Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Develin_]

Viljams sparīgi pamāja ar galvu.
-Bet padomā, varbūt mēs esam pavisam slikti maģiskās pasaules pārstāvji, tādēļ no mums labāk tikt vaļā. Tas varētu būt pavisam loģisks izskaidrojums tam, kāpēc jums nedod ēst. Un es jau vienreiz teicu, ka man nebūtu iebildumu mirt no tavas rokas,-Viljams sacīja un apēda vienu riņķīti, bet nākamais atkal tika iebarots Fierrai.

[Grēkmeistars]

Dominiks vēl joprojām sēdēja savā krēslā, izskatīdamies arvien sērīgāks un dusmīgāks. Viņš gaidīja un gaidīja, bet neviens neko neteica par asiņu iedošanu, visi jau sāka ēst, bet joprojām ne ziņas, par nepieciešamo barību.
- Mērdēšana. Pirmajā dienā.
Viņš satraukti nodomāja un tad apsvēra, kā varētu justies mīļais Damjāns. Sākumā sods dzirdīt jauku puķīti un tagad nekādas cieņas pret vampīra alkām. It kā šie vēlētos, lai tiktu pastrādāti nāvīgi noziegumi?
Viņš ievēroja tagad, kurie no klātesošajiem ir vampīri un kuri nav. Pievilcīgā dzintarkrāsas acu meitene bija sapinusi savus garos matus un izskatījās īpaši kārdinoša, mirdzoša, smaržojoša, spīdoša... Sasodīts, visi izskatījās kārdinoši, ka Dominiks mazliet dīvaini iesmējās.
- Damjān, kā būtu ja...
Dominiks ar naidu acīs iesāka savu domu.
- Mēs sadusmotos!
Viņš rēcoši iekliedzās pa visu ēdamzāli, iedomādamies, ka nu viņš varētu radīt pilnmēness laika vilkača iespaidu. Vai īpaši izsalkuša vampīra iespaidu, kāds viņš bija. Pietam, nekādu iespēju vairs iegūt draugus šajā nometnē.
- Iesim projām no šejienes. Tagad. Iesim pie tavas puķes un parunāsimies...
Dominiks čukstēdams piecēlās un kopā ar savu brāli devās laukā no ēdnīcas uz oranžēriju.

[grapefruit]

OOC: hehe, es te vaartos pa zemi aiz priekiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . kaadu laicinju naaksies parakstiit bez garumziimeem un miisktinaajuma ziimeem, atvainojos, ka tik ilgi neraadiijos, lidoju un braucu ar autobusu, vakar naktii tikai biju klaat, bet tagad es juus pieskatiishu kaa eel nekad (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) .

1. par atsleedzinjaam. Liidzi jums vinjas nav jaanjem, taas lai lido istabaa pie griestiem visu laiku. Atsaucas vinjas tikai tam pasham cilveekam, kam atsaucas pirmajam, jo katram ir atskjiriigs balss tembrs, taa ka varat neuztraukties par vaarda uzmineeshanu, bet to vaardu labaak gan paturiet pie sevism, nez, varbuut kaads maak balss tembrus mainiit arii...

2. Par eedienu - sasmiidiaajat mani.

3. Atvainojos, ka juutaties noniecinaati, bet, ja nometns vadiitaajai pazudis kjermenis, tad diez ko nav, pie tam, ai nu redzeesiet...

4. Hehe mushas tur taapat ilgi neizdziivo, njemot veeraa, ka uz galdiem staav rasenes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) .

5. Runaajot par eedienu, pagarshojot juus secinaat, ka ir aplam garshiigs, iznjemot vapiirus, saprotams, jums gribas kaut ko citu...

6. Pieziime par asiniim: taas bruuvee labi un pieredzeejushi mikstuuru bruuveetaaji, taa ka taas neviens no jums nepieprot ieguut.

Eedniicaa.

Pa durviim leeni ienaaca Nils. Vinjam muguraa tagad bija gaisha linu jaka un vinjsh bija manaami neapmierinaats, ka diena padevusies tik saulaina, tomeer ar visu to zeens ienaacis eedniicaa visiem uzsmaidiija un nozuda kaadaas durviis, no kuraam driiz vien atskaneeja apmierinaats svilpiens.
-Zhan tu tachu esi gjeenijs!
Tam sekoja apmierinaata kjikinaashana un durviis paraadiijas smaidiiga sievietes seja, kuru ieskaava tumshi mati, sanjemti astee.
-Visus vampiirus luudzam sheit!
Vinja nomurminaaja, izskatoties mazliet nosarkusi un laimiiga par uzslavu.

Telpaa valdiija tumsa, tomeer peec viena Zhana rokas veeziena iedegaas chetras garas, beeshi dzeltenas sveces, kas patiikami smarzhoja peec parafiina. Tur atradaas seshi rakstainiem galdautiem klaati galdi, uz kura katra atradaas liela viina glaaze pildiita ar asiniim. Un kas taas bija par asiniim! Augstaakaa klase - vienradzhu asinis! Turklaat taas bija tieshi tik pluustoshas un siltas, cik vajadzeeja, ne vairaak, ne mazaak.
-Ja labaak veelaties ko citu, tikai pajutaajiet.
Zans nochuksteeja un pazuda kaadaas sanu durviis.
Telpas sienas bija klaatas tumshaam tapeteem, kuraas njudzeeja dazhaadi diivaini radiijumi, pieskanjoti galdautu kraasojumam. Kopaa tas atstaaja izsmalcinaata stila iespaidu. veel vairaak visu papildinaja kaadi augi, kas bija novietoti uz katra galda un izstaroja reibinoshu smarzhu, kas sajaucaas ar parafiina un izteikto asinju smarzhu, piepildot visu telpu ar vampiiriem patieshaam reibinoshu smarzhu bukjeti.

OOC: ja ir veel kaadas neskaidriibas, tad jautaajiet man vai icy.
Shodin buushu atpakalj vakaraa peec shopinga ar mammiitit, hehe, diez vai vareeshu parakstiit properly.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 15.01.2008 12:03

[Ludiēna]

Damjāns sekoja brālim.
- Nav nemaz tik laba tā uzņemšana. Es labprāt padarītu kaut ko citu. -
viņš iesāka.
-Dusmas...Zini, es jau sen esmu dusmīgs kopš tas vecis bez humora man uzbļāva. Nu ko...Ja viņi negrib mūs, tad mēs negribēsim arī viņus.-
Damjāna galvā virmoja visādas nepatīkamas lietas: Reflēzijas iznīcināšana, pazušana kādā vietā vai vienkārši sadošana pa pakaļu...Tas bija tā- virspusēji, visvairāk Damjāns vēlējās it kā nejauši izdarīt pāri un tad sarkastiski atvainoties.
-Es to sasodīto puķi pārvērtīšu normālā salātā, kaut gan man gribētos pavisam ko citu. Paklau, ko tu esi izdomājis?-

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 15.01.2008 12:12

[Grēkmeistars]

- Nē, nē, viss ir kārtībā, es vairs nejūtos īpaši dusmīgs. Puķe... vienkārši tā smirdīgā oranžērija būs laba vieta, kur varēs mazliet atslābināties un būt divvientulībā. Šaubos, ka tur kāds īpaši staigās.
Dominiks noteica, strauji sperot soļus. Diena bija tiešām saulaina, un Dominiks bija atstājis savu cepuri istabiņā, tāpēc šis karstums likās gandrīz vai svelošs. Līdz oranžērijai viņi nokļuva ļoti ātri un Dominiks iekārtojās kāda koka paēnā pavisam netālu no oranžērijas.
- Es mazliet jau sāku apsvērt, ka vēlos būt mājās. Asinis. He, es taču tur ēdnīcā tiešām izskatījos pēc mežoņa.
Dominiks noteica un iesmējās.
- Nāc, piesēdies blakus, puķi apkopsim vēlāk.
- Man pat šķiet, ka es neizdzīvošu šo nakti. Zini? Es esmu lasījis dīvainu, dokumentālu materiālu par vampīriem askētiem, kas savādā kārtā iemācās iztikt bez asinīm, ja nu viņi šeit cenšas panākt ar mums tieši to pašu?
Dominiks savādi noteica un pasmaidīja. Pēkšņi viņš iedomājās, ka šeit noteikti varētu klaiņot kādi siltasiņu zvēriņi, nav jau augstākā klase, bet iztikt varētu. Pie reizes viņš iedomājās, ka varētu arī atgriezties atpakaļ, ja negrib dabūt īpašu sodu, kas pārspētu raflēzijas laistīšanu. Ja nu tas bija tikai nākamais pacietības pārbaudījums no Ohegasa puses? Tas būtu nežēlīgi...

[Ludiēna]

Damjāns apsēdās brālim blakus.
- Ir labi, ka mēs aizgājām. Es kaut kā tur nejutos labi. -
Puisis pasmējās līdzi brālim.
-Jā, tāds kā mūžību neēdis...bet zini, esmu izsalcis. Es jau redzu savu upuri. Tas ir vīrietis. Viņam ir gari mati, kuri patīkami smaržo...Dominik, kādus tu biežāk iedomājies savus upurus?-
Damjāns sajuta stipru vēlmi runāties. Viņš negribēja pieļaut, ka viņi abi tagad padotos badam, ka kaut kas paliktu starp viņiem neizrunāts vai neizzināts. Arī ēnā bija neciešami karsti. Damjāns dziļi nopūtās, tad centās iedomāties ko atvēsinošu, bet galvā dunēja tikai asiņu balss.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra mīļi pasmaidīja un jau grasījās ko teikt, kad kāds lūdza vampīriem doties pie cita galda. Viņa uzmaidīja Viljamam un noteica.
- Beidzot. Šķiet, ka mūsu lieliskā teorija par maģiskās pasaules pārstāvju iznīcināšanu nomērdējot badā atkrīt. -
Meitene pasmaidīja un tad piegāja pie viena no galdiem, kurš atradās tuvāk Viljamam. Viņa apsēdās un tīksmi palūkojās uz vīna glāzi sev priekšā. Viņa lēnām ieelpoja. Prikšā degošā svece un augs reibinoši smaržoja un radīja ļoti patīkamu un omulīgu sajūtu. Taču tai visai cauri vijās asiņu smarža. Tik kārdinoša un salda, ka Fierra nenocietās un apņēmusi vīna glāzi ar saviem smalkajiem pirkstiem, pielica to pie lūpām un pagaršoja to. Uzreiz ķermeni caurstrāvoja tīkams siltums un spēku uzplūdums. Viņas acīs iedegās spožas liesmiņas un viņa vēlreiz pielika kausu pie lūpām, lai nobaudītu šo asinssarkano, kārdinoši plūstošo un smaržojošo vielu.
Vienradžu asinis..
Meitene nodomāja un pavērās uz tām. Viņa tikai divreiz mūžā bija tās baudījusi un tās bija vislabākās. Neaizstājamas. Meitene bija kaut cik apmierinājusi savu kāri pēc ēdiena un nu spēja normāli paskatīties uz lietām un cilvēkiem sev apkārt, nedomājot, ka varētu kaut ko nodarīt. Tapetes bija interesantas un smalkas. Uz tām bija attēloti savādi radījumi, kurus agrāk viņa nebija redzējusi un priekšā stāvošais augs arī bija interesants un krāšņs. Meitene turēja savos bālajos pirkstos vīna kausu un domīgi lūkojās uz to. Agrāk šī maltīte bija viņu biedējusi, taču tagad viņa bija jau pieradusi pie tās un pie sava otrā es, kurš tikai vienreiz mūžā bija pamanījies izlauzties brīvībā. Meitene palūkojās apkārt. Kurš vēl būs pienācis pie galdiņiem? Viņa juta, ka nav vienīgā. Tas nebūtu pareizi. Viņa nu jau ar zināmu interesi pievērsās apkārtnei, ik pa brīdim nobaudot nepieciešamo, lipīgo, silto šķidrumu.

[Develin_]

Viljams klusējot pamāja un noraudzījās kā Fierra dodas pie kāda galdiņa uzņemt sev tik nepieciešamo dzīvības šķidrumu.
Viljamam nebija iebildumu, ka viņa meitene ir vampīrs, dažkārt viņš pat par to jutās lepns, tomēr patiesībā visu vampīru padarīšanu uzskatīja par nekam nederīgu apgrūtinājumu. Asinis un visa pārējā ķēpa. Bet tur neko padarīt nevarēja un kāds labums arī bija - viņai nevajadzēja pārtikt tikai no asinīm. Fierrai reizēm varēja iesmērēt arī kādu vafeli.
Viljams bīdīja pa šķīvi riņķīšus, kuri bija pietiekoši garšīgi, tomēr puisim piepeši bija zudusi ēstgriba.

[Grēkmeistars]

- Es iedomājos... sievieti, protams, gaišu, gaišmatainu, meitenīgu un cilvēcīgu, un tādu, kas nedotos man rokās. Es ilgi dzenātu viņu pa tumšu, krēslainu mežu un klausītos viņas spiedzienos. Kad man apniktu tās skaņas, es klusi teleportētos kokā tieši virs viņas un lektu! Hop!
Dominiks imitēja lēcienu un pasmaidīja. Doma par tādu notikumu viņam lika baidīties un justies tik patīkami reizē.
- Un tad, pēc mielošanās, es ilgi vienkārši gulētu viņai blakus meža sūnās un elpotu asiņu smaržu kopā ar meža smaržu. Sasodīts, cik kārdinoši...
Dominiks ievaidējās, pārliecināts, ka noskūpstītu raflēziju, ja tikai kāds viņu uzcienātu.
- Bet zini šīs alkas ir arī patīkamas, es varu iedomāties, cik apmierināts būšu, kad sajutīšu to svēto garšu. Divkārši apmierināts.
Dominiks, skumji smaidīdams, noteica brālim un tad paņēma viņu aiz vēsās rokas.
- Kamēr tu izstāstīsi savu garšīgo gleznu, mēs mazliet pabarosim smirdīgo puķi. Pēc pusdienām un pēc vakariņām, ja nemaldos, un divdesmit litri.
Viņš iegāja iekšā lielajā, krāšņajā un diemžēl īpaši karstajā telpā, paņēma rokās spainīti un iesmēla pirmo reizi. Jo tuvāk viņš devās puķei klāt, jo vairāk apzinājās, ka smarža (smaka!) atkal pārspēj iedomāto. Ar vienu roku turēdams spainīti un otru aizspiezdams degunu, viņš tuvojās oranžajam ziedam. Un tad ātri iztukšoja spaini un attālinājās.
- Piedod, vairs nepalīdzēšu. Pārāk liela uzupurēšanās brāļa labā.
Viņš smējās.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 15.01.2008 17:09

[Ludiēna]

Damjāns uzmanīgi klausījās brālī, sekoja ar acīm un prātu. Viņš jau rdzēja Dominika upuri, gatavs pieskarties, taču atskārta, ka tās ir brāļa rokas. Tās bija vēsas un patīkamas. Viņš uzsmaidīja. Līdzko Dominiks atgādināja viām par sodu, Damjānam kļuva karsti. Pazuda mežā vēsums un smaržas, palika tikai smaka.
-Ak...paldies par to pašu. Garšīgā glena...Hm... Es iedomājos kā mēs abi braucam laivā un mums blakus ir viena daiļa mirstīgā. Viņai ir brūni gari mati, viņa smaržo pēc jūras. Un tad mēs abi viņu nogaršojam. No sākuma rokas, pēc tam krūtis un kaklu. Tad mēs apguļamies laivā, bet ķrmeni ieguldam ezerā starp ūdensrozēm...-
Damjāns atbildēja.
-Ak.-
viņš novilka ar baudu.
- Dominik, kas ir bijis jaukākais, ko esi piedzīvojis? Ko tu vēlētos piedzīvot?-
Viņš nerimās.

Šo rakstu rediģēja Ludiēna: 15.01.2008 17:38

[Grēkmeistars]

Oranžērijā starpcitu.

- Tas izklausās patiešām garšīgi. Romantiski garšīgi.
Dominiks pasmaidīja, apsēzdamies pie kāda skaista, ziedoša, smaržīga, bet nezināma auga.
Hmm, ko es vēlētos piedzīvot... Neskaitot dzīvo cilvēka asiņu nobaudīšanu, es vēlos uzzināt dažas lietas, dažas sajūtas, kuras es domāju, nav iespējamas. Viena no tām ir nomirt jaunībā, nevis vienkārši nomirt, bet gan tāda, jāsaka, nelaimīga gadījuma rezultātā. Otrā sajūta ir būt sievietei, bet to manu vēlmi tu jau zini.
Dominiks iesmējās un noplūca vienu no zeltainajiem, smaržīgajiem ziediem.
- Un, protams, piedzīvot īstu mīlestību. Par kuru man vēl nav ne jausmas, tādu, kura neliktu man gribēt mīļoto apēst. Ak, naivās vēlmes jaunai vampīra dvēselei. Asiņu trūkums dara mani romantisku...
Dominiks iesmējās vēlreiz.
Tu esi bāls, starpcitu. Laisti raflēziju ātrāk, lai tiekam laukā no šīs milzu siltumnīcas.
Dominiks satvēra zeltaino puķi un prātā viņam ienāca skaista doma, kam viņš šo uzdāvinās...

[Ludiēna]

- Es nejūtos labi. Tas laikam no zieda.-
Damjāns atbildēja, liedams iekšā kārtējo ūdensdevu. Pēkšņi kļūva tik neizturami karsti. Vājuma sajūta viņu gluži vai aprija. Damjāns palūkojās uz Dominiku.
-Laikam esmu izsalcis.-
Damjāns sajuta smagumu galvā. Viņš aizvēra acis un ieraudzīja mazu bērnu, kas teica : Paņem puķi, Damjān! Gribu piedzīvot īstu mīlestību. damjāns saļima uz grīdas.

[grapefruit]

OOC:
Melo, Devel: Ja pirms tam neprecīzi izteicos, tad pateikšu vēlreiz - vampiri ēd pilnīgi atsevišķā telpā.

Ludiēna: Hmm, vai nu tā vienkārši jāgiibst pa labi un kreisi. Ja tā tomēr ir kāda kaite, tad gaidu tavu PZ.

[Īvs]

Pie asins izsniegšanas galdiem

Beidzot! Gorkijs skaļi izsauca jau iepriekš dzirdēto frāzi.
Un platiem soļiem devās pie galdiņiem, kur jau sēdēja kāda meitene. Puisim bija vienalga par neierasti nepieklājīgo izturēšanos, nesakot tai ne vārda, un jau pielikot asins pilno kausu pie lūpām.
Vienradža asinis viņu caurstrāvoja. Tik ilgi gaidītais lika Gorkija ķermenim trīsēt no baudas. Viņš dzēra un dzēra. Nespēja apturēt to sajūtu. Jā, gan, viņš bija īsts asiņu cienītājs. Viņa galvā skanēja kaut kas dzirkstošs - tā bija Tehanu maigā balss, kura lūdz uz papīra zīmēto drakonu paturēt pie sevis, un parādījās arī attēls - dziļi tumšs ezers, bet tomēr skaidrs. Un tad arī sērkociņu uguns. Tas bija kā transs. Bet patīkams, vairāk nekā patīkams. Mīlošs.
Kaut kas viņu apturēja. Viņš noskurinājās no baudas un centās izprast, kā viņa galvā bija iemaisījusies Tehanu balss un nevērīgi pameta skatu atpakaļ tādā rakursā starp abām telpām, lai redzētu viņas seju. Viņa ir jauka, tas arī viss. Viņš sev skaidroja. Tad arī pievērsās blakus sēdošajai meitenei.
Sveika! Mani sauc Gorkijs. Redzu, ka esi vampīrmeitene. Viņš tai uzsmaidīja. Ja godīgi, nekad neesmu redzējis vampīru-sievieti. Asinis ir pasakainas, vai ne?
Kauss bija izdzerts līdz pusei. Un runājoties ar meiteni, viņš vēl nevērīgi pameta skatu uz Tehanu.
Augs, kas stāvēja uz galda šķita jauks.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 15.01.2008 20:00

[Grēkmeistars]

OOC Nevajadzēja Damjān, nu bet nekas. Tu tomēr mans brālis, tikšu galā.

Dominiks strauji pielēca kājās.
- Muļķis.
Viņš iesaucās un izvilka brāli laukā no oranžērijas. Jau ne pirmo reizi Damjāns zaudēja samaņu, viņš savas muļķības dēļ, bieži mēdza cepināties saulītē, bet šodien īpaši ilgi, un pie tam asiņu trūkums. Tāpēc Dominiks aizvilka brāli uz tuvāko ēnu un, vēlreiz ieskriedams oranžērijā, paķēra spainīti ar vēso ūdeni un uzlēja Damjānam tieši uz sejas.
- Nevajag mani biedēt, sasodītais. Un vēl jo vairāk, priecājies, ka te nav neviena cita, vēl aizūtīs tevi mājās un mani atstās.
Viņš nomurmināja un vārgi pasmidīja, kad brālis tā kā pavēra acis.
- Vai viss labi? Ja jā, tad iesim un ātri. Varbūt vismaz par tevi viņi apžēlosies. Ir labi?
Dominiks mazliet satraukti jautāja, bet tad iesmējās. Brālis izskatījās tik slapjš un pavisam apmulsis, it kā nezinot, kas noticis un kur viņš atrodas.
- Šī diena tā vien nepārstāj pārsteigt!

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 15.01.2008 20:32

[Massacre]

ēdnīcā.

Roiss atviegloti nopūtās, kad vampīri tika pasaukti paši uz savu ēšanas telpu, jo bija jutis nelielu neveiklību, ja būtu jāatraida Gorkija sliktais garastavoklis pirms paēšanas. Asinis, kuras varēja manīt pa durvju šķirbiņu, likās kārdinošas un puisim bija jāatzīst, ka viņš labprāt tās nogaršotu, taču tas nebija ne primāri, ne nepieciešami.
Roisa skatiens atgriezās pie galdiņa un pie tā sēdošajiem ar savu magnētisko skatienu.
"Labu apetīti. Tevi sauc Vikbete?" Roiss pievērsās blondīnei, kas tikko bija ko teikusi par ēdiena kalorijām, un tad brunetei , "Un tevi Tehanu?" viņa balss bija laipna un tajā bija jūtams smaids, jo viņš vēlējās iepazīties ar cilvekiem, ar kuriem kopā būs jāpavada turpmākās divas nedēļas.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 15.01.2008 21:41

[Juliette]

Ēdnīcā.

Vibeke iesmējās.
Nē man vārds ir Vi-be-ke. Seno norvēģu valodā tas nozīmē "karš".
Viņa atmeta garos, taisnos matus aiz pleca, kamēr centās aizsniegt vēl kādu gardo riņķīti.
Un tu esi? Laikam pie reizes jāpajautā, vai gadījumā neesi vampīrs, kaut visi tie laikam būs aizgājuši uz blakus telpu.
Meitene vēl nejutās pārliecināta, vai atrašanās blakus šādiem asinskāriem radījumiem bija droša.

Šo rakstu rediģēja Juliette: 15.01.2008 22:34

[Massacre]

Ēdnīcā.

"Piedod," Roiss nedaudz nokaunējies novilka "Centīšos šo kļūdu vairs nepieļaut. Taviem vecākiem, šķiet ir bijusi interesanta humora izjūta. Roiss starp citu." viņš mierīgi turpināja un pasmaidīja vēl platāk, "Nē, vampīrs es neesmu." esmu vēl kas ļaunāks vienreiz mēnesī, puisis domās pabeidza un nopētīja Vibeki ar neapzinātu, taču skatienu, kas šķita skatāmies meitenes dvēselē, taču tas nebija ļauns, bet patīkams.

[Džezā tikai Meit...]

OOC: nu varam vienkārši izlaist to daļu, kad viņa it kā piesēžas tuvāk Viljamam..

Fierra vientuļi sēdēja pie galdiņa un lēnām dzēra asinis, kad uzradās vēl kāds puisis un kāri sāka dzert no sava vīna kausa. Meitene mazliet pasmīnēja un turpināja vērties kādā savādā radījumā, kurš bija attēlots uz tapetēm. Viņas tēvs bija mācījis, ka asinis ir jāciena un jāizbauda, dzerot tās lēnām un pilnībā izgaršojot tās. Pēc uzrunas, Fierra viegli pamāja ar galvu un pasmaidot noteica.
- Sveiks. Mani sauc Fierra. Jā.. asinis ir augstākajā klasē.. vienradžu asinis.. baudi lēnāk.. Šķiet mēs neesam tik izplatītas kā vīriešu kārtas pārstāvji, jeb arī mākam paslēpties.. -
Viņa paraustīja plecus un pasmaidot vēlreiz padzērās no kausa. Tas jau lēnām sāka tukšoties un viņa jutās aizvien labāk un labāk.

[Juliette]

Ēdnīcā.

Puiša... Roisa acis urbās Vibekē. Viņa skatījās pretī, kaut jo mirkli, jo vairāk vēlējās tās nolaist.
Vai tu vēlies mani pārbaudīt? Ielūkoties dvēselē? Iebaidīt? Savaldzināt?
Viņa domāja, joprojām skatoties Roisam acīs.
Ne velti esmu nosaukta par karu!
Viņa pasmaidīja platāk, nenovēršoties. Puiša acis dedzināja.
Izturi.
Tev ir patīkams acu skatiens, Rois.
Vibeke pusbalsī noteica, noslēpumaini smaidot.