Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Develin_]

Viljams pasmaidīja par Fierras savādo dīdīšanos, jo jau pietiekoši labi zināja, kāpēc viņa tā dara. Ēstgriba. Nu ja.
-Neuztraucies, gan jau būs labi. Es tev varu piedāvāt vafeli, gribi?-Viljams no kabatas izvilka mazliet samīcītu, tomēr vēl labu vafeļu paciņu.-Un nevienu sliktu vārdu par oranžēriju, tur jābūt ļoti interesanti,-viņš pusbalsī sacīja meitenei un draudzīgi paspieda viņas plaukstu.

[Ludiēna]

Damjāns jutās kā apdūlināts, Ohegasa jautājumi par reflēziju un kaut kādu jautājumu pārmetumi..
-Manuprāt, man ir tiesības zināt atbildes uz man interesējošiem jautājumiem.-
Viņš saīga.
-Nē, nu es jau varu atvainoties par šo kašķi, bet neuztraucieties, no manis jautājumus vairs neizvilksiet pat ar spīlēm.-
Damjāns arī saņēma ciešāk brāļa roku, bet tikai tāpēc, ka viņam niezēja rokas pamatīgi iekost vecim kaklā un atstāt pakārt kokā ar galvu uz leju.
-Nesaprotu...es jau tikai pajautāju.-
Damjāns nevarēja rimties, tad apklusa un sekoja grupai uz oranžēriju.
-Nu gam nervozs vecis!-
viņš nodomāja. Damjāns centās apvaldīt dusmas par nepelnīto uzbrukumu.
-Nomierinies tak. Tu pats esi nervozs. Kur ir tavs miera gars?-
Tā nu viņš uzmeta ašu skatu Dominikam, bet neteica ne vārda.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra plati pasmaidīja, tā atsedzot divus ilknīšus un pateicībā paņēma vafeli.
- Ak, jā. Paldies. Es neesu uztraukusies.. varbūt arī esmu.. nav svarīgi, taču man nepatīk mana otra puse, kura pašlaik vēlas izlausties. Nevēlos pēkšņi attapties ar līķi sev pie kājām un asinīm notraipījušos.. Nevēlos redzēt Tevi.. -
Viņa mirkli pieklusa, bet tad dzīvespriecīgi noteica.
- Nu.. cik gan interesanti. Puķītes vai augi, vai kas, arī citur ir ļoti skaisti.. Protams saprotu Tevi. Augi un dziednieciskās spējas.. Labi.. Man gribas runāt. Šķiet, ka manī ir pārāk daudz enerģijas. -
Un tā arī izskatījās. Viņas zilās acis dzirkstīja ar neticamu, savādu spožumu un lūpās visu laiku rotājās smaids. Viņas gaita bija priecīga un melnie mati skaisti plīvoja aiz viņas. Viņa negribīi atlaida Viljamu, lai varētu paņemt vafeli un tad kāri nokodās no tās.

Šo rakstu rediģēja melomania: 11.01.2008 12:37

[Develin_]

Viljams pasmīnēja un sabužināja meitenes tumšos matus.
-Domā, ka es ar tevi netiktu galā? Tiktu. Tāds vārgulis jau neesmu,-puisis sacīja un iebāza mutā pusi no atlikušās vafeles.
-Turklāt parasti tie, kuriem gribas ēst ir vārgi un nomocīti, nevis hiperaktīvi,-puisis piezīmēja.

[Grēkmeistars]

- Nomierinies.
Dominiks, mierinoši smaidīdams, noteica brālim. Un, vilkdams viņu aiz rokas, pamazām attālinājās uz grupiņas aizmugures galu, tālāk no briesmām, kā saka. Viņš zināja, ka Damjāns bieži vien kļūst ļoti pārsteidzīgs un, protams, tādā veidā iekļūst nepatikšanās.
- Nav jau pirmā reize, kad nākas sastapties ar peronām kā mūsu vectētiņš un, pietam, kurš zināja, ka šim ir tik niecīgās devās iedalīts humors. Man jau likās, šis jokojas, bet nu laikam nejokojas gan. Kā arī izsalkums mazliet aizgaiņā mieru. Es jūtos ļoti izsalcis. Tiešām.
Viņš, savādi smaidīdams, noteica brālim, pa ceļam vērodams diezgan patīkamo dabu.
Un arī... uzskatīt manus jautājumus par suni par nesvarīgiem, par jautājumu izniekošanu. Nu gan prāts! Ko vēl nozīmīgāku būtu iespējams uzdot?
Viņš nodomāja, cerot, ka drīz varēs ielīst kaut kur vienalga kur vienatnē, vienkārši paspēlēt ģitāru un atslābināties.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 11.01.2008 15:38

[gwinerva]

Sekojot biblotekāram....

Tehanu brāļu uzstāšanās nelikās diez ko patīkama, kā gan var kaut ko tādu izdarīt jau pirmajā dienā?
Apvainot visnotaļ patīkamo gidu un biblotekāru vienā personā?Kur viņiem prāts? Pirmajā dienā izpelnīties sodu...Viņiem šeit diez vai ies viegli.Viņa nodomāja...
Paskatījusies apkārt viņa secināja, ka viņi jau sāk virzīties uz priekšu, un arī viņa sekoja cenšoties pārāk neatpalikt ar to, ka brīžam aplaida skatienu apkārtnei.Viņu bija ieinteresējusi ideja par Oranžēriju,kaut ko tādu bija vērts redzēt, it īpši pēc kādas meitenes piebildes, ka tas esot liels zieds un ziedēšanas laikā smirdot pēc gaļas...Nē puvušas gaļas, Tehanu sevi domās izlaboja.Mmm, tas varētu būt interesanti.Lielākais zieds pasaulē!Pag, bet ka var zināt, ka tā ir taisnība?Ka viņai ir taisnība?Nu tad jau redzēs, diez vai viņa to teiktu skaļi, ja nebūtu pārliecināta...
Laiskā gaitā ejot Tehanu turpināja ceļu ar sajūsmas pilnu seju...Vismaz dabūs redzēt, kur viņa varētu nokļūt, ja izdarīs kaut ko ne pa prātam tam, kas vada nomteni.Tagad vismaz viņai būs kāda pieredze un zināšanas, varbūt tas nebija tik traki...Bet varbūt gluži pretēji, bet nekas ļunāks par nepatiku jau nevarēja būt, jo viņus jau nevarēja nogalēt.Tehanu vismaz tā cerēja, nu vismaz viņai bija interesanti.Neaudz svilpojot, tikai sev pazīstamu dziesmiņu, viņa sekoja grupai.Viņa svilpoja pie sevis tā lai dzirdētu tikai tuvākie, ka bija viņai apkārt, un tad arī ļoti vāji...Tehanu bija laba svilpotaja, jo to viņai patika darīt.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra dzidri iesmējās un paceļoties uz pirkstgaliem sabužināja arī puiša matus.
- Tu maldies, dārgais. -
Viņa īpaši uzsvēra pēdējo vārdu un ielika atlikušo vafeli mutē un apēda to. Tad viltīgi pasmīnējusi noteica.
- Tieši tad, kad esmu izsalkusi, esmu spējīga uz daudz ko. Manī atmostas tā otra puse. Diemžēl.. Šķiet esmu izņēmums. -
Viņa paraustīja plecus un tad atkal plati pasmaidīja..

[Develin_]

Viljams silti pasmaidīja un iedeva Fierrai vieglu buču uz vaiga.
-Bet es zinu, ka tavas tieksmes... ē... parasti netiek tēmētas uz mani. Turklāt, ja es miršu, tad ar tavu lūpu saldmi uz savējām,-viņš sacīja.-Un tā varētu būt patīkama nāve,-Viljama tumšās acis raudzījās meitenē. Tas bija mīļš un mazliet viltīgs, bet jauks skatiens.

[Džezā tikai Meit...]

Fierra maigi pasmaidīja un pieglaudās puisim gandrīz kā tāda kaķene. Viņa silti pasmaidīja un vērās pretī puisim. Viņa skatiens. Kā vienmēr tas spēja apburt meiteni un lika pārskriet tirpiņām.
- Jā, it kā netiek.. bet man tomēr ir bail, kaut vai no tā, ka ciestu citi. -
Viņa noteica un tad pacēlusies pirkstgalos iečukstēja puisim ausī.
- Un man arī nebūtu nekas pretī pret nāvi tavos apskāvienos un skūpstos.. -
Viņa viltīgi pasmaidīja un tad uzspieda maigu skūpstu uz viņa lūpām.

Šo rakstu rediģēja melomania: 11.01.2008 20:05

[Develin_]

Viljams pasmīnēja un iedeva Fierrai vēl vienu buču.
-Būs labi. Kad beigsies nometne, dosimies kaut kādā pārgājienā. Es idomāšu maršrutu un mēs kaut kur aizklīdīsim. Tikai tu un es. Tad skatīsim, kas būs tālāk,-Viljams viltīgi pasmaidīja un apņēma meitenes plecus.

[Īvs]

Gorkijs saņēma sevi rokās - burtiski - apķēra sevi. Viņam kļuva auksti, un likās, ka šis saltums nāk no kabatas, no kuģa, no mātes saplēstās sirds...
Viņš savāca izmētātās somas no zemes, uzmeta uz muguras vienu, iekarināja rokā otru un soļoja otrpus autobusam. Tur neviena nebija. Kā viņi varēja Gorkiju pamest? Kāpēc viņi nepārbaudīja, vai cilvēki nav atstāti autobusā vai kur noklīduši, kaut šāda iespēja bija visai minimāla. Nekur jau visi nebija pazuduši, taču pret šo gidu viņš sāka izjust nicinājumu, bet ne dusmas. Nevērība... ehh.
Tālumā bija redzama kāda cilvēku grupiņa. Atlika vienīgi bezpersoniski sekot.
____________

Gorkijs beidzot bija pie cilvēkiem. Visi bija sadalījušies pāros un līdzīgi, un sekoja kādam vecim - laikam nevērīgajam gidam, bibliotekāram.
Tad puisis ieraudzīja meiteni, ar ko bija sarunājies autobusā. (Tehanu, tā viņu sauca, jā. Kaut kur dziļi pakrūtē viņš vēl cerēja to satikt.) Un, protams, piesteidzās tai klāt. Sveika, Tehanu!
Daba bija skaista, bet patreiz tā nelikās svarīgākā.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 11.01.2008 20:18

[Džezā tikai Meit...]

Fierra silti uzmaidīja puisim un noteica.
- Jā, Dosimies varbūt uz kalniem? Man gribētos tos reiz apskatīt un tie liekas tik.. ah. Tu un es - es un tu -
Viņa skanīgi iedziedājās un iesmējās.
- Nevaru vien sgaidīt .. -
Viņa vai staroja un vēlereiz silti uzlūkoja puisi. No malas tas iespējams izskatījās ļoti mīļi un viņi abi likās tik saskanīgi..

[Massacre]

Roiss pasmīnēja par Ohegasa atbildēm, jautājumi viņam neradās un pat, ja būtu radušies, tad iespēju uzdot tos bija atņēmis viens no dvīņiem.

Viņs akli sekoja visiem citiem vienkārši baudīdams apkārtni un bija iegrimis kādā savā pasaulē un gandrīz nekam nepievērsa uzmanību, izņemot sev interesējošo. Roiss atļāvās šoreiz būt egoists, jo to, ka šos cilvēkus viņš varēja kādā nekontolējamā brīdī apēst, puisis lieliski apzinājās un centās pašlaik neiepzīties ar nevienu, kamēr neuzzinās par drošības darbībām, kas tiks veiktas pret viņu.

[Āksts]

Visa grupa steidzās atpakaļ uz pļavas pusi, bet pļavā viņi nemaz neapstājās. Viņi iegriezās nākamajā ceļā un devās pa to uz priekšu. Kādā vietā ceļš sadalījās divos un Ohegass nogriezās pa kreisi. No sākuma kļuva redzamas spožas jumta smailes, kas atstaroja saules gaismu, radot pat nelielus varavīksnes lokus virs oranžērijas jumta. Metāla karkass un stikla sienas slējās vairāk kā trīsdesmit metru augstumā. Pieejot tuvāk varēja saskatīt, ka stikla būve bāztin piebāzta ar dīvainiem augiem. Daži veidoja plānu zemsedzi, bet citi bija uzrāpušies līdz pašiem griestiem, netrūka arī pāris koku.
- Šī ir Dī oranžērija. Viņai ik pa laiciņam patīk eksperimentēt ar dabiski iegūtām sastāvdaļām, pievienojot tās mikstūru orģinālajām receptēm. Paldies Dievam, tas viņai padodas labāk nekā teleportācija. Šeit tad arī jūs būsiet pagodināti izciest sīkos sodus.
Grupa devas iekšā oranžērijā. Temperatūra paaugstinājās par aptuveni 10 grādiem. Oranžērijā bija aizpildīts katrs stūrītis. Gandrīz nekur caur augu lapām nebija saskatāma zeme, vienīgā drūmā sasāvdaļa šajā zaļajā vietā bija no tālākā stūra nākošā pūstošas gaļas smaka. Kad pagāja stūrim tuvāk, varēja ieraudzīt milzīgu tumši oranžas krāsas ziedu. Tas smirdēja. Pamatīgi.
- Iepazīsties, vampīru puis, raflēzija. Tavs uzdevums ir to turpmākās divas dienas laistīt. Tā ir jālaista divas reizes dienā, katrā reizē izlejot apmēram pa divdesmit litriem šā šķidruma. - Ohegass teica un norādīja uz kulbu pāris metru attālumā. Kulbai blakus stāvēja mazs spainītis. Uz tā bija uzraksts "2L".
- Atceries, ka tās ir Dī puķes, un viņai nepatiks, ja tās nomirs. Tas nozīmē, ka arī tev nepatiks, ja tās nomirs. Tā tev būs jālaista pēc pusdienām un pēc vakariņām.
Tad Ohegass pagriezās un uzrunāja visu grupu.
- Atpakaļ uz pļavu.

Visi mierīgi devās atpakaļ pa jau ieto ceļu. Vietā, kur bija nogriezies otrs ceļš, pie īsa mietiņa bija piesista nu jau nošķiebusies zīme "administrācija" un mazākiem burtiem apakšā ar roku kāds bija pierakstījis "Dī".
- Varēsiet nolikt mantas un doties pusdienās.

Kad grupa nonāca tpakaļ pļavā, Ohegass vēlreiz visus apturēja.
- Tas, ko jums vajadzētu zināt ir lūk kas: šis bija pirmais pārbaudījums. Tika vērtēta jūsu nosvērtība, paškontrole un cieņa pret grupas biedriem. Varbūt, ka daži, kuri to nebūtu pelnijuši, tagad manās acīs būs iemantojuši augstāku stāvokli, bet uzreiz jau ir redzams pāris, kuri šo pārbaudījumu nav izturējuši. šajā nometnē jūs varat tikt vērtēti vienmēr un visur, ja vien mums, tas ir, vadībai, tas iepatīkas. Nākamreiz esiet gatavi! Tagad - solītā atbilde uz jautājumu par domu lasīšanu - Nav iespējams izvairīties. Ja es to vēlēšos un uzskatīšu par vajadzīgu, tad jūs nespēsiet izvairīties. Ak, vēl, suni sauc Grāfs.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 11.01.2008 22:52

[grapefruit]

Meiteņu mājiņa.

Nils sēdēja kādas gultas otrajā stāvā un mētāja pret sienu mazu, zaļu bumbiņu. Zēns klusi pie sevis dungoja kādu savādu dziesmiņu un izskatījās visnotaļ ieslīdzis domās.
Gar istabas griestiem zumēja astoņas mazītiņas atslēdziņas, mirdzinādamas savu spožos sānus. Gar sienu bija novietotas četras platas un augstas divstāvu gultas, kurām bija pārklātas zaļos apvalkos "ietērptas" segas. Katras gultas gala atradās divas blakus novietotas dziļas koka lādes ar vienkāršiem iegrebumiem. Cauri diviem lielajiem logiem, kas aizņēma gandrīz visu istabas sienu, istabā ieplūda saules gaisma, radīdama savādu ēnu spēli uz dēļu grīdas. Tieši blakus Nilam pie vienas no gultām atradās durvis uz plašu vannasistabu ar trim dušām un izlietni. Pretējā pusē bija durvis uz tualeti.
Nils atgūlās gultā un nožāvājās. Soma, kurā atradās Dī vairs neatradās uz viņa pleca. Dī acīmredzot arī te nebija, jo zēns sēdēja pilnīgā klusumā.

[Āksts]

Pie ezera

Vēl aizvien tērpusies siltajā apģērbā ar runājošu sporta somu uz pleca Sineila staigāja gar ezermalu, maldoties niedrēs.
- Varbūt burbuļvannas idejas pamatā tev bija parasts ūdens? Āaa!
Un Sineila nostiepās visā garumā niedrēs, kur ūdens bija apmēram līdz potītēm.
- Uzmanīgāk, es negribu, lai sabojājas mana vaibstu forma tādēļ, ka kāds nav spējīgs noturēties kājās! - Atskanēja no somas.
- Pretīgi! - Sineila norūca un trausās kājās. - Tu vismaz esi somā. Vai vismaz daļēji somā.
- Tā vienalga nav ūdensizturīga. - Atkal nodūdoja soma.
- Bet ir mēslu izturīga! Jak! Es eju mazgāties.
Sineila izlīda no niedrēm un izzuda.

[Ludiēna]

Damjāns atvēra muti un neaizvēra. Doma, ka vajadzētu apkopt kaut kādu gaļēdāju puķi, likās šķebīga.
-ja šī nenokodīs man roku, būšu laimīgas.-
-Neko normālāku viņš izdomāt nevarēja-
Damjāns noburkšķēja un skatījās, kā uz to reaģē Dominiks.
-Paklau, vai mēs izskatāmies pēc dārzniekiem?-
viņš neapmierināts vērsās pie Ohegasa.

[Grēkmeistars]

OOC. Sods ir piešķirts tikai tev, Damjān, ja kas.

- Vienkārši apsveicu tevi! Neļauj viņai nomirt. Tev būs jauka nodarbe brīviem brīžiem un es tev, protams, nepalīdzēšu. Kaut vai tās ir tikai divas dienas. Nav jau tik traki.
- Viņš jau laikam arī zināja par to, ka vampīru oža ir divtik jūtīga.
Dominiks uzmundrinoši smaidīdams noteica brālim un papliķēja viņam pa plecu. Viņš jutās mazliet iekšēji iztraucēts. Ohegass bija pateicis par pārbaudījumu un par 'pārīti', kas nav to paveikuši. Viņš nejutās tā, it kā būtu izturējies slikti. Nu bet atrašanās blakus brālim un vispār dvīņu brāļu būšana nozīmēja to, ka apkārtējo viedoklis vienmēr tiks vērsts uz abiem, jo arī citi, gluži tāpat kā viņi paši, nespēj atdalīt brāļus vienu no otra. Un tāpat viņu rīcības. Dvīņi visiem šķiet ne tikai ārēji vienādi, bet arī iekšēji vienādi. Nelabojams paradums.
- Ļoti gudri izdomāts pārbaudījums. Vai drīkst vēlreiz?
Dominiks nodomāja, un skatījums uz Ohegasa raksturu viņam mainījās. Uz labo pusi.
Bet vispār nometnes sākums viņam nemaz nemaz nelikās daudzsološs.
- Tikai pirmā stunda un jau iemantots nelabvēlīgums.
Nodomāja Dominiks, nezinādams vai satraukties par to vai justies lepnam. Lai nejustos nekā, viņš vienkārši paglaudīja...
- Grāfs.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 12.01.2008 11:32

[Ludiēna]

OOC.Es tā arī sapratu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Damjāns dusmīgi pavērās brālī.
-Paldies par tavu laipno un sirsnīo atbalstu.-
Puisis bija vīlies. Viņš nebija domājis, ka nometnē būs kaut kas tāds.
-Bezjēdzība.-
Damjāns nodomāja un apklusa. Laikam nebija jēgas dusmoties, jo tik un tā nekas nebūtu mainījies. Jā, viņš ies un apkops to nejēdzīgo puķi. Tas taču nav pasaules gals.
-Reflēzija.-
viņš tikai nomurmināja.

[gwinerva]

Sekojot Biblotekāram....

Tehanu itkā salecās, atskatījusies viņa pamanīja Gorkiju.
-Ja sveiks...Viņa pat īsti nezināja ko teikt.Jauki ar tevi atkal saskrieties...Viņa pasmaidīja, un lēnā gaitā turpināja ceļu.
-Un kā tev patīk nometne?Man tīri labi patīk, šeit ir pat skaisti, kaut ko tādu nebiju gaidījusi...
Viņa turpināja sekot Bibotekāram...Ieraudzījusi spožas jumta smailes, kas atstro saules gaismu radot nelielu varavīksmi meitene noelsās no sajūsmas.Ēka bija iespaidīga, to nu Tehanu vajadzēja atzīt.
Ielūkojusies iekšienē meitene bija pārsteigta no augu daudz veidības.Tehanu ļoti patika augi, tikai smaka nebija no labākajām, kad viņi tuvojās kādai puķei, patiesībā meitene tiešām sajuta sapuvušu gaļas smaku...Tas bija tik pretīgi...
Tad jau tai meitenei, kura ko nomurminaja ar puķi bija taisnība, Tehanu apmierināta nodomāja.
Izdzirdējusi, kas būs jādara puisim, kurš bija izpelnījies sodu viņas sejā iezagās smaids.Nu gan paveicās,
viņa ndomāja.
Pļavā...

Ejot atpakaļ uz pļavu Tehanu atkal sajutas nogurusi, un izlaida vieglu nopūtu...
Viņa secināja, ka Gorkijs ir tur pat netālu...
-Hei, viņa pisteidzās zēnam klāt.Ka tev liekas, tu negribētu aplaistīt to puķi divas reizes dienā, viņa smaidīdama platu smaidu noprasīja.Man liekas, ka tas ir pietiekams sods...Bet tā smaka ir vienkārši gaujoša...Vēl mani bišku uztrauc tas, ka mūsu cienījamais gids var lasīt mūsu domas, un, ka no tā nav iespējams izvairīties...Diezgan čābīgi, nevar neko sastrādāt, tāpēc jau nevajag notekumus...Nav jau tā, ka man patiktu darīt palaidnības bet nu dažreiz tomēr ir interesanti idarīt kaut ko tādu, ko neviens nezin...Un kā ir ar tevi?Meitene ieinteresēti vērās zēna gaidot atbildi...


OOC:Būšu iekšā tikai svētdien 10.30 vakarā (pēc latvijas laika) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) šodien vairs nesanāks, jāmācās..man pēc 16 dienām eksāmeni....