienam acīs, lai noslēptu zilganās elektrības dzirksteles, kuras tajās mirdzēja.

[Massacre]

Roiss pasmaidīja par Vibekes vārdiem.
"Protams, ka kompānijā ir aizraujošāk, taču līdz brīdim, kad pārējie sāk kļūt traucējoši." puiša balss tonis bija slepkavniecisks, taču tajā pašā laikā ironisks un labestīgs. Merlins vien zina, kā viņam tas izdevās.
Zilās puiša acis nedaudz mirdzēja, jo viņš vēlējās kaut Diānas ķermeni varētu atrast tieši viņi un tas uzdzina nelielu sacencības garu.

[Juliette]

Viņa pasmaidīja.
Ak, godkāre, varaskāre. Vitāli nepieciešamas personības īpašības.
Viņa apmierināti pievēra acis, bet nepacietīgā balsī vaicāja, gluži kā mudinoši:
Mums laikam jāgaida kamēr vēl divi pieteiksies? Vēlētos, kaut mēs ātrāk varētu iet.
Vibekes degungals mazliet pašķobījās.

[grapefruit]

Pie ezera.

Nils uzsmaidīja jaunpienacējam un ar vieglu rokas kustību aizcināja visus sev līdzi.
-Ejam.
Pēc ceļā pavadīta mirkļa Nils uzlūkoja četrus sekotāus vēlreiz. Viņu priekšā tagad spulgoja ezera virsma.
-Nezinu kā jūs, bet es iešu nopeldēties.
Viņš noteica un novilcis kreklu un bikses devās ezera virzienā.

OOC: tagad jūsu iniciatīva, priecāšos par ezera aprakstiem, bet var iztikt, papļapājat, izklaidejaties, iepazīstaties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) . Pieskatišu un, ja būs kas interesants, pateikšu.

[Massacre]

"Jā, iet tiešām gribētos jau tagad. Varam atklāti pieaicināt sev tautu vai arī aizlaisties prom tā pat." Roiss smaidot bilda un tad turpināja: "Tas tad būtu tavs pirmais kārotais noteikumu pārkāpums." un piemiedza meitenei ar aci. Tā nemanāmi. Iespējams, ka tā arī nenotika.

[grapefruit]

Hmm, pieskatītajus nekur nemanīja. Pārējie vēl nebija izlēmuši un neviens taču nebija teicis, ka kādu ir jāgaida...Tikai, ka jāatrod Dī un, k viņus pieskatīs, pie tam viena grupa jau bija ceļā, kas viņu izredzes būt pirmajiem palielināja...

[Juliette]

Vibeke dzidri iesmējās.
Pajautāsim kādam.
Viņa piebilda, nedaudz uztraucoties par to, kas varētu būt viņu pieskatītājs.
Ja tas ir vecai...Ē, ja tas ir jaunais, staltais, ārkārtīgi iznesīgais un simpātiskais bibliotekāra jaunskungs, mēs varētu iekulties kādā negaidītā randiņā ar raflēzijām.
Viņa nodomāja.
Varbūt jāsavervē to gotu pārīti nākt uz alām, nevis kalniem?
Viņa paklusi, smejoties piedāvāja. Tad vēlreiz pasmaidīja, un viltīgi paskatījusies uz Roisu teica:
Laižamies!
Viņa saķēra puiša elkoni un metās laukā no ēdnīcas.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 16.01.2008 22:39

[Massacre]

Roiss bija nedaudz pārsteigts par šo negaidīto rīcību, viņam tā šķita varen uzjautrinoša, varbūt pat bērnišķīga, taču bija patīkami ļauties.
Nedaudz tālāk no ēdnīcas viņš Vibeki apstādināja.
"Tu vispār zini, kurp doties?" Roisa lūpās rotājās smīns.

[Juliette]

Apstājoties un paskatoties apkārt, Vibeke sacīja:
Klintis pa labi, klintis pa kreisi.
Viņa pakasīja zodu. Prasās mest monētu. Meitene izvilka no apģērba dziļumiem mazu, sudraba monētiņu, un meta to gaisā.
Iesim pa kreisi. Gar zēnu namiņu, uz priekšu. Vai tu iebilsti?
Viņa iesmējās. Šobrīd gribējās rīkoties spontāni. Ļauties neprātam. Vējam viņas būtībā.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 16.01.2008 22:56

[Massacre]

Roiss pamāja ar galvu, piekrizdams Vibekei un sekodams viņai, taču ar ķermeņa plūstošajām kustībām, norādīdams, ka nav kur steigties.
Viņš arī klusēdams apbrīnoja šo meiteni, jo pats šādai spontanitātei nekad neļāvās. Viņs bija vilkacis - tas tomēr varēja novest pie nevēlamām sekām.

[Juliette]

Ejot viņi klusēja. Galvā maisījās daudz dažādu domu. Viss šis pasākums jau bija izvērties krietni interesantāks kā cerēts. Vampīri, izgaistoši ķermeņi... Jauni iespaidi kulinārajā nozarē. Interesanti cilvēki.
Vēl nebija pienācis laiks ilgoties pēc mājām.
Diez kā iet maniem brāļiem?
Klusināta nopūta izbēga no viņas lūpām.
Rois? Vai tev ir kāda nojausma, ko mēs šeit darīsim?

[Massacre]

Vibekes jautājums nedaudz izsita no sliedēm un lika mirkli pakavēties atmiņās par ģimeni, no kuras viņš bija šķīries savādākās attiecībās nekā līdz tam.
Papurinājis galvu, viņs pievērsās meitenei sakot:
"Cik atceros no vecāku stāstītā, šī nometne it kā domāta tam, lai mēs iemācītos kontrolēt savas spējas un sevi arīdzen." Roisa balss skanēja nopietni, taču pēc brīža viņš piebilda jau manāmi priecīgāk: "Un pašlaik redzams, ka mēs aktīvi pretojamies otrajam mērķim, proti, sevis savaldīšanai."