Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Džezā tikai Meit...]

Man ir vienalga. Man nevajag atpūtu. Ju cik gadus es neesmu izlaidusi vakara pastaigas ar mošķiem. Meitene novērsās no loga un paskatījās uz grāmatu sev priekšā. Kas ir tas tavs druags? Meitenei jautāja un paskatījās uz plauktiem domādama no kurienes ir paņēmusi to grāmatu. Māja ir ļoti jauka. Man patīk. Istaba kurā mani ielika, atgādina manis pašas istabu.. Kā tev patīk māja?

Šo rakstu rediģēja melomania: 23.09.2007 12:56

[Semijs]

-Es tev ļoti labi saprotu, tādēļ no rītdienas Selīn, mums ir jārikojās un jādara visu brālībā kritušo cilvēku vārdā, lai viņu pūles atmaksātos. Vai tu nezini kādu cilvēku, kas kaut ko zinātu par tava tēva idejām, kā gaismu dabūt atpakaļ? -
Raiens ieinteresēts vaicāja Selīnai.

[Enifs]

mans draugs ir katana, ko man uzticēja mans skolotājs, pirms iestāšanās brālībā... Endrjū paskaidroja to tā it kā būtu runājis par tuvu draugu, ko kāds viņam vēlējis pieskatīt. Māja ir ļoti jauka, vienīgi tas, ka man vakari istabā būs jāvada vienatnē. dzīvojiet pie vecākiem man bija jādala istaba ar manu onkuli... tad bija ārkārtīgi kaitinoši, bet kad bija garlaicīgi, vismaz bij kāds ar ko parunāties...

Šo rakstu rediģēja Enifs: 23.09.2007 13:02

[Malduguns]

-Sākot no rītdienas,-Selīna nomurmināja un ierāva šļuku no visas pudeles.-Ai, atvaino. Es tā negribēju,-viņa nolika pudeli atpakaļ vietā un kaunīgi palūkojās uz Raienu. Meitenes skatiens jua bija kļuvis mazliet miglains. Viss pamazām aizmirsās. Tver mirkli, vairāk nekā cita tev nav, tā vienmēr bija teicis Gustavs.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 23.09.2007 13:07

[Semijs]

Kad Selīna nolika pudeli uz galda, Raiens uzlika savu silto roku virsū viņas rokai un teica.
-Nekas, viss kārtībā, es jau teicu, ka man tas netraucē, ka dzer no visas pudeles.-
Viņš pasmaidīja Selīnai un atlaidis viņu, iemalkoja vēl liķieri.

[Develin_]

Kaķene bija beigusi mazgāšanos un, palikusi priekšķepas zem sevis, iekārtojās Madlēnai klēpī, kluzi murrādāma. Nešķita, ka cilvēki viņai traucētu, vien palīdzētu kaķenei izbaudīt ērtības. No viņas augumiņa izplatījās siltums, kas sildīja Madlēnu. Turklāt šis siltums nemaz nebija tik parasts, tas sildīja ne tikai miesu, bet arī dvēseli, lika atvērties sirdij un prātam.

[Malduguns]

Raiena roka bija silta, atšķirībā no Selīnas ledusaukstajām plaukstām. Meitene mazliet sarāvās, kad viņš uzlika savu roku uz viņējās, bet īpaši uz to nereaģēja.
-Bet tik un tā. Tas ir gluži kā pēc skūpstīšanās. Citu cilvēku siekalas saglabājās tavā mutē līdz tim dienām,-Selīna gurdi noteica un atgāzās spilvenos. Viņai mazliet sala, bet citādi viss bija kārtībā.

[Semijs]

Raiens piekrītoši pamāja ar galvu un nopūties, noteica.
-Jā.. pēc skūpstīšanās, garša mutē mēdz palikt ilgu laiku. Ir tā gadījies, tik bija labs laiciņš līdz pārgāja. Taču nenožēloju ne mirkli no tā laika..-
Viņš aizdomājās un paņēmis pudeli, iemalkoja to, atjēdzies, Raiens uzlika pudeli atkal uz galda un nevainīgā balsī teica.
-Oops..-

[Malduguns]

-Izskatās, ka glāzes mums vairāk nevajadzēs,-Selīna piezīmēja, apstrādājusi faktus. Viņa atkal pieslējās sēdus un atbalstīja elkoņus pret galdu, ielika zodu plaukstā un vienkārši blenza uz Raienu.
-Laimes mirkļus nedrīkst nožēlot, lai gan tie vairāk nepastāv, jo nav ne pagātnes, ne nākotnes. Vien šeit un tagad.

[Semijs]

-No pudeles ir garšīgāk dzert..-
Raiens piebilda un pats uzlika vienu elkoni uz galda patuvu Selīnai un uzplaukstas atbalstīja savu zodu. Viņš skatījās ilgi Selīnas acīs ar izaicinošu skatienu un ar smaidu sejā teica.
-Laimes brīžus ir jāizbauda pēc iespējas tīkamāk un ko tu gribēji ar to teikt?-
Vīrietis uzmeta vēsu skatienu Selīnai.

[Malduguns]

-Kāpēc tu tā skaties uz mani? Un laimes brīži vienmēr ir tīkami, tieši tādēļ, ka tie ir laimes brīži, tev tā nešķiet? Un kā tad tos var padarīt vēl tīkamākus?-Selīna novāca rokas no galda un ielika sev klēpī. Viņa paņēma pudeli, ierāva no tās krietnu malku un nolika to pēc iespējas tālāk no sevis.-Man laikam šim vakaram pietiek,-meitene grīļīgi piecēlās sēdus, bet tad atkrita atpakaļ savā sēdvietā. Kritiens bija mīksts - virsū spilveniem.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 23.09.2007 15:12

[Džezā tikai Meit...]

Ā, man ir tikai zobens, kuru es dabūju no kādas cīņas muzejā... Madlēna noteica paskatoties un Endrjū. Un ja jau tev paliek garlaicīgi, vari ienākt pie manis. Es vienmēr esmu gatava ar kādu parunāties. Viņa noteica un gaiši pasmaidīja. Kaķene viņas klēpī klusi murrāja un pēkšņi bija tik silta sajūta, it kā meitene atrastos tēva rokās pirms doties uz skolu. Viņa viegli glāstīja kaķeni un viegli smaidīdama skatījās uz viņas skaisto purniņu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 23.09.2007 16:53

[Zōzā zač zač]

Pēc ilgāka laiciņa kārtojos istabu Džeimss, jau bija izkrāmējis visu savu lielo mugursomu.
pašā apkašā atradās viņa revolveris ar koka lādi, kur bija lodes.
revolveri ar koka lādi viņš nolika sev zem spilvena un savu milzīgo mugursomu zem gūltas.
Piegājis pie dator,kas stāvēja uz nakts galdiņa viņš to nedaudz pacēlis, no dzles kastes ivilka mazu mkrosgēmu un ti piestiprināja pie datora apakšas.
Šī mazā mikroshēma bija tiešs savienojums ar internetu.
Sācis ātri darboties tajā viņš uzraka šadu tādu informāciju par visiem.
kaut aŗi tā bija samērā slepena viņš visus ātri izpētija un aiztaisījis datoru ciet.
Piecēlies kājās viņš paņēmis datoru līdzi, dŗizāk to ielicis metāla koferīti un to aiztaisījies ciet, viņš izgāja no istabas.
Lēnā solī viņš gāja izpētīt visas telpas.
Iegājis virtuvē viņš pamanīja,ka te neviena nav.
Laikam aizgāja pa savām istabām, Liliski.
Nodomādams puisis izgāja cauri virtuvei un tieši pre'ti bija kādas durvis, tāsbija toalets durvis, to viņš sarata, jo tā slēnām atvēra.
iedams tālāk viņš sev labajā un kreisajā sānā pamaņīja durvis, vienas bija vaļā un veda uz gaismas pusi, bet bija jāiziet cauri divām durvīm, otras bija ciet.
pagriezies pret gaismas pusi viņš uz to devās, bija dzirdamas divas balsis, sleīnas un Raeina.
iegājis koridorī, kas ved uz viesistabu viņš iestājās durvīs un nedaudz pasmiedamies ierunājās.
Cerams neiztraucēju.
Puisis uzlūkoa abus , no malas varētu izska'titiews visai intīmi.
es te izpētiju visu mājas iēkārtojumu,tākā tevi atradu varētu pateikt kur ir datortelpa?
Puisis vērās pie selīnas.
Pasaki tikai, tālāk jums netraucešu.
Viņš nedaudz pasmīnēdams noteica.


ooc: Sor, pa kļūdām.

[Malduguns]

Selīna nožagojās. Pašlaik nebija piemērots brīdis, lai kādam stāstītu, kur ir datortelpa. Jo īpaši tādēļ, ka Selīna nebija īsti droša uz kājām un nebija īsti pārliecināta, kur tā datortelpa īsti atrodas.
-Tu netraucē, nē. Labāk paliec tepat, kā saka, kopā jautrāk! Varbūt tu un tava datortelpa var pagaidīt līdz rītam?-Selīna pastūma liķiera pudeli tuvāk Džeimsam.

[Zōzā zač zač]

Dzēimss iesmējās.
Skaidrs...
viņš ar lielu smaidu uz lūpām noteica.
Nu, labi, varētu piesēst.
Nolicis savu koferīti tur pat pie durvīm viņš ieācis istabā, paņēma pasniegto liķiera pudeli un piesēda blakus selīnai.
Par ko jumste tēmas virzās, varbūt, varu izteikt savas doas, tajā visā.
Viņš noteica lūkojoties te uz puis te uz meiteni.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 23.09.2007 20:35

[Semijs]

Raiens iesmējās un perfekti samelodams Džeimsam teica.
-Mēs te runājam kāds sekss mums patīk. Daž labam te tīk fetišs arī hardcore te ir pieprasīts. Bet ir draņķīgas atsauksmes par orālo. Kādas tev domas Džeimss?-
Viņam pēkšņi palika jautrs garonis un gribējās darīt stulbības.

[Malduguns]

Selīna, pagalam apstulbusi, lūkojās uz Raienu. Viņas jau tā lielās acis bija ieplestas vēl lielākas.
-KO?-viņa neizpratnē vaicāja. Viss skurbulis šķita pagaisis.-Vispār mēs runājām par nākotnes uzlabojumiem brālībā, Cik es zinu,-viņa nomurmināja.

[Semijs]

Raiens paskatījās uz Selīnu un smīnēdams teica.
-Jā jā, stāsti tu man te Daugaviņ. Beidz melot sev un citiem Selīn!-
Viņš nosmējās un iedzēra vēl liķieri.

[Zōzā zač zač]

Džeimss nedaudz apstūlba, bet iesmējās, kad Selīna iesaucās KO.
Njā, tev vienmēr paticis izteikt šadus tādus jociņus.
Viņš noteica iemalkodams šo alkaholsiko dzērienu.
Spēcīgs.
Viņš nodomāja un nolika pudeli sev blakus, proams to turēja, lai neizlīst uz dīvāna.
palūkodamies uz Raiena viņš pasmīnēja.
Izksatās, ka tev pietiks šīs apreibinošās vielas.Un uzlūkodams sleīnu viņš pamsiadīdams noteica.
par ko labu tad izrunājāt?

[Malduguns]

Selīna bija aizvainota. To lieliski varēja redzēt viņas sejā. Meitene grīļīgi piecēlās, viņai kaut cik stabili izdevās mērot tos dažus soļus, kuri bija jāiet līdz viesistabas durvīm. Meitene aizķērās aiz spilvena, tomēr noturējās pie galdiņa, lai neielidotu Džeimsam klēpī.
-Es nemeloju,-viņa nošņācās un projām bija.