Nakts brālība, [GM][PZP][fantasy] Opcijas

[Develin_]

Jaunie censoņi vēl neko nezināja par plānu līdz brīdim, kad viņiem pienāca vēstule.

Sveiks/-a!
Vadībai radās eksperimentāla ideja, tādēļ, lūdzu, esi gatavs/-a pārvākties uz citu dzīves vietu. Paskaidrojumi par lietu būs vēlāk, kad tiksimies. Līdzi jau ņem savas mantas, kuras tev ir nepieciešamas komforta nodrošināšanai. Matracis, uz kura gulēt būs tāpat kā virtuve, pašam sava istaba un visas pārējās akūtas nepieciešamības lietas un vietas.
Tikšanās pirmdien, Rietumu parkā pie Saules plkst. 16.
Sveicieni, Dea.

Pirmdiena, 2635. gada 16. jūlijs. Neciešams karstums. Visi pilsētnieki cenšas paglābties no svelmes. Daudziem tas neizdodas un tie tiek nogādāti slimnīcās. Diagnoze – karstuma dūriens. Tie, kuriem ir iespēja, dirn mājās vai birojos pie gaisa kondicionētāja, jo šāds karstums nav bijis vairākus gadsimtus.
Dea Flahertija Adamsa domīgi lūkojās savā pulkstenī. Viņa lēnā solī devās uz parku, izkāpusi no metro, kura stacija bija pie paša parka, tikai pāri ielai. Par parku 21. gadsimta cilvēka uztverē to gan nevarētu nosaukt, šur tur auga nīkulīgi, nodzeltējuši krūmiņi, kuri kā par brīnumu vēl vilka dzīvību, vietējo dārznieku aprūpēti. Koku kailie silueti jau sen vairs netika iekļauti apkārtējā ainavā un šur tur varēja redzēt nodzeltējušu zālīti. Asfaltētā taka vedināja tālāk parkā. Apkārt neredzēja nevienu cilvēku, jo visi šādā laikā par labāku uzskatīja uzturēties salīdzinoši vēsākajās iekštelpās.
Dea ieņēma vietu uz soliņa blakus Saulei un palūkojās visapkārt. Saule viņu vienmēr bija uzjautrinājusi savā ziņā. Tas bija milzīgs trijstūra piemineklis, kuram patiesībā nebija nekādas saistības ar Sauli. Tas bija tā iesaukts, bet neviens vairs neatcerējās, kāpēc.
Dea tikai sēdēja, ik pa laikam palūkojās pulkstenī un gaidīja.

Tā... Nu jums ir jāpaziņo jā jūs satiekaties ar Deu un viens ar otru. Jaunie censoņi nav savā starpā pazīstami.

[Semijs]

-Šādā laikā nav īsti daudz ko darīt, kā sēdēt zem kondicioniera un skatīties TV..-
Raiens nosmīnēja un ievilcis dūmu, noklausījās Selīnas teikto par to, ka nav jāprec Raienu un piekrītoši pamājis, ar dūmiem nākdam laukā no mutes teica.
-Tieši tā! Tiešām? Cik labi pazīsti to rezgali?-

[Malduguns]

-Nu, mēs ar Džeimsu bijām ļoti, ļoti labi draugi. Skolas laikā. Varbūt pat pārāk labi. Bet tas tev laikam nav jāzina. Un kā tad tu viņu pazīsti?-Selīna iešķībi uzlūkoja Raienu un pasmaidīja.

[Semijs]

-Ak tad jau no skolas! Kā iepazinos... es personīgi īsti labi neatceros, viņš man uzsauca alu, iepazināmies, dzērām, dzērām, dzērām, piedzērāmies, tad atkal nākamo vakaru piedzērāmies, aiznākamo.. un tā mēs arī iepazināmies!-
Raiens nosmīnēja un ievilka dūmu.

[Malduguns]

-Jā, jau kopš septiņu gadu vecuma. Bet tad mēs viens otru tā sakot pazaudējām. Bet izskatās, ka nu esam atkal viens otru atraduši. Vairāk vai mazāk,-Selīna virpināja pa pirkstiem kādu diedziņu, kuru bija noārdījusi no sava krekla piedurknes. Tad meitene piecēlās kājās, uzkāpa uz lieveņa un apstājās blakus Raienam. Pārkārusi rokas pāri lieveņa augstajai malai, viņa palūkojās uz drūmo pretējās mājas sienu.-Kā tev šķiet, no šī visa kas iznāks?

[Semijs]

Raiens izpīpējis cigareti, nodzēsa to pret savu roku, jo nebija īsti kur dzēst, bet viņš jau bija pieradis pie tādām sāpēm. Atstājis nodzēsto cigareti rokās viņš teica.
-Es nemāku spriest, mēs vēl kārtīgi te neesam iepazinušos, bet es domāju, ka viss sanāks, ja nu, kas es piesegšu visus.-
Viņš nedaudz nosmīnēja.
-Gan jau viss būs labi...-

[Malduguns]

-Domā? Ja nu viss grandiozais pasāciens izgāžas? Protams, tā jau nebūs mana vaina, bet tomēr,-Selīna nopūtās.-Es laikam došos pildīt savus namamātes pienākumus,-viņa apgriezās un palūkojās uz durvīm.-Nāksi?
Selīna atvēra durvis un devās atpakaļ uz virtuvi.
-Nu, ko?! Kādi jautājumi dzīvošanas sakarā? Jūs droši vien vēlēsieties iepazīties ar māju,-Selīna centās pasmaidīt, bet diez ko labi viņai tas nesanāca. Komandas biedri vēl joprojām bija tur, kur viņa tos bija atstājusi un centās tikt galā ar tēju.

[hellwoman]

Roēna tikko bija tikusi galā ar tēju.Likās, ka visi citi viņu ignorē, taču viņa vēlējās apskatīt māju vai vismaz apzināt to cik tā liela.Aklums tam nevarēja būt par šķērsli.
-Man tik tiešām gribētos apskatīt, manā gadījumā - sajust, māju un tā.Uzzināt kas un kā, kur drīkst iet, kur nedrīkst.Savādāk ieklīdīsim kādā aizliegtā zonā un dabūsim brāzienu. Un galu galā varētu arī savas istabas apskatīt.- viņa domīgi, it kā sev, teica, taču beigās pasmaidīja, tā norādīdama, ka tā ir atbilde uz Selīnas jautājumu.

[Malduguns]

Selīna atglauda matus projām no sejas, jo tie bija nepaklausīgi izspraukušies no viņas vaļīgās bizes, un viegli pasmaidīja, bet tad atcerējās, ka Roēna taču neredz viņas smaidu.
-Lieliski! Tad es laikam jūs ņemšu pastaigā pa vienam, jo man ir problēmas konatktēties ar vairākiem cilvēkiem vienlaikus, es apjūku,-meitene nedroši pasmaidīja un saņēma Roēnas roku.-Nāc, sāksim tad ar tavu istabu.

[Līg]

Persija pamazām sāka justies nogurusi. Diena bija bijusi tik nežēlīgi karsta.
Meitene reaģēja visai pozitīvi par Selīnas ieteikumu visiem parādīt māju.
"Es arī labprāt vēlētos apskatīt māju," viņa lēnām noteica un meitenes acīs uz mirkli uzdzirkstīja laipnības liesmiņa.
Nu jai izdzertā tējas krūze stāvēja priekšā un īsu mirkli vilcinoties, jaunā Bobadilja piecēlās un nomazgāja to. Tik slikti audzināta jau nebija.
Pēc tam Persija atkal apsēdās krēslā un atspiedusi galvu pret tievajām, bālajām rokām gaidīja, kad īsti sāksies tā tūre pa namu.

[Malduguns]

-Labi, vienā tūrē ņemšu divus cilvēkus, ja nevienam nav iebildumu pagaidīt, tad es sākšu ar Roēnu un... atvaino, es nezinu kā tevi sauc,-Selīna uzlūkoja Persiju un pasmaidīja. Meitenei nekad nebija patikusi papildus uzmanība, bet ko padarīsi, ja komandas kapteine ir izdomājusi komandu izmitināt tieši viņas mājā.

[hellwoman]

-Man nav iebildumu.- Roēna priecīgi atsaucās uz šo piedāvājumu, jo barā viņa justos kā pazudusi un bija jau arī panicis sēdēt virtuvē, kurā valdīja gandrīz kapa klusums, jo varēja dzirdēt tikai skaņas, kuras rodas dzerot tēju.

[Līg]

"...Persija. Mani sauc Persija," meitene mierīgi un pārliecināti noteica, pasniedzot roku Selīnai.
Selīnai un Roēnai tika veltīts viegls smaids.
Persija bija tīri apmierināta, ka tiks mājas tūrē tik ātri. Vismaz tas ir labi.
Tā viņa spēs pakavēt laiku līdz runāšanai par uzdevumu un aizdzīt to apnicīgo nogurumu.

[Enifs]

Vai pēc tam arī man nevarētu dot norādījumus, kā nokļūt līdz manai istabai. jūtos nedaudz noguris. Endrjū nogurušābalsī teica. viņš nebija teicis gandrīz ne varda, kopš apsēdās pie galda un palūdza tēju. viņš mieīgi piecelās, aizgāja pēc savam mantam, nostajās netalu no virtuves durvīm un gaidīja kaut kādus nebūt norādījumus...

Šo rakstu rediģēja Enifs: 13.09.2007 19:50

[Malduguns]

-Sveika, Persija,-Selīna plati pasmaidīja, paspieda Persijas roku un palīdzēja Roēnai piecelties. Uzlūkojusi puisi, kurš interesējās par savu istabiņu viņa sacīja:-Es parādīšu istabiņas šī divām meitenēm, bet tu pa to laiku izdomā kā tevi sauc, labi?-Sela plati viņam uzsmaidīja un uzlūkoja Roēnu. -Nāc. Aiziesim līdz kāpnēm te gar galdu un kāpsim augšā, ja?

[hellwoman]

Roēna ar Selīnas palīdzību piecēlās un kad dzirdēja Selīnas skaidrojumu, kur jāiet viegli pasmīnēja. Tad viņa sakoncentrējās uz skaņām, ko apkārtesošie tik labi nedzirdēja un sadzirdējusi klusu caurvēju pagriezās uz virtuves durvīm.
-Tālāk es pati, paldies. Galvenais ej man pa priekšu un es tev sekošu visu taustot, smaržojot un klausoties skaņās, ja tev nav iebildumu?-

[Malduguns]

-Kā vēlies,-Selīna sacīja un lēnā garā šķērsoja virtuvi.-Tā, te nu ir kāpnes,-Sela paskaidroja, kad bija nonākusi līdz tām.

[Enifs]

kad abas meitenes pagriezās lai dotos uz kāpņu pusi puisis teica tik skaļi, lai Selīna sadzirdētu: Endrjū, Endrjū Gilberts. Ceru, ka būsim labi draugi... puisis nedaudz apdomājas un piemetināja... bet guļas vietu tāpat vēlēšos saņemt...

[hellwoman]

Roēna sekoja Selīnai.Viņa piegāja pie sienas un vilka vienu roku gar to, lai sajustu vietas kuras sķērso,Virtuves sienai piemita dīvains taisnums kas mijās ar sīkiem grumbulīšiem. Kad Roēna bija nonākusi pie kāpnēm, tad, uzlikusi roku uz to margām, teica:
-Nu, tiktāl esmu tikusi.- un pasmaidīja par sevi, -Iesim tālāk?-
Izdzirdējusi Endrjū stādīšanos priekšā,kaut arī tā it kā nebija domāta viņai, Roēna piebilda:
-Priecājos iepazīties Endrjū.-

Šo rakstu rediģēja zvārgulīte: 13.09.2007 20:23

[Malduguns]

-Jauki, Endrjū,-Selīna pasmaidīja un pievērsās Roēnai.-Iesim vien tālāk. Aiziesim vismaz līdz tavai istabai, labi?-Selīna smaidīja. Visa Roēnas padarīšana bija kā jauns satrausošs piedzīvojums, kurā viņa ir ceļa rādītāja lomā.

[hellwoman]

-Protams.- Roēna priecīgi atsaucās un ļāva, lai Selīna viņu ved.