![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Sēž zem Šķirmices ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.08.05 Kur: Kartona kastītē zem tilta ![]() |
Moldas Pils
Rīts. Dragomirs atvēra acis. Viņš gulēja sēdus, Kāds gulēja atspiedies viņam pret plecu, bet vel kādi pāris (kaut kas) krāca kaut kur netālu. Visa istaba bija piegrūsta pilna ar tukšām vīna pudelēm. Tik pat tukšām alus mucām un kolbām ar kaut kādiem nezināmiem ķīmiskiem reaģentiem. Ak kungs, kas te vakar notika...? Dragomirs centās atcerēties. - "Tā...es sarīkoju balli...Uzaicināju visus...Atnāca brālis un atvilka sev līdzi kaut kādu iedzērušu slepkavu- mūku...Piedāvāja apmazgāt balli... Viss. beigas. Filma pazūd. Ceru, ka viņš izdarīja visu kā vajag.... . |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#141
|
|
Skatās acīs baziliskam ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 02.10.06 Kur: klejojumos ![]() |
Kad no sienas iznira spoks, Ketlīna šausmās iekliedzās un ieķērās Oromisam rokā, bet tad nomierinājās, jo ar spoku bija pat runājusi.
-Kā var uzdrīkstēties šitā biedēt cilvēkus! Savus reaģentus tu dabūsi, tikai vērsies pie nama saimnieka, kurš visdrīzāk atkal dodas sirojumos uz tavu laboratoriju,-Ketlīna sacīja un naepmierināta, par to, ka bija nobiedēta, skatījās uz spoku. |
|
|
![]()
Raksts
#142
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 16.07.05 Kur: Pasaules malā virs lietus mākoņiem ar dvēseļu tikliņu ķeru tās kā tauriņus ![]() |
Ai, atvainojos jel par uzvedību savu. Serēne, neveikli pieslējusies sēdus, ieķiķinājās un tica burvim. Jauktie grādi jau mazliet bija izdaiļojuši dzīvi un reiboņi stāja galvu griest. Ne jau vienmēr atminos ak ko dzerts un kur, un kad.
|
|
|
![]()
Raksts
#143
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Keta sēdēja un ar riebumu skatījās kā viens pēc otra uzrodas jauni un neredzēti cilvēki, taču jau pēc mirkļa laboja savas domas - noteikti bija redzēti, bet tikai ne šodien. Pudele garšīgā dzēriena jau sāka iet uz beigām, taču neatraisījās ne mēle, ne kustības. Viņai gan negribējās lidot atkal uz tumšo pagrabu, kur it viss, kas vien bijis - sašķaidīts, taču likās, ka citas iespējas nav, jo nevienam viņu nevajadzēja, kur nu spoka spiedzīgo balsi, kas liekas tikai palielināja visiem galvassāpes.
Nokāpusi no skapja, Keta apmeta skatienu telpai. Ja neskaitīja pāris neredzētu seju (un ne tikai), viņa prātoja, kā gan labāk doties uz pagrabu - cauri sienām, cauri grīdai vai tomēr - pa durvīm. Nespēdama izlemt, Keta apsēdās uz kādas tukšas muciņas, kas acīmredzot bija iztukšota iepriekšējā vakarā. Kā es te vispār nonācu? spiedzīga balss ieskanējās viņas caurspīdīgajā galvā, tomēr atbildi neguva. Iepriekšējās dienas bija izzudušas kā peļķes saulainās dienās. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 13.05.2025 01:20 |