Stacija Irae:Bēgšana, [c][pzp] Opcijas

[Nimue]

Uzspiestais ritms bija apnicīgs un nogurdinošs.
Pamosties kā pēc pavēles. Dažas stundas nomoda - un atkal zaļganā gāze iegremdēja bezsapņu nemaņā uz nezināmu laika sprīdi, kas beidzās ar nākamo spilgto gaismu, nākamo īso nomodu.
Reizēm pamostoties apziņā vēl kavējās, kas līdzīgs sapnim - vai drīzāk murgam, kura skaidrus veidolus nekādi atcerēties neizdodas, paliek vien riebīga garša uz mēles pamatnes un dīvaina pārliecība par savu nenomazgājumo netīrumu, kā atmiņas par kādu briesmīgu lietu, ko izdarīji, par ko būtu jājūtas vainīgam - bet nespējot atcerēties, kas tieši tas bijis. Ieslodzīti būrī. Jau ilgi. Bez nojausmas par to, cik ilgi vēl, un kāpēc.

Vai nebija mēģināts izbēgt? Protams, bija. Viens otrs no būrī sēdošajiem izrādījās bija tīri atjautīgs pat ar šādām, muļķīgām un no pasaules atpalikušām mehāniskajām atslēgām- bet, cik nu bēgšanas mēģinājuma bija bijuši, zaļganā gāze tos vienmēr aprāva vēl pirms izdevās tikt līdz lielās telpas vidum. Un pēc tam - atkal pamošanās. Atkal tajā pašā būrī.

Cilvēku skaits būrī mainījās - reizēm pamostoties kāds trūka, lai atkal parādītos nākamajā nomoda reizē. Reizēm kāds pazuda un neatgriezās. Garlaicību ar sarunām velkot jau diezgan drīz noskaidrojās, ka šis tas liktenī visiem bijis kopīgs - Kuģis, kas gribēja nolaisties uz Irae. Sprādziens. Un būris, kurā nav nevienas iepriekš pazīstamas sejas. Atšķīrās tikai viens stāsts - vīrietim, kas mēdza sēdēt nostāk no citiem, kura acīs bija manāms pārsteidzošs vērīgums un izpratne par apkārtni. Krats Faels Izjautāts viņš bija teicis, ka nākot no Dantūinas. Ka esot piedalījies Illas direktorāta organizētā meklēšanas un glābšanas misijā šiet, stacijā Irae. Ko tieši vajadzējis glābt, viņš pagaidām stāstījis nebija. Violetā tvileka, kas reizēm bija manāma snaužam pie griestiem piekarinātajā būrī, arī esotpiedalījusies tajā pašā misijā... Nekur tālu viņi tikuši neesot, uzstādījuši raidītāju, ar kura palīdzību apmēram katru divdesmito stundu iespējams sazināties ar Illu, atminējuši slūžu durvju atvēršanas mehānismu, tikuši galā ar pāris droīdiem... un tas arī viss. Tālāk arī Krata atmiņas bija tikai par tādu pašu zaļganu gāzi - un šo te sasodīto būri.

Badu neviens nejuta, lai gan paēduši nejutās un ēšanu atcerējās vēl jo mazāk. Par spīti pavadītajam laikam (un cik ilgs tas maz bija?) visi bija salīdzinoši tīri. Bet noguruši... tik ļoti noguruši. Jo īpaši Alea, kurai visi muskuļi smeldza kā pēc nopietnas pārtrenēšanās un, nez kādēļ, vienīgajai no klātesošajiem pamostoties uz roku un kāju locītavām vienmēr atradās smagas, saķēdētas aproces. Nākamais vārgākais bija Krats, kas, vismaz pamostoties, reizēm tik tikko spēja noturēties kājās. Pārējie jutās līdzīgi - tikai krietni mazākā mērā.

***

Kaut kas šajā pamošanās reizē bija ne tā, kā parasti - pirmkārt jau skaļā sirēna, kas, šķiet, par savu uzdevumu uzskatīja kurluma radīšanu tuvāko desmitjūdžu apkaimē.
Arī gaisma lielajā telpā nebija ieslēgta - spīdēja tikai no atvērtām durvīm pretējā sienā. Durvju ailā bija manāms dīvains, nekustīgs stāvs, ieskatoties - tas tiešām izskatījās impērijas parauga baltajās servobruņās ietērpts - vismaz pēc formas, krāsu saskatīt nevarēja.

Un vēl telpas stūrī (cik nu stūris var būt apaļai telpai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), ceļus zem sevis pavilcis sēdēja mazs bērns gaišiem matiņiem, baltā krekliņā - vēl tajā vecumā, kad tā īsti uzminēt puisītis vai meitenīte ir pagrūti. Jo īpaši krēslā.

Šķita, viņu ne krēsla, ne sirēna īpaši neuztrauca. Tik sēdēja, smaidīja skatoties uz ieslodzīto lēnīgo pamošanos.
Un tad - pēkšņi paripināja sarkanu gumijas bumbu restu virzienā. Tā izripoja cauri restēm un atsitās pret kāda kāju. Maza bumbiņa, tējas krūzītē ietilpināma. Bērni ar tādām spēlējas. Šis bērns smaidīja un skatījās, ko būrī esošie ar bumbu darīs tālāk.


Apstākļi:
Dzirdi:
Sirēnai līdzīgu, gandrīz sāpošu gaudošanu.

Redzi:
Liela apaļa telpa, apmēram 10-15 m rādiusā. Kupolveida griesti, vidū augstums - apmēram trešais stāvs (cik tas iznāk.. 6-7m,?), malās - apmēram 3m. Pie griestiem telpas vidū karājas apaļš, pusotra metra rādiusa, divi metri augsts būris, pēc formas - kā putnu būris. Tajā reizēm guļ violeta tvileka. Šobrīd arī viņa tur ir, cieši aizmigusi. Viņai apkārt manāmas kaut kādas drēbes, kaut kas, kas varbūt pēc somas izskatās - bet tas ir augstu.
Pie telpas sienas - apmēram parastas istabas izmēra restots nožogojums, līdz pat kupolveidīgajiem griestiem. Restēs ir durvis, kas patiesībā ir pavisam banāli pat ne tik daudz aizslēgtas, kā aizspraustas ar mazliet viltīgu sprūdu. Tu atrodies kā reiz tajā nožogojumā - nu, būrī. Tev mugurā ir oranžs, ne pārāk jauns, ne gluži vesels pilota kombinezons, tāds pats ir arī pārējiem astoņiem tur šobrīd sēdošajiem. Aleai ir smagas, saķēdētas aproces uz rokām un kājām. Citādi nekādu mantu nevienam nav.

Kupolveida telpā, pretī būrim ir trīs durvis. Divas aizvērtas - metāliskas, divviru, bīdāmās, vadības pultis nav redzamas. rešās - pilnībā atvērtas, pa tām spīd gaisma.

Jūti:
Nogurumu, bet pat mazliet mazāku, kā citrreiz pamostoties.
Grīda un sienas - pelēks, raupjš materiāls. Kad bija gaišs, varēja redzēt, ka uz grīdas ir koncentrisks raksts, bet tagad kā tāda saskatīšanai nepietiek apgaisojuma. Būra grīda ir salīdzinoši silta, sienas un grīda ārpus būra - vēsāka. Restes pēc taustes tāpat kā pēc izskata - metāla. Tievāku roku starp tām izbāt var.

Telpas temperatūra normāla. Nekādi specifiski aromāti gaisā nav jūtami, bet ja ļoti paostās - ir viegls, patīkams, puķu un zaļo augu aromāts.. Violetās, iekārtājā būrī guļošās tvilekas smaržas droši vien. Nu un tas, kā nu smaržo pārējie būrī sēdošie.
Ja ir vēl kādi jautājumi par telpu/izkārtojumu - prasiet.


Šo rakstu rediģēja Nimue: 13.02.2007 11:04

[Ausminta]

Labi. Tātad...
- Hei, varoni, tu pats gadījumā neej greizi? Durvis uz āru ir šeit, - Kerra atlaida vaļā tējkannu, ko jau bija iecerējusi paķert līdz, cik nu iespejams paķert ko tik neparocīgu. - Vai. Jums. Nešķiet, ka šis pieliekamais skapis varētu būt viena no pirmajām dislokācijām, kur mūs meklēs?? - viņa nošņāca
No otras puses, varbūt pirmo vētru varēja pārlaist arī šeit. Ja bija, kur.
- Jau ar demolēšanu...? -
Ieraugot krēslā sēdošo, Kerra aprāvās. Dunci plaukstā sažņaudza. Atkal gar sāniem nolaida.
Tad, neko neteikusi, pagriezās un atrāva vaļā durvis pa labi.

[kraist]

Gan jau paspēsim vispirms šeit ir viss jāizpēta. Ja nu kaut ko noderīgu atrodam. Fels tikmēr pārģērbjas atpakaļ uz vecajām drēbēm.

[Nimue]

Ļoti atvainojos.

Krēslā sēdošais klusi īdēja. Ieskatoties varēja manīt asinis uz viņa rokām.


Atverot durvis pa labi Kerras degunā iesitās tas aromāts, ko iztvano daudzas nourušas miesas, kas ilgstoši nevēdinātā telpā uzturas. Un ur jau arī, pa caur durvīm spīdošo blāvo gaismu varēja redzēt - tāpat uz grīdas, daži desmiti ķermeņu gulēja. Kāds gulēja mierīgāk, kāda miegu iztraucēs asāka durvju aizciršana.

[Ausminta]

Tie arī?
Pirmajā brīdī Kerra atsprāga pussoli atpakaļ. Tad, ātri apdomājusi, tomēr piesardzīgi pakāpās dziļāk. Tik, cik pietiekams ieraudzīšanai, vai bez guļošajiem telpā vēl kaut kas atrodas. Hm, neviena sarga?

[kraist]

Fels uzlika tikko paņemto masku galvā rokā turēja dunci un devās iekšā apstīties kas tad tur īsti ir vai vēl kāds dzīvs palicis!

[Roviela]

Paskatījusies uz savādo krēslā sēdošo, Alea parausīja plecus. Viņa nav mediķis, un nekādi nevar pateikt, kas šim vainas. Ā! Kerra pēta vienas durvis. Labi. Viņa "stūrēja" uz otrām, lai noskaidrotu, kas ir aiz tām.

[Piligrims]

Iespēja padzerties nedeva mieru un BimBo izšķīrās riskēt. Viņš paņēma divas krūzes un joza uz upi pēc ūdens.

[Nimue]

Otras durvis bija aizslēgtas.

Pirmajā telpā neviens sargs nebija manāms. Tikai cilvēki... nu, vismaz cilvēkveidīgie, kas tur gulēja. Iesi tuvāk, pamodīsies.


Garais kaut ko rakstīja uz datapada. Par to, ka krēslā sēdošais esot akls un kurls, un tad turpināja saspringti bakstīt un pētīt datapadus, mēģinot kādu labumu iegūt.

Binks izdzirdēja plunkšķi, un paspēja samanīt, ka to radījis pirms tam manītais dīvainais zvērs. Ūdens līmenis tērcītē tagad bija augstāks - zvērelis tajā bija ielecis un veikli aizpeldējis prom. Kannās pasmeltais ūdens lēnītiņām pakšķēja caur filtriem.

Ne zienu, ne lapu vairs nebija nevienam kokam saredzamā attālumā. Arī augļi vairumam bija nobiruši. Debess pamale virs klintīm sārtojās. Pie tam - visapkārt, debespuses te noteikt nekādi nevarēja.

[Piligrims]

Padzēries izfiltrēto ūdeni un piepildījis abas krūzes, BimBo rikšoja atpakaļ pie biedriem. Rādas, ka briest zieps. Kokiem ir nokrituš vis, kas tur bij virsū. Tas briesmonc, kam manējs uzkāp, ar aizlaidās pa up uz lej. Var būt ir prātīg šamam sekot? Pamalē mans redzēj blāzm, būs ellīg karsts šite drīz. Te i kaukas dzerams, teica BimBo un piedāvāja biedriem ūdeni.

[Roviela]

Alea nolēma, ka sliktāk jau nebūs, un kārtīgi padzērās BimBo piedāvāto ūdeni.
- Manis pēc - ejam!

[kraist]

Paspēris pāris soļus tuvāk guļošajiem Fels pārdomāja un devās ārā. Novilcis masku padzērās un devās uz izeju.

[Nimue]

Ūdens garšoja normāli.

Bet no skaļās Bimbo rīkošanās gulētāji pēkšņi satrūkās. Rūpīgi slēpdamies zem segām, tās pat pār galvām pārvilkuši, viņi steigšus sarāpoja pa telpas malām un nu tupēja tur tādi, saspringuši kunkuļi, tik pašiem drosmīgākajiem uzdrīkstoties pa segas apakšu palūrēt. Viņi nesarunājās, tikai klusi īdēja, kā nobijušies.


Ārpusē nakts dzestrums bija pazudis un debesis krāsojās aiz vien sārtākas un gaišākas. Zvaigznes vairs bija redzamas vien debesjoma vidū.
Arī ūdens tērcītē šķita vairāk.. pie tam, un tad ar skaļu metālisku krakšķi arī tā gultne kļuva dziļāka un platāka, sasniedzot, šķiet, pāris metrus abos virzienos.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 03.05.2007 06:17

[dark_one]

P'gnirts domiigi paskatiijaas uz sasisto ekraanu telpas otraa pusee. Briidi ieklausiijies notiekoshajaa, vinjs satinaas vienaa no neertajiem kombinezoniem un devaas aaraa. No Binksa piedaavaataa uudens vinjsh atteicaas.

[Roviela]

Paskatījusies, kā daži velk kombinezonus, Alea mazdrusciņ padomāja, un arī ielīda vienā. Ej nu un sazini, varbūt jālec tajā tērcē, upē, vai kas tas par ķēmu tur ir, un, vispār, viņai tie izskatījās pēc bioloģiskās vai ķīmiskās aizsardzības kombinezoniem. Vārdu sakot - iespējams - noderēs. Pret līķudeni.
Viņa piegāja pie pēkšņi papletušās "upes" un palūrēja, vai nevar ko saskatīt - kur tā tek vai kur sākās. Varbūt tiešām jāseko tam zvēram un jātiek ārā brienot pa ūdeni? Akrobāte bija nobriedusi tieši tā arī darīt, ja vien izskatās, ka tā var.

[Ausminta]

Kerra ar skatienu nomērīja ē... klātesošos (kā arī to, vai kādas durvis bez tām, pa kuram ienākts, nav telpā atrodamas). Galīgi lupatmaisi. Kas, nez ar šamiem darīts.
- Nu, kas ir, ko raustās? Kāds te runāt māk? -
Biedru telpas pamešanu viņa bija pamanījusies palaist garām.

[Mattiass]

Pametis skatienu pāri datapada malai un novērtējis situāciju, "garais", citiem vārdiem, Daniels, piecēlās, kaut ko vēl ierakstīja datapadā, un arī pienāca. Pagaršojis un novērtējis, ka citu ūdeni diez vai dabūs tuvākajā laikā, arī viņš padzērās. Pēc tam apvilkās neērto kombinezonu un devās pie Kerras, parādīt uzrakstīto.
Tas tur no tās telpas ir kurls un akls.
Asins spaini redzēji? Šie uzvedas tāpat kā viņš.
Varbūt arī viņiem derētu iedot padzerties.
Vispār visi dodas, tev vajag atsevišķu uzaicinājumu?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 03.05.2007 10:25

[Piligrims]

Binks paņēma no skapja kombinezonu, ko aptina ap galvu, otru viņš uzmeta uz pleciem. Vaig katram ņemt pa krūzei līdz, kamēr būs ūdenc, varēs dzert. Un ja mūsēj ir pa iešan, tad jāiet ātr. Par tiem gulētājiem BimBo nelikās ne zinis, jo nebija laika kavēties, neizskatijās, ka viņi paši ko daudz zin. Lai paši tiek galā.

[kraist]

Fels pa ceļam uzvilka kombinzonu otru reizi un devās pa upes straumei uz augšu.

[Nimue]

Atskanēja apdullinošs troksnis. Puskrēslai pielāgojušās acis apžilbinošs sprādziens, pēc kura gulētāju telpu piepildīja asi, kodīgi dūmi. Kāda roka satvēra Kerru aiz kājas.

Īss, aprauts kliedziens netālu no izejas.

Ūdens tecēja ārā tieši no klints turpat netālu, iztece pārklāta ar izturīgām restēm. Straume spēcīga.

[Piligrims]

Kas tur bij? BimBo satrūkās un paskatījās atpakaļ uz tikko atstāto telpu, no kuras nāca dūmi. Tā kā viņam nebija nekādu ieroču, tad viņš nejuta nekādu velmi to noskaidrot pašam.