Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[Seila]

Afraels laipni atklanījās no dāmām un sekoja sulainim pa vairākiem gaiteņiem, kuru izplānojumu viņš ļoti uzmanigi iegaumēja. Nonācis kabinetā viņš sasveicinājās ar mājas īpašnieku un apsēdās piedāvātajā krēslā. Tajā brīdī, kad ienāca viņa senais draugs. Afraēls mierīgi atbildēja. Pateicos es labāk uzgaidīšu šeit. Bet pats pie sevis domās atzīmēja pāris viņu ieinteresējušus faktus.

[Ného]

Tiko dzirdētais Karnakietim nepatika, jo tas nozīmēja ka viņa sendienu draugs var arī pārvērsties par ienaidnieku. Savā ziņā viņa mērķis bija piekļūt lordiem un viņus par ko citu pārliecināt, bet ne iegūt jaunu valdnieku. - Es šo to nojaušu par pareģojumu. Un pēctaviem vārdiem saptrotu ko tu gribi panākt. Bet zini liela vara arī ir slikta. - Nestors piecēlās un lēnām sāka staigāt pa istabu - Tu jau nojaut, ka man tavs plāns nepatīk, bet diemžēl man ir vēlme izdzīvot, vismaz pagaidām....
Vampīrs no kādas iekškabatas izvilka blašķīti un iedzēra no tās pāris malciņus - .... Un ko tu domā patlaban darīt?

[mehaniskais koli...]

Apnikās draudzene,? viņa pieklājīgi noteica vērodama izrādi,viņa smaidija,un iekšēji smējās par to naivo dvēseli kas bija bijusi šī vampīrene viņa patiešām ticēja ka vampīri var mīlēt viens otru

[Elven]

Kristofers pagriezās pret Nestoru -Tas nav man galīgais plāns. Es vēl neko nēsmu pilnībā izlēmis tikai zinu pareģojumu. Un netaisos ļaut lordiem iznīcināt visus vampīrus, tas arī viss ,ko es pat pašlaik zinu!- viņš paskatījās uz logu ,kas atradās otrā istabas galā un pasmaidīja -Ienaidnieks es ar tevi kļūt nevēlos vecais draugs! Es grasos doties uz Transilvāniju pie Markusa un cerēju ,ka tu man labprāt pievienosies! Un kādas vispār ir tavas domas par šiem ''viesiem''?-

[Roviela]

Malī, pietiekami izgrozījusies pie spoguļa, jau taisījās iet atpakaļ uz zāli, bet tad nepatikā noskurinājusies, izlēma savādāk.
Pavadi mani uz saimnieka kabinetu! viņa pavēlēja pirmajam satiktajam sulainim, un tam sekodama, ātri vien nonāca pie kabineta durvīm.
Durvis bija ciet, bet velsiete atcerējās - "gribat runāt, būšu kabinetā", un bez ceremonijām attaisījusi šo sīko šķērsli, iegāja iekšā.
Labvakar, mans kungs, viņa savā patīkamajā balsī sveicināja nesen ar pusaci pamanīto pavecākā izskata vampīru, tad vērsās tieši pie saimnieka:
Kristo, paldies par burvīgajām vakariņām, lai gan es nesaprotu, kāpēc Tavi ļaudis ir tik neprasmīgi cilvēku turēšanā - šie bija nobijušies kā diegi, un tas garšai par labu gan nenāk. Bet es ne to gribēju teikt... Vai Tu nebūtu tik laipns un neizklāstītu man visus savus slepenos plānus, jo tas, ko pavēstīji tur, lejā pie galda, bija kaut kas nesagremojams.
Un izstāsti visu, skaidri un saprotami - kas par pareģojumu? Kāpēc man būtu jātriecas nīcināt lordus, kad es domāju, ka vispirms viņiem vajag ļaut novākt visu to nelāgo varzu, kas ir pēdējā laikā bezjēgā savairojusies? Man tas nav skaidrs. Par tiem tur, lejā, neuztraucies, viņi, iespējams, viens otram jau būs rīkli pārgriezuši. Vismaz taisījās to darīt, kad es gāju vakariņās.Malī smaidot noskatīja visus kabinetā esošos - Kristoferu aiz solīdā galda, kaktiņā ierāvušos Afraelu un vecāko vampīru, kura vārdu viņa nezināja, bet šķita, ka viņš ir tiešām sens un pieredzējis.
Kristo! Varbūt Tu mani iepazīstināsi ar šo cienījamo kungu? viņa nepārprotami pieprasīja. Šis vampīrs bija viņu ieinteresējis.

[Ného]

Karnakietis bija aizgriezies no Kristofera, viņš zināja, ka viņam netiek teikta taisnība - Kristofers zināja, ko gribēja un tam par pamatu bija pareģojums, bet lai notiek pagaidām pēc viņa prāta. - Tas labi, ka tu nevēlies mani par ienaidnieku, jo es ar nevēlos to - Nestors pagriezās pret viņu - Es došos tev līdzi, un nemaz tādēļ, ka tu tā vēlies, bet tādēļ, ka es to vēlos, man nepatīk , ka mani apdraud, pat lielie valdnieki... . Par taviem viesiem domāju, ka viņi ir nekam nederīgi, kaut gan skaitās stiprākie savā starpā. Tomēr, kaut arī viņu pieredze ir niecīga salīdzinot ar manu un arī tavu, es domāju, ka varu kļūdīties, un viņi mūs pārsteigs.


Karnakietis devās uz durvju pusi - Ceru, ka man ierādīsi kādu istabu, kur apmesties. - ar to viņš gribēja likt saprast, ka vismaz pagaidām saruna ir beigusies.

Bet durvīs viņam uzskrēja virsū viena no plašā viesu loka pārstāvēm.
Pirms Kristofers paspēja nosaukt viņa vārdu, Nestors pats atbildēja - Jūs mani varat dēvēt par Karnakieti - vecais vampīrs pretim stāvošo vampīru sievieti nopētīja ar neslēptu nicinājumu - Tev manās acīs vajag nopelnīt cieņu, meitenīt.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 15.02.2007 19:48

[Roviela]

Malī atsmaidīja pretī. Neko tu par mani nezini! Tas ir labi!

Malī O'Dohertija, mans kungs. No Velsas, kur, kā visiem zināms, vampīru nav.
Jā, viņa ļoti nopietni pamāja ar galvu. Izņemot mani un manu viru. Jau astoņarpus gadsimtus.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 15.02.2007 19:53

[Ného]

Pat negaidīti, tomēr nedaudz tas iespaidoja, ko pateica Malī - Tad tomēr kaut nedaudz cieņas vērti vampīri, kas spēj būt neuzkrītoši -Priecājos, ka Velsā jau 8 ar pusi gadsimtus nav vampīru - Karnakietis mazliet uzsmaidīja -Tas man manos 27 pieredzētajos gadsimtos priecē.

[Elven]

Kristofers Nestoram projām ejot uzsauca -Es patiešām nēsmu pārliecināt par šī visa beigām un par istabu vari neuztraukties!-
Kristofers iegāja atpkaļ savā kabinetā un piegāja klāt Malī un noskūpstīja tās roku -Prieks tevi šeit redzēt! Par pareģojmu tas ir gandrīz vienīgais ,ka mums ir vienīgais ,bet tā ir līdžim vienīgā daļa ,ko mums ir izdevies iztūlkot! Kā jau teicu ar katru nogalināto vampīru viņi atgūst daļu no sava vecā spēka tāpēc es uzskatu ,ka viņi jāiznīcina pēc iespējas ātrāk nevis jāgaida ,lai viņi atgūst pilnus spēkus un kļūst gandrīz neuzvarami! Tie ir mani vienīgie plāni iznināt viņus pirms iespējas ātrāk! Nu tad tie ,kas lejā būs izdzīvojuši būs stiprākie un man palīdzēs!- viņš manāmi pasmaidīja -par ēdienu man pašlaik vienkārši nav laika satraukties un mani kalptāji arī ir pārāk aizņemti! Vai ir vēl kas ko tu vēlētos uzināt?-

Šo rakstu rediģēja Elven: 15.02.2007 20:07

[Demiurgs]

Vinsents pagriezās pret runātāju
Apnika!! Vinsents izklausījās viegli izbrīnīts Nē, nemazākajā mērā, es tikai vakar viņu satiku un tad vel viņa bija cilvēks. Man nebija nekas vairāk padomā ka mazliet papriecāties un tad atbrīvoties no viņas, vai ja iepatiktos tad aizsūtīt viņu uz mājām, bet šķiet ka šobrīd izpriecām laika nesanāks. Tad nu jātiek vaļā no traucēkļiem. vINSENTS NOSLAUCĪJA ASINIS NO LŪPĀM UN APSĒDĀS

[mehaniskais koli...]

kļudijos mana vaina,bet īpaši glīta viņa nebija,tāpēc jūsu lēmumu neapšaubu! viņa noteica,un pasmaidija Un uzkliedza sulainim [b] Kut kavējas mans dzēriens!

[Roviela]

Man prieks sastapt patiešām kādu, kas tik ilgi vēl ir šai saulē, Karnakieti. Lai jums jauks šis vakars! Malī nopietni atbildēja, tad pievērsās saimniekam.
Nē, nē, nē, Kristo! To tu vari stāstīt hercogam, viņa no jauna pievērsās saimnieka apvārdošanai.
Tev vispirms ir cits galvenais uzdevums - pārliecināt mani, lai es Tev palīdzu iekarot pasauli. Kam tev to vajag, es nesaprotu! Bet Tu drīksti mani pārliecināt.
Vispirms, viņa nolieca vienu savu slaido pirkstiņu, Tu man pastāstīsi pareģojumu vārdu pa vārdam. Visu! Ieskaitot, izburtosi to, kas esot nesaprotams.
Otrkārt, viņa nolieca otru pirkstu, paskaidrosi, kādā veidā mēs esam lordu radinieki, kas esot vajadzīgs, un ko tas dod?
Treškārt, sekoja nākamais pirksts, kādā veidā ir iespējams dabūt trīs sadedzinātu lordu asinis, lai iznīcinātu ceturto, un kā tas būtu darāms.
Ceturtkārt, sekoja ceturtais pirksts, neesi ideālists un vismaz pieklājības pēc piesoli atlīdzību vientuļniekiem, teiksim, Persefonei. Bez tā viņa nekustēs ne no vietas. Un jauniņajai, es pat nezinu kā viņu sauc. Viņa jau nespēj pat ieročus nopirkt! Ar ko tad kausies? Ar plikiem nagiem?
Piektkārt, slaidā roka savilkās dūrē, viņa apburoši pasmaidīja, zini, mani neuztrauc vampīru rases nākotne! Lordi arī ir vampīri, tāpēc nekāda izmiršana nedraud. Man vienīgi gribas palikt sarakstā uz beigu galu. Vai skaidrs?
Ja Tu, pēc iespējas patiesi un godīgi man tagad atbildēsi, ir cerības, ka es mēģināšu atcerēties, vai Velsā tomēr neatradīsies vēl kāds vampīrs, ko varētu izmantot. Pati kauties es nekāroju. Tavs paziņa mani novērtēja pareizi - es esmu no neredzamajiem.

[Elven]

Kristofers pasmaidīja un satvēra viņas dūri -Malī
''Tie ,kas tika modināti vairs nezaizmigs nekad, tikai viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pīšļos pārvērtīs..''
''tikai trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst..'' tā ir vienīgā pareģojuma daļa ,ko es zinu es nezinu kā vēl viņu izkaidrot- viņš nopūtās -Šie radinieki skatitās no vampīriem ,kas jūs radīja un ,kas radīja viņus radniecība šādā veidā nevis vecāku ,es nezinu ,ko tas tieši dod ,ka jūs esat viņu radinieki! Asinis ir jāiegūst pirms sadedzināšanas! Par atlīdzību un ieročiem varat neuztraukties tā nav problēma! Kurš negribētu palikt sarakstā uz beigām! Varbūt daži mūsu veida vampīri izdzīvos varbūt nē!- viņš maigi atlaida viņas roku -Malī Velsā taču nav vampīru!- viņš izmejīgā taču arī maigā tonī vienlaicīgi teica!

[Roviela]

Ek, un par galveno neko nepateici, blēdis tāds! Malī izrāva dūrīti no Kristofera rokām un rotaļīgi ar pirkstu iesita viņam pa degunu.
Par pasaules iekarošanu! Vai man tajā atradīsies vietiņa, ja es tagad palīdzēšu? Nekas daudz. Visa Lielbritānija. Man vairāk nevajag. Bet ar stingrām robežām!
Jā, nav gan... velsiete nopūtās, bet viņas acis smējās. Mums ar vīru, padomā, vieniem jāaizstāv visas robežas pret tik patīkamiem kaimiņiem kā hercogs, piemēram.
Nu labi, ja es dabūju to, ko prasīju, tad tu dabūsi šo un to no manis pretī, viņa pārgāja uz darījumu toni.
Cik karotāju, kad un kurā vietā tev vajag? Visi radinieki, bez liekiem.

[Elven]

Kristofers pieliecās pie Malī auss un klusi viņu uzrunāja -Ja neiebilsti esi klusāka es zinu,ka neviens no viņiem šoreiz to nedzirdēja ,bet ,lai izpaliek starpgadījumi saistībā ar maniem nodomiem. Pietam es vēl nēsmu izlēmis ,ko darīt! Tāpēc par Lielbrintāniju vari neuztaraukties.Cik tu vari piedāvāt pēc divām dienām Parīzē?!- to patiecis viņš lenām pārlaida skatu viņas kaklam un paliak stāvot un skatoties viņas acīs...

[Roviela]

Viņa pieliecās Kristo tuvāk un, novelkot ar pirkstiņu viņam gar kaklu, tāpat klusu iečukstēja ausī.
Viens dzirdēja. Tas, kurš visu laiku klusītiņām un nemanāmi sēž šī kabineta kaktā. Afraels. Nav problēmu, varam viņu pieaicināt. Domāju, visa pasaule ir liela, gan viņam vietiņas pietiks! Ja robežas būs stingras.
Par savu kaklu viņa neuztraucās. Ažūrās metāla mežģīnes, kas to sedza, nebija tikai skaistumam - kodiens tām negāja cauri, nemaz nerunājot par tādu vieglu lietu kā duncis.
Parīzē? Pirms tam tu minēji citu vietu. Pret ko šoreiz? Man nav īsti vienalga, manējam gan būs, viņi man tādi - karsti un brīvprātīgi, un sen raujas ko lielāku pasākt, bet līdz Transilvānijai no manas puses ir tuvāk. Saki konkrētu galamērķi.
Viņa pieliecās vēl tuvāk. Šoreiz tiešām to neviens cits nevarēja dzirdēt, tikai Kristofers.
Sākumam ar pusotru simtu pietiks? Vairāk uzreiz tik ātri attransportēt būs grūtāk.

[Elven]

-No Parīzes viņus nogādās manā lidlaukā vai arī viņi var tur doties uzreiz uz Transilvāniju un gaidīt mūs tur! Šķiet ,ka pagaidām ar tādu sakaitu būs pietiekami!- viņš pasmaidīja -Un nedomāju ,ka Arafēls sagādās problēmas!- viņš izvilka mazu revolveri un pārādija Malī tā lodes tās bija no tīra sudraba ar krusta zīmejumiem virsū un viņš klusā balsī piemetināja -Tās vēl ir svētītas! Vēlies paturēt rokā? Un tu vēl nēsi redzējusi ,kas ir manā arsenālā!-

[Roviela]

Tieši par Afraelu es uztraucos vismazāk, Malī atteica, Viņam ir savas intereses, bet viņš šurp atnāca, cik noprotu, līdzīga iemesla dēļ kā es. Tiesa, iespējams, viņš nav tāds mājās tupētājs, kā es un mans vīrs. Ja godīgi - es tiešām neesmu kosmopolīts, un Velsas klimats man ir visvairāk pa prātam, un nekad neapnīk. Štrunts par visām citām vietām! Man tur ir labi. Bet par velti tādus pakalpojumus nesniedz, vai ne?
Viņa iesmējās, zibinādama ļoti zilās acis. Šoreiz tā bija taisnība. Veselus 100 gadus viņa nebija atstājusi savas mājas, un nebūtu to darījusi arī šoreiz, ja ne Kristo aicinājums.
Malī paņema eleganto mazo ieroci un ar eksperta aci to nopētīja, pirms atdot atpakaļ Kristo.
Par tiem krustiem, tas ir gluži lieki, ir pārbaudīts, bet, ja tu saki, ka lordiem piemīt arī dažas dēmoniskas īpašības, var noderēt!

Neesmu redzējusi, tiesa, un labprāt apskatītu, velsiete piekrita domai par arsenālu.
Viņa vēl neko nebija darījusi, lai šie apsolītie pusotra simta karotāju būtu tur, kur vajag, un viņa zināja, ka tie tāpat neklausīs neviena cita pavēlēm, tikai viņas, tāpēc pagaidām vēl ne par ko uztraukties nebija pamata.

(OOC - GM! Nepiemirsti pakomandēt sulaiņus, lai citiem viesiem nav garlaicīgi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Rafaels un jaunā vampīriete, iespējams, pašlaik stāv pie tās pašas "medību" istabas, vismaz Malī viņus aicināja uz turieni)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.02.2007 08:56

[Elven]

Sulainis piegāja klāt Perfersonei un pavadīja uz to pašu istabu uz kuru tiko bija pavadīt Malī -Šeit ir viss nepieciešamais- viņš klusā balsī noteica un istabas dziļumā bija dzirdams kā pusaudži sarunājās....

[Silhouette]

Nu tad jau neviens neiebildīs, ja es kādu pārīti nokodīšu. Persefone nodomāja, dzirdot telpā vairākus jauniešus. Viņa iegāja iekšā telpā un uzsmaidīja pirmajam, kas iekrita acīs. Tā bija kāda meitene, kas izskatījās tikai nedaudz jaunāka par Persefoni. Tomēr, izskats, protams, maldināja. Viņa manīja cilvēku saspringumu, tie visi apklusa. Viņa izteica komplimentu par meitenes vaibstiem, urbjoties viņā ar acīm. Persefone jau juta, ka cilvēkbērns nespēj viņas skatienam pretoties. Bet kāda gan jautrība bez rotaļām?
Pēc piecpadsmit minūtēm Persefone pameta telpu nedaudz pacietīgāka un viņā kūsāja dzīvība. Divus līķus aizvākt viņa atstāja sulaiņu ziņā. Pusaudžu asinis nudien bija vislabākās. Vēl nesabojātas līdz neēdamībai. Tagad tik jāsameklē šī Malī. Diez cik viņa ir gatava piedāvāt? Persefone domāja, dungojot kādu meldiņu. Viņa noķēra pirmo sulaini, pateica par abiem līķiem un taujāja pēc O'Dohertijas kundzes.
Persefone devās norādītajā virzienā, līdz nonāca pie durvīm, pie kurām jau sēdēja kāds no pirmītējā "apspriedē"(vienkārši smieklīgi to tā dēvēt) bijušajiem vampīriem. Persefone dzirdēja kustību iekšpusē, tādēļ nolēma gaidīt tā pat kā šis vīrietis. Viņa atbalstījās pret sienu viņam pretī un vēroja to.