Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[Eņģeļu gūstekne]

Neesi nu tik drošs par to ko saki, mans kareivīgais draugs. Pagriezis galvu pret Vinsentu Eliass noteica un atkal jau sāka spieķi bungot pret zemi. Un arī nepārspīlē ar to galvas noraušanu, redzi arī augstprātībā un etiķetē slēpjās spēks. Atšķirība starp tevi un mani ir tāda- Es to protu maskēt, lai gan dažkārt nesekmīgi, Tu visiem parādi kāds mežonīgs vīrišķis reiz esi. Un tā ir lielākā kļūda lai iegūtu cieņu. Tu to iebiedē. Un tas tevi padara vēl līdzīgāku man. Fon Tertrofs viegli noskremšļojās un piecēlās kājās. Viegli pieklibodams, patiesībā gandrīz nemanāmi, atbalstījies pret savu grezno zelta ornomentiem rotāto spieķi Eliass piegāja pie Vinsenta.

[mehaniskais koli...]

Jums jau vajadzētu ziāt,ka šadu jaut`jumu uzdot ir ļoti nepieklā`jigi,101 viņa atteica,labi ja jūs mani neatceraties tas ir saprotams bērnībā man nepatikš,piedalīties sanāksmēs,jūs manuprāt kādreiz tikāties ar manu tēvu Leodardu de Losāru,viņa smaidot teica.

[Ného]

Nu bija pienācis laiks, kad varēja izpildīt solījumus, ko bija devis sev Karnakietis. Bija gan iespēja iznīcināt necienīgos un melnās avis. Bet diemžēl bija kāda aizķeršanās, Bija paredzēts nogalēt it visus un tas nu nebija pa prātu šim vampīram.

Ja kāds jautātu Nestors Karnakietis visu šo zināja, tad tam vajadzētu būt liekam jautājumam, pieredze un vecums dod to, kas jaunuļiem ne vienmēr ir, labu prātu un saprašanu. Un neba jau vienīgais bija dārgais Kristofers, kas uzzināja par Lordiem.

Karnakietis ieradās pie sava senā drauga, kas nebija satikts jau veselu mūžību, turpat gadu tūkstoti, kad viņa vadītā "apspriede" bija sākusies. Nemaz neapstājies un nesasveicinājies ar kalpiem, kam bija viesi jāpavada tālāk, viņš devās iekšā pie Kristofera.

Zālē, kur atradās viesi, Nestors tikai mazliet apstājās un, ātri pārlaidis skatienu pār viesu augumiem - un tā ir vampīru cerība - , devās augšā pa kāpnēm uz Kristofera kabinetu.
Tikām, kāpjot pa kāpnēm, viņš ar savu spieķi ritmiski piesita pie kāpņu margām, lai citos radītu interesi par ne visai jauno vīru melnā frākā ar baltām, šaurām strīpām, un balto vesti, kuras kabatā bija pulkstenis ar sudraba ķēdi. Galvā vampīram bija katliņcepure.

[Demiurgs]

Augstprātībā un etiķetē slēpjas spēks?? Jātatdzīst visnotaļ neprasmīgs veids kā likt sevi cienīt. Vinsents arī piecēlās un nostājās seju pret seju ar Eliassu Un ko gan tu īsti maskē savu spēku vai savu vājumu. Un par to līdzīgumu es stipri šaubos, es šādu uzvedību atmetu pirms krietna laiciņa, mūsdienām kas tāds šķiet pārāk vulgārs un pamanāms, tas palīdz iejukt aitu barā!! Jūs ar savu "etiķeti" Vinsents uzsvēra vārdu etiķete ar izsmejīgu toni atgādināt no pagātnes izlīdušus mošķīšus, cilvēki jūs ievēro un smejas par jums, kamēr tāds kā es iejūk pūlī un paliek nepamanāms. Vel tikai trūktu lai jūs opīši vazātos pa ielām, mūs drīzvien sāktu medīt cilvēki!!! Vinsenta rokas joprojām slēpās aiz muguras, zem mēteļa. Un es tev neēsmu nekāds draugs

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 14.02.2007 19:03

[Roviela]

Ak! Marī ļoti garlaikotā balsī skaļi iesaucās.
Jūs, kungi, drīkstat noraut viens otram galvu. Šovakar ir pamaz izklaižu, ja godīgi. Lordiem būs mazāk darba, ar ko viņus arī apsveiksim. Kašķīgākie jau būs viens otru novākuši paši. Starp citu, kungi, spēks slēpjas pareizā rīcībā pareizā laikā.

Šos vārdus sanāca teikt tieši brīdī, kad zālē ieskatījās vecāka izskata vampīrs.

Viņa piecēlās no krēsla un pamāja Rafaelam un Antuanai.
Tā kā mūsu saimnieks ir nepārspējami oriģināls, tad iesim meklēt vakariņas.
Velsiete piegāja tuvāk sulaiņiem un nočivināja: Ko jūs labu varat piedāvāt viesiem?

[Elven]

-Ko jūs vēlētos kundze? Vienkārši asinis vai arī kādu ēdienu mirstīgo vai ko asiņaināku?- sulainis pazemīgā balsī noteica...

[mehaniskais koli...]

Cik vulgāri!Džulija noteica apsēdsdamās vietās kur viņi tiko sēdēja, Es gribu sarkan vīnu kas sajaukts ar vienu ceturdaļu asiņu,un ja tā nebūs dabūsi trūkties viņa uzsauca sulanim,pielnīgi mainot balss toni Un ātri!

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 14.02.2007 19:29

[Roviela]

Malī dzirdēja, kā viens aiz muguras iesēžas vienā no viņu tikko atstātajiem krēsliem un pie sevis nobrīnījās par šī viena dīvaino gaumi - visapkārt ir pilns ar krēsliem, kāpēc izvēlēties tieši to, kuru nupat atstājis kāds cits? Vai tad te būtu pārpildīts sabiedriskais transports, kur viens otram stāv aiz muguras cerībā iesēsties nupat atbrīvotā vietā? Viņa gan neskatījās atpakaļ, lai noskaidrotu, kurš tas ir. Negribējās vēlreiz sev atgādināt, ka lielāko daļu no jaunākajiem vampīriem tā vien niez nagi iznīcināt. Balss bija sievietes. Sarkanvīnu ar vienu ceturtdaļu asiņu? Un ne uz pusēm, kā velsiete tikko bija baudījusi? Uz mēles vēl stāvēja brīnišķīgā garša, to negribējās sabojāt.
Es gribu medības! Malī paziņoja sulainim. Lai medījumu ielaiž tumšā istabā. Un jūs? Viņa paprasīja saviem pavadoņiem (OOC - es ceru, ka ne Rafaels, ne Antuana neiebilst) Jūs piedalīsieties?
Sarīko to ātri un tad pasauc mūs, viņa norīkoja sulaini.

[mehaniskais koli...]

nebiju iedomājusies par dzīvu upuri,bet man tagad nav noskaņojuma,ālēties,var`būt vēlāk,es tagad gribu paskatīties kā šie divi strīdās! viņa pie sevis domāja.

[Elven]

Sulainis atbildēja -Ja jūs tā vēlaties!- Viņš piegāja klāt vēl diviem sulaiņiem un iečukstēja kaut ko ausī pēc tam atgriezās pie kundzes -Šis sulainis jūs pavadīs! Lūdzu skojiet viņam!-

[Ného]

Karnakietis atrada Kristofera kabineta durvis un, trīs reizes ar savu spieķi pieklauvējis pie durvīm, droši iegāja iekšā tajā.
Viņu sagaidīja Kristofers un kāds cits vampīrs, kuru starpā risinājās saruna. Taču tas kā vienmēr Nestoram netraucēja kādu neievērot un pārtraukt viņu pusvārdā.

Kristofer, man ar tevi jārunā! - Karnakietis pat nepaskatijās uz iepriekšējo viesi kā tas reaģēs, bet ar neizteiksmīgu sejas izteiksmi gaidīja Kristofera atbildi.

[Elven]

Kristofers piecēlās un pasmaidīja un piecēlās -Atvainojiet fon Ravenava kungs pagaidiet šeit vai arī dodaties lejā pie pārējiem viesiem mēs parunāsim vēlāk tiklīdz būšu brīvs!-
Krisofers parādija Nestoram uz kādām durvīm ,kas veda ārā no viņa kabineta iegājuši šajā istabā viņš apsēdās krēslā un parādija uz otru krēslu -Šķiet ,ka mēs šeit varēsim mierīgi parunāt! Cik ilgs laiks īsti pagājis vecais draugs?- viņš paskatījās uz Nestoru un turpināja -Prieks ,ka esi ieradies! Ko tu vēlētos uzināt?-

Šo rakstu rediģēja Elven: 14.02.2007 20:33

[Snorkes Jaunkund...]

Grimmdžovs pacēla vienu uzaci. Diez vai. Neatceros ne jūs, ne jūsu tēvu. viņš pasmīnēja. Vai jums ir kādi iebildumi, ka esmu tik tiešs? un tad Grimms piecēlās un piegāja pie Eliasa un Vinsenta. Labvakar, Vinsent. Atvainojos, ka pārtraucu jūsu sarunu, bet viņš pagriezās pret Eliasu. Jūs nepabeidzāt sarunu ar mani, bet es tomēr saprotu. Laikam esmu diezgan garlaicīgs sarunbiedrs. viņš pievērsās Vinsentam. Vēlreiz atvainojos. viņš sniedza vampīram roku.

[Ného]

Pagājuši jau tūkstoš gadu, bet es cerēju ka atnāksi man ātrāk palīgā, bet nekā. Labi, tas tagad nav svarīgi. - Karnakietis apsēdās norādītajā vietā - Redzu, ka tu gatavojies pacīnīties pret četrotni. Un esi savācis it kā spēcīgākos. Vai viņi tiešām ir tā vērti, vai viņiem tas maz varētu būt pa spēkam, tu tikai neņem ļaunā, ka apšaubu tavu plānu, bet pēdējos gadsimtos mūsu rases pārstāvji kļūst nožēlojamāki. - Vampīrs uz mirkli iegrima domās, bet tad klusā balsī noteica - Es nesaku, ka nepiekrītu lordiem, tomēr mani uztrauc tas, kas notiks vēlāk...

[Elven]

Kristofers pasmaidīja -Kāpēc tu domā ka es nepiekrītu lordiem? Un vienīgias iemesls kāpēc viņi ir šeit ,lai viņi paspētu iznīcināt pirmos trīs lordus līdz tam laikam ,kad es būšu gatavs cīnīties ar Baltazaru.- viņš noteica -Patiešām varēju nākt atrāk, bet tevi atrast arī nebija pārāk viegli!- viņš noklepojās -Es viņiem pastāstiju daļu no iztūlkotā pareģojuma! Bet tu pats viņu zini?-

[Demiurgs]

Vinsents izvilka vienu roku un paspieda pasniegto, nenolaižot acis no Eliasa
-Šķiet ka ar esvi iepazīstināt man nevajag, un jums arī pašam ar sevi nav jāiepazīstina, arī man ir zināms jūsu vārds. Un šķiet ka arī man jāatvainojas es iejaucos jūsu sarunā droši varat to turpināt.- Vinsents atkāpās pāris soļus, un novietoja izvilkto roku atpakaļa aiz muguras. Kā kārojās izvilkt dunci un ietriek to tieši Eliasa sirdī, bet pavēles, sasodītās pavēles. Tobrīd pa zāles durvīm ienāca sieviete ko Vinsents bija atstājis džipā Ak lieliski tava transformācija ir beigusies, ceru ka pārāk neizdemolēji manu mašīnu Vinsents izvilka abas rokas un devās pretī izskatīgajai sievietei kura izskatījās ārkārtīgi apmūlsusi, viņa tikai pamāja ar galvu un ieskatījās Vinsentā kurš piegāja viņai klāt un gari noskūpstīja viņu, pēc brīža no viņu mutēm sāka tecēt asinis, varēja redzēt ka viņa ir izsalkusi. Kad vinsents viņu atrāva nost aiz matiem viņa klusi iekunkstējās un noslaucīja asiņainās lūpas Piedod dārgā bet plāni ir mainījušies Vinsents izrāva dunci un ar vienu cirtienu norāva viņai galvu, tā pārvērtās pelnos un nokrita zemē.
-Es ļoti atvainojos par šo incidentu, vai jūs varētu to sakopt Vinsents vērsās pie virssulaiņa

[Roviela]

Malī sekoja sulainim, pirms tam aicinoši paskatījusies uz saviem diviem līdznācējiem. Klusībā viņa cerēja, ka izdosies kaut drusciņ noklausīties saimnieka sarunu ar nupat ieradušos, bet saprata, ka tas diezin vai izdosies.

[Elven]

Sulainis parādija Malī durvis uz kādu telpu ,kurā valdija pilnīga tumsa un bija dzirdami divu cilvēku kliedzieni pēc balīdzības un baiļu pārņemtas sarunas.. sulainis mierīgā balsī noteica -Šeit atrodas divi cilvēki sieviete un vīrietis, kad esat beiguši varat atgriezties pie pārējiem! Ja, kas tad gaismu var ieslēgt un izlēgt šeit!-

[Roviela]

Kristī tiešām ir oriģināls! Malī nodomāja. Kas tās būs par asinīm, kurās ir tik daudz adrenalīna vai kas tur izdalās baiļu gadījumā? Sviedru smaka! Brrr...

Viņa nemaz negrasījās spēlēt "aklās vistiņas", bet, nostājusies netālu no durvīm, izmantoja nedzirdamo vampīra dziesmu. Kurš pirmais atnāks, tas būs. Balsis turpināja sarunāties, bet baiļpilnās notis no tām izzuda, drīzāk parādījās interese. Un tad atskanēja klusi soļi. Kāds nāca šurp. Malī jau sajuta smaržu, kas no baiļpilnās bija tapusi apetīti rosinošā reibumā.
Viņa apvija rokas nācējam ap kaklu un iečukstēja ausī "atdodies...", pirms viņas asi tapušie ilknīši cilvēkam, kas to juta kā maigu glāstu, pārkoda jūga vēnu uz kakla. Abpusēja eiforija... Veids, kas velsietei vienmēr bija paticis vislabāk visās jomās.
Kad Malī bija beigusi, viņa atlaida savu upuri, kurš tumsā neredzami, bet laimīgi smaidīdams, turpināja stāvēt kājās. Vampīriene šovakar nebija alkatīga - ja neviens cits šo cilvēku šovakar nenomedīs, viņš paliks dzīvs, un pat atmiņas par šo brīdi būs patīkamas.
Neieslēgusi gaismu, Malī izgāja no istabas, kur, stāvot spoguļa priekšā, piekārtoja matus un nedaudz saņurcīto korseti, līdz atkal izskatījās tikpat labi, kā šovakar šeit ierodoties. Viņa sev uzsmaidīja.

[Silhouette]

Persefone ar tik pat neienteresētu skatienu vēroja divu vampīru strīdu. Klusībā viņa piekrita jaunākajam. Tomēr to noprast varētu vien rūpīgi ielūkojoties viņas acīs. Klausoties kā jauna vampīrmeitene uzbrēc sulainim Persefone iesmējās. Un neapšaubāmi smejoties par nevis ar viņu. Taču kad telpā ienāca vēl viena jauna meitene, Persefoni pārņēma riebums pret tā paša vampīra, kura viedoklim vēl tikko bija piekritusi, divkosību. Tāds pats, kā pārējie šeit. Ka tik izrādīties. Vai zinies. Viņa piecēlās un piegāja pie sulaiņa. Es atvainojos, es arī labprāt dabūtu kādu kumosiņu. Vai šajā namā kāds nepilngadīgs cilvēks atrastos manam kārajam zobam? Persefone klusi vaicāja.

Šo rakstu rediģēja Silhouette: 15.02.2007 08:08