Cūkkārpas mācību priekšmeti Opcijas

[ils]

Mir fantastiki augusta numurā publicēts Mihaila Popova raksts par mācību priekšmetiem Cūkkārpā.

Ja burvestība ir zinātne, tad mācīties to, tāpat kā jebkuru citu zinātni, ir neizsakāmi pretīgi, garlaicīgi un reizēm arī kaitīgi. Zubrīt latīņu valodu, elpot dzīvsudraba tvaikus, bojāt redzi ar kristāla lodēm un teleskopiem, rīt kaut kādas šaubīgas mikstūras... Diezin vai jaunie burvji būtu ar mieru mocīt krupjus un zirnekļus, kā arī atrakt kapus.

Tieši tāpēc Džoanna Roulinga pārvērta Cūkkārpu ne tik daudz par mācību iestādi, cik par piedzīvojumu arēnu - ar katru jaunu grāmatu arvien drūmāku un bīstamāku.

Cūkkārpas mācības ir reālu leģendu un māņticības sajaukums ar maz saprotamu abrakadabru. No lasītāja netiek prasīts, lai viņš iedziļinātos burvestības smalkumos, taču tas nenozīmē, ka maģisko zinātņu granīts ir mīksts kā baltmaize ar sviestu. Mācību process Cūkkārpā maz atšķiras no vientiešu skolām. Kaut gan – špikeri te nederēs, jo maģiju piemānīt nevar. Pastaigāsimies pa klasēm un paskatīsimies, ko tad tur dara topošie burvji.

Pēc formas Džoanna Roulinga ir pacentusies mācības Cūkkārpā padarīt līdzīgas kā parastā universitātē, taču tās ir pilnīgi citādas pēc būtības. Pēc brokastīm notiek divas garas mācību stundas ar 10 minūšu starpbrīdi vidū. Pēc tam – pusdienas un atkal mācības ar klasisko angļu tējas pauzi. Sadalījums lekcijās un semināros nav strikts: jebkurā brīdī pasniedzējs var pārtraukt stāstījumu un sākt iztaujāt audzēkņus.

Sistēma izskatās vienkārša un pazīstama. Roulinga veikli ir sakrustojusi klasisko izglītību ar tradicionāliem eiropiešu uzskatiem par maģiju. Pēdējā vienmēr bija bijusi "uz nažiem" ar kristietību: magi nebija svētie, viņi nelūdza Dievam brīnumus, bet taisīja tos paši, bieži ar pagānisku rituālu un dēmonu palīdzību. Ja Cūkkārpas audzēkņi zīmētu uz grīdas pentagrammas un dejotu kaili apkārt ugunskuram, tad Harija Potera grāmatas pārdotu Okultās literatūras nodaļā.

No apvainojumiem sātanisma propagandā rakstniecei izvairīties neizdevās, taču aizvācot no Cūkkārpas maģiskās praktikas visu Viduslaiku tumsonību, viņa padarīja burvestību par kaut ko līdzīgu sholastiskai zinātnei. Burvestībām ir vajadzīga īpaša spēja (labi vēl, ka ne medihlorianas), verbālie buramvārdi bāzējas uz latīņu valodu, bet visa informācija ir sistematizēta un sakārtota mācību grāmatās tā, ka to saprot arī bērns.

Senos laikos maģiju uzskatīja par mākslu – īpašu un individuālu. Roulingas vispārizglītojošā maģijas sistēma uz visiem laikiem iedzen mietu veca burvja-augstā torņa valdnieka neprašas-mācekļa tēlā. Tagad maģija vairs nav mistiska, apslēpta darbība, vajadzīgas sadzīves iemaņas, kuras apgūt var arī ar cītīgu, septiņus gadus ilgu zubrīšanu.

Visu rakstu lasi Kurbijkurne bibliotēkā.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 26.08.2007 21:23