Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Džezā tikai Meit...]

Madlēna mierīgi sēdēja pie galda un dzēra savu tēju. Mierīgi, nesteidzīgi un lēni, jo tā bija ļoti karsta un meitene nevēlējās apdedzināties. Selīna veda pastaigā pa māju Roēnu un vēl kādu meiteni, kuru sauca Persija. Kāds puisis pieteicās otrajai reizei un Madlēna pasmaidījusi noteica. Ja neiebilsti, tad es iešu reizē ar tevi.. Endrjū, jo arī es vēlētos ātrāk apskatīt savu istabu. Viņa noteica vērdamās savā tējas tasītē.

[Malduguns]

Uzkāpusi augšā, Selīna pagaidīja kamēr viņu panāk abas pārējās meitenes, jo Roēnas tikšanas uz priekšu bija mazliet lēnāka, jo Sela lēkšoja pa pakāpieniem kā tāds mazs bērns. Kad Roēna bija uzkāpusi augšā, Selīna lēnā garā pagājās pāris soļus uz priekšu.-Te, no tevis pa kreisi, ir durvis uz dušu un tualeti,-viņa paskaidroja Roēnai.-Gan jau tad, kad redze atgriezīsies, tu atradīsi to arī pati, bet visādam gadījumam informēju. Pie šīm te durvīm ir arī kaut kāda muļķīga plāksnīte ar pīlēniem, kuri mazgājas un sēž un poda, bet es to tuvākajā laikā domāju nomainīt pret kaut ko prātīgāku,-meitene stāstīja.-Ja es izdodu pārāk daudz informācijas, kura nemaz nav nozīmīga, sakiet. Persij, viss kārtībā?

[Līg]

Persija visu laiku bija sekojusi Selīnai un Roēnai klusējot un cīnoties ar savām domām, lai nepazustu tajās un neatmostos ieskrējusi sienā.
Tāpēc tad, kad Selīna viņai pajautāja, meitene pamatīgi salēcās.
Uz mirkli viņas tumšajās acīs bija manāms apjukums, taču tad atkal viss bija kārtībā.
Nedaudz sapurinājusi nevaldāmi melnos matus, Persija pasmaidīja un teica, "Jā, ar mani viss ir kārtībā...Kāpēc prasi?"
Apskatījusi vietu, kur ir tolete un vannasistaba, viņa pasmīnēja par plāksnītēm ar pīlītēm. Tas nedaudz atgādināja kaut ko...Persijai tikai nespēja atcerēties ko tieši.
Jau atkal sapratusi, ka maldās savā galvā, viņa sapurināja galvu un meitenes prātā ieskrēja doma par to, cik labi būtu ietriekties sienā, lai beidzot spētu tās auļojošās domas novaldīt.

[Malduguns]

-Tāpat vien,-Selīna viegli pasmaidīja.-Tu izskatījies mazliet savāda, tādēļ es nospriedu, ka nevar pievērsties tikai un vienīgi Roēnai. Galu galā, es vedu tūrē jūs divas. Tu gluži nebiji akceptēta sarkastā, kad saliku istabas, tomēr domāju, ka tev derēs trešā istaba. Tā, kura ir blakus Roēnai un pretī Raienam. Cerams, ka būs laba, bet līdz tai mums vēl jānokļūst,-Sela sacīja un atkal atgauda kādu nepaklausīgu matu šķipsnu prom no sejas. Mirkli padomājusi, viņa tomēr matus izlaida un pārsēja pa jaunu.

[Līg]

Viņas istaba būs blakus Roēnai un pretī Raenam.Tas jāatceras.
"Man patiesībā ir gluži vienalga kāda būs istaba. Patiesībā, jo vienkāršāka un nesarežģītāka, jo vieglāk būs pievērsties uzdevumam,"Persija noteica.
Šī staigāšana pa māju bija nomierinājusi viņa sakarsušo prātu par uzdevumu, tāpēc viņa jutās pateicīga par to.
Meitene vērīgi nopētīja kā Selīna vispirms atglauž matus, bet pēc tam tos izlaiž pavisam.

[Malduguns]

Kas Persija pieminēja uzdevumu, Selīna jocīgi nošņācās un nosprauslājās.
-Ņemot vērā to, ka tā bija Akila ideja, varu saderēt, ka tā pēc iespējas ātrāk ar lielu blīkšķi izgāzīsies. Manuprāt, viņš ir tāds mazliet dīvains, lai gan Dea pret to klaji iebilst, bet nu labi. Katram jau ir tiesības uz savu viedokli,-Selīna gurdi paskaidroja un saņēma matus tādā pašā vaļīgā astē, kādu tikko bija izjaukusi.

[hellwoman]

Roēna pasmīnēja par abām meitenēm.Galu galā viņa lēnām gāja uz priekšu visu pētīdama, vēl joprojām vienu roku vilkdama gar sienu, lai sajustu tās relefu.Viņa nojauta, ka tas viņai noderēs, un savai intuīcijai bija pieradusi paklausīt. Viņa iegaumēja Selīnas norādes un arī pati sajuta dušas telpu, jo no tās nāca tikko samanāms mitrums.
Vārds Akils bija kaut kur dzirdēts, taču Roēna to neņēma vērā.Viņa bija pieradusi nesaspringt par to, ka kaut ko neatceras, jo tas agri vai vēlu, bet atnāks tieši tad kad vajadzīgs. Persijas koncentēšanās uz uzdevumu bija apsveicama un viņa zināja, ka šai meitenei piemīt sava veida spītība, kas viņai turpmāk palīdzēs tikt galā ar grūtībām.
-Selīn, vai tu, kad mēs nonāksim manā istabā, varētu pastāstīt kas un kā tur izskatās?Detaļas es apgūšu pati, bet galvenos vilcienus par iekārtojumu? Redze kaut kad jau atgriezīsies, bet es esmu pieradusi ļoti labi iztikt bez tās. Kaut arī man mēģināja iemnācīt redzēt visu savā veidā, es šo prasmi neesmu apguvusi pilnībā, tāpēc lavierēšana starp krēsliem un brīvas vietas meklēšana man nepadodas.Būs vien jums japacieš.-
viņa teica un pasmaidīja, jo tik daudz runāt, bez izjautāšanas, nebija viņas stilā. Tātad sākušas izmaiņas.

[Semijs]

Raiens kādu laiku ārā stāvēja karstajā laikā un skatījās uz debesīm, kā tāds trakais. Sapurinājis galvu, viņš izlēma izpīpēt vēlvienu cigareti. Ievilcis vairākus dūmus un nodzēsis nākamo cigareti, viņš mājā iegāja iekšā un atrada miskaskti, kur izmeta abu cigarešu filtrus(benčikus), bet, kad Raiens gāja apskatīt māju, viņš uzskrēja virsū Endrjū.
-Sveiks! Skatos, ka arī esi atbraucis uz šo vietu, lai piedalītos misijā, nu novēlu veiksmi un ceru, ka sadarbosimies! Starpcitu Raiens.-
Viņš izstiepa roku.

[Enifs]

Paspiedis Raiena roku Endrjū nedaudz apdomājās un iepazīstināja ar sevi: Endrjū, priecājos iepazīties... cik esmu dzirdējis, tu būsi lielisks mūsu komandas biedrs, kā arī tu interesējoties par ieročiem. man tev būs kas interesants pastāstāms, bet to citā dienā. Nu gaidīšu, kad saimniece man ierādīs istabu. puisis pievērsās Madlēnai, kura joprojām malkoja savu tēju : būšu pagodināts apskatīt māju kopā ar jums..., bet varbūt varam uzreiz izlais "jūs" daļu, un uzreiz pāriet uz "tu"...?

[Džezā tikai Meit...]

Madlēna pacēla skatienu no tējas tasītes un pavērās uz Endrjū. Sejā atplauka silts smaids un viņa viegli pamājusi ar galvu noteica. Protams, vari mani uzrunāt uz Tu. Iedzērusi vēl malciņu, meitene piecēlās kājās un piegājusi pie izlietnes, nomazgāja to un nolika vietā. Meitene pagriezās un piegājusi pie Yuki, vienkārši noteica. Atvaino, bet vai tagad Tu varētu man aizdot to cigareti?

ooc: un nekādu siekalošanos.

[Enifs]

Varu tev sastādīt kompāniju ja vēlies, bet pats nesmēķēšu... domājams, ka Selīna mūs atradīs arī uz lieveņa, lai izrādītu mums māju... Endrjū novietoja savas mantas netālu no kāpnēm uz otro stāvu un nostājās durvju ailē, kā aicinadams meiteni doties līdzi un noskatījās, vai Yuki viņai sniegs cigareti...

[Līg]

Selīnas minētais Akils. Akils, Akils, Akils.
Persijas prāts nedaudz par drudžainu (laikam tas šodienas karstuma dēl) prātoja par šo vārdu.
Dzirdēts, nedzirdēts?
Pirms viņa paspēja sevi apstādināt, meitenes prāts jau bija izšķīries, lai pajautātu šo jautājumu, "Kas ir Akils?"
Klusībā viņa sevi norāja, "Nu vai tev nav nekādas pieklājības, nolādēts?"
Brīžiem viņa spēja būt diezgan rupja pret sevi, lai gan tik ļoti sevi mīlēja.
Tad Persija ievērsās otrajai pavadonei Roēnai. Likās, ka meitene ir smaidīga un pozītīva. Lai gan no savas pieredzes zināja, ka pirmais iespaids mēdz būt maldinošs.
"Kāpēc īsti tu tik slikti pašlaik redzi?" Jautājums tika izskanējis maigi un brīdi Persija sabijās pati no sava toņa.
Tā viņa nebija pieradusi runāt ar cilvēkiem no laba prāta.

[hellwoman]

Roēna izdzirdējusi Persijas jautājumu Selīnai par Akilu klusībā pie sevis pasmaidīja, jo tas nozīmēja, ka viņa noskaidros jautājumu, kas tirdīja arī viņu.Tas lika meitenei vēl vairāk pasmadīt.Persijas maigais tonis Roēnu nedaudz samulsināja, jo viņa nebija pieradusi pie šāda toņa.
- Nezinu.Es pie ārstiem nekad neesmu bijusi, bet cik uzzināju no sev pieejamās literatūras, tad šī slimība ir reta un arī pagaidām nav atklāts kā varētu to izārstēt. Bet es esmu daudz maz iemācījusies tikt galā ar sevi pietiekami labi. Ja man ir iestājies akluma periods un man, piemēram, uzbrūk mošķis, tad es ar viņu tieku galā pat labāk nekā tad kad esmu redzīga.Tāpēc dažreiz aizveru acis, kad cīnos. Muļķīgi, bet tā nu tas ir.-
Roēna atkal bija pateikusi garu runu un jutās par sevi gan izbrīnīta, gan priecīga, tāpēc atļāvās pasmaidīt vēl vairāk.

[Malduguns]

Selīna domīgi uzlūkoja abas meitenes.
-Akils ir piektā sektora kapteinis. Jūs taču zināt, ka visa pilsēta ir sadalīta sektoros?-Selīna vaicāja, kad viņas bija nonākušas gaitenī, kurš veda uz guļamistabiņām.

[hellwoman]

-Sadalīta sektoros?Tas ir kā?-
Roēnai tas bija jaunums, kurš lika aizdomāties par dažām dzīves sakritībām.

[Malduguns]

-Nu.. Sektors ir pilsētas daļa, kuru uzmana viena kapteiņa mednieki. Mēs, piemēram, tagad atrodamies trīspadsmitajā sektorā. Mums katram būs savs maršruts, kurš jāiztaigā, kad ejam medībās un tādā garā, to es vēlāk katram iedošu kopā ar dežūru grafiku,-Selīna paskaidroja.-Dea sākumā bija piektajā sektorā, tā viņa iepazinās ar Akilu, bet nu viņa ir mūsu kapteine. Vēl kādas neskaidrības?-Selīna gaiši pasmaidīja.

[Līg]

Persija nobrīnījās par Roēnas akluma brīžiem. Kā tad tas bija iespējams.
Ak, tad tas ir Akils.
Kapteinis.
Trīspadmitais sektors. Patruļas.
Tas viss meitenei bija rūpigi jāatceras, kaut gan prāts bija pārkarsis un noguris, tāpēc nebija ko cerēt uz pilnīgu tā pakļaušanos gribai.
-Vai vēl tālu?- viņa iejautājās.
-Un vai vēlāk virtuvē kas notiks? es domāju, vai mums stāstīs par uzdevumu?- ja 'viņiem stāstīs par uzdevumu, tad Persija bija gatava paciest arī prāta nepaklausību un nogurumu, tikai lai ātrāk tiktu pie skaidrības.

[Malduguns]

-Nē. Virtuvē nekas nenotiks. Viss, kas būs jāzina atradīsies uz ziņojumu dēļa gaitenī pirmajā stāvā. Te jau mēs esam. Persija, šī ir tava istaba,-Selīna atvēra glītas, blāvi zaļas durvis ar glīti izzīmētu trijnieku uz tām. Telpa bija vienkārša blāvi zaļā un zilā krāsā. Pretī durvīm bija logs ar skatu uz iekšpagalmu. Tam labajā pusē biaj gulta ar svītrainu pārklāju tādās pašās krāsās kā istaba. Pie tā - galds ar lampu. Un tam kreisajā pusē atradās paliels skapis. Krāsas nebija uzbāzīgas un šķita nomierinošas. Pie kreisās sienas bija vēl viens neliels skapītis, uz kura stāvēja balts kondicionieris, kura dēļ telpa bija patīkami vēsa.
-Cerams, ka slikta nebūs. Ja kas nepatīk, droši saki, mainīsim-Selīna pasmaidīja.-Roēna, mēs dodamies atpakaļ.

[Semijs]

-Man arī liels prieks. Tu būsi dzirdējis pareizi(iesmejās) un labprāt uzklausīšu un paskatīšos, kas tev ir uz sirds.-
Raiens draudzīgi piezīmēja un dzirdēja pa iziešanu laukā, lai uzsmēķētu.
-Ja niebilstiet es sastādīšu kompāniju.-
Viņš pateica Madlēnai un Endrjū.

[hellwoman]

-Labi, ejam.- viņa teica un pasmaidīja.
Roēna atkal bija stāvējusi klusu.Tagad viņa atcerējās kāpēc vārds Aklis likās pazīstams.Kā nekā viņai pilsētā robežu nebija.Bija tikai labakās vietas, kur pārnakšņot.