Last Hope, [C],[PZP],[BP]... Opcijas

[Zōzā zač zač]

Bija jau ap pusdien laiku un jau kā neracionāli šai dienai arā bija apmācies un nebija miņas no lietus. Pūta spēcīgs vējš un ar gaisa transportu ārā bija visai bīstami lidot, bet tomērt viena lidmašīna lidoja. Tā pieredzēja daudzas gaisa bedres, bet par laimi neko vairāk.
Nolaižoties uz zemes tā piebrauca pie liela bunkura, kurš atradās klintī. No ārpuses, tas izstījās pēc kādas mazas mājiņas, bet tā bija ieeja uz klintī esošo Bāzi.
Pa vienam vien izkāpa visi kareivji, kas pieteicās šaj misijā un viņu pavadīja bars bruņojušos zaldātu, kuriem bruņas sedzavisu ķermeni un viņu ķermeni padarīja par milzīgu.

Kad visi ienāca iekšā bāzē viņus uzreiz nogādāja uz vienu lielu telpu, kurā viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules. Kad visi bija saģērbušies un pārbaudīti, viņus aicināja iet tālāk uz galveno telpu, kurā bija visādi aprīkojumu sākot no nažiem beidzot ar smagāko artilēriju. Kā arī bija visādi tehnaloģijas brīnumi.
Pašā telpas vidū bija vairāki krēsli kuros aicināja sēdēt viens no zaldātiem, kas darbojās ap tehniku.
Un uz sienas, kas bija tieši pretī krēsliem bija milzīgs ekrāns, kurā rādija milzīgu šīs organizācijas logo.
Logo- 2 milzīgi ērgļi, kuri ir viens otram blakus.
Apkārt šivirēja daudz zaldātu, kuri kaut ko darīja, gan laboja, gan patrulēja.

Bet šiem jauniņajiem, kuri bija tiko ieradušies bija cits darbs, viņiem bij jāapsēžas krēslos un jāgaida , kad ieradīsies ģenerālis, kurš izskaidros misijas noteikumus un mērķus. Un kā par brīnumu neviens nezināja, ka ģenerālis ir sieviete, tieši jauniņie.