Spoku ciems, [C] [BP] [PZP Opcijas

[Džezā tikai Meit...]

Daniels skrēja cauri mežam. Bija pagājušas trīs dienas kopš tā vakara. Viņš bija skrējis dienu un nakti, ik pa laiciņam atpūšoties uz kāda nokrituša zara. Dens paklupa pār kādu sakni un gandrīz uzkrita zaram, kas vertikāli gāja laukā no zemes. Viņš atviegloti nopūtās un turpināja skriet. Galvā atskanēja Saīdas balss. Pirmā upurēšana būs pēc nedēļas... Ak, Dievs. Un ja tie būs kāds no maniem vecākiem... Dens apstājās, padzēra ūdeni no kāda strautiņa un paņēma no kabatas cepumu. Bija grūti kaut ko norīt, tāpēc Dens ielika cepumu atpakaļ kabatā un turpināja skriet. Drīz viņš jau sadzirdēja mašīnas, braucam garām pa tikko atjaunoto lielceļu. Beidzot! Tūlīt, tūlīt jau būšu klāt. Bet tieši tad, kad līdz ceļam bija palikuši pārdesmit metri, viņš pēkšņi sadzirdēja krakšķi un nākamajā mirklī, caur kāju izgāja asas sāpes. Viņš sabruka uz mīkstā sūnu paklāja un paskatījās, kas noticis. Kāju bija caurdūris šķēps. Kāds mednieks droši vien izlicis lamatas meža cūkām. Viņš izrāva to no kājas un neskatoties atpakaļ, mēģināja tikt līdz ceļam. Vēl mazliet. Bija palikuši tikai trīs metri...

Ciemā:
Saīda stāvēja mājā uz balkona un noraudzījās uz spokiem. Tie paklausīgi nesāja baļķus un lika vienu pie/uz otra. Drīz altāris būs gatavs. Viņa nodomāja un paskatījās tālāk. Kāds spoku pāris kaut ko apsprieda. Viņi neizskatījās tik uztraukti kā pārējie un labprātīgi nodevās darbam. Es viņus paturēšu acīs... Saīda nogāja lejā un pie viņas pielidoja kāda satraukta spoku meitene. Pusdienas ir gatavas. Vai jūs vēl ko vēlēsieties? Nē. Tas būs viss. Vari atgriezties pie darba. Meitene pagriezās un aizlidoja pie kāda zēna. Viņi sāka klusi sačukstēties un laiku pa laikam mazliet paskatījās uz Saīdu. Tas jau sāk kļūt kaitinoši. Kad viss būs gatavs, es sākšu ar viņiem abiem. Viņa apsēdās pie galda un sāka pusdienot. Kāpēc mani nepamet sajūta, ka kaut kas nav kārtībā? Visi taču ir šeit. Neviens nevar iztraucēt manus plānus. Viņa paskatījās uz visiem spokiem. Nekas. Tās droši vien ir manas iedomas. Viņa sapurināja matus un turpināja ēst, bet šī sajūta viņu nepameta un dziļi sirdī vajāja.

Tātad, jūs pagaidām rakstāt kā satiekaties un izbraucat. Tad jums pievienosies Eleonora... Sākam! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Elony]

Daniels uzgrieza mūziku vēl skaļāk un ik pa brīdim vilka meldiņu līdzi. Viņa balss nebija diezcil muzikāla, bet puisis to nezināja un zināt nevēlējas. Patiesībā tas nemaz nebija tik slikti, šis pārgājiens. Vismaz pagaidām, kamēr bija mašīnas. Pēc tam nāksies kāpst kalnos. Pret sporta treniņu Danielam nebija iebildumu, bet tomēr viņš bija pilsētnieku dzīvs tips. Taču noteikti ne pakalpo-omītie tips, tādēļ viņs bija šeit.
Sajutis izsalkumu, Daniels atvēra savu somu un sāka grauzt čipsus. Kāpēc pārējie tik ilgi čammājās?
Daniels uzpīpināja, lai pamudinātu pārējos pasteigties.

[Lianjuks]

Elija mirkli klausījās dabas skaņās pilnīgi ignorēdama Daniela mūziku jo īpaši viņa balsi. Pēc kāda laika viņa sāka rakāties pa Gintera tirkīzzilajiem matiem, izvilkusi no tiem visai palielu zirnekli meitene ieminējās. - Vai nav mīļš?- bet nākamā mirklī atskanēja Daniela mašīnas pīpināšana. - Nervu kamols.- Elija palaida zirnekli zālē un aizčāpoja uz mašīnu.

[Malduguns]

Ginters mazliet aizdomīgi paraudzījās uz Eliju, kad meitene iegrābās viņa matu ērkulī, bet tas pasmaidīja, jo viņa bija izvilkusi no puiša matiem zirneklīti, mazu, piemīgīgu zirneklīti, kurš rāpoja pa meitenes plaukstu.
-Ir gan mīļš. Es gribēju mājās putnuzirnekli, bet mammai bija smagi iebildumi. Tāpēc man jāiztiek ar zivtiņām un tamlīdzīgām muļķībām. Bet viņas arī ir jaukas, lai gan tie radījumi, kuri pilnībā nedzīvo ūdenī man patīk labāk,-Ginters vēl joprojām lūkojās uz zirneklīti Elijas plaukstā un tad noraudzījās kā meitene to nolaiž zālītē.-Gan jau arī Daniels mazliet atslābināsies. Pārgājieni, vismaz man, ir bijusi tāda kā attīrīšanās kūre. Psiholoģiskās attīrīšanās. Turklāt ja ir laba kompānija, tad jau ir pavisam jauki.

[Lianjuks]

- Man īpaši nepatīk dzīvnieki, kas dzīvo tikai ūdenī. Viņi to vien dara kā peld. Man reiz bija čūska, bet manai mammai viņa īpaši nepatika. Neesmu droša par to kur viņa tagad atrodas. - Elija atvēra mašīnas durvis. - Varbūt braucam? Eleonoru ar varētu pie reizes savākt. Man nez kādēļ liekas, ka viņa negribētu braukt kopā ar Danielu. - meitene uzmeta šaubīgu skatu Danielam un viņa mašīnai.

[Malduguns]

OOC: mēs gan, manuprāt, nezinām, ka Eleonora tur ir, bet nu labi.

-Jā, braucam. Pietiek te nīkt. Es ātrāk gribu mežā! Sajust sūnu pieskārienu basām kājām,-Ginters novilka, tad pietrausās kājās un iesēdās pasažieru krēslā.

[Lianjuks]

Elija iedarbināja mašīnu un izmanīgi izgriezās uz ceļa. - Uz kuru pusi mums jābrauc? - Elija uzmeta stingu skatienu Daniela mašīnai. - Bez tam es tā arī nesapratu uz kurieni mēs braucam.- Elija kaut ko pārdomāja un apstājās ceļmalā. Galu galā jāpagaida arī pārējie. Sagidījusi tos viņa atkal sāka braukt.


(OCC: Elija jau nezin kur viņa ir un kas noticis. Viņa domāja par viņas savākšanu pēc iecerētā, kā būtu bijis, ja Eleonora nebūtu iekļusi nelielā starpgadījumā. Es laikam kaut ko jaucu.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) )

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.08.2007 10:15

[Malduguns]

-Vien taisni uz priekšu pretī kalniem. Nekā sarežģīta,-Ginters iekārtojās krēslā ērtāk un lūkojās ārā pa logu. Apkārtne bija vilinoša un puisis tā vien alka izbaudīt visu, ko sniedz daba.

OOC: Mēs nemaz nezinām neko par Eleonoru. Viņa ir kaut kur redzēta, bet nav īsti pazīstama. Mēs viņu satiksim nejauši. Bet tas tā, cik es sapratu.

[Elony]

Danielu pārsteidza tas, ka Elija sāka braukt bez pasažieriem, taču tad viņa apstājās un ļāva iekāpt līdzbraucējiem. Tagad, kad visi ceļotāji bija iesēdušies abās mašīnās, brauciens sākās. Neko pārāk nedomādams un klausīdamies 50 decibelu skaļājā mūzikā, Daniels sekoja otrajai mašīnai.
Čipsi bija beigušies un viņš preicājās, ka pirms tam vēl ir paredzēts iegriezties kādā ciematā, kur varēs nopirkt vēl ēdamo. danielam visu laiku likās, ka Ginters ir pārāk noskaņots brīvdabas dzīvei. Nedot dievs, viņš ierosinās pārtikt no tā, ko viņi paši dabūs mežā un kalnos!

[Malduguns]

Giters kaut ko klusi dungoja un ik pa brīdim pateica Elijai, kur nogriezties. Viņš mīlēja šos kalnus, šo vidi un šo brīvības sajūtu. Viņš bija uzaudzis laukos pie vecmāmiņas un mīlēja plašumus, mežus un noslēpumus, kurus tie slēpa.
-Uz cik ilgu laiku tu taisījies palikt?-puisis pievērsās šoferītei.

[Lianjuks]

- Nav, ne jausmas.. Tikai šorīt izdomāju kaut kur braukt. Savā ziņā man vienalga cik ilgi palieku. - veikusi negaidītu apdzīšanas manevru Elija tuvojās kādai pieturai. - Galvenais izrauties no pilsētas. Vai kalni nav burvīgi?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 14.08.2007 08:45

[Malduguns]

-Stop! STOP! Man šķiet, ka es to meiteni kaut kur esmu redzējis!-Ginters uzsauca, kad Elija bija tikko kā pabraukusi garām pieturai.

[Lianjuks]

- Kā vēlies tā būs. - Elija strauji apmeta stūri otrādi, iebrauca pretējā joslā, izvairījās no pāris mašīnām. Apgriezās un visbeidzot apstājās pieturā kādus piecus centimetrus no priekšā stāvošās mašīnas. - Arī man viņa liekas redzēta. Jauks ritenis, bet nedaudz apskādēts. Tas čomiņš nav bišķīt iereibis?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 14.08.2007 08:51

[Malduguns]

-Iskatās gan,-Ginters īsi sacīja un izkāpa no mašīnas.
-Sveika, nevajag palīdzēt?-puisis plati uzsmaidīja Eleonorai un pavilka meiteni nostāk no iereibušā vīrieša.

[Lianjuks]

Gandrīz burtiski izripojusi no mašīnas Elija nokrita uz ceļa. Noskurinājusies piecēlās un aizrikšoja pie Eleonoras un Gintera. Mirkli kaut ko domājusi meitene noliecās pie riteņa. - Ar tādu vairs nepabraukt.

[Roviela]

(OOC - novilka Eleonoru nost no soliņa? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Viņa sēž, ar vienu roku iekrampējusies ritenī.)

Eleonora visai priecīgi paskatījās uz puisi, kura košie mati paši atgādināja viņa vārdu, un uzsmaidīja, nemanāmi no iereibušā Ginteram piemiedzot ar aci - sak, nestrīdies par to, ko runāju!
- Sveiks, Ginter! Re! Jūs jau klāt, bet es to nekādi nespēju iestāstīt šim pilsonim.

- O! Sveika! Tu pie stūres? Uzreiz var redzēt! Cik stabus pa ceļam tad apgāzāt, ko? - Eleonora paķircināja Eliju, - jā uzreiz jau nepabrauksi, bet domāju, ka vēl ir izlabojams.

Viņa piecēlās un pastūma velosipēdu uz mašīnas pusi, no kuras bija izkāрis glābējs.
- Paskat! Es ceru, šai kravas kastē mans nabaga veļuks ietilps? Iecelsi, ko, lūdzu?
Meitene uzsmaidīja Ginteram, nemaz vairs neskatīdamās uz iereibušo.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.08.2007 09:13

[Lianjuks]

Elija pasteidzās kā zīdainis. - Es iecelšu! - Izrāvusi velosipēdu no Eleonoras rokām meitene devās taisnā ceļā pie mašīnas. Ielikusi divriteni kravas kastē viņa pasmaidīja. - Tu jau laikam negribēsi braukt ar Danielu? - meitene norādija uz netālu braucošo mašīnu. Jau tagad bija nedaudz dzirdama mūzika ko klausījās Daniels.

[Roviela]

- Paldies! - meitene pateicās par palīdzību, - es tevi varu nomainīt pie stūres, ja gribi! Man tiesības ir līdzi.
Par priekšlikumu braukt ar Danielu Eleonora nopurinājās un filozofiski noteica:
- Brrr! Nē! Ja esi mežā, tad jāklausās mežs, nevis jāpaņem sev līdzi vietējā diskotēka. Un mans veļuks te būs man tuvāk.
Skaidri bija jūtams, ka velosipēds ir manta, no kuras Eleonora šķirtos nelabrātāk kā no pēdējā krekla.

(OOC - vai GM mums nebija kaut kur te paredzējis tikšanos ar puisi no spoku ciema?)

[Elony]

(OCC: cik sapratu, skaitās, ka visi pazīst Eleonoru

Danielam likās, ka meitene, ko viņš pamanīja pieturā, bija redzēta, taču tā kā Ginters un Elija neapstājās, viņš nolēma, ka maldās. Taču tad Eleijas mašīna strauji iebrauca pretējā joslā, gandrīz izraisot Daniela sadursmi ar prētī braucošu mašīnu.
"Dullā ralliste!" viņš iesaucās domājot par Eliju un nobrauca no ceļa. Tad viņš atkal uzbruaca uz ceļa un sekoja Elijas automašīnai.
Izrādās, svešā meitene bija Eleonora ar velosipēdu. Ginters un elija jau taisījās viņu uzņemt savā mašīnā. Pašam Danielam radīja bažas persona Eleionorai līdzās. Tam tipiņam bija savs auto, bet viņš likās vai nu piedēries vai sanarkojies.
Daniels izkāpa no mašīnas, bet tuvāk negāja.
"Čau, Eleonora, gāda jauka sagadīšans, ka mēs tevi satiekam šeit." viņš uzsauca meitenei.
"Vai nevajag palīdzību sakarā ar šo?" Daniels ievaicājās, uzmetot skatu svešajam šoferim, kas pagaidām likās apmulsis un klusēja.

[Roviela]

- Kam sagadīšanās, kam ne! - Eleonora pa gabalu pamāja puisim, kas tikko bija viņu uzrunājis, - sveiks, Daniel!
- Ko jūs te gribat palīdzēt un sakarā ar ko? - meitene īsti nesaprata, tad apjēdza un paskatījās uz gaišzilā Audi īpašnieku.

- Nē, paldies! Viņš jau tikai mani piedāvāja aizvest līdz pilsētai, diemžēl, bez riteņa, - Eleonora tīši "naivi" skaidroja, itin kā nebūtu sapratusi viena otra nolūkus. Viņa nedomāja, ka iereibušais ir tik ļoti iereibis, lai mēģinātu ar varu stumt iekšā mašīnā meiteni uz tik apdzīvotas šosejas, tā no viena, vieglāka, pārkāpumu panta automātiski nokļūstot citā.

(OOC - iereibušajam ir jābūt galīgā pālī, lai neapjēgtu, ka nekas te nesanāks un ka nupat ir īstais laiks notīties. Es domāju, ka viņš tā arī dara (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Lianjuks]

Piegājusi pie iereibušā vīra Elija iedeva viņam savu roku un teica. -Mēs tiksim galā, dodieties mājās un izguļaties. Par braukšanu dzērumā draud sods. Uzredzīti. - Elija viegli iegrūda pālī esošo vīru viņa mašīnā un smaidot palūkojās uz Eleonoru. - Ejam pastaigāties pa mežu. Lai viņi paši tiek galā. Nav nekā jaukāka kā pastaiga pa mežu ar basām kājām. - Paskatījusies uz savām kājām meitene ierikšoja mežā. - Nāksi līdz?