Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[Īvs]

Gorkijs, izkāpa no autobusa, atcerējās, ka mantas atstāja tai pašā pārvadāšanas līdzeklī, otrajā stāvā.
Atvainojiet, viņš izlavierēja starp stāvošajiem cilvēkiem, es tūlīt būšu atpakaļ.
Nonācis augšā, viņš manīja savas piederošās lietas, pabāztas zem krēsla, un paņēma tās. Tā vietā, lai nestu tās lejā, viņš tās ar piepūli izkarināja pa logu, turēdams ceļa somu vienā un mugursomu otrā rokā, tas nometa uz zemes smagās somas no lielā, bet ne tik lielā augstuma. Varēja dzirdēt plīstošu stiklu. Bija kaut kas saplīsis. Ak nē, Gorkijs nočukstēja, es taču nebūtu varējis aizmirst... un brāzās lejā uz pirmo stāvu un tad ārā no busa. Atkal izlavierējis starp cilvēkiem, viņš apgāja autobusam un ieraudzīja savas somas. Puisis piegāja pie mugursomas un atvēra to. Kaut kur dziļi starp citām mantām, viņš sataustīja stiklu. Panika. Tad tas somu pagrieza augšpēdus un izbēra visu tās saturu uz zemes. Viņš ieraudzīja stikla lauskas un plastmasa nesaplīstošo kuģi. Mātes dāvana bija salauzta gabalos. Kuģis pudelē - vienīgais, kas palicis no mirušās mātes. Man nepieder vairs nekas sevis cienīgs. Es neesmu nekas. Kur man bija prāts to stiept šurp... bet ne par to tagad ir runa.
Ceļa somā viņš atrada maisiņu, kur noglabāt stikla lauskas, pat vissīkākos gabaliņus. Maisiņu ar stikliem viņš ielika atpakaļ somā, šoreiz jau ar īpašu uzmanību un vislielāko cieņu. Varbūt būs iespēja to salīmēt. Appetījis mātes sirdi - kuģi, Gorkijs to ieslidināja savā mēteļa kabatā. Tā drošāk. Mēteli viņš nevelk nost, vismaz pagaidām nevilks.
Gorkijs uzslējās kājās un notrausa pēdējās asaras paliekas no vaigiem.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 09.01.2008 20:17

[novemberunge]

pie autobusa

nē, nē, izskatās, ka omulība Kihaku šodien negrasījās apciemot. visu ceļu viņš bija flegmojis un niekojies ar pāris komiksa lapaspusēm, pārējās taupīdams kā tādas ziemassvētku konfektes nebaltai dienai. tiesa, līdz ar visu vairāku vai mazāku sačupošanos pie autobusa un (kā Ohegass bija teicis) aktīvajām bazūnēm, un jaunu, apskatīšanas vērtu personāžu parādīšanos, austiņas tika nobīdītas zemāk uz kakla un pleijeris izslēgts, melodiskajai mūzikai apklustot kā nebijušai.
kāds jauneklis netālu no viņa kopā ar savu draugu (vai brāli, vai... vienalga) nupat bija izpelnījies vissaldāko un sirsnīgāko smaidu, ko varēja uzburt Kihaku plānās lūpiņas un medaini zeltainās acis.
-es saskaitīju tavā vietā, mīļais. tur bija veseli pieci jautājumi un, ja mana augstākā matemātika mani nemaldina, tad pieci ir par veseliem diviem vairāk kā trīs. nā, nā. vēl iedomājieties viņu, bezkauņu, kautrīgi ieķiķinamies un sakrustojam rokas aiz muguras kā tādai kautrīgai meitenei.
-tu izšķiedi mūsu trīs jautājumus. tu esi nejauks.
viss. ar šo divpadsmit reizies bēru zvani un Dominiks, lai arī pusaudzim pilnīgi svešs, turklāt, vēl vecāks, tika norakstīts no turpmākās labās kopdzīves. laipni lūgti murgā, kur visi dieva eņģelīši piepeši ir kaut kur samaitāti, izlutināti un pilni ar neviltoti jauku sarkasmu.

[Grēkmeistars]

Pie autobusa

Dominiks pagriezās, aizķerdams ģitāru aiz sava brāļa, un ievēroja vēl vienu iepriekš neievērotu būtni - puisi, kura ķiķināšana viņam dīvainā kārtā atgādināja paša ķiķināšanu.
- Nē, es esmu ļoti jauks, jo uzdevu tieši tos jautājumus, kurus tu nupat taisījies uzdot.
Viņš šķīsti smaidīdams noteica un strauji saķēra Kihaku labo roku, lai iepazītos kā nākas.
- Esmu Dominiks, un viņš ir mans dvīņu brālis - Damjāns. Proti, divus jautājumus es uzdevu viņam, tātad Ohegasam es uzdevu tieši trīs jautājumus.
Viņš klusi noteica, tonī starp laipnību un tādu kā mazu nesapratni.
- Viņam ir gandrīz dzintarkrāsas acis, kā tai burvīgajai vampīr..., nē, burvju meitenei.
Dominiks nodomāja, cieši uzlūkodams jaunekli. Dominiks nodomāja, vai pajautāt, kur viņš esot apguvis augstāko matemātiku tādā jaunībā, bet nolēma, ka to noteikti pajautās vēlāk.

[Āksts]

OOC - Jūsu GM ir viegi izmērcēti, jo mums šodien ir plīsis ūdensvads. Ceru, ka tās var uzskatīt par tehniskām problēmām, ar kurām es būtu tiesīga attaisnot kavēšanos, bet vispār, pirms deviņiem reti kad es te iegados.

p.s. - grape jūk prātā. Atkal, viņa visu laiku pievelkas... un viņai ir kantaina galva

Tātad - Dominiks teica: - Kādēļ bibliotekāram nepieciešams suns? Tas ir jūsējais? Drīkst paglaudīt?

- Jauki, tātad vēlāk uz jautājumiem man nevajadzēs atbildēt. - Ohegass nosmīnēja bārdā - Jūtos gandrīz vai pateicīgs. Bibliotekāram suns nav nepieciešams, labāk derētu privāts bende vai giljotīna kādā stūrīti, tas nav mans suns un jā, ja pietiek drosmes, var! Jaunā dāma atbildi varēs saņemt pēc apkārtnes izrādīšanas - varbūt, bet tas, kurš atļausies uzdot vēl kādu jautājumu, kā pirmais pretendēs uz godu saņemt soda posteni.
Kā jau zināms, vislabāk cilvēkiem likt nomierināties var tiem cieši skatoties acīs. Uz dažiem eksemplāriem arī Ohegasam šo metodi nācās izmantot un viņš nekautrējās.
- Tad nu tā, sāksim. Pa kreisi jūs redzat meiteņu māju, pa labi - zēnu. Vienai grupai otru nebarot un nekaitināt. Vēlams šos pasākumus neizvērst arī grupas biedru starpā. Mājās atrodas divstāvīgas gultas, kurās jūs gulēsiet un katram no jums atvēlēta aizslēdzama lāde mantām, kā arī pilnīgi aprīkotas vannas istabas.
Visu šo Ohegass norunāja monotonā balsī, it kā atkārtotu jau nez kuro reizi.
- Pa šo ceļu var nokļūt bibliotēkā, kurā jums pāris reizes būs lemts uzkavēties, bet turp mēs šobrīd nedosimies, jo tas aizņem laiku. Ohegass stāstīja norādot uz ceļu, kurš no pļaviņas vidus veda gandrīz uz ziemeļiem. Tad viņš norādīja uz nākamo ceļu pulkteņa rādītāja virzienā.
- Pa šo ceļu ejot var nokļūt līdz noliktavai, kurā glabājas lietas, kas pēdējoreiz, kad kāds tur iegāja, izrādījās dzīvībai bīstamas, bet tas bija kādu gadu atpakaļ. Ejot pa ceļu tālāk var nonākt līdz ezeram, uz kuru jums vieniem pašiem iet ir aizliegts. Šis noteikums ir mantots no iepriekšējiem šīs vietas saimniekiem, kuri pazuda bez vēsts 1998 gadā. Man gan nebūtu nekādu iebildumu, ja jūs tomēr to darītu, jo noliktavu tā kā derētu iztīrīt un ar savu gājienu uz ezeru jūs sevi izvirzāt kā piespiedu brīvprātīgo. Arī pa šo ceļu mēs neiesim. - Šajā brīdī Ohegasam nedaudz iespīdējās acis - Tā kā jautājumu jums nav, tad mēs dodamies apskatīt pirti.

Un Ohegass sāka iet pa nākamo ceļu aiz "ezera soda" ceļa. Visi nometnes dalībnieki neregulāri izkārtotā grupā viņam sekoja.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 09.01.2008 22:44

[Džezā tikai Meit...]

Autobusā

Meitene pasmaidīja vēl platāk un iesmējās, kad puisis viņu viegli pacēla. Viņa atlaida viņu un noteica.
- Jā, iesim. Bet es nesaprotu kas var riebties. Ir jauki iepazīt citus cilvēkus, kuri Tev ir līdzīgi. Nākamreiz brauksim izbraukumā tikai mēs abi. Tad nevajadzēt dalīt mūsu personisko laiku ar citiem. - Viņa pieliecās un pacēla somu, kuru bija atstājusi zemē aiz krēsla.
- Te vien ir. - Meitene noteica un pacēla to tā, lai puisis redz, tad viegli ieķērusies puiša brīvajā rokā, viņi nokāpa no otrā stāva un jau pēc mirkļa atradās pie pārējiem.

Pie autobusa

Tieši laikā uz ekskursiju. Viņa ar vieglu interesi klausījās ko stāsta Ohegass un īpaši nopētīja ceļu uz ezeru.
- Varbūt kādreiz aiziesim uz turienēmm? - Viņa paceļoties nedaudz uz pirkstgaliem ļoti klusi noteica.
- Un nedomā par to. Viņš ir telepāts. - Viņa piebilda un pasmaidīja. Puisis pirms tam nebija dzirdējis runu un tādēļ to varēja nezināt. Viņa bija nolikusi somu uz zemes, jo to bija neērti turēt. Paņēmusi to, viņa nesteidzīgi devās pa pēdām Ohegasam, joprojām ieķērusies Viljama brīvajā rokā. Viņi gāja gandrīz pašās beigās...

OOC: Es īsti netieku pie interneta lakā no četriem, pieciem, līdz nezin cikiem naktī. Varbūt ir daži izņēmumi, bet tikai uz pusstundu vai mazliet ilgāk. Vēlāk centīšos iesūtīt konkrētāku tikšanas laiku...

Šo rakstu rediģēja melomania: 10.01.2008 07:45

[Ludiēna]

Damjāns tikai skatījās uz cilvēkiem un klausījās skaidrojumu, kas kur atrodas. Damjāns arī nepievērsa uzmanību tam, ka Dominiks iebelza viņam ar ģitāru. Skaistā meitene bija apbūrusi arī viņu. Viņš tai mazliet pasmaidīja, tad vairs nepievērsa uzmanību, kā attapdamies, ka nevajadzētu ar to aizrauties. Damjāns klusējot sekoja Ohegasam un citiem biedriem, kas bija devušies līdzi.
-Apkārtne diezgan jauka.-
Viņš noteica.
-Domāju, mums patiks.-
Damjāns jau redzēja vietas, kur labprāt pavadīs laiku. Tas viņu sajūsmināja.
-Lieliski!-
Viņš nodomāja.

[Grēkmeistars]

Dominiks nolēma nesagaidīt jaunā vīrieša atbildi un tādā kā negribīgā gaitā devās līdzi pārējiem. Viņš nolēma turēties blakus brālim un tuvāk Ohegasa sunim, kurš nemaz nemaz neņēma ļaunā Dominika 'glāstus'. Pagaidām plušķainītis viņam šķita patīkamākais nometnes dalībnieks, neskaitot brāli, protams. Ohegasa trīs jautājumu atļauja izrādījās ļoti tieša, tāpēc diemžēl Dominiks vairs nedrīkstēja jautāt "kā šim sunītim būtu vārds?", citādi sods, par kuru Ohegass runāja, varētu izrādīties bibliotēkas apmeklēšana negatīvā nozīmē.
- Šeit būs pirts. Uhh, varu iedomāties vampīru pirtī. Es tik tikko spēju izturēt puslielu karstumu laukā...
- Viņš kaut ko teica par divstāvu gultām? Un es iedomājos, ka te būs istabiņas diviem, vai lielākais - trijiem. Šā vai tā, es gulēšu otrajā stāvā. Un kāda jēga atdalīt puišus no meitenēm?
Dominiks pievērsās brālim, neuzmanīgi sperdams soļus.

[Āksts]

OOC - Ja jums nav grūti, paziņojat man kaut kā, vai jūs maz saprotat Ohegasa humoru un piezīmes. Ja ne, es varu šo tēlu izmainīt, lai spēle būtu interesantāka.

Ohegass veda grupu pa koku ieskautu ceļu uz priekšu.
- Par to, kad izmantot pirti, jums būs jāizlemj visiem kopā(pret asins izliešanu nelielus iebildumus varētu celt Dī), jo pirts ir jākurina vairākas stundas pirms to var izmantot.
Aiz pagrieziena grupai pavērās interesants skats. Neliela guļbaļķu mājiņa tika klasificēta kā pirts, bet zālainajā laukumā bija arī vēl vairākas lietas. Tur bija liela koka kulba ar trepītēm pie viena sāna, nojume ar malku, tumšu akmeņu kaudze un pie auklas sakarinātas vairākas lapainas slotiņas.
- Varat izpētīt pirts iekšpusi, bet bez zābakiem.

OOC - atgriezīšos kaut kad ap pus desmitiem.

[Ludiēna]

-Godīgi, es ar tam neredzu jēgu...bet tik un tā, es gribētu ar tevi būt vienā istabiņā. sliktākajā gadījuma var pārcelties uz pirti.-
Damjāns smējās. Viņš apskatīja pirti, tā izskatījās jauka, taču puisis nedomāja, ka gribēs tajā mazgāties, ārā bija pārāk karsti. Damjāns cerēja uz kādu ūdenstilpni tuvumā.
-Klau! Vai te ir kur izpeldēties?-
Viņš apjautājās.

[Develin_]

kaut kur aiz bibliotekāra

Viljams pasmaidīja uz viegli apskāva Fierru.
-Tad jau redzēs kā būs,-viņš sacīja un uzspieda vieglu buču Fierras matiem. Abi tiešām veidoja saskanīgu pāri, gan vizuāli, gan psiholoģiski. Vismaz tā likās no malas.
Vesais vīriņš Viljamam savā ziņā patika. Vienīgais, kas puisim nepatika bija viņa smagā soma, bet pārējais pat savā ziņā iepriecināja un tas puisim bija neierasti, bet interesanti. Turklāt divas nedēļas varbūt pat neizvērsīsies par kaut kādu briesmeklību.

ooc:būšu vakarā.

[gwinerva]

Pie pirts

Tehanu varen uzjautrināja biblotekārs, tikai uz jautajumu gan vins varēja atbildēt...
Neko nedomādama viņa izdomaja, ka pieņems piedāvājumu ieiet pirtī, kur tas laiks, kad viņa pēdējo rizi bija bijusi?Novilkusi savas garās melnas kedas un pārmetusi tās pār plecu, turot aiz šņorēm, viņa devās iekšā izpētīšanas kāra, nometne viņai jau patika...
Nez, kā mēs izlemsim, kad kurināt pirti?Man jau gribētos nez cik reizes dienā, bet vai tad tik bieži var...?Es to nejautāju skaļi,un tad tas neskaitās kā jautājums, viņa vēl piemetinaja, ja gadījumā tka lasītas viņas domas.Negribejas apgrūtināt šo visnotal patīkamo cilveku jau pirmajā dienā...
Tehanu patika siltums, un par visu airāk viņa ienīda aukstumu, tāpēc pirts viņai bja tīri pa prātam.
Ieksā bija nedaudz patumšs.Pavērojusi iekšpusi viņa izdomāja, ka negrib vairāk uzturēties šeit, ši telpa viņai uzdzina mieguPatiesība viņa sajuta, ka kājas tākā pieietas ar svinu.ļoti gribējās gulēt, meitene apspieda vieglu žāvu.Uzvilkusi atpakaļ apavus viņa izgaja atkal āra.
Piebilde par sodu posteni likas interesanta: Un interesanti, kas tad tas ir?Ja jau nav noteikumu nevar būt arī sodu vai tad ne? Viņai vismaz tā likās, jo ieteikumi nav noteikumi, un...viņa vairs neskoja savai domu gaitai, ari tam viņa jutās tagad pārak nogurusi...

[Āksts]

OOC - Damjāns + soda postenis!! - piektais jautājums!

[Pūķēns Sāra]

PIe pirts


Artēmijs ignorēja sarunas visapkārt, viņam rokās, ejot pa ceļu, jau atradās viena no pāris grāmatām, kuras atļāva viņam paņemt līdzi. Grāmata ļāva novērst uzmanību no apkārtnes, tā notušējot viņa fobijas.
Puisis pacēla acis, ieraugot pirti
-Un mums šeit vajadzēs amzgāties? Visiem kopā?-
Viņš iepleta acis.
-Bez kurpēm? Tā tak varm savainot pēdas un...-
Puisis apsēdās un atšņorēja kedas upurējot savu drošību dēļ savas nākotnes. Grāmata atradās kreisajā rokā, bet kedas labajā, kad Artēmijs iesoļoja pirtī, atsitot pret durvju augšu galvu.
-Au!-
Puisis iesaucās, aizskarot sasito pieri.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.01.2008 17:12

[gwinerva]

OOC:Neizklusās diezko labi - soda postenis...
Ļoti atvainojos par savām dažām kļūdām raktībā,bet tā sanāk, pat, ja pārbaudu dažreiz neredzu, jo tieku pa visam uz īsu mirli, un, ja gribu iepostot jāraksta ātri.
Es centīšos laboties... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Pie pirts...

Tehanu sevi sapurināja, tā teikt, no iekšienes.Vņa šeit nebija lai gulšņātu...Viņa bija nometnē, laigūtu prieku un nedauz brīvības, un varbūt pat iegūt dažus draugus, bet par to vēl varēja padomāt...Un tagad, lai gan viņa jutās nogurusi viņas gars bija atgriezies, viņa juta tākā tādu energgijas pieplūdumu.Nu jau jūtoties labāk viņa saspicēja ausis, lai labak dzirdētu ko teiks viņu ''gids'' un arī ko saka pārējie, bija interesanti klausīties no malas....To Tehanu zināja jau tad, kad iemācījās kontrolēt savas spējas...Viņa vēl tagad atcerēas graujošos momentus, kad gandrīz tika pieķerta, jo nspēja noturēt sav maggiju.Pašai neaptverot viņa pasaidīja, noslēpumin aizdomajušos smaidu.
Tehanu bija iedegusies vēlme izzināt visu nometni un izlozņāt visas maliņas.Viņa tiešām gribēja šeit pavadīt labi laiku, un netaisījas palaist garām nevienu dienu neizbaudot ik visu ko viņa darīs.Girbējas nedaudz palēkāt, lai aizdzītu aukstuma sajūtu, kas bija viņai apkārt, bet par šo iespeju viņa domāja, ka vēl padomās...

[Ludiēna]

O.O.C Diezko nesaprotu, kāpēc?

[Grēkmeistars]

Dominiks sāka šņorēt vaļā savu garo, noplukušo zābaku, bet tad pārdomāja. Viņš vienkārši palūkojās iekšpusē. Pirtis viņu diez ko neinteresēja.
- Brāl, šeit kaut kur ir ezers. Tur arī varēsi izpeldēties.
Viņš steigšus atbildēja uz brāļa jautājumu un iesmējās. Iespējams, ka Ohegass neapvainosies jeb neņems ļaunā kādu lieku jautājumu. Dominiks tomēr bija pārliecināts, ka Ohegasu nav jāuztver nopietni. Un viņš neuztvēra jau arī.
- Labāk centīsimies formulēt mūsu jautājumus tādā nejautājumu formā. It īpaši viņa klātbūtnē. Drošībai.
Dominiks izjautrināti nočukstēja tā, lai tikai brālis viņu dzird. Jo tuvāk nāca vakars, jo lieliskāks bija Dominika noskaņojums. Viņš jutās daudz dzīvāks un sakarīgāks, nekā bija laiciņu iepriekš. Tepat netālu stāvēja meitene ar dzintarkrāsas acīm, tās īpaši mirdzēja, vai vismaz Dominikam tā likās. Viņš pat gandrīz iejautājās "kā ir iekšā pirtī?", bet tad apspieda šo jautājumu, jo šis te likās pārāk muļķīgs, lai būtu pirmā izrunātā frāze tik skaistai būtnei. Un vārds... viņas vārda uzzināšana viņam šķita tik pat nozīmīga, cik jaukā un patīkamā sunīša vārda uzzināšana. Dominiks centās atcerēties, vai autobusā bija izskanējis viņas vārds.
- Laikam, nē.

[novemberunge]

īk! svētā marija, viņš man pieskaras!Kihaku centās iezmocīt vēl vienu smaidu, slaikajiem pirkstiem ar vieglu, teju nejūtamu nepatiku apvijoties rokasspiedienā - ja šī straujā rīcība nebūtu viņu tā pārbiedējusi, puisis noteikti atļautos arī kādu roku skūpstīšanu vai ko tikpat muļķīgu un amizantu.
-Kihaku, bez dvīņu brāļa. bet es vienu varu uzburt, ja ļoti vajag.

pie pirts

o, nē. nē, nē, nē. tas večuks bija teju tikpat ļauns un jocīgs kā viņa tēvs - droši vien, ka kāds iesūtīts spiegs, speciāli trenēts, lai visur visādi atgādinātu puisim viņa turīgo papu, kas gluži tāpat kā šis bibliotekārs mūždien bārstījās ar muļķīgām asprātībām. labi, varbūt pats Kihaku neizcelās ar daudz gudrākām, taču viņam bija tikai piecpadsmit!
-jēga tāda... lai ieturētu celibātu. tu esi klosterī, saproti? tu esi KLOSTERĪ.
gaišmatim nāca smiekli par to, ko viņš nupat bija pateicis Dominikam un Damjānam. ja kāds vēl nebija pamanījis, mazais parazīts nupat bija atradis divus, kurus viņam nu ļoti patika, ja ne ar tīrāko nevainību aplūkot, tad izmest pa mazam, nedzirdamam komentāriņam, kā sacīt jāsaka, paša jautrībai. omulība viņā sita augstu vilni, galu galā, ejot taču neviens komiksus nelasīja... medainās acis pievērsās kādam garam puisim, kas soļoja viņiem līdzi, degunu starp grāmatas lapām iespiedis, un nopūtās.
labi, labi, es kļūdījos.
lai uzsvērtu savus iepriekšējos vārdus, viņš vēl reizi kā uz dzelšanu traka bite apspietoja apkārt abiem dvīņu brāļiem un iesmējās dzirkstošus smieklus - bibliotekārs šobrīd viņam atradās ārpus uztveršanas zonas.
-tā ir pieņemts, tā tam būs būt.pēc īsa, ļoti nekonkrēta rokas mājiena uz ļoti īsu brīdi, diviem vai trim acu mirkšķiem, trijotni ieskāva Kihaku radīta ilūzija - aukstas baznīcas sienas, altāris un apkārt sastājušies, drūmi mūki melnos paltrakos, logu vitrīnas ar reliģiskiem rakstiem, nu, viss kā pienāktos. un, kad momentālā parādība izzuda, palika vien pats pusaudzis, salicis roku pie rokas lugšanā, ar zobgalīgu smīnu sejā.
lai jūs ne mirkli nemāc šaubas - Kihaku Tenši ir vājprātīgs! un viņš darīs visu, ko gribēs. viņš pasauli apgriezīs kājām gaisā, lai pierādītu savam tēvam, ka nav labojams - pieminiet šos vārdus!

[Grēkmeistars]

Dominiks atkal pievērsās gaišmatainajam jauneklim, kurš dīvainā mērā likās ārēji ļoti pievilcīgs un skatienu pārņemošs, kaut vai mazliet muļķīgs, bet piestrādājot pie grimasēm un uzvešanās, šis varētu būt vienkārši neatvairāms. Meitenīgs un, šķiet, spējīgs panākt īpašuu padevību vai tieši otrādi - riebumu - no līdzcilvēkiem. Pie tam tas šķita savādi, ka Kihaku, iepazīstoties ar brāļiem, turpina atrasties tiem pavisam blakus. Dominiks bija pieradis pie iepazīšanās bez turpinājuma. Vismaz parasti viņš centās izskatīties garlaicīgs, lai nevajadzētu uzturēt turpmākus sakarus. Pie tam šis pēc vampīra arīdzan neizskatījās.
Iespējams, tādēļ viņam nebija draugu. Protams, arī tā vēlēšanās visus garšīgi 'noēst', kas nav atļauts, bet domas vien jau ir patīkama ēdienreizes sajūta.
- Neatvairāms.
- Un ļoti pārjautrs, sķiet.
Dominiks apskatīja pats sevi, cenšoties ieraudzīt kaut ko daudz maz smieklus izraisošu vai aplūkošanas vērtu, bet viņam neizdevās, tāpēc viņš paraustīja plecus un nosprieda, ka labāk vēlētos nakšņot sieviešu istabiņā.
Neviļus Dominiks satvēra brāļa roku.

Šo rakstu rediģēja Perfumer: 10.01.2008 21:44

[Āksts]

Ohegass izdzirdēja jautājumu par peldēšanos un nopūtās.
- Jūs tur, vampīru dvīņi, vai intelekts jums ir sadalīts uz abiem viens? Tas bija piektais jautājums. Viens no jums izšķiež visas grupas jautājumus, lai uzzinātu kaut ko par suni, otrs vai nu neklausās, vai nespēj saprast, ko es saku! Tagad peldēt gribošais, kurš acīm redzot ezeru neatzīst par gana labu, pirmais iemēģinās īpašo vietu oranžērijā!
Uz beigām Ohegass gandrīz vai sāka kliegt. Viņš nespēja saprast, kur var rasties tik neaptēsti radījumi.
- Vai tu zini, kas ir raflēzija? - Viņš jautāja Damjānam. - Sekojiet man uz oranžēriju.
Ohegass izmeta un (piekš viņa) neparasti strauji devās atpakaļ pa ceļu, pa kuru bija atnākusi grupa.

OOC - seko visa grupa

Šo rakstu rediģēja icyrain: 10.01.2008 23:03

[Džezā tikai Meit...]

Pie pirts..

Fierras acīs dzirkstīja uguntiņas, un viņa centās tās novaldīt, taču lūpās bija mazliet nerātns smaids. Viņa pieglaudās tuvāk Viljamam un viegli smaidot apskatīja pirti no ārpuses, taču iekšā tajā neiegāja. Vienu mirkli viņa jau gandrīz taisījās vilkt sev nost kurpes, taču tad izdomāja, ka nav jēgas un tāpat viņa pirtiņā iespējams neies. Arī Fierrai nedaudz patika vecā vīra sarkasms un izturēšanās. Kad tas sabļāva un diviem vampīru dvīņiem, meitene nedaudz nosmīkņāja, taču neko par to neteica. Vienīgais gribēt zinošais jautājums bija par pusdienām, taču gan jau pie tā vēl tiks. Varēja vēl mirkli paciesties. Sākās ceļš atpakaļ un viņa sekoja. Oranžerija..raflēzija..puķe.. Meitenes galvā atskanēja vārdi un viņa klusi noteica.
- Raflēzija ir puķe ar lielāko ziedu pasaulē un ziedēšanas laikā.. fuj. Negribētu tur atrasties. Puvušas gaļas smaka.. kādēļ vispār lasīju to.. - Viņa sapurināja savus matus un centās izmest no galvas domu, kura tikko bija ienākusi galvā. Proti, ilkņu ieciršana priekšā stāvošā kaklā.. Meitene pievēra acis un atkal atvēra tās. Ceru, ka pusdienas būs drīz. Viņa nodomāja speciāli tā, lai to dzird vecais vīrs un pievērsās tālākai izpētei.

Šo rakstu rediģēja melomania: 11.01.2008 00:08