Meitene un vilcene, Anrijs Lēvenbruks Opcijas

[ils]

Visiem, kuriem vēl gribas padzīvot kādā fantāzijas pasaulē varu ieteikt šādu grāmatu.
Nav nemaz tik slikta. Nevar nožēlot, ka nopirkta un lasīta.

(IMG:http://www.jr.lv/objs/shop/9789984401379.jpg)
"Meitene un vilcene" Anrijs Levenbruks.

Anrijs Lēvenbruks dzimis Parīzē 1972. gadā. Viņš ir žurnālists un rakstnieks, strādājis par kultūras izdevuma galveno redaktoru. Šobrīd viņš pilnībā nodevies romānu un kino scenāriju rakstīšanai. Rakstnieka iemīļotā tēma ir mitoloģiskā fantastika.

Gredzens, kuru trīspadsmitgadīgā Alea atrod tuksnesi, piešķir viņai ne tikai noslēpumainas spējas, bet piesaista arī Gēlijas valdnieka un viņa pavalstnieku uzmanību, jo gredzena maģiskais spēks var mainīt pasauli. Meitene nokļūst pašai neizprotamu intrigu centrā. Taču viņa neuzticas glaimiem un liekulīgajiem solījumiem un meklē patvērumu bēgot. Kamēr strīds par Aleas noslēpumaino rotaslietu pāraug karā starp dažādām Gēlijas salas tautām, meitene uzzina patiesību par gredzena liktenīgo nozīmi.

Slēpjoties mežā no ienaidniekiem, Alea nejauši satiek vientuļu vilcēni Imalu. Abu piedzīvotais liek domāt, ka meitenes un vilcenes likteņi ir saistīti. Kas gan viņas vieno?Grāmata ir brīnumu pilna sāga un aizraujošs romāns jauniešiem, bet tā piesaistīs arī to lasītāju interesi, kurus aizrauj fantasy žanra literatūra.

http://fr.wikipedia.org/wiki/Henri_Loevenbruck
Minētā grāmata ir no Moiras triloģijas, kuras nākošās grāmatas: "Vilku kari" un "Vilcenes nakts" pašlaik var nopirkt arī krievu valodā. Ja nu kāds negrib gaidīt latviešu izdevumu. http://www.inostranka.ru/en/author/304/

Autora oficiālā mājas lapa http://www.henriloevenbruck.com/
Kā saka, ne jau tikai angļu - amerikāņu literatūrā vien meklēt labus fantāzijas žanra darbus.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.10.2008 11:54

[ils]

No šodienas Dienas.

Par druīdiem un balto vilku
Bārbala Simsone, speciāli Dienai

Fantāzijas romānu klāstu papildinājis savdabīgs ieguvums

Fantāzijas žanra literatūras jomā, kuru jau vairāk nekā pusgadsimtu monopolizējuši angļvalodīgie rakstnieki, patīkams izņēmums ir franču autora Anrija Lēvenbruka daiļrade. Nule latviešu valodā klajā nācis pirmais triloģijas Moira romāns Meitene un vilcene, apsteidzot pat angliski runājošās valstis, jo angļu valodā darbs vēl nav tulkots.

Fantāzija un piedzīvojumi

Romānā apvienotas gan pusaudžu, gan fantāzijas un piedzīvojumu romāna žanriskās īpatnības — kombinācija, kas kopš Harija Potera uzvaras gājiena pasaulē valdzina gan autorus, gan lasītājus. Pamatsižets: trīspadsmitgadīgā bārene Alea nejauši atrod miruša druīda gredzenu, kas tai piešķir pārdabiskas spējas un ierosina dramatiskas garīgas un fiziskas pārmaiņas, kuras viņa pati vēl īsti nespēj ne apjaust, ne kontrolēt. Taču gredzenu un tā īpašnieci no šī brīža sāk vajāt daudzi citi maģiskā spēka kārotāji. Paralēli plašo Gēlijas valsti apdraud arī iekarotāju — mūžseno tiatannu — armija, pret kuru cīnās vietējie sadrumstalotie politiskie spēki. Visam fonā vēl risinās cīņa starp seno druīdu pasaules uzskatu un jaunās kristīgās reliģijas aizmetņiem, attāli atgādinot viduslaiku konfliktus starp ķeltu kultūru un katolisko baznīcu. Konflikta iemesls gan liekas nedaudz samākslots — tā pamatā ir kristiešu ievestā rakstu kultūra, kas kontrastē ar druīdu senseno mutvārdu tradīciju. Lēvenbruka druīdiem patiesībā ir maz kopīga ar faktiskajiem senlaiku Britu salu priesteriem (par kuriem līdz mūsdienām nonākusī informācija ir niecīga), vairāk — ar mūsdienu neopagānisma priekšstatiem par druīdu pārpasaulīgajiem spēkiem un ezoteriskajām zināšanām. Savukārt kristīguma ievešana iztēlotajā pasaulē nedaudz sašķoba tās pamatus, jo grūti izprast, ciktāl šī "paralēlā" kristīgā reliģija atbilst mūsu pasaulē pazīstamajai. (Nav izslēgts, ka autors iespaidojies no angļu rakstnieka Filipa Pulmana slavenās triloģijas Tumšās matērijas, kur arī paralēlo pasauli ar mums pazīstamo vieno kristīgums; abiem rakstniekiem kopīga arī izteikti negatīvā nostādne pret to. Šai sakarā gribas jautāt — vai fantāzijas autori būtu vienojušies kopīgā dziesmā ar mūsdienu "vēsturiskajiem bestselleriem", uzskatot, ka kristīgās baznīcas kritika ir zaļā gaisma darba popularitātei?) Paralēli šīm tēmām autors risina arī ar pamatsižetu šķietami nesaistītu līniju — baltās vilcenes Imalas reālistiski aprakstīto gaitu izklāstu, cīnoties par izdzīvošanu.

Jūtams franciskums

Daudzi fantāzijas žanra autori vēstījumu sāk, sīki raksturojot savu pasauli, tās struktūru, iedzīvotājus, vēsturi un kultūru. Lēvenbruks neļauj detaļām sevi aizkavēt un metas in medias res stāstījumā, kura fons romāna gaitā tiek būvēts pakāpeniski. Sākotnēji šķiet, ka sižeta līnijas ir samudžinātas, taču vēlāk no tām, galvenokārt nevis garlaicīgu aprakstu, bet personāžu dialogu veidā, veidojas harmoniska, daudzkrāsaina pasaules kopaina. Lēvenbruka lielākais pluss ir bagātīgā iztēle, kas katrā lappusē izverd neskaitāmas kopainu iedzīvinošas detaļas. Riskējot ieslīgt etniskos stereotipos, gribas apgalvot, ka darbā skaidri jūtams autora franciskums — smalki un vērīgi raksturotu apģērba un arhitektūras detaļu, kā arī — jo īpaši sīki — ēdienu aprakstos.

Silvi, gorgīni, elirimi

Atšķirībā no daudziem fantāzijas autoriem Lēvenbruks neiet vieglāko ceļu un neizmanto jau radīto mītisko būtņu arsenālu — elfu, rūķu un milžu vietā romāna lappusēs klīst meža iemītnieki silvi, zaļādainie gorgīni, dvēseļu aprijēji erilimi un citi pavisam jaunu rasu pārstāvji. Žanram raksturīgi autors neaizmirst apveltīt šīs tautas ar valodām, mutvārdu folkloru (citēti arī dziesmu teksti) un skanīgu personvārdu virkni. Daudzviet par avotu šīm detaļām kalpojuši ķeltu mitoloģijas elementi, kas, kaut gan cieši iesakņojušies Francijā (Bretaņā) un, protams, plaši izmantoti arī angloamerikāņu literatūrā, cittautu fantāzijas darbos nav bieži sastopami.

Kas atšķir Lēvenbruku?

Izvērtējot darbu plašākā žanra kontekstā, jāatzīst, ka autors īpaši nenovirzās no tradicionālā fantāzijas klišeju arsenāla, tomēr autoram izdevies tiem piešķirt arī ko savdabīgu, padarot tēlus daudzpusīgus. Sižets līdz ar to ir dinamisks, kaut gan lielās līnijās visai prognozējams. Atšķirībā no Latvijā līdz šim publicētā fantāzijas darbu vairākuma romāns ir nebērnišķīgs, ar to domājot visai biežās un detalizētās vardarbības epizodes (savus varoņus Lēvenbruks ar vieglu roku nobendē vai katrā lappusē) un bērnam nebūt ne viegli izprotamu politisko intrigu motīvus.

Diemžēl uz izdevuma vāka neparādās informācija par to, ka Meitene un vilcene ir triloģijas Moira pirmā grāmata, tāpēc lasītājs varētu neizprast, kāpēc romāna darbība apraujas pēkšņi un vairums sižetisko līniju paliek it kā karājamies gaisā.

Meitene un vilcene varbūt arī neienes neko īpaši jaunu fantāzijas žanra koncepcijā, taču Latvijā visai trūcīgo tulkotās fantāzijas klāstu Lēvenbruka darbs papildina ar savdabīgu jaunieguvumu.

Publicēšanas datums: Ceturtdiena, 2008. gada 17. janvāris.
Rubrika: (19. lpp.)