Lielā iedzeršana (PG-15 aptuveni. bet ne augstāk ), [ATD] Opcijas

[Milēdija]

Moldas Pils
Rīts.

Dragomirs atvēra acis. Viņš gulēja sēdus, Kāds gulēja atspiedies viņam pret plecu, bet vel kādi pāris (kaut kas) krāca kaut kur netālu. Visa istaba bija piegrūsta pilna ar tukšām vīna pudelēm. Tik pat tukšām alus mucām un kolbām ar kaut kādiem nezināmiem ķīmiskiem reaģentiem. Ak kungs, kas te vakar notika...? Dragomirs centās atcerēties. - "Tā...es sarīkoju balli...Uzaicināju visus...Atnāca brālis un atvilka sev līdzi kaut kādu iedzērušu slepkavu- mūku...Piedāvāja apmazgāt balli... Viss. beigas. Filma pazūd. Ceru, ka viņš izdarīja visu kā vajag....
.

[Sarkanais Krūštu...]

Prieks, ka vismaz vienu no daudziem nemāca muļķīga depresija. Satriecoši, bet šķiet, ka viens smaidošs un asti luncinošs pozitīvais tēls negatīvā gleznā spēj uzlabot garastāvokli.
Nu.. Var jau, var jau. Belle vilcinājās ņemt pasniegto dziru. Nekā cita laikam jau te nebija, roka lēni pastiepās pēc kausa. Acis mirkli pakavējās pie viņa savainotjām rokām, bet ne par citiem šobrīd viņa uztrauksies. Lai gan - kad vilku meita bija uztraukusies par kādu citu, ja neskaita viņu pašu?.. Šķiet bija pāris reizītes, bet tās jau bija dzisušas no atmiņas pateicoties vienai jautrai padarīšanai - dzeršanai.
Ieņēmusi krietnu malku dziras Anabelle labpatikā pasmaidīja. Un ko mēs, draugi, darīsim vēlāk? It kā starp citu viņa iejautājās. Vērot divu aptrakušu `prinču` cīniņu vērot negribējās, bet līdz tam jau vēl bija laiks atliku likām. Nesēdēs takš' uz vietas un nekūkos. Lai gan - ko var zināt no šiem visiem? Neko.
Vēl viens malks, kauss jau bija iztukšots vairāk par pusi, lai arī labuma no tās dziras nebija nekāda.

[Roviela]

- Labi spēlēju! - bards gandrīz apvainojās, bet tad saulainī uzsmaidīja Daniellai, un uzreiz atkal izskatījās ļoti pievilcīgs, - protams, rozīt daiļo, ka labi spēlēju. Un viens sēžu tāpēc, ka šodien piedzīvoju to, ko nekad savā mūžā.
- Nāc, pasēdi man blakus, es padziedāšu īpaši tev.. vai, nē! iesim uz kādu mierīgāku vietiņu, te, uz palodzes tādai daiļavai, kā tu, pavisam nebūs ērti.
Jalens noleca no palodzes un galanti sniedza Daniellai roku.

[shanty]

Daniella jau bija pieradusi pie tā, ka viņai vienmēr izrādīja uzmanību, bet nu mazliet samulsa. Ātri saņēmusies viņa satvēra Jalena pastiepto roku un noteica -Ja jau Tu tā saki.. Tad iesim!
Nepavisam nebūs tā sliktākā kompānija, meitene nodomāja un sajuta, ka arī galva vairs nedun.
Viņa sapurināja matus un atkal pievērsās Jalenam -Tādu spēlēšanu taču būtu grēks palaist garām.

[Roviela]

Jalens pasmaidīja un mazliet piemiedza ar aci, viegli satverdams meitenes pirktu galiņus. Viņš veikli izlavierēja savu dāmu cauri sapostītajai istabai, tad pa gaiteni līdz apaļajai torņa istabai, no kuras bija izeja uz balkona. Istabā stāvēja vairāki mīksti dīvāniņi un ap torņa sienu vijās mežrozes, kas jauki smaržoja. Kā par brīnumu, vakar te neviens nebija bijis, jo istaba izskatījās nebojāta.
Nosēdinājis Daniellu vienā dīvāniņa galā, Jalens pats apmetās otrā, un, skatīdamies meitenei acīs, sāka spēlēt un dziedāt. No tādas mūzikas, viņš to zināja, reiba galva, un sirds sila.

[Vilku meita]

Mūza tik pasmaidīja Jalenam par atbildi.
Pie velna tos grādu un jaukšanu, Serēne nomurminājusi aizsieda tukšo ruma pudeli un atradusi tukšu kausu, piestreipuļoja pie Estasa. Ai, tās paģiras vien galvu plēš, pat domas neraisās. Kur nu vēl pildīt mūzas darbu.
Viņai pašlaik pinīgi vienalga ko un kā dzert, ka tik kājās nostāties, bet ar iepriekš derto dziru bija krietni par maz, no tā ar secināja, ka naktī smagi dzerts.

[shanty]

Daniella sekoja Jalenam, līdz nonāca kādā istabā, kuras kārtīgums un mierīgā gaisotne pamatīgi kontrastēja ar zāli, kur visi pulcējās. Viņa iekārtojās mīkstajā dīvāniņā un klausījās, kā Jalens spēlē.
Skaisti.. viņa nočukstēja un uz mirkli aizvēra acis. Par spīti koķetētājas dabai meitene priecājās tā vienkārši sēdēt un klausīties barda spēlēšanu. Tāda mūzika nudien spēlē uz jūtām viņa pie sevis nopūtās un izplūda smaidā.

[Roviela]

Manot, ka meitenei patīk viņa spēlēšana, Jalens juta, ka viņam tiešām uzlabojas garastāvoklis, un viņš dziedāja nenoguris vienu dziesmu pēc otras.
Pēc tāda laiciņa bards uzdrošinājās apsēsties mazliet tuvāk. Nepartraucis spēlēt, viņš smaidot ievaicājās:
- Rozīt, vai neesi nogurusi? Varbūt ir kāda dziesma, ko īpaši gribētu dzirdēt? Saki droši!

[rudo lapu vilcēn...]

Anabellai ievaicājoties par tālāko, Estas paraustīja plecus, sejā ļaujot iegulties domīgai izteiksmei. -Nu man pašam šobrīd vēl nav ne jausmas. Varbūt kad lielākais vairums būs beiguši lāpīties kādam radīsies ideja.- suņpuika atkal draudzīgi pasmaidīja.
Atnākot mūzai ar tukšu kausu, Estas īpaši necentās saklausīt lūgumu vai pavēli (ja tāds vispār izskanēja), bet veikli atgriezās pei mucas un pielēja kausu.
-Lūgtum! Varbūtāds malks palīdzēs noskaidroties galvai un ķerties pie saviem pienākumiem.- draudzīgs smaids, aste, kas luncinājās, saskrambātas rokas un spalēsta piedurkne.

[Elony]

"Aizverieties uz llaujiet cilveekam guleet!" atskaneeja dusmiiga un chiikstosha balss virs Jalena un Daniellas galvaam.
ja vinni abi paskatiitos uz augshu, tad pamaniitu milziigu lustru, virs kuras guleeja Bo Bo, ar rokaam uz visaam puseem.
"Uff... par veelu." ievaideejaas orangutans un noveelaas zemee, tiessi pie abu kaajaam.
"Es esmu tik izslaapis..."

[Roviela]

Jalens jutās iztraucēts. Pavisam nedomājot viņš sargājot piesēdās tuvāk meitenei aizsegdams viņu no Bo-Bo ar savu augumu.
- Tur var līdzēt! Ja pasteigsies, tad lielajā istabā Estas pašlaik dala tīri labu miestiņu no mučeles. Gan vēl nebūs visu iztempuši, - viņš laipni atbildēja cerībā orangutānu dabūt prom no šejienes pēc iespējas ātrāk.

[Elony]

"Labi, ļoti labi!" nopriecājās spalvainais radījums.
Bu Bu savās čībiņās ātri tipināja uz lielo zāli. Galva mazliet reiba, bet tas bija nieks salīdzinot ar sāpēm un slāpēm.
Nomācis zālē, orangutans nepievērsa uzmanību citiem, bet sāka meklēt dzeramo.

[shanty]

Kad no griestiem tieši pie viņu kājām novēlās kaut kas liels un spalvains, Daniella satrūkās. Ieraudzījusi, ka tas ir tikai bēdīga paskata orangutāns, viņa iesmējās- varēja redzēt, ka tam vakardienas lielā iedzeršana nav gājusi garām. Kad spalvainais pārsteigums jau tipināja prom no istabas, cerībā, ka dabūs ko dzeramu, meitene pamanīja, ka abi ar Jalenu jau sēž viens otram blakus un viņa satrūkdamās ir satvērusi Jalena roku.
Kas tik nenokrīt no debesīm.. viņa iesmējās un gaiši pasmaidīja, tā, kur mēs palikām?

[Roviela]

- Pie šī, roze mana! - Jalens maigi apskāva meiteni, viegli atgāza pret dīvāniņa atzveltni un sirsnīgi noskūpstīja, klusi čukstēdams ausī "cik Tu esi skaista!". Nevienas rupjas kustības. Viena viņa roka, atstādama ķermenī saldas tirpas, noslīdēja meitenei pār muguru un sānu.

(OOC - ja būs turpinājums, tad tas pa PZ taps sarunāts, vai ne? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[mr Bl@ck]

Bards bija noziedejis ( ar jaunu meiteni piesāna) Ketlīna bija kaut kur istabā, viņu ar acīm Oromisam bija grūti meklēt. Rokā viņam vēl bija līdz trešdaļai pilna brendija pudele, mutē skaisti grebta pīpe, bet ne kripatas tabakas, vai šķiltavu. Izskatās arī tās viņš dzērumā būs paspēlējis kādam.
Tad pa durvīm iegāzās kaut kas spalvains un oranžs un kaut jur redzēts, iespējams tas pats kam viņš bija paspēlējis tabaku un šķiltavas.
Ei, Bob vai kā tevi tur... Orormiss uzsauca orangutanam Pie tevis gadījumā nav mans tabakas maks un šķiltavas?

[Malduguns]

Ketlīna bija jau izdzērusi divus kausus miestiņa un tagad nolēma padalīties. Nostājusies kājās viņa mazliet grīļīgā, tomēr pārliecinošā solī devās pie Oromisa.
-Nevēlies?-viņa vaicāja, uzlūkojusi elfu un pastiepusi uz viņa pusi kausu.

[Elony]

Bo Bo atraavaas no saviem alkahola mekleejumiem un uzmeta skatu baalajam elfam.
"Nee, laikam to visu buussu atstaajis citaas biksees."
Orangutans atteica un papliksskkinaaja pa savu spalvaino dibenu. ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) )
"Paklau, kas tev ir tajaa pudelee?" orangutans zzeeli vaicaaja. "Es ssajaa haosaa nespeeju atrast ne piliites ssnnabja, kas jau nebuutu vismaz triis reizes izvemts vai izccuraats."

Šo rakstu rediģēja elesarels: 21.08.2007 12:05

[shanty]

Daniella atjēdzās, ka ir iespiedusies dīvāna stūrī kopā ar Jalenu, kurš skūpstījās tikpat labi, cik spēlēja. -Tā jau nemanot var iekrist taisni sirdī.. viņa nodomāja, kad sajuta maigo roku uz sāna. Pēkšņi viņa sajutās kaut kā pavisam nepareizi. Koķetēšana ar parastiem puišiem bija viens, bet viņā bija kaut kas pavisam neparasts. Meitene atrāvās no Jalena, bet vēlreiz ieskatījusies viņam acīs nodomāja- lai nu paliek, mirklis ir jāizbauda.. un atkal apkrita Jalenam ap kaklu.

Šo rakstu rediģēja shanty: 21.08.2007 12:07

[mr Bl@ck]

Gudra elfu paruna vēsta, ka grādus nedrīkst samazināt, bet var jau pamēģināt, varbūt migla atgriezīsies un es neatcerēšos. Oromiss sacija paņemdams no Ketlīnas kausu. Miestiņš bija labs, bet iekšā ieleits tas izveidoja nepareizu reakciju ar brendiju un to kas vēl bija palicis no vakardienas.
Trieciens smadzenēm bija labs, Oromisa locekļi likās ietinamies vatē, bija labi ļoti labi. Paldies. viņš spēja tikai izsacīt pirms atdeva kausiņu Ketlīnai, tagad šķita visas viņa domas sāk griezties kaleidoskopā. Pīpie vēl joprojām zobos, bet tabakas nebija, bet smēķēt gribējās. UN Ketlīna vēl bija turpat blakus.

[Roviela]

Jalens, turpinot čukstēt meitenei ausī maigus vārdus, sāka rīkoties kaislīgāk. Viņš patiešām ir prasmīgs, un Daniella skaista. Ja nekas neiztraucē, tad bards neko nesteidzina - kur jāskrien? - un pacenšas dot meitenei pēc iespējas vairāk baudas.

(OOC - sīkāk nebūs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Mīlēties ar Jalenu kopumā nav pasākums, kuru var ātri aizmirst, viņš šo māku ir pamatīgi izkopis.)

[Malduguns]

Ketlīna pasmaidīja un saņēma atpakaļ kausiņu, bet projām negāja. Viņa apsēdās turpat, uz blakus krēsla paroceņa un domīgi lūkojās uz pārējiem viesiem.
-Kā jūties?-viņa visbeidzot pievērsās elfam.