Stacija Irae:Bēgšana, [c][pzp] Opcijas

[Nimue]

Uzspiestais ritms bija apnicīgs un nogurdinošs.
Pamosties kā pēc pavēles. Dažas stundas nomoda - un atkal zaļganā gāze iegremdēja bezsapņu nemaņā uz nezināmu laika sprīdi, kas beidzās ar nākamo spilgto gaismu, nākamo īso nomodu.
Reizēm pamostoties apziņā vēl kavējās, kas līdzīgs sapnim - vai drīzāk murgam, kura skaidrus veidolus nekādi atcerēties neizdodas, paliek vien riebīga garša uz mēles pamatnes un dīvaina pārliecība par savu nenomazgājumo netīrumu, kā atmiņas par kādu briesmīgu lietu, ko izdarīji, par ko būtu jājūtas vainīgam - bet nespējot atcerēties, kas tieši tas bijis. Ieslodzīti būrī. Jau ilgi. Bez nojausmas par to, cik ilgi vēl, un kāpēc.

Vai nebija mēģināts izbēgt? Protams, bija. Viens otrs no būrī sēdošajiem izrādījās bija tīri atjautīgs pat ar šādām, muļķīgām un no pasaules atpalikušām mehāniskajām atslēgām- bet, cik nu bēgšanas mēģinājuma bija bijuši, zaļganā gāze tos vienmēr aprāva vēl pirms izdevās tikt līdz lielās telpas vidum. Un pēc tam - atkal pamošanās. Atkal tajā pašā būrī.

Cilvēku skaits būrī mainījās - reizēm pamostoties kāds trūka, lai atkal parādītos nākamajā nomoda reizē. Reizēm kāds pazuda un neatgriezās. Garlaicību ar sarunām velkot jau diezgan drīz noskaidrojās, ka šis tas liktenī visiem bijis kopīgs - Kuģis, kas gribēja nolaisties uz Irae. Sprādziens. Un būris, kurā nav nevienas iepriekš pazīstamas sejas. Atšķīrās tikai viens stāsts - vīrietim, kas mēdza sēdēt nostāk no citiem, kura acīs bija manāms pārsteidzošs vērīgums un izpratne par apkārtni. Krats Faels Izjautāts viņš bija teicis, ka nākot no Dantūinas. Ka esot piedalījies Illas direktorāta organizētā meklēšanas un glābšanas misijā šiet, stacijā Irae. Ko tieši vajadzējis glābt, viņš pagaidām stāstījis nebija. Violetā tvileka, kas reizēm bija manāma snaužam pie griestiem piekarinātajā būrī, arī esotpiedalījusies tajā pašā misijā... Nekur tālu viņi tikuši neesot, uzstādījuši raidītāju, ar kura palīdzību apmēram katru divdesmito stundu iespējams sazināties ar Illu, atminējuši slūžu durvju atvēršanas mehānismu, tikuši galā ar pāris droīdiem... un tas arī viss. Tālāk arī Krata atmiņas bija tikai par tādu pašu zaļganu gāzi - un šo te sasodīto būri.

Badu neviens nejuta, lai gan paēduši nejutās un ēšanu atcerējās vēl jo mazāk. Par spīti pavadītajam laikam (un cik ilgs tas maz bija?) visi bija salīdzinoši tīri. Bet noguruši... tik ļoti noguruši. Jo īpaši Alea, kurai visi muskuļi smeldza kā pēc nopietnas pārtrenēšanās un, nez kādēļ, vienīgajai no klātesošajiem pamostoties uz roku un kāju locītavām vienmēr atradās smagas, saķēdētas aproces. Nākamais vārgākais bija Krats, kas, vismaz pamostoties, reizēm tik tikko spēja noturēties kājās. Pārējie jutās līdzīgi - tikai krietni mazākā mērā.

***

Kaut kas šajā pamošanās reizē bija ne tā, kā parasti - pirmkārt jau skaļā sirēna, kas, šķiet, par savu uzdevumu uzskatīja kurluma radīšanu tuvāko desmitjūdžu apkaimē.
Arī gaisma lielajā telpā nebija ieslēgta - spīdēja tikai no atvērtām durvīm pretējā sienā. Durvju ailā bija manāms dīvains, nekustīgs stāvs, ieskatoties - tas tiešām izskatījās impērijas parauga baltajās servobruņās ietērpts - vismaz pēc formas, krāsu saskatīt nevarēja.

Un vēl telpas stūrī (cik nu stūris var būt apaļai telpai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), ceļus zem sevis pavilcis sēdēja mazs bērns gaišiem matiņiem, baltā krekliņā - vēl tajā vecumā, kad tā īsti uzminēt puisītis vai meitenīte ir pagrūti. Jo īpaši krēslā.

Šķita, viņu ne krēsla, ne sirēna īpaši neuztrauca. Tik sēdēja, smaidīja skatoties uz ieslodzīto lēnīgo pamošanos.
Un tad - pēkšņi paripināja sarkanu gumijas bumbu restu virzienā. Tā izripoja cauri restēm un atsitās pret kāda kāju. Maza bumbiņa, tējas krūzītē ietilpināma. Bērni ar tādām spēlējas. Šis bērns smaidīja un skatījās, ko būrī esošie ar bumbu darīs tālāk.


Apstākļi:
Dzirdi:
Sirēnai līdzīgu, gandrīz sāpošu gaudošanu.

Redzi:
Liela apaļa telpa, apmēram 10-15 m rādiusā. Kupolveida griesti, vidū augstums - apmēram trešais stāvs (cik tas iznāk.. 6-7m,?), malās - apmēram 3m. Pie griestiem telpas vidū karājas apaļš, pusotra metra rādiusa, divi metri augsts būris, pēc formas - kā putnu būris. Tajā reizēm guļ violeta tvileka. Šobrīd arī viņa tur ir, cieši aizmigusi. Viņai apkārt manāmas kaut kādas drēbes, kaut kas, kas varbūt pēc somas izskatās - bet tas ir augstu.
Pie telpas sienas - apmēram parastas istabas izmēra restots nožogojums, līdz pat kupolveidīgajiem griestiem. Restēs ir durvis, kas patiesībā ir pavisam banāli pat ne tik daudz aizslēgtas, kā aizspraustas ar mazliet viltīgu sprūdu. Tu atrodies kā reiz tajā nožogojumā - nu, būrī. Tev mugurā ir oranžs, ne pārāk jauns, ne gluži vesels pilota kombinezons, tāds pats ir arī pārējiem astoņiem tur šobrīd sēdošajiem. Aleai ir smagas, saķēdētas aproces uz rokām un kājām. Citādi nekādu mantu nevienam nav.

Kupolveida telpā, pretī būrim ir trīs durvis. Divas aizvērtas - metāliskas, divviru, bīdāmās, vadības pultis nav redzamas. rešās - pilnībā atvērtas, pa tām spīd gaisma.

Jūti:
Nogurumu, bet pat mazliet mazāku, kā citrreiz pamostoties.
Grīda un sienas - pelēks, raupjš materiāls. Kad bija gaišs, varēja redzēt, ka uz grīdas ir koncentrisks raksts, bet tagad kā tāda saskatīšanai nepietiek apgaisojuma. Būra grīda ir salīdzinoši silta, sienas un grīda ārpus būra - vēsāka. Restes pēc taustes tāpat kā pēc izskata - metāla. Tievāku roku starp tām izbāt var.

Telpas temperatūra normāla. Nekādi specifiski aromāti gaisā nav jūtami, bet ja ļoti paostās - ir viegls, patīkams, puķu un zaļo augu aromāts.. Violetās, iekārtājā būrī guļošās tvilekas smaržas droši vien. Nu un tas, kā nu smaržo pārējie būrī sēdošie.
Ja ir vēl kādi jautājumi par telpu/izkārtojumu - prasiet.


Šo rakstu rediģēja Nimue: 13.02.2007 11:04

[Ausminta]

P'gnirta komentāru Kerra ignorēja. Kad zvalstās blakus pusšokā... Eh, viss viens.
- Nav man nekādas trubas, - viņa atņurdēja uz Fela pieprasījumu. Toties kaste bija atlauzta. Saraukusi uzacis, Kerra izcēla slazdu (kādā sakarā grauzēju ķeršanas slazds iemetināts kastē un piestiķēts pie griestiem??) un no tā, uzmanīgi atvienodama mehānisma slēdzi no pamatnei pievienotās detaļas, kuras paraustīšana garantēja upura izcepināšanu, noņēma arī blasterveidīgo mehānismu. Neizšauts.
- Blasteris varonim. Vienreizlietojams, diemžēl, - nosmīnējusi viņa padeva uzparikti Felam. Tad pievērsās sainim. Ū, datapadam.
Pēc teksta izlasīšanas sievietes sejā bija izlasāma nepārprotama neizpratne.
- ... izlemts nelietot uzvedības skrūves droīdiem - kurš titāngalva skrūvē uzvedības skrūves ārā?... - žāvēt lelles gaisa slūžās ... trūkst tikai nobarot žurciņas ar ievārījumu un pēc tam cepināt ar miniblasteriem, - Lai gan to, ka normālā vietā viņi neatradās, jau vajadzēja pieņemt kā aksiomu. Visvairāk Kerrai nepatika vārdiņš "pat". Negribējās pat domāt, kas ir tie, kas šajā murgainajā tekstā ir pretstatīti droīdiem. Šifrēts? Tomēr gan droīds bez vadības skrūves, gan mumificētā lelle bija visai reāli fiksējamas parādības. Varbūt arī .. - ..sargs kukurūzas laukā.. Ē, Fel, tu savā misijā klaiņojot šeit uzdūries kādam kukurūzas laukam? -
Kerra iebāza datapadu somā un pagriezās uz iešanu.
- Nezinu, kā jums, bet man te sāk ē ... apnikt. Savu violeto draudzeni atstāsi? - Kerra pamāja uz tvilekas būra pusi.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 28.02.2007 10:43

[kraist]

Mums nav tagad laika ņemties ar viņu. Mēģini dabūt vaļā durvis, bet es pagaidām atpūtīšos kad būsiet dabujuši vaļā tad dodat man ziņu. Fels tai pašā laikā paņēma Blāsteri un Devās lēnām uz izstabu kas ir pie neatvērtajām durvīm. Pa ceļam Pavaicāja. Kādus vēl tev kukurūzas lauksu. Tur vienā stūŗi apsēdās un aizvēra acis.

Šo rakstu rediģēja kraist: 28.02.2007 11:48

[Ausminta]

Neko uzticams biedrs, Kerra nošņaukājās. Lai gan taisnība jau bija.
Zem tvilekas būra kaut kas mētājās.
- Šito trubu domāji? Pēc elektriskās pātagas izskatās ... droīdiem. Noderēs. - pagrozīts un nopētīts, elektrošoks tika iebāzts somā. Pa ceļam viņa savāca arī nosmādētos dunčus. - Nekāds vibroasmens nav, bet dur ta' viss viens, - vienu viņa padeva Kratam.
Alea bija atjēgusies un mīlīgi pļāpāja ar plikgalvaino. Jāatzīst, Kerra sajutās visai atvieglota.
- Ja lecīgo meitenīti interesē, kas bija jaukajā kastītē, tajā bija šitas, - viņa padeva datapadu.
- Ko, zvārojas? Tev pārdozēts analgētiķis netika iegrūsts, ja pareizi atceros, - Kerra šķībi paskatījās uz Felu. Gāze? Bet nejūt. - Kukurūzas lauks, jā, kukurūzas lauks. Kuru sargā. Starp citu, ja kādu interesē ekstrēmi varianti, violetās somā atradās krājumiņš Cilonas.-

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 28.02.2007 15:16

[Roviela]

Kastītē? Kādā kastītē? Es biju tik dulla un kāpu tai pakaļ? Alea neko īpaši skaidri neatcerējās. Bet laikam jau, jā, kāpu...
Viņa paņēma datapadu. Lipīgs. Un izlasīja:
"Sargam kukurūzas laukā:
Ir vēl ļaunāk, nekā runājām. Es saprotu, ka tas viss ir nepieciešams, bet pat droīdiem taču tika nolemts uzvedības skrūves nelietot. Un tā nolādētā lelle - vai tiešām to nevar žāvēt gaisa slūžās, kas kādam nav katru dienu jālieto? Vai vismaz kādās, kuras man nebūu jāredz?"

Slūžas, kur mēs esam, tiek, pareizāk - tika, lietotas katru dienu. Un droīdi, ja tādi te vēl ir, ir pastāvīgi. Vai tās uzvedības skrūves būtu mums iebūvētas, ja jau tas rakstītājs tā uztraucas? Jeb kādam citam? Viņa secināja acīmredzamo.
Tvilekai visa roka ir vienos caurumos, Alea paskaidroja Kerrai.

[Elven]

Džeidans dzirdēja to ,kas bija rakstīt datapadā un pie sevis nodomāja ::Nolādēts ,kas šeit īsti notiek?::. Viņš klausījās ,ko teica Alea par uzvedībās skrūvēm -Tu patiešām domā, ka mums ir ielikts kaut kas līdzīgs uzvedībās skrūvēm??-

[Roviela]

Kā lai es to zinu? Tam, kas to rakstījis, kaut kas tamlīdzīgs nepatika.
Alea stāvēja, balstoties pret sienu.
Varbūt labāk padomājiet, kā tikt ārā, ko? Tur, augšā, ir kaut kāda midzinoša gāze. Par skrūvēm varēs domāt pēc tam.

[kraist]

Fels aizgāja pie ventilatora ar izlauztajā restēm ielīda nelielā atālumā no propelera un ar nazi mēģināja apturēt propelera griezšanos.

[vargr]

Leilo vēl brīdi skatījās uz ekrānsienu, tad paņēma somu un devās pie pārējiem uz lielo telpu. Viņš apsēdās uz grīdas un sāka izklaidīgi pārcilāt kapsulas, mēģinot saprast to saturu, bet domās klejoja kaut kur citur.
— Jūs kukurūzu esat redzējuši? — Leilo pēkšņi iejaucās. — Ne jau šeit bet vispār. Tādi apaļi cilindrīši... cieši viens pie otra... visi vienādi... — viņš nobālēja un nodrebinājās. — Cik vēl ir tādu telpu, kur mēs visi burkās peldam? Vai tie esam mēs, kas pamostamies pēc kārtējās gāzes?

[Ausminta]

- Ko var muldēt! - Kerra saviebās. Pie šīm radošajām runām viņa bija sajutusi spēju, grūti pārvaramu vēlmi aptaustīt sev pakausi un pārbaudīt, vai tajā gadījumā nav kaut kas ieskrūvēts, un tas viņai nemaz nepatika. - Protams, ka mēs esam mēs. Es noteikti esmu Kerra Jaasfa, un atlikušo dzīvi arī taisos palikt. Plānots, ka atlikums vēl būs pietiekoši garš, ko es laikam tomēr neplānoju tērēt pētot, tieši kādu kukurūzu viņi te audzē. -
Kerra pievērsās pultij, kārtojot vijumus un detaļas. Sākumā iepriekš izmēģinātajā kārtībā, kas, protams, bija paspējusi pajukt neprognozētās ārējā iedarbībās, un vispār, kādā gan kārtībā varēja būt pusizšķīdis mehānisms. Slēdži. Otrais bija nostrādājis. Jāaizver durvis, ja nu tiešām nāk kāda gāze mazā koncentrācijā. To arī viņa darīja.

OOC: Pārējos viņa sagaida, ja kas. Un Leilo ē... paņēma To somu, kas Kerrai vislaik uz pleca? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 28.02.2007 20:01

[Nimue]

P'gnirts bija palīdzējis uzvilkt Aleai zābakus, un Alea pagaidām vēl turējās. Kas gan to zin, cik ilgi vēl viņai tas izdosies - un vai arī Rellu tomēr nebija savainots smagāk, kā izrādīja?

Kad visi bija sanākuši slūžu telpā, ieskaitot pacientu no medicīniskās elpas, kas kādas drēbes no skapja bija paņēmis un stīvi pievienojies pārējiem, Kerra ķērās pie kārtējās pults dakterēšanas.

Durvis uz lielo, kupolveidīgo telpu noslēdzās.
Ar dūkoņu ātrumu uzņēma ventilatori, aizlidinot Krata nazi pa gaisu. Aizvin ātrāk un ātrāk, līdz vēja pūsma bija gana spēcīga, lai doma par to, ka notikti ja Krats būtu lauzis restes telpas otrā pusē, liktu nepatīkami notrīsēt matiņiem uz skausta.

Vējš palēninājās. Tālāko durvju servomehānismu čīkstēšana un čirkstēšana beidzot nesa redzamu rezultātu - durvis lēni atvērās.

Aiz tām bija - nu jau trešā apaļā telpa, ar simetriski izvietotām trim durvīm (vienas no tām - tās, ko tikko atvērāt), apaļu darba vietu tās vidū - apgāzts grozāms krēls, ko aplenca divpadsmit neaktīvi monitori. Visapkārt telpai, acu augstumā - kārbiņas, no kurām skanēja klusa čirkstoņa un bināriskā pīkstoņa.


Pie katrām no 3 durvīm, atvērtās ieskaitot, ir vadības pults. Durvju atvēršanai nepieciešams ievadīt kodu.


Atvērto durvju otrā pusē - neliela sarkana, bieza, lipīga šķidruma peļķe. Visapkārt apaļajai darba vietai - ēdiena druskas, dažādu iepakojumu atliekas. Netīrība. Daļa monitoru nošļakstīti ar zilo pienu, kura tukšais trauks tepat vien mētājās, blakus pusapgrauztajai kukurūzas vālītei.

Visas durvis - saskrāpētas līdz pusmetra augstumam.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 01.03.2007 21:54

[Piligrims]

Pēc visām iepriekšējām neveiksmīgajām aktivitātēm BimBo bija pārņēmis kaut kāds apātisks pasivitātes gars. Viņš gāja kur visi, nedarīja neko, tikai pasīvi vēroja visu notiekošo, kā filmu, kura uz viņu neattiecas. Nedaudz viņu sapurināja tikai spēcīgā gaisa plūsma, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo bija jāpieliek pūles lai paliktu vertikālā stāvoklī. Nokļuvis jaunajā telpā, Binks tajā neatrada neko uzmanības vērtu.
Būs jāieriktējs kādā stūrī un bišk jāpasnauž. Par to kā viņš šo lēmumu realizēs apaļā telpā viņš nedomāja. BimBo pagāja nedaudz pa labi apsēdās uz grīdas pie sienas un atbalstījis galvu uz saliektajiem ceļiem mēģināja iesnausties.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 01.03.2007 22:46

[Ausminta]

Durvīm atveroties, Kerra noglabāja pulti kabatā un piesardzīgi spēra soli telpā, apejot sarkano peļķi (kārtējais ievārījums vai šis tas fizioloģiskāks?).
- Žurciņu midzenis kaut kāds... Paveicies, ka nav nevienas žurkas. Visas laikam kuģi pametušas. - Toties. - Kā ražu piesauc, tā raža klāt, - Kerra nosmīnēja, pasperdama apgrauzto kukurūzas vālīti ar purngalu. Noskatījusi durvis (izskrūvētie droīdi laikam visu noskrāpējuši), noņurdēja - Kurš te mums ir kodu lauzējs? -
Piegājusi viņa nopētīja vienu no kārbiņām, pie reizes veltīdama piktu skatienu zemē nošļukušajam gungānim. - Tu! Tā vāļāšanās ir lipīga vai kas te būs? -

[Roviela]

Alea ieskatījās nākošajā telpā. Tad, piesardzīgi turoties ar roku pie sienas, iegāja tajā.
Kas te ir? Kukurūza lauka sarga mājvieta ar žurku apgrauztām durvīm? viņa skaļi pavaicāja.

Par durvju kodiem viņai nebija nekādas saprašanas, toties pie sienām esošo kastīšu droīdiskā pīstoņa piesaistīja. Aizstaigājusi līdz pirmajai no tām, viņa sāka to pētīt.

Gan kāds cits iedomāsies ieslēgt datorus. Cerams.

[Nimue]

No kārbiņām dzirdama nervoza graboņa - kā bars metālisku kājiņu. Kārbu izmēra mērogs - ~1m x 0.5m x 0.5m.
Katrai kārbiņai ir sarkana podziņa. Viena otra podziņa cietusi no temperatūras. Viena otra vairāk kā citas, no netīriem pirkstiem cietušas.

[Roviela]

Alea pielika ausi pie kārbas. Tur varētu tupēt kāds droīds! Cerams, ne tie, kas te durvis skrāpē?
Vienalga. Viņa, brīdi paklausījusies, nospieda, viņasprāt, atvēršanas pogu. Vienu no tām, kas vairāk "nospeķotas", nevis apdegušas.

[Nimue]

Pietuvinot roku kārbai, grabināšanās kļuva aizvien histēriskāka, tai pievienojās riebīgā naga-pa-metālu-vilkšanas skaņa.
Bet poga bija iesprūdusi un ne pa kam negibēja spiesties.

[dark_one]

P'gnirts uzmanīgi novērtēja telpu. Bija skaidri pamanāms brīdis, kad viņš secināja, ka tūlītējas briesmas nedraud. Stāja saliecās un kustības, lai gan joprojām efektīvi precīzas, liecināja kaut ko par sāpēm un nedrošību. "Kā jums ar zāļu šķirošanu veicas?" viņš klusi apvaicājās, bet īpaši tūlītēju atbildi negaidījis, pievērsās kastītēm pie sienas, neizlaizdams Kerru un Aleu no perifērās redzes kontroles.
"Izklausās, ka kāds vēlas tikt ārā. Vismaz es negribētu, lai pirmais, pret ko tas atsitas būtu mana seja." viņš komentēja Aleas rīcību.

[Ausminta]

- Vari dabūt tik daudz nāves kociņus, cik vēlies. Analgētiķis arī ir. Varbūt vēl kaut kas, ko dakterītis starp kukurūzas prātuļojumiem paspēja noskaidrot, m? - Kerra īpašu dedzību biedru sazāļošanā vairs neizrādīja. Pieliekusies pie sarkanās peļķes, viņa iebāza tajā dunča asmeni, pacēla pie deguna un apošņāja. Tad iemērca pirkstu. - Asinis kas asinis. -
Īpašas vēlmes pārbaudīt kastu saturu neradās. Viedokļi šai jautājumā gan acīmredzami atšķīrās. Aleai nospiežot pogu, Kerra nošņācās un grāba somā pēc elektriskās pātagas. Par laimi, uzreiz to lietot nevajdzēja.
- Vai būsi mierā! Skrūvi zaudējis nekontrolējami destruktīvs droīds ģīmī, taisni tā mums šobrīd pietrūkst. -

[Roviela]

Alea vēl pabikstīja pogu, bet tā nepadevās. Nu labi! kad iesprūdusi, tad iesprūdusi, lai paliek! Un biedri arī neizrādīja vēlēšanos iepazīties ar kārbas saturu.

Viņa aizstaigāja līdz krēslam centrā un noliecās pār pulti. Ar ko to ieslēdz? Tas ir, to duci ekrānu?

[dark_one]

"Nāves kociņus?" Rēllu brīdi centās ko atcerēties, tad tikai pamāja "ak jā, teicāt jau, roka caurumos un Cilona... Fel, tā tava tvileka bija atkarīga arī pirms... nu pirms visa šī?"
"Vispār.. iedod pārīti, paglabāšu. Bet pagaidām labāk analgētiķi pamēģināsim. Mazliet."