Vampire : Four Lords [C], Uzmanību, var tikt pārkāpts PG13! Opcijas

[Elven]

Bija 2007 gada divpadsmitā janvāra vakars pirms divām stundām bija norietējusi saule un tiko bija sācis līt. Pie kādas vientuļas muižas apmēram 24km ārpus Parīzes Francijā bija redzama neparsta rosība ,jo viso muižas logos bija iedegtas gaismas pa muižu staigāja vairāki kalpi un sulaiņi.

Kristofers Le Stats nostājās sava kalpa Drevena priekšā un viņu uzrunāja -Dodies lejā drīz būs jāierodas pirmajiem viesiem ,pēc tam pasaki ,lai pārējie sulaiņi ved viņus uz lielo ieroču istabu un liec ,lai viņi mani gaida ,kad visi būs ieradušies pasauc mani- Kristofers pagriezās un devās augšā pa trepēm izgājis cauri ieroču istabai, kur pie visām sienām atradās dažādu gadsimtu un dažādu veidu ieroči ,bet istabas vidū atradās vecs ozolkoka galds, kam apkārt stāvēja ādas krēsli ,un istabas galā blakus izejai kurējās kamīns. Izgājis cauri šajai istabai viņš iegāja savā privātajā istabā apsēdās pie galda un skatoties kamerās ,kurās bija redzmi pirmie viesi pie ieejas iedzēra mazu malku no glāzes ar asinīm.

Lejā pie durvīm stāvēja Drevans gaidot sava pavēlnieka pirmos viesus.

[Eņģeļu gūstekne]

Pie prāvās muižas piebrauca Porsche markas automobilis. Šoferis izkāpa un pavēra durvis, pa tām izkāpa vīrietis, gara auguma, melnā garā mētelī ģērbts. Astē sasietiem matiem. Saltais, pat nievājošais skatiens izurbās cauri muižas priekšplānam. Rokās Eliasam atradās pastaigu spieķis ar zelta ērgļa galvu roktura vietā. Augstdzimušais vīrietis pagriezās pret mašīnu un sagaidīja, kad no tās izkāpa divi uzticamie draugi. Nekad viņš nevienu nebija uzdrošinājies saukt par padoto arī tad ja viņš tāds bija. Tas pazeminātu viņa reputāciju šo personu acīs. Fon Tertrofs smīnēja. Galantā, līganā gaitā Eliass šķērsoja celiņu un aizstaigāja līdz ieejas durvīm. No loga mestā gaismas atblāzma izgaismoja koptos apavus un uzvalka bikšu staras. Kluss mierīgs klauvējiens pie smagnējajām durvīm. Vampīrs neapšaubāmi nojauta, ka viņu un pārējos gaida. Citādāk vienkārši nevarēja būt.

[Elven]

Drevans piegāja klāt pie kāda vampīra ,kurš izskatījās kā augstdzimušais -Sveicināti, ser!- viņš pateica un paklanījās pavērsdams roku uz kāda sulaiņa pusi viņš uzrunāja Eliasau -Ser, viņš jūs pavadīs uz zāli- viņš pazemīgā balsī pateica un sulainis uz kuru bija norādīts devās iekšā muižā ietdams un ieroču zāli...

[Roviela]

No elegantas mašīnas tērpusies tikpat elegantā un dārgā kažociņā izkāpa Malī O'Dohertija. Par spīti savam jaunavīgajam izskatam, kas joprojām bija tāds pats kā toreiz, kad kāzu naktī bija noticis daudz vairāk notikumu nekā viņa bija gaidījusi, viņa netaisījās ākstīties pēc jaunatnes "stiliem", ar kuriem, viņasprāt, tie tikai pierāda savu vienādību ar citiem tādiem pašiem cilvēkiem. Malī ģērbās tā, ka uz viņu atskatījās tie, kas viņai bija vajadzīgi. Jā! Izvēle bija liela, un ar katru viņas bagātība augtin auga.
Viņa pie sevis pasmīnēja - tieši tāpēc ir tik ērti dzīvot, ka "Velsā vampīru nav". Un kas būtu, ja viņi sāktu uzvesties kā tas... kā viņu? Skotijas hercogs Eliass. Vajāšanas, apšaudes, vārdu sakot nekāda miera!
Velsas klans bija nolēmusi sūtīt viņu, lai noskaidrotu, kas tad tāds noticis, jo nebūt nevēlējās, lai mierīgo dzīvi nomainītu kaut kas cits.
Kā vilku piemin, tā vilks klāt! Malī pasmīnējā vēlreiz. Var saderēt, ka tas, kas tur klauvē pie durvīm, ir Eliass & Co, kā viņa pie sevis dēvēja Eliasa līdzskrējējus.
Viņa atlaida savu šoferi, solīdamās to pasaukt, kad vajadzēs, un tad mierīgā, ļoti sievišķīgā solī ar mazajiem zābaciņiem kājās pakāpās tos pāris solīšus līdz durvīm, nostādamās netālu aiz hercoga, un pat netaisīdamās sev pievērst viņa uzmanību.

[Pūķēns Sāra]

Rafaels klusējot noraudzījās ainavā, tas viss garlaikoja, sen jau bija laiks pamest šo trako un doties jaunā apgaitā pa pasauli. Skotu meitas jau bija apriebušās, kārojās kāda jauna asiņu garšu, pat tūristi vairs nevarēja apslāpēt šo vēlmi. Bet šis piedāvājums, kas pēkšņi izskanēja, lika aizmirsts plānus, kas jau bija tik tuvu realizēšanai. Vīrietis izkāpa no mašīnas un, neko neteikdams, sekoja Eliasam. Ko gan viņš varēja teikt? Hei, tu, ````, pavācies no ceļa, es pirmais gribu iet pa durvīm?!

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 11.02.2007 22:17

[Snorkes Jaunkund...]

Grimmdžovs izkāpa no sava spoži melnā Lamborgini Diablo. Viņš no garā mēteļa kabatas izvilka mašīnas atslēgas un nospieda signalizāciju. Signalizācija nopīkstēja un Grimmdžovs lēna, cienīgā solī tuvojās durvīm. Vēl nedaudz piekārtojis matus, Grimms sveicienā palocīja galvu Drevenam.

[Elven]

Drevenam redzot ierodoties jaunus viesus lika kalpiem pavadīt viņus uz ieroču zāli -Dāmas un kungi lūdzu sekojiet šiem sulaiņiem- viņš maigā balsī patieca un paklanījās Grimmdžova priekšā ,kas bija noliecis galvu....

[Pūķēns Sāra]

Viegls smīns iesitās vīrieša sejā, kad tika pamanīts Grimmdžovs, viņus saistīja, kas vairāk kā nenozīmīga saruna.
Tikai tagad tika pamanīta daiļā Velsiešu klana pārstāve. Sveicināta, Malī. Viņš noteica un kā piedienas palocījās, mazliet savādākos apstākļos viņš būtu saņēmis sievietes roku un viegli nospūpstījis, bet tagad tam nebija laika, viņus steidzināja iekšā mājā, kas gan Rafaelam nepatika, šī visa steiga bija tik lieka, kur viņiem steigties. Sen neesat redzēta, kur gan bijāt pazudusi? Rafaels atradās blakus Malī un tagad viņu pieklājīgi uzrunāja, reiz šo abu vampīru ceļi bija krustojušies un kā redzams tas nebija tik slikti, ja abi bija dzīva.


OCC. Roviela, es sapratīšu, ja tomēr šis gājiens tev nepatiks, tad tkai pasaki, sarunāsim kā varētu nomainīt

[Snorkes Jaunkund...]

Grimms sekoja kādam sulainim, un tad pamanīja Rafaelu. Acis samiedzās šaurākas, bet viņš pasmīnēja. Aplaidis skatienu apkārt, viņš ieraudzīja arī Eliasu un Malī. Vīrietis lēnām nāca tuvāk Rafaelam. Labvakar, Rafael. Grimms smīnot teica. Malī. viņš palocīja galvu. Kā klājas? viņš it kā skatījās uz Malī, bet jautāj to abiem, jo uzreiz pievērsa skatienu arī Rafaelam.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 11.02.2007 23:33

[Silhouette]

No ēnām iznira slaiks sievietes stāvs, tērpts garā ādas mētelī. Vai viņa bija ieradusies ar kādu transporta līdzekli vai kājām nebija skaidrs. Nesteidzīgā solī, spītējot lietum, kas nupat gāza jau aumaļām, viņa devās uz muižas ieeju.
Persefone atradās darba darīšanās šai pus dīķim, kad viņu sasniedza Le Stata uzaicinājums. Nevarētu teikt, ka viņu tas īpaši ieinteresēja, tomēr vismaz redzēt, kas tad ir tie "labākie no labākajiem" viņa vēlējās. Un varbūt kāds viņu pat pārliecinās iesaistīties. Veikli tikusi galā ar darbiņu, ko kārtējo reizi bija pasūtījusi kāda no Eiropas valdībām, Persefone atceļoja uz Franciju.
Pie durvīm viņa viegli pamāja ar galvu tur stāvošajam kalpam un, atdevusi savu slapjo mēteli, pēc norādījuma sekoja kādam sulainim.
Persefone tika ievesta plašā telpā, kurā galvenā mēbele bija milzīgs, sens apspriežu galds, kas aizņēma telpas lielāko daļu, taču, ak!, sienas no vienas vietas klāja visdažādākie ieroči. Atrāvusi skatienu no burvīgajiem dekorējumiem, viņa pievērsa savu skatienu katram no telpā jau esošajiem vampīriem. Savā dzīvē viņa nebija saskārusies ar daudziem vampīriem, kas bija vairāk kā ielu žurkas. Nudien. Viņa pasmīnēja, aplūkojot vienīgās sievietes tērpu.

[Eņģeļu gūstekne]

Rafaēls bija pavisam netālu, tas nozīmēja, ka ceļu varēja turpināt. Nicinošs skatiens tika raidīts Malī, nē ne jau tāds, ka viņa to varēja manīt, vienkārši nicinājums pret sievieti. Grimdžovam tika veltīts smīns, kas vijās ar smaidu. Bet beigu beigās tomēr Eliass iedeva savu mēteli vienam no sulaiņiem un kā par brīnumu ģērbies firmas uzvalkā nevis frakā sekoja uz ieroču telpu. Spilgtās acis nomērīja vēl vienu sievieti. Pāris rupji vārdi tika veltīti viņai, bet skaļi tie netika izteikti. Fo Tertrofs pārskatīja ieročus. Jā viņam tie patika, bet tomēr neviens nespēja mēroties ar viņa dārgumu-zobenu.

[Roviela]

Labvakar, kungi! Malī negaidīti patīkamā balsī pie reizes sveicināja visus, īpaši uzsmaidot Rafaelam.
Viņa atpogāja kažociņu un ļāva tam iekrist sulainim rokās. Velsietei mugurā bija savāda piegriezuma plata melna brokāta kleita ar ciešu itin kā saitējamu korseti. Kaklu sedza korsetes turpinājums - ažūrs metāla tīkls. Ap kaklu bija aplikts liels kulons tumšsarkanā vizmojoša zīda lentē - viņas priestera amata zīme, par kuru tie, kas to atpazina, neteica nevienam, bet pārējiem vairs tāds iespējas nebija.
Pateicos, Rafael par apvaicāšanos! Malī atbildēja. Patiešām sen gan. Gandrīz gadsimtu neesmu atstājusi mājas. Nebija vajadzības. Un tagad arī netriektos uz šejieni, ja vien Kristī (šādi viņa dēvēja Kristoferu Le Statu), tik degoši nebūtu aicinājis. Jūs jau zināt, cik ļoti mums ar vīru netīk atstāt savu silto vietiņu. Bet viņam tieši pašlaik ir uzradusies jauna drostaliņa, un es nevarēju viņam liegt palikt.
Vampīriene pasmaidīja. Rafaelam un Grimmdžovam nebija jāskaidro, kāds būs drostaliņas liktenis visdrīzākā laikā, tāpat to, ka Malī pati labprāt būtu palikusi, lai izbaudītu notiekošo.

Tā viņi nonāca lielajā apspriežu telpā, kuru Malī noskatīja ar zinošu aci. Ieroči kā tādi viņu neinteresēja, tikat tik, lai zinātu, kas kur atrodas, ja pēkšņi nāktos tos lietot.
Gaidot saimnieku, uzradās aizvien jauni ielūgtie. Skat! vēl viena sieviete. Malī viņa ieinteresēja. Tāda vēl nav redzēta, bet, ja viņa ir šeit, tad... Varbūt varēs viņu izmantot. Izskatās, ka tur pietiktu tikai samaksāt.

(OOC - Pūķēn Sāra, viss kārtībā. Varam saspēlēties.)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 12.02.2007 09:18

[Pūķēns Sāra]

Kad Malī pieminēja drostaļiņu, Rafaela sejā iezagās zinošs smaids, bet tas jau tur uzradās bieži, tā kā nebija par ko brīnīties. Sveicināti... Vīrietis pieklājīgi atbildēja Grimmam, kamēr pats atdeva savu mēteli sulainim. Zem mēteļa nebija nekāda uzvalka vai frakas vai vēl nezina kādi brīnumi. Kājās tam bija ērtas melnas bikses un augšā brīvi krītošs, melns zīda krekls. Pagaidām nav par ko sūdzēties, ja nu vienīgi garlaicību. Un kā jums pašam? Rafaels vēl noteica Grimmam pirms sāka iet uz zāli.


Ieroči... te nebija neviena, ar kuru viņš nemācētu rīkoties, tādēļ zālei tika pārlaists vienmuļš skatiens, lai vienkārši zinātu, kur kas atrodas. Interesanti, kurus šī dāma pārstāv? Rafaels uzrunāja Malī, kad pamanīja, ka telpā ienāk kāda sieviete.

[Roviela]

Pirmo reizi tādu redzu, velsiete atbildēja, acis no Persefones nenolaizdama, jauniņā viņa nav, spriežot pēc apģērba, arī no augstākajām aprindām nav. Bet viņa ir šeit! Tātad - noteikti prasmīga.

Ak, ko nu par šo sievieti! viņa koķeti pastiepa roku un ar pirkstiem noglāstīja Rafaela vaigu, ieskatoties viņa zaļajās acīs. Es atceros! Un kā ar Tevi? Vēlāk, šonakt? tas nozīmēja.
Gan Kristī mūs informēs, kas un kā. Es ceru, viņš neliks mums gaidīt ilgi! Malī nedaudz kaprīzi piebilda. Vai, vismaz, būs devis rīkojumu sulaiņiem, kā tas pieklājas, viesiem piedāvāt kādu atsрirdzinājumu.

[Pūķēns Sāra]

Uz trauslajiem Malī pirkstiem, kuri noglāstīja vīrieša vaigu, nepārtraucot acu kontaktu, tika uzspiests viegls skūpsts. Es atceros! Šonakt...gaidi! Skūpsts vēstīja.
Es gan vairāk ceru, ka Kristofers vienkārši varētu sākt. Šonakt daudz kas vēl jāpadara... Sejā iezagās viltīgs smaidiņš, Bet arī no kā atspi.rdzinoša es neatteiktos, kaut gan ko var zināt ar viņu, būs pārāk aizrāvies ar savu kārtējo ideju, lai padomātu par ērtībām, kad ciemiņi šķēršos mājas slieksni. Rafaels nemanāmi bija sācis iet uz galda pusi. Lūdzu, dārgā. Ar mazliet kacinošu smaidu, vīrietis bija atbīdījis no galda vienu krēslu, lai tajā varētu apsēsties Malī.

[Silhouette]

Persefone nenovērsusies no ieročiem pārsteidzoši klusā un maigā balsī noteica Par telpā esošiem cilvēkiem šādi runāt trešajā personā nav pieklājīgi. Tad viņa pavērsās pret pārējiem. Šī dāma pārstāv sevi un sevi vienīgi; prasmīga es esmu, par to, kundze, nešaubāties. Un statuss man ir tukša skaņa. Apģērba izvēlē es dodu priekšroku praktiskumam, nevis pompozitātei. Persefone viegli pielieca galvu un pakniksēja, iekšēji smīnot un jūtoties kā vecajos ne-tik-labajos laikos, kad viņa vēl elpoja. Manieres sen nebija liktas lietā, tomēr tās nebija ne aizmirstas, ne ierūsējušas. Mans vārds ir Persefone d'Koudrevilla, tiesa, manu dzimtu uzskata par izmirušu.

[Roviela]

O! Paldies, mans kungs! Malī pašķielēja caur garajām skropstām, apsēžoties Rafaela piedāvātajā krēslā.
Un jūs? viņa uzlika smalko, ar vienu vienīgu sudraba krāsas ažūru gredzenu rotāto plaukstu uz blakus krēsla paroceņa, tā norādīdama, ka vēlas, lai viņš apsēžas blakus.
Ja nu mēs gaidām vēl kādus viesus, bet tie ir no tādiem, kam tīk likt uz sevi gaidīt?

Malī iedomājās Afraēlu Gabriēlu fon Ravenavu. Diezin, vai viņš arī šeit būs? O! Un ja nu? Rafaels šonakt, tas ir lieliski! Viņa tiešām nebija piemirsusi, cik viņš ir maigs, cik galants, cik... O! Ja vien viņš vēlējās, protams. Lieliska, brīnumjauka iespēja, bet ja viņiem vēl pievienotos Afraēls... Malī nedaudz aizsapņojās. Tas būtu neaizmirstami, par spīti visām nepatikšanām, kuras uz viņu pleciem, acīmredzami taisījās novelt Kristī. Būtu bijis vērts ierasties, daudzkārt vērts. Viņai gandrīz kļuva žēl visu to vampīru, kas bija kļuvuši tīri par "dzērājiem", un nemaz vairs nezināja un neprata novērtēt parastās dzīves baudas. Malī, protams, bija netaisna pret viņiem - bija otrādi. Drīzāk viņa pati bija izņēmums. Viņa, un vēl daži, ieskaitot viņas vīru. Vīrs! Jā, Fins bija lielisks joprojām, bet tik ilgā laikā gribējās kādas pārmaiņas, un laulātie viens otram tās neliedza.

Viņa noklausījās Persefones pamācošo runu, un atbildei tikai pasmaidīja. Malī netaisījās stāstīt, ka noklausīties divu personu privātu sarunu ir tikpat nepieklājīgi.
Par praktiskumu jums piekrītu, cienītā, ieskanējās Malī balss. Es gan dodu priekšroku apvienojumam - praktiskums un atbilstība situācijai.
Viņa nepiebilda, ka vampīri ir mednieki, kas dzīvo medījuma vidū. Un kas tas par mednieku, kuru var pamanīt?
Jūs teicāt, jūs esat prasmīga, patīkami, ka neesmu maldījusies, jūs tā novērtējot. D'Koudrevilla, jūs sakāt? Tā bija slavena dzimta, patiešām, un priecājos redzēt tās pārstāvi.

[Elderons10]

Pēkšņi milzīgā ātrumā pie mājas piebrauca malns hamerlimuzīns. No limuzīna iskāpa Namins tērpies garā malnā mētelī. Pie Namina piegāja kāds sulainis un aicināja viņam sekot uz ieročzāli. Namins uz brīdi apstājās un niknā, bet klusā balsī noteica- beidzīt slēpties un nākat man līdzi!- pēkšņi no zila gaisa parādijās četri labi tērpti vampīri kas sakoja savam pavelniekam. Namins iegāja ieročzālē un redzēja ka lielākā daļa viesu ir jau ieradušies. ieročzālē pēkšņi visi apklusa un paraudzijās uz Naminu -Piedodiet, ka nokavēju Berlīnē iscēlās mas nemiers, vajadzēja nogalināt dažus neusticīgus vampīrus - Namins noteica un aizgāja apskatīt kādu intrasantu ieroci. Ieročzālē atkal parādijās troksnis un visi atsāka darīt lietas ko bija iesākuši.

[Demiurgs]

Vinsents pēc tēva pavēles bija ieradies nosacītajā vietā ar savu pārtaisīto armijas džipu, tas bija greznāks un ātrāks joprojām saglabājot armijas džipa labās īpašības bezceļa apstākļos. Vinsents piebrauca pie mājas un izleca laukā, pavēlēja savai draudzem\nei palikt mašīnā pat neskatoties uz to kaviņa bija sazāļota un tik tiko spēja pakustēties. Vinsents nebūt nebija priecīgs par šo uzaicinājumu, viņš nebūtu ieradies ja tēvs nebūtu pavēlējis. Priecēja vienīgi doma ka viņš bija jau paguvis apmeklēt piecus Parīzes labākos nakts klubus.
Vinsents bija ģērbies vairāk praktiski, kājās labi kopti un spēdīgi armijas zābaki, tumši saļas bikses un krekls, ar pagaru vaļēju ādas mēteli, priekšpusē varēja redzēt siksnas pie kurām uz muguras bija piestiprināti ieroči. Vinsents izvilka bisi un novietoja to mašīnas slēptuvē, ar pāris pistolēm vajadzēja pietikt, pēc tēva teiktā šiem te varēja uzticēties.
Vinsents piegājis pie ieejas neko nesagaidījis no sulaiņa gāja iekšā un tikai tad paraudzījās uz sulaini gaidot norādijumus kur tālāk jāiet.

[Seila]

Kaut kur tālumā uz ceļa parādījās sarkanas krāsas Volvo. Gar mašīnas sāniem bija sazīmētas liesmas dzeltenorandžās krāsās un braucot šķita, ka mašīna ir aizdegusies. Viņas ātrumu varēja noteikt kā simtu piecdesmit kilometrus stundā un nav brīnums, ka jau pēc pāris minūtēm mašīna apstājās muižas priekšā.
No mašīnas izkāpa ārā pajauna izskata Vīrietis, bet iespējams, arī, ka ne vīrietis, bet vampīrs. Šajā brīdī viņšvairāk izskatījās neviss pēc aristokrātiska vampīra, bet gan pēc kaut kāda ielas puišeļa. Mati nedaudz izspūruši, Melna ādas jaka un ādas bikses. Kājās viņam bija Gari melni zābaki uz neliela papēdīša. Papēži bija apkalti ar sudrabu.
Afraēla acīs iedzalkstījās uguntiņas, kad viņš izkāpa ārā no mašīnas un atstāja to tur pat stāvam. Viņam patika ceļot pašam un arī pie stūres viņš labprātāk sēdēja pats nepieļaudams, lai to kāds dara viņa vietā.
Kritiski nopētījis muižu Afraēls uzkāpa uz lieveņa un negaidīdams sulaiņa uzaicinājumu doties iekšā ienāca mājā. Novilcis jaku viņš palika tērpies melnā kreklā ar baltiem kruzuļiem gar malām. Jaku viņš nevērīgi pasvieda sulainim un ātri npoprasījis, kurp ir tikuši aizvesti visi pārējie viesi devās uz telpu kura viņiem bija atvēlēta gaidīšanai. Atvēris durvis viņš lēni ienāca iekšā. Tomēr viņa soļi atbalsojās visā telpā. Domas ātri kā zibens izskrēja cauri galvai. Šķiet, ka te ir savākušies visi. Pati izsmalcinātākā publika un daži pat netīkami kadri Viņš nodomāja pie sevis un viņa skats apstājās pie Malī, kurai viņš veltīja īsu smaidu un tad neļaudams telpā esošajiem attapties galanti paklanījās.
-Cienītās dāmas, godājamie kungi kaut gan par dažiem no jums kungi to teikt nevarētu, bet nu, lai notiek neiešu jau izraisīt tūlīt pat kaut kādus strīdus.

Šo rakstu rediģēja Seila Klarika fon Ravenava: 12.02.2007 13:24

[rudo lapu vilcēn...]

Antuana nesteidzās. Ceļš pa diezgan patukšo ceļu nebija garš, kaut arī par mērķi viņa nebija pārliecināta. Sāka uzmākties ierastās domas, kas parasti nomocīja jauno vampīru vientulībā.
ceļš nogriezās sāņus un viņa devās turp. Pusīsā auduma mētelīša piedurknes tika apvilktas vēl uz leju, lai nosegtu palukstas. Melni baltie mati bija izmirkuši leitū.
Priekšā bija krāšnš nams. Nesteidžigā solī Antuana devās tuvāk. Tur, kā rādījās, vismaz bija sabiedrība.
Apstājusies pie durvīm, meitene saminkstinājās, bet tad burvīgi apsmaidīja, cenzdamās apburt sulaini, aks tur s'tavēja.
-Atvainojiet, vai varētu pateikt kas šis par namu? Laikam būšu nedaudz apmaldījusies.-

[Roviela]

Malī sēdēja un ar interesi vēroja vēlākos viesus. Viņa nupat ar tikko pamanāmu smaidu un "nevainīgu" acu mirkšķināšanu bija atbildējusi Afraēla sveicienam. Pirmīt ieradies Berlīnes klana vadonis viņai nedaudz uzdzina šemuļus. Kā var būt tik rupjš! Masu nemieri Berlīnē! Kā var pieļaut, lai kas tāds vispār iesākas? Viņa nevilšus novilka roku gar savu rotaslietu, zem pirkstiem juzdama, cik asa ir tā apakšējā mala. Lūpas savilkās smīnā. Lūk! Tā vajag tikt galā ar nepaklausīgajiem. Nav brīnums, ka šis bez četriem miesassargiem nekur nesper ne soli.

[Elven]

Drevenas paskatījās uz kādu jaunkundzi ,kas uz viņu skatījās -šī ir marķīza Kristofera Le Stata muiža šķiet ,ka jūs arī esat viena no šovakar uzincinātajiem viesiem- viņš neitrālā balsī pateica -sekojiet man es jūs pavadīšu uz zāli- tad viņš paskatījās uz diviemm sulaiņiem ,kas stāvēja pie ieejas durvīm -stāviet šeit un gaidat vai vēl kāds neierodas ,kaut vai līdz saullēktam-

Nonācis ieroču zālē viņš apstajās un skaļā balsī uzrunāja viesus -Šķiet sers Le Stats kavēsies tikmēr ,ja vēlaties ,kaut ko iedzert vērsieties pie sulaiņiem- viņš norādija uz trīs vīriešiem ,kas stāvēja pie vienas no sienām.

[Roviela]

Malī noskatīja tikko ieradušos pavisam jauno vampīrieti. Glīta gan! Bet Malī neiekoda lūpu zobos aiz skaudības - viņai patika skaistas būtnes, un vampīriem, ka pašiem labākajiem, vienkārši pienācās būt pēc iespējas skaistākiem, tāpēc viņa vēlīgi uzsmaidīja svešiniecei un pamāja, lai nāk un sēžas blakus.

Velsiete uzlika plaukstu uz Rafaela rokas.
Vai kungs nebūtu tik laipns un neapkalpotu dāmu? Lai tiem slaistiem tur, pie sienas, tiek kāds darbiņš! Man manu iecienīto. Uz pusēm ar "Buļļa asinīm". Tas patīkami atsvaidzina.

[Elderons10]

Namins beidza apskatīt ieročus. Viņš aizgāja pēc vīna glāzez un paskatijās uz Malī. Drīz vien pie Namina pieskrēja viens no viņa kalpiem un kautko naminam pateica un ar Naminu steigā izgāja no Ieročzāles.Pēc kādām desmit minūtēm Namins atgriezās ar vienu mazu rētu uz sejas (kas ātri vien sadzija) drusciņ asiņainu mēteli un dunci rokās. Namins ātr paslēpa dunci un centās ar roku notīrīt asinis kas bija uz viņa mēteļa.

[Snorkes Jaunkund...]

Grimms viegli palocīja galvu. Man arī. viņš padeva savu mēteli sulainim, gērbies viņš bija tumši sarkanā kreklā ar sudrabainu pūķi uz tā, un melnās biksēs. Grimms viegli uzmsaidīja Elisama, bet domās viņš likās pat nedaudz pārsteigts. Kas tad viņam? un Grimms piegāja pie ieročiem un arī sāka tos aplūkot, kā daži to jau darīja. kad zāles durvis atvērās un ienāca kāds vampīrs un stāstīja kaut ko par Berlīni, Grimmdžovs pavisam mierīgi aizgriezās, pat nenoklausījies viņa sakāmo līdz galam. Tā vietā viņš piegāja pie Eliasa un viegli nolieca galvu. Labvakar Eliass. Kā tad klājas? Redzu, ka jūsu..draugs...arī ir še. viņš ar vieglu smīnu paskatījās uz Rafaelu.

[mehaniskais koli...]

Džulejeta kā viemēr ieradās ar mazu nokavēšanos,viņa brauca ar poršu,ja viņai nebūtu tik snieg baltas ādās un pretēji kontrastējošu lūpu varētu padomāt ka viņa ir parasts cilvēks,izkāpjot no mašīnas viņa devās iek``sā muižā,sulainos nebija atrodams tāpēc viņa pati devās uz telpu kur visi pulcējās,viņai mugurā bija sarkana korsete unmelnas bikses ar smailām augstpapēžu kurpēm,kaklu ro`tēja viens vienīgs tumš rubīns jebkurē citā kompānijā viņu noturētu par parastu cilvēku' labdien! vina noteica ieejot telpā,viņa graciozi apsēdās un pievērsēs apkārtējiem,[i]Skatosd ir uzlūgti augstākā sabiedrība,bet kas tā tāda?[/b]viņa pie sevis ierīgi prātoja lēnām nopētot telpu

[Demiurgs]

Vinsents drīz vien nonāca ieroču telpā sekojot kādam sulainim, viņš ar interesi nopētija ieročus, daži likās patiešām iespaidīgi. Kad ierunājās, šķiet, virssulainis Vinsents tieši apsēdās. Viņam nepatika ka būs jāgaida. Bet ja tā tad tikpat labi varēja arī nedaudz atvilkt elpu, viņš uzlika kājas uz galda un uzrunāja tuvāk stāvošo sulaini Es neatteiktos no kādas glāzītes asiņu un čili pipariem ja jums tādi atrastos, vienkārši dievinu čili piparus.

[Silhouette]

Persefone sāka nožēlot, ka ir ieradusies. Būtu labāk bijis vienkārši atgriezties Ņujorkā, savā ērtajā miteklī, pa ceļam uzkost kādu derdzīgu pusaudzi un atpūsties kādu nedēļiņu. Darbs jau nebija grūts, ja runa bija par cilvēkiem un viņu intrigām, arī laiks nebija nekāds šķērslis - kad tev ir dota vesela mūžība, pat laiks nesteidzās. Tomēr visi šie ļaudis viņu kaitināja ar savu pompozitāti un svarīguma apziņu. Persefone līganā solī devās uz krēslu, kas atradās vistālāk no pārējiem un viņu pļāpām.

[Seila]

Afraēls kā vienmēr izsmalcināti apsēdās uz dīvāna. Telpa viņam visņotaļ patika. Šeit visur bija manāma saimnieka roka un geznība. Man glāzi burgundieša ar sodas ūdeni un sodas ūdens, lai būtu uz pusēm atšķaidīts ar nevainīgas jaunavas asinīm. Viņam ļoti garšoja dārgi dzērieni un vampīrs bija pārliecināts, ka šajā namā viņš iegūs tieši to ko kāro.

Šo rakstu rediģēja Seila Klarika fon Ravenava: 12.02.2007 17:55

[Elven]

Krisofera kabineta durvis atsitās vaļā un viņš iznāca ārā nedaudz pieklibodams un ar nelielu rētu uz savas sejas ,tad viņš kāpdams lejā pa trepēm uzrunāja savus viesus -Sveicināti manā necilajā miteklī! Atvainojos par manu gaitu taču tas ir saistīts ar to kāpēc jūs atrodaties šeit!- viņš jau bija nonācis lejā un apsēdās krēslā galda galā -Es zinu ,ka savā vēstulē jums neko nepaskaidroju, taču galvenā lieta ir tas ,ka visai vampīru rasei draud breismas! Gan jau jūs visi būsiet dzirdējuši par četriem vampīru valdniekiem un tā kā viņi valdīja senatnē daži to uzskata par patiesību daži tikai par mītu.- viņš nedaudz samiedza seju un paskatījās uz visiem klāt esošajiem -Apmēram šie četri valdnieki tika pamodināti ,no miega ,kurā viņi pēc sagūstīšanas bija pavdījuši apmēram divus tūkstošus gadu pēc pamošanās viņi nolēma ,ka mūsu rase ir degradējusies un nolēma to iznīcināt ,lai pēc tam radītu jaunu vampīru rasi ,kas skatītos viņu cienīga. Tagad viņi katrs ir atgriezušies savās vecajās vai jaunajās mājās: Markuss- Rumānija - Transilvānija! Klaudiuss - Ēģipte - Giza! Vladimirs - Krievija - Sibīrija! Un valdnieku valdnieks Baltazars ir devies uz Ņujorku. Šie ievainojumi man ir no tikšanās ar Vladimiru es kopā ar saviem 30 labākajiem vampīriem devos uz viņa pili Sibīrija ,lai iegūtu pareģojumu es un vēl divi vampīri atgriezāmies dzīvi kopā ar pareģojumu, bet pārējie tika nogalināti! Pie tam Vladimiram pēc šīs sadursmes nebija ne mazākās skrambiņas, bet mūsu brūces dzīst vēl jo projām gandrīz tā pat kā mirstīgajiem!- Atlocija papīra lapu -Iztūlkojot šo valodu mēs ieguvām apmēram šādu tekstu ''Tie ,kas tika modināti vairs nezaizmigs nekad, tikai viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs..'' es zinu ,kas šis teksts nav pārāk sakarīgs taču tas ir gandrīz vienīgais ,ko mēs ieguvām izņemot vēl ''tikai trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst..'' cik sadursmē ar Vladimiru noskaidrojām viņu īslaicīgi spēj ievainot sudraba ieroči un pēc iztūlkotā ,kas nav pilnībā pabeigts var saprast ,ka šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot...-


OCC: ceru ,ka nav par garu ; )

[Roviela]

Ak, Malī nopūtās, nolikdama uz galda savu glāzi, kurā uz pusēm bija sajaukts vīns ar asinīm.
Es pat viņiem piekrītu! Ja paskatās, kas notiek ar jaunajiem! Tīrs negods visai mūsu rasei. Es pagaidītu, kamēr lordi tiek galā ar tiem salašņām. Un viņi, kā jau prātīgi būdami, sāks ar tiem vārgākajiem. Un pēc tam, ja viņi vēlēsies tik galā ar mums, viņi ieradīsies paši, atliek vienīgi sarīkot labas lamatas.
Malī saldi pasmaidīja, un iedzēra vēl vienu malciņu.
Kā bija pareģojumā? "viņu pēcteči tos no tumsas valdniekiem pelnos pārvērtīs". Vai ir zināms, kuri no mums ir tieši viņu pēcteči? Tas ir svarīgi! Citiem iet lordiem tuvumā nav nekādas nozīmes, velsiete prātoja tālāk. Tad pameta acis visapkārt, noskatot pēc kārtas šeit esošos.
Saprotiet... Tas viss ir tik tālu! Sibīrija... Ņujorka... Ēģipte ar savu karsto sauli! Vienīgi Rumānija? Paga! Bet Vinsent! viņa vērsās tieši pie no Transilvānijas nākošā. Kas jums zināms par Markusu? Ja viņš tiešām ir tur, tad viņš ir ķēries pie savu nodomu izpildes. Jums, gadījumā, nav lieli zudumi, kas pārsniedz normālo?

(OOC - nē, nav par garu, vienīgi vietām neko nevar saprast (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

[Eņģeļu gūstekne]

Eliass bija paspējis apsēsties un iekārtoties krēslā tā kā viņš uzskatīja par ērtu. Kājas viņš nebūt netaisījās celt uz galda kā to pamanījās izdarīt tas Berlīnietis, tas neiekļāvās Eliasa etiķetē. Spieķis klusā taktī tika sists pret zemi. Sarunu bija iesācis Grimmdžovs. Atkal jau skota sejā parādījās smaids. Draugs un ienaidnieks reizē. Bet visiem jau ir zināms tas, ka pret draugiem ir jāizturās labi, pret ienaidniekiem vēl labāk. Klājās man visnotaļ labi, Grimma jaunskungs. Jā, vai tiesa, ka esat vēlaizvien jaunskungs? Negrasaties beidzot aprecēties. Eliasa seju nomāca negants ķircinošs smīns. Kam gan nebija zināms Fon Tertrofa naids pret sievietēm? Bija dzirdētas pat tādas baumas, ka viņš varētu būt gejs. Par šo domu vien vampīrs varēja gardi pasmieties. Un kā ir ar Jums? Kas jauns? Eliass pārlika vienu kāju pār otru un atbalstījis elkoņus pret ērto krēslu atzveltnēm pavadīja ar skatienu nama tēvu Kristoferu. Visai interesanti, bet tomēr šie vampīru vampīri ir palikuši par daudz iedomīgi.

[Elven]

Kristofers dzrdējis Malī teikto viņai atbildēja -Tieši tāpēc jūs atrodaties šeit ,kaut arī liela daļa vampīru ir viņu pēcteči ,bet jums un vēl dažiem ,kas nav ieradušies ir vietiešākā saistība ar viņiem. Un jau jūs uzskatat ,ka viņiem ir jāļauj iznīcināt vājākie tad jūs smagi kļūdaties ,jo nogalinot katru nākošo vampīru viņi kļūst aizvien spēcīgāki un es nedomāju ,ka mēs varētu stāties pret viņiem ,kad viņi būs ieguvuši pilnu savu spēku!-

Šo rakstu rediģēja Elven: 12.02.2007 21:16

[mehaniskais koli...]

'Labi tādat mēs šeit esam tāpēc lai palīdzētu jums viņūs nogalināt,bet viens mazs jautājums cik cieša ir mūsu un viņu radniecība?viņa oteca ar vieglu smaidu,izskatijā ka tur sēž parasta mirstīgā blondīne,unpriekštats k viņa radija bija tieši tāds kā viņa vēlējās

[Roviela]

Kas norāda to, ka viņi ar katru nogalināto vampīru paliek spēcīgāki? Es kaut kā savā mūžā neesmu pamanījusi, ka ar katru būtu palikusi spēcīgāka, Malī turējās pretī. Tad jau viņi nav nekādi vampīri, bet dēmoni, un ar viņiem ne mums, bet garīdzniekiem ar svētīto ūdeni jāņemas!
Vārdu sakot - no kurienes tāds apgalvojums? Un kas tas, lūdzu, bija par pareģojumu, pēc kura jūs devāties tik tālu pie Vladimira? Pareizāk - kā jūs vispār uzzinājāt par kaut kādu pareģojumu un par viņu atgriešanos?
Velsiete ziņkārē ieplestām acīm vērās nama saimniekā. Kaut kā šie viņa paskaidrojumi šķita aizdomīgi. Turklāt Malī nebija ne mazākās vēlēšanās doties kāda spēcīga vampīra medībās. Ja tāds atceļotu šurp, tad gan nekas cits neatliktu, kā kauties, bet visas Kristofera nosauktās vietas bija tik tālu!

[Demiurgs]

Kad namatēvs pabeidza sakāmo Vinsents iztukšoja savu glāzi un apēda pēdējo piparu, tad viņš domīgi un lēnām noņēma kājas no galda un paraudzijās uz Malī.
-Par Markusu man zināma vienīgi vēsture, bet atiecībā uz zaudējumiem jums taisnība, ir bijuši pāris neparastu gadījumu, nekas liels un tomēr ir pazudušas pāris kaujinieku grupas, katrā pa pieciem. Es uzskatīju ka iepējams ir parādijies kāds konkurējošs klans, bet arī šis izskaidrojums ir iepējams, lai arī daudz nepatīkamāks. Ar iesācēju klanu būtu vieglāk tikt galā kā ar vecajo.- Vinsents piecēlās un izvilka plaukstas datoru no sava mēteļa iekškabatas Man šī īnformācija jādara zināma manam tēvam. Vinsents atcerējās arī šo to no Elizabetes stāstītā par senajiem, viņa runāja par Batoriju saistību ar Markusu, neviens nebija pārliecināts, taču Viktorija domāja ka viņas priekšteči reiz esot bijuši tieši saistīti ar Markusu.
Vinsents uzrakstīja e-pastu tēvam un saglabāja to taču vel nenosūtija to, viņš aizdomājās.

[Seila]

Afraēls domīgi klausījās mājas īpašnieka vārdos, lēnām sūkdams ar salmiņu savu dzērienu no palielas konjaka glāzes. Interesants stāsts. Interesanti, ko par šiem notikumiem teiktu mans dārgais Gabriēls, ja vien būtu vēl dzīvs un vai viņš uzskatītu par vajadzīgu jaukties tajā visā iekšā? Kaut gan no otras puses kāda man daļa gar to ko būtu domājis vai gribējis viņš? Afraēls pakratīja galvu un uzmanīgi ieklausījās apkārt notiekuošajās sarunās. Vienā brīdī viņš jau vēlējās pajautāt, par to no kurienes cienījamajam kungam ir informācija par to, ka četrinieks ir atdzimis. Tomēr Malī paspēja viņu apsteigt un Afraēla jautājums tā arī palika neuzdots.

[Silhouette]

Persefone iegrima domās, klausīdamās vairs tikai daļēji. Vai viņai rūpēja vampīru rases nākotne? Vai viņai rūpēja savējā? Nē, Persefone no nāves nebaidījās, visu, ko šī pasaule ir spējīga sniegt, viņa jau ir dabūjusi. Un tomēr es neceļos un prom neeju. viņa domāja. Iespējams, ka šis būs jautrs pasākums. Vēlams pārmaiņas. Diez mums maksās? Viņa nebija droša, vai iesaistīsies afērā, ja šī padarīšana nepievienos kādu nullīti viņas bankas kontā esošajai summai.

[Elven]

-Malī es varbūt izteicos nepareizi ar katru nogalināto vampīru vai cilvēku viņi atgūst daļu no sava spēka, kāds viņiem ir bijis agrāk! Par šo pareģojumu es zināju jau sen ir klīdušas leģendas gadsimtiem taču nekad to neuzskatīju par kaut ko nopietnu! Un par viņu atdzimišanu es uzināju tāpēc ,ka es pazinu to stūlbo vampīru ,kas devās viņus atdzivināt un pēc viņa pazušanas es devos uz templi ,kur viņi bija gulējuši , utr viss bija izārdīt un gandrīz nekas nebija palicis pāri pēc tā es sapratu ,ka viņam tas ir izdevies un es apmēram pēc divām nedēļām devos uz Vladimira pili ,tās atrašanās vietu mēs uzinājām pēc tajā apvidū strauji izmirstošajiem vampīriem!- Kristofers beidzis runāt padzērās asinis ,no kādas mazas glāzes un atkrita krēslā...

[Pūķēns Sāra]

Rafaels bija izdarījis, ko lūgusi Mali, un tagad neko neteikdams sēdēja krēslā. Varēja domāt, ka vīrietis blakus sievietei ir iemidzis, jo viņš bija aizvēris acis un neizrādīja nekādas sašutuma, apmierinājuma vai kādas citas pazīmes, bet tā nebija. No vienas puses Malī ir taisnība, viņi nosākuma uzruktu vājākajiem, bet pa to laiku mēs varētu sagatavoties, bet no otras puses, no sākuma iznīcinot galvenos klana pārstāvjus, starp zemāk stāvošajiem sāktos haoss un viņus būtu mierīgāk novākt no ceļa, jau neskaitot, ka viņi paši jau būtu viens otru apvākuši, jo domātu, ka kāds cits klans ir vainīgs.
Man vispirms liekas, ka klaniem vajadzētu vairāk saliedēties, pirms iet brīvprātīgā nāvē. Rafaels bija atvēris acis un tagad stalti izslējies krēslā, turpināja runāt. Tiem klaniem, kuru taktika ir atklātāka, vajadzētu to nomainīt un klani, kuri piekopj tādu taktiku varētu piepalīdzēt, bet toties citi, kuri dod priekšroku atklātam uzbrukumam, varētu pamacīt un padalīties pieredzē ar pārējiem, jo pieredzes nekad nav pa daudz. Mums vajadzētu samazināt savas teritorijas un turēt informētus otrus pat par spīti nepatikai, kad viņi sajutīs, ka medību lauki izsīkst, mēs mierīgi uzzinātu viņu virzīšanos ceļu, un tad jau varētu runāt par uzbrukumu. Nebūtu jēga tagad viņiem uzbrukt, ja mūsu pašu starpā valda ne tā labākā kārtība.

[Demiurgs]

Vinsents aizdomājās par to ka varētu sapūlcināt pāris simtus vampīru kas bija viņam uzticami un ar tiem piebeigt Markusu, taču drīz vien doma aprāvās, viņš saprata ka tas droši vien neizdotos un tikai padarītu klanu vājāku. Bija jāsapūlcē pilnīgi vis klans lai nosargātu savu teritoriju un dzīvības. Vinsents nosūtīja e-pastu tēvam caur satalītu. Domāju ka par sadarbību ar citiem klaniem lems mans tēvs viņš ir politiķis un diplomāts, es esmu tikai kareivis. tas gan bija diezgan pieticīgi teikts Vinsents bija labākais klana kareivis kun komandieris, viņš nebija plānotājs vai taktiķis, toties viņš bija spēcīgāks, ātrāks un prasmīgāks cīnītājs pat par savu tēvu. Vinsents gan pats uzskatīja ka droši vien arī spēcīgāks par Elizabeti, taču viņš ar to nekad nebija cīnīkies tādēļ nebīja par to drošs, viņa uz treniņiem nenāca

[Snorkes Jaunkund...]

Grimms pasmaidīja. Nē, vēl joprojām negrasos precēties. Tomēr, kā ir ar jums, Eliass? Varbūt jūs esat atradis sev dzīvesbiedru? viņš smīnot uzsvēra pēdējo vārdu. Tad Grimms apsēdās pretī Eliasam un atbalstīja rokas pret ceļiem. Jā, jums taisnība. Berlīnietis man izraisa riebumu un arī namat;eva, nedaudz nesakarīgais stāstījums, man īpašu interesi neizraisīja. Grimmdžovs turpināja, nu jau ar nopietnām acīm skatoties uz Eliasu.

[Elven]

Kristofers piecēlās no krēsla -Tā ir jūsu darīšana ,ko jūs izvēlaties darīt ,bet pēc divām dienām izlido mana privātā lidmašinā uz Rumāniju uz Markusa pili ,ja kāds tomēr dosies līdzi ,tad jūs varat palikt šeit vai arī kur vēlaties! Tātad ,ja kāds tomēr dosies kopā ar mani ,tad esat šeit pēc divām dienām!- Viņš pasmaidīja un kāpa pa trepēm augšup uz savu kabinetu vēl piebilstot -Ja ,kādam ir vēl kādi jautājumi vai vienkārši vēlaties parunāt es būšu savā kabinetā!-

[Roviela]

Malī pavadīja saimnieku ar dīvainu skatienu.
Tad pacēla savu glāzi pie lūpām.
Vai jums nešķiet, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā? tas bija retorisks jautājums. Visiem.
Kur ir kārtīga namatēva viesmīlība? Es tā sapratu - viņš mūs tagad izliek aiz durvīm? Lietū?
Kāpēc viņš mums nepastāstīja, kas teikts pareģojumā? Nevis aprautiem teikumiem, no kuriem pa gabalu dveš panika, bet kā pieklājas - skaidri, īsi un saprotami? Kur viņš to rāvis, kā tas precīzi skan? Klīst leģenda! Kur klīst, ka es savos gados to neesmu dzirdējusi?
Un radniecība! Vai mums tagad visiem vajadzētu noteikt gēnu sastāvu, vai, lai to zinātu?
Viņa nedaudz paklusēja, pirms turpināt.
Es gandrīz ieteiktu tā arī darīt - doties uz templi, savākt to, kas no šiem četriem ir tur palicis, uztaisīt analīzes un salīdzināt ar savējām. Tieši divām dienām darbs.
Man nav bail otrreiz nomirt. Pārmaiņas pēc tas varētu būt interesanti! bet man negribas šo iespēju izmantot pilnīgi muļķīgā veidā, Malī burvīgi uzsmaidīja klātesošajiem.
Rafaelam taisnība - nav jēgas iet pa vienam, ja viņi ir tik stipri.
Velsiete aizdomājās vēlreiz un tad sāka skaļi smieties:
O! Piedodiet, lūdzu, bet es nevaru novaldīties! Tikko atcerējos to pareģojuma daļu, ko Kristī mums tik steidzīgi novervelēja. "trīs vadnieku asinis spēs valdnieku valdnieku pīšļos vērst" - nu labi, skaidrs, asinis, bet tālāk! "šos pirmos trīs valdniekus var pieveikt nocērtot viņiem ar sudraba ieroci galvu un pēc tam to līķus sadedzinot"! Kur mēs rausim asinis, ja viņi būs sadedzināti?
Malī turpināja ķiķināt:
Mums vajadzēs ne vien gēnu analīzes, bet pārnēsājamo saldētavu!

Viņa vēlreiz noskatīja klātesošos:
Starp citu - tie, kurus tas interesē, ar manu lidmašīnu mēs varam lidot kaut rīt no rīta. Un vēl - tie, kam tā ir naudas lieta, piesakaties pie manis. Es noprotu, ka mūsu saimnieks ir pārāk ideāls, lai iedomātos, ka ne visiem var interesēt vampīru rases liktenis aiz platoniskas mīlestības pret to.

[rudo lapu vilcēn...]

Antuana uz mirkli saminkstinājās, bet tad pasmaidīja. Viegli palocījusi galvu, meitene sekoja sulainim.Ieejot ieročzālē, jaunais vampīrs šķita uz mirkli samulstam. Tamlīdzīgas zāles bija redzētas tikai filmās un muzejos. Taču pārvarējusi mulsumu, Antuana ar vieglu galvas mājienu atņēma sveicienus. Pieņemot uzaicinājumu, viņa apsēdās krēslāblakus Mali. Neko nepasūtijusi meitene viegli atlaidās krēslā un uzmanīgi klausījās mājastēva un citu viesu teiktajā.

[mehaniskais koli...]

' imteresanti ,bet es taisos padzīvot uz viņa reiķina,nevazāšos rinķ``i,kamēs var baudīt izcilu apkalpošanu un skaraidīšanu pakaļ,! viņa pie sevis smīķņāja,interesanti dažus esšeit zinu,bet nez vai mani kād atceras es vēl biju maza un man tā patikās lūrēt uz viesībām no portretiem un man toreiz bija burkān krāsas mati!viņa nodomāja un devās pie Grimma un Eliasa kurus viņa ziņaja Labdien,Dzūlijeta de losāra,jūs mani laikam neatcerieties?viņa pieklājīgi iesāka

[Silhouette]

Persefone pacēla vienu uzaci. Tā sieviete tomēr šo to saprot. Viņa ar acīm uzsmaidīja sievietei, kas bija pareizi viņu novērtējusi. Tomēr te pat un uz vietas viņa negrasījās "pieteikties". Tas var pagaidīt. Bet tā ģenētikas lieta... nu jā. Mēs tomēr visi esam cēlušies no cilvēkiem. Vai kāds man lūdzu nevarētu paskaidrot - šķiet, es īsti nesaprotu, un, jāatzīst, neesmu īpaši interesējusies par vampīrisma vēsturi - kā īsti izpaužās tā ģenētikas padarīšana? Šķiet lielākā daļa vampīru ir dzimuši kā cilvēki. Viņa klusi ierunājās, vērodama pārējos.

[Roviela]

Kā cilvēki gan, Malī piekrītoši pamāja atzinīgi vērodama Persefoni. Beidzot viena, kas saprot! Ne kā tā jocīgā, kas sadomājusi iepazīties ar Grimu un Eliasu. Padomājiet! Eliasu... zirgam jāsmejas. Ar tipu, kas sieviešu dzimumu pa kilometru nevar paciest.
Es arī. Kā cilvēki skaita radniecību, tas man jums nav jāstāsta. Bet es esmu cieši pārliecināta, ka arī vampīri radniecību, īstu radniecību, skaita tieši tāpat. Tas, ka esi kādu citu padarījis par sev līdzīgu, nemaz arī nenozīmē, ka esi kļuvis viņam radinieks. Protams, var uzskatīt arī tā, un tā bija viena no lietām, kuru mums Kristī nepaskaidroja. Bet tad pilnīgi visi vampīri sanāk brāļi un māsas.
Malī ieķiķinājās, tik jocīgi skanēja šis vārdu salikums - brāļi un māsas.

[Eņģeļu gūstekne]

Jūs zināt, ka aizvien, trīssimt gadu laikā nekas nav mainījies. Piedevām labi apzinaties, ka vīrieši man simpātijas neizraisa. Aiz vien ledainums un diezgan manāma grācija kustībās pavadīja Eliasu ik brīdi. Par nama tēvu īpasi nedomāju, no malas izskatās, ka pat taisās atstiept kātus. Pēc šī teikuma tik ierastais smīns sejā palika platāks varbūt pat augstprātīgāks un patmīlīgāks. Kā gan kareivis var izraisīt cieņu, saprotams, ka viņam nav pat mazākās sajēgas par etiķeti. Vampīrs lieliski apzinājās, ka Vinsents šo sarunu droši vien dzird, bet tas neliedza turpināt vārstīt muti. Vienubrīd elektriskais skatiens kritiski nopētīja Antuānu. Sieviete piedevām tik neiedomājami naiva pēc skata. Viena no tiem jaunajiem neko nesaprotošajiem vampīriem. Lūk šādas drazas es uzskatu, ka būtu jāiznīcina, nesaprotu ko gan viņa šeit dara. Eliass pārkrustoja kājas otrādi, jo saprotams, ka ilgā sēdēšana tomēr radīja kaut nelielas tirpaas un diskomfortu. Klāt pienāca kāda sieviete. Uzacs tika parauta uz augšu, neticībā. Ak, vai tiešām viņa neapzinājās to kādu risku uzņēma nākot klāt un iesākot tik draudzīgo sarunu. Virspusējas atmiņas par jums, Jaunkundz ir. Bet redziet sievietes es īpaši atmiņā nepaturu, laikam jālūdz piedošana. Pieklājības vadīts Eliass tomēr saņēma Džulijetas roku un to noskūpstīja, bet tas bija tik neitrāli cik vien neitrāla var būt šāda tipa pieklājība.

[Meitene ar melno...]

Gadāsm,kungs gadās, viņa noteica ar smaidu zem šī smaida kas slēpās ,bet īsti kas nevarēja pateikt Negribeju jūs traucēt,bet radās jautājums,vai jūs domājat palikt šeit, vai doties prom,līdz šīs divas dienas paies? viņa mierīgi pajautāja interesanti vai te būs kāds kas mani izklaidē vai nē/viņa tikmēr domāja,kamēr viņas seju rotāja bērna naivs smaids

Ooc: ev_angel atkal noplīsa portatīvais,tāpēc viņu aizstāju,ceru ka citiem nebūs iebildumu

Šo rakstu rediģēja Meitene ar melno vēdeklīti: 13.02.2007 22:35

[Snorkes Jaunkund...]

Nu, protams. Jums, Eliass, laikam nav īpaši interesanta dzīve. viņš pavisam viegli smaidīdams, teica. Nu, no viņa to varēja sagaidīt. Un tiešām, vai tas ir jāsaprot, tā, ka mūs met ārā no šejienes? Grimms ar vienaldzīgu sejas izteiksmi jautāja.
Paskatījies uz pienākušo sievieti, Grimms vēsi pasmaidīja. Sveiki. Diemžēl, es arī neatceros jūs. Cik jums gadu? viņš sasodīti tieši izteica jautājumu, kaut gan neizskatījās ne samulsis, ne kautrīgs. (kurš vampīrs gan tāds būtu? XD)
Es patiešām nezinu. viņš atbildēja saņemot un noskūpstot otru meitenes roku.

[Silhouette]

Persefone pamāja ar galvu. Viņa nespēja iedomāties, kāds viņai varētu būt sakars ar šiem "Četriem Lordiem". Un vampīriem mazuļi piedzimst veseli vienā gadījumā no simts. (OOC: PZ no spēles vadītāja) Neko viņa nesaprata sakarā ar šo pasākumu. Tas viss bija pārāk virspusēji, pārāk nekonkrēti, lai sāktu ko apsvērt. Es labprāt redzētu kādus pierādījumus. Viņa teica it kā nevienam. Persefone pārlika vienu kāju pār otru un izstaipoties. Derētu iestiprināties. Ja namatēvs nav gana audzināts, lai piedāvātu mums vakariņas, es labprāt izietu ielās notvert kādu kumosiņu un visu apdomāt. Persefone teica lēnām celdamās augšā.

[Seila]

Afraēls ar domīgu skatienu pavadīja mājas saimnieku un tad uzmanīgi ieklausījās visu pārējo izteiktajās domās. Malī domas viņam pat šķita esam viss piemērotākās, tomēr bija neliela vēlēšanās, vispirms parunāt ar muižas īpašnieku un noskaidrot šādus tādus faktus, bet tikai pēc tam skriet kaut ko darīt. Un tomēr vienā ziņā viņš bija vienisprātis ar Malī.
Nu, ja mēs spriežam pēc jūsu loģikas kundze tad mēs patiešām esam brāļi un māsas, un es kā īsts brālis nevaru pieļau, lai uz to templi lidotu jūs viena, jo kā redzu nevienam no šeit klātesošajiem šī ideja nešķiet diez ko saistoša. Tādēļ laipni lūdzu pieņemt mani kā savu pavadoni.
Viņš viegli paklanījās un uzmetis domīgu skatieu Eliasam piegāja pie viena no sulaiņiem.
Lūdzu pavadiet mani uz sava saimnieka kabinetu.
Viņš bija bezgala pieklājīgs jeb kurā situācijā. Pat pret vienkāršiem kalpiem. "Pirmais likums arī kalpam ir patīkami, kad pret viņu neizturas kā pret lupatu" šo likumu, kuru viņam kā pašu pirmo bija iemācījis Gabriēls, arī bija pirmais, kuru vampīrs vienmēr atcerējās atrasdamies jeb kurā namā.

[Roviela]

Tas ir tieši tas, ko es arī vēlētos redzēt. Pierādījumus, velsiete piekrita Persefones domai, bet par pārējo viņas domas atšķīrās:
Ak, es nedomāju, ka Kristī būs tik ļoti nepieklājīgs, ka nebūs padomājis par vakariņām! Tas gan būtu par traku.

Uz Afraēla piedāvājumu Malī koķeti atsaucās:
Jā, noteikti mans kungs, tas būs ļoti patīkami. Man pašai pašlaik nav vēlēšanās runāt ar saimnieku, vai varu jums palūgt, ja ko konkrētāku noskaidrojat, mani šovakar sameklēt un to pastāstīt, lai, kas zina! velti neizceļojamies rīt?

[Seila]

Kundze, man būs tas gods pakalpot jums un man jāatzīst, ka pašām arī negribētos lieki klīst apkārt meklējot jau zināmas lietas. Tāpēc pateicos patr to, ka pienemat manus pakalpojumus Viņš vēl reiz galanti paklanījās gaidīdams kamēr sulainim labpatiksies aizvest vampīru pie sava saimnieka. Un tomēr man šeit kaut kas nepatīk...

[Silhouette]

Persefone pamēja un atkal apsēdās, uzticoties sievietei, kas, šķiet, namatēvu pazina labi. Kundze, neviens nav papūlējies mūs iepazīstināt un es jūtos neērti nezinot jūsu vārdu. viņa piebilda.

[Roviela]

O! Es atvainojos, Malī atsaucās. Viņa bija pieradusi, ka viņas vārdu tāpat visi zin, un tādēļ reizēm aizmirsa stādīties priekšā.
Malī O'Dohertija, jeb lēdija Fina Mc'Donagana. Bet vislabāk, sauciet manī vārdā, par Malī, tas ir patīkamāk.

[Elven]

Kristofers kabineta durvis atvērās un ienāca iekšā kāds vīrietis ,kuru pavadīja sulainis -Ja nekļūdos Afraēls?- viņš domīgā balsī noteica -Lūdzu apsēdieties!-..
Tad viņš pievērsās sulainim -Piedāvā viesiem ,ko ēdamu un ierādi istabas ,kur vēlāk pavadīt dienu ,ja viņi paliek!- to patiecis viņš noklepojās liekot sulainim saprast ,ka ir laiks doties prom.
Pagriezis krēslu uz Afraēla viņš viņu uzrunāja -Ko jūs vēlējāties uzināt fon Ravenava kungs?- viņš to pateics salika pirkstus kopā un domīgi skatījās uz viesi...


Sulainis no gājis lejā piegāja pie pārējiem sulaiņiem un paziņoja par Kristofera teikto. Pēc dažiem mirkļiem Drevens uzrunāja viesus -Dāmas un kungi ,ja kāds vēlas ēst tad lūdzu paziņojiet sulaiņiem viņi par visu parūpēsies. Un Le Stata kungs jums piedāva pavadīt šīs dienas līdz došanās brīdim uz Rumāniju viņa mājā!- To pateics viņš apgriezās un devās arā no ieroču istabas....

[Demiurgs]

Vinsents neieklausījās citu sarunās viņš visu uztvēra taču neuzkatīja par vajadzīgu iesaistīties, viņš gaidīja atbildi no tēva, ķad viņš izdzirdēja no kāda piezīmi par kareivjiem Vinsents garasījās ko teikt, bet tieši tad pienāca vēstule ar instrukcijām, viņš to izlasīja un novietoja plaukstas datoru atpakaļ kabatā.
-Tos lordus varētu piebeigt arī vienkāršāk vismaz Markusu un Vladimiru, domāju ka man nesagādātu lielas grūtības sagādāt pārīti kaujasgalviņu no krieviem. Vinsenst nopētīja zālē esošos līdz uzgāja to vampīru kurš bija izteicies par kareivjiem Vai jūsuprāt etiķete ir tā kas nosaka cieņas līmeni, es gan domāju ka to nosaka spēks. Augstprātība cieņu jums nepanāks, bet ja es jums norautu galvu tad jūs, saprastu kas ir cieņa, vai drīzāk to saprastu pārējie kam par patiesu spēku nojausmas nav vairāk kā jums ja viņi ciena jūs. Vinsents aizslidināja abas rokas aiz muguras un apsēdās, cik žēl ka tēvs bija pavēlējis sadarboties. Vinsentu parīzē gaidīja lidmašīn, tomēr viņam bija jāgaida un jādodas atpakaļ kopā ar mājas saimnieku.

[Eņģeļu gūstekne]

Neesi nu tik drošs par to ko saki, mans kareivīgais draugs. Pagriezis galvu pret Vinsentu Eliass noteica un atkal jau sāka spieķi bungot pret zemi. Un arī nepārspīlē ar to galvas noraušanu, redzi arī augstprātībā un etiķetē slēpjās spēks. Atšķirība starp tevi un mani ir tāda- Es to protu maskēt, lai gan dažkārt nesekmīgi, Tu visiem parādi kāds mežonīgs vīrišķis reiz esi. Un tā ir lielākā kļūda lai iegūtu cieņu. Tu to iebiedē. Un tas tevi padara vēl līdzīgāku man. Fon Tertrofs viegli noskremšļojās un piecēlās kājās. Viegli pieklibodams, patiesībā gandrīz nemanāmi, atbalstījies pret savu grezno zelta ornomentiem rotāto spieķi Eliass piegāja pie Vinsenta.

[mehaniskais koli...]

Jums jau vajadzētu ziāt,ka šadu jaut`jumu uzdot ir ļoti nepieklā`jigi,101 viņa atteica,labi ja jūs mani neatceraties tas ir saprotams bērnībā man nepatikš,piedalīties sanāksmēs,jūs manuprāt kādreiz tikāties ar manu tēvu Leodardu de Losāru,viņa smaidot teica.

[Ného]

Nu bija pienācis laiks, kad varēja izpildīt solījumus, ko bija devis sev Karnakietis. Bija gan iespēja iznīcināt necienīgos un melnās avis. Bet diemžēl bija kāda aizķeršanās, Bija paredzēts nogalēt it visus un tas nu nebija pa prātu šim vampīram.

Ja kāds jautātu Nestors Karnakietis visu šo zināja, tad tam vajadzētu būt liekam jautājumam, pieredze un vecums dod to, kas jaunuļiem ne vienmēr ir, labu prātu un saprašanu. Un neba jau vienīgais bija dārgais Kristofers, kas uzzināja par Lordiem.

Karnakietis ieradās pie sava senā drauga, kas nebija satikts jau veselu mūžību, turpat gadu tūkstoti, kad viņa vadītā "apspriede" bija sākusies. Nemaz neapstājies un nesasveicinājies ar kalpiem, kam bija viesi jāpavada tālāk, viņš devās iekšā pie Kristofera.

Zālē, kur atradās viesi, Nestors tikai mazliet apstājās un, ātri pārlaidis skatienu pār viesu augumiem - un tā ir vampīru cerība - , devās augšā pa kāpnēm uz Kristofera kabinetu.
Tikām, kāpjot pa kāpnēm, viņš ar savu spieķi ritmiski piesita pie kāpņu margām, lai citos radītu interesi par ne visai jauno vīru melnā frākā ar baltām, šaurām strīpām, un balto vesti, kuras kabatā bija pulkstenis ar sudraba ķēdi. Galvā vampīram bija katliņcepure.

[Demiurgs]

Augstprātībā un etiķetē slēpjas spēks?? Jātatdzīst visnotaļ neprasmīgs veids kā likt sevi cienīt. Vinsents arī piecēlās un nostājās seju pret seju ar Eliassu Un ko gan tu īsti maskē savu spēku vai savu vājumu. Un par to līdzīgumu es stipri šaubos, es šādu uzvedību atmetu pirms krietna laiciņa, mūsdienām kas tāds šķiet pārāk vulgārs un pamanāms, tas palīdz iejukt aitu barā!! Jūs ar savu "etiķeti" Vinsents uzsvēra vārdu etiķete ar izsmejīgu toni atgādināt no pagātnes izlīdušus mošķīšus, cilvēki jūs ievēro un smejas par jums, kamēr tāds kā es iejūk pūlī un paliek nepamanāms. Vel tikai trūktu lai jūs opīši vazātos pa ielām, mūs drīzvien sāktu medīt cilvēki!!! Vinsenta rokas joprojām slēpās aiz muguras, zem mēteļa. Un es tev neēsmu nekāds draugs

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 14.02.2007 19:03

[Roviela]

Ak! Marī ļoti garlaikotā balsī skaļi iesaucās.
Jūs, kungi, drīkstat noraut viens otram galvu. Šovakar ir pamaz izklaižu, ja godīgi. Lordiem būs mazāk darba, ar ko viņus arī apsveiksim. Kašķīgākie jau būs viens otru novākuši paši. Starp citu, kungi, spēks slēpjas pareizā rīcībā pareizā laikā.

Šos vārdus sanāca teikt tieši brīdī, kad zālē ieskatījās vecāka izskata vampīrs.

Viņa piecēlās no krēsla un pamāja Rafaelam un Antuanai.
Tā kā mūsu saimnieks ir nepārspējami oriģināls, tad iesim meklēt vakariņas.
Velsiete piegāja tuvāk sulaiņiem un nočivināja: Ko jūs labu varat piedāvāt viesiem?

[Elven]

-Ko jūs vēlētos kundze? Vienkārši asinis vai arī kādu ēdienu mirstīgo vai ko asiņaināku?- sulainis pazemīgā balsī noteica...

[mehaniskais koli...]

Cik vulgāri!Džulija noteica apsēdsdamās vietās kur viņi tiko sēdēja, Es gribu sarkan vīnu kas sajaukts ar vienu ceturdaļu asiņu,un ja tā nebūs dabūsi trūkties viņa uzsauca sulanim,pielnīgi mainot balss toni Un ātri!

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 14.02.2007 19:29

[Roviela]

Malī dzirdēja, kā viens aiz muguras iesēžas vienā no viņu tikko atstātajiem krēsliem un pie sevis nobrīnījās par šī viena dīvaino gaumi - visapkārt ir pilns ar krēsliem, kāpēc izvēlēties tieši to, kuru nupat atstājis kāds cits? Vai tad te būtu pārpildīts sabiedriskais transports, kur viens otram stāv aiz muguras cerībā iesēsties nupat atbrīvotā vietā? Viņa gan neskatījās atpakaļ, lai noskaidrotu, kurš tas ir. Negribējās vēlreiz sev atgādināt, ka lielāko daļu no jaunākajiem vampīriem tā vien niez nagi iznīcināt. Balss bija sievietes. Sarkanvīnu ar vienu ceturtdaļu asiņu? Un ne uz pusēm, kā velsiete tikko bija baudījusi? Uz mēles vēl stāvēja brīnišķīgā garša, to negribējās sabojāt.
Es gribu medības! Malī paziņoja sulainim. Lai medījumu ielaiž tumšā istabā. Un jūs? Viņa paprasīja saviem pavadoņiem (OOC - es ceru, ka ne Rafaels, ne Antuana neiebilst) Jūs piedalīsieties?
Sarīko to ātri un tad pasauc mūs, viņa norīkoja sulaini.

[mehaniskais koli...]

nebiju iedomājusies par dzīvu upuri,bet man tagad nav noskaņojuma,ālēties,var`būt vēlāk,es tagad gribu paskatīties kā šie divi strīdās! viņa pie sevis domāja.

[Elven]

Sulainis atbildēja -Ja jūs tā vēlaties!- Viņš piegāja klāt vēl diviem sulaiņiem un iečukstēja kaut ko ausī pēc tam atgriezās pie kundzes -Šis sulainis jūs pavadīs! Lūdzu skojiet viņam!-

[Ného]

Karnakietis atrada Kristofera kabineta durvis un, trīs reizes ar savu spieķi pieklauvējis pie durvīm, droši iegāja iekšā tajā.
Viņu sagaidīja Kristofers un kāds cits vampīrs, kuru starpā risinājās saruna. Taču tas kā vienmēr Nestoram netraucēja kādu neievērot un pārtraukt viņu pusvārdā.

Kristofer, man ar tevi jārunā! - Karnakietis pat nepaskatijās uz iepriekšējo viesi kā tas reaģēs, bet ar neizteiksmīgu sejas izteiksmi gaidīja Kristofera atbildi.

[Elven]

Kristofers piecēlās un pasmaidīja un piecēlās -Atvainojiet fon Ravenava kungs pagaidiet šeit vai arī dodaties lejā pie pārējiem viesiem mēs parunāsim vēlāk tiklīdz būšu brīvs!-
Krisofers parādija Nestoram uz kādām durvīm ,kas veda ārā no viņa kabineta iegājuši šajā istabā viņš apsēdās krēslā un parādija uz otru krēslu -Šķiet ,ka mēs šeit varēsim mierīgi parunāt! Cik ilgs laiks īsti pagājis vecais draugs?- viņš paskatījās uz Nestoru un turpināja -Prieks ,ka esi ieradies! Ko tu vēlētos uzināt?-

Šo rakstu rediģēja Elven: 14.02.2007 20:33

[Snorkes Jaunkund...]

Grimmdžovs pacēla vienu uzaci. Diez vai. Neatceros ne jūs, ne jūsu tēvu. viņš pasmīnēja. Vai jums ir kādi iebildumi, ka esmu tik tiešs? un tad Grimms piecēlās un piegāja pie Eliasa un Vinsenta. Labvakar, Vinsent. Atvainojos, ka pārtraucu jūsu sarunu, bet viņš pagriezās pret Eliasu. Jūs nepabeidzāt sarunu ar mani, bet es tomēr saprotu. Laikam esmu diezgan garlaicīgs sarunbiedrs. viņš pievērsās Vinsentam. Vēlreiz atvainojos. viņš sniedza vampīram roku.

[Ného]

Pagājuši jau tūkstoš gadu, bet es cerēju ka atnāksi man ātrāk palīgā, bet nekā. Labi, tas tagad nav svarīgi. - Karnakietis apsēdās norādītajā vietā - Redzu, ka tu gatavojies pacīnīties pret četrotni. Un esi savācis it kā spēcīgākos. Vai viņi tiešām ir tā vērti, vai viņiem tas maz varētu būt pa spēkam, tu tikai neņem ļaunā, ka apšaubu tavu plānu, bet pēdējos gadsimtos mūsu rases pārstāvji kļūst nožēlojamāki. - Vampīrs uz mirkli iegrima domās, bet tad klusā balsī noteica - Es nesaku, ka nepiekrītu lordiem, tomēr mani uztrauc tas, kas notiks vēlāk...

[Elven]

Kristofers pasmaidīja -Kāpēc tu domā ka es nepiekrītu lordiem? Un vienīgias iemesls kāpēc viņi ir šeit ,lai viņi paspētu iznīcināt pirmos trīs lordus līdz tam laikam ,kad es būšu gatavs cīnīties ar Baltazaru.- viņš noteica -Patiešām varēju nākt atrāk, bet tevi atrast arī nebija pārāk viegli!- viņš noklepojās -Es viņiem pastāstiju daļu no iztūlkotā pareģojuma! Bet tu pats viņu zini?-

[Demiurgs]

Vinsents izvilka vienu roku un paspieda pasniegto, nenolaižot acis no Eliasa
-Šķiet ka ar esvi iepazīstināt man nevajag, un jums arī pašam ar sevi nav jāiepazīstina, arī man ir zināms jūsu vārds. Un šķiet ka arī man jāatvainojas es iejaucos jūsu sarunā droši varat to turpināt.- Vinsents atkāpās pāris soļus, un novietoja izvilkto roku atpakaļa aiz muguras. Kā kārojās izvilkt dunci un ietriek to tieši Eliasa sirdī, bet pavēles, sasodītās pavēles. Tobrīd pa zāles durvīm ienāca sieviete ko Vinsents bija atstājis džipā Ak lieliski tava transformācija ir beigusies, ceru ka pārāk neizdemolēji manu mašīnu Vinsents izvilka abas rokas un devās pretī izskatīgajai sievietei kura izskatījās ārkārtīgi apmūlsusi, viņa tikai pamāja ar galvu un ieskatījās Vinsentā kurš piegāja viņai klāt un gari noskūpstīja viņu, pēc brīža no viņu mutēm sāka tecēt asinis, varēja redzēt ka viņa ir izsalkusi. Kad vinsents viņu atrāva nost aiz matiem viņa klusi iekunkstējās un noslaucīja asiņainās lūpas Piedod dārgā bet plāni ir mainījušies Vinsents izrāva dunci un ar vienu cirtienu norāva viņai galvu, tā pārvērtās pelnos un nokrita zemē.
-Es ļoti atvainojos par šo incidentu, vai jūs varētu to sakopt Vinsents vērsās pie virssulaiņa

[Roviela]

Malī sekoja sulainim, pirms tam aicinoši paskatījusies uz saviem diviem līdznācējiem. Klusībā viņa cerēja, ka izdosies kaut drusciņ noklausīties saimnieka sarunu ar nupat ieradušos, bet saprata, ka tas diezin vai izdosies.

[Elven]

Sulainis parādija Malī durvis uz kādu telpu ,kurā valdija pilnīga tumsa un bija dzirdami divu cilvēku kliedzieni pēc balīdzības un baiļu pārņemtas sarunas.. sulainis mierīgā balsī noteica -Šeit atrodas divi cilvēki sieviete un vīrietis, kad esat beiguši varat atgriezties pie pārējiem! Ja, kas tad gaismu var ieslēgt un izlēgt šeit!-

[Roviela]

Kristī tiešām ir oriģināls! Malī nodomāja. Kas tās būs par asinīm, kurās ir tik daudz adrenalīna vai kas tur izdalās baiļu gadījumā? Sviedru smaka! Brrr...

Viņa nemaz negrasījās spēlēt "aklās vistiņas", bet, nostājusies netālu no durvīm, izmantoja nedzirdamo vampīra dziesmu. Kurš pirmais atnāks, tas būs. Balsis turpināja sarunāties, bet baiļpilnās notis no tām izzuda, drīzāk parādījās interese. Un tad atskanēja klusi soļi. Kāds nāca šurp. Malī jau sajuta smaržu, kas no baiļpilnās bija tapusi apetīti rosinošā reibumā.
Viņa apvija rokas nācējam ap kaklu un iečukstēja ausī "atdodies...", pirms viņas asi tapušie ilknīši cilvēkam, kas to juta kā maigu glāstu, pārkoda jūga vēnu uz kakla. Abpusēja eiforija... Veids, kas velsietei vienmēr bija paticis vislabāk visās jomās.
Kad Malī bija beigusi, viņa atlaida savu upuri, kurš tumsā neredzami, bet laimīgi smaidīdams, turpināja stāvēt kājās. Vampīriene šovakar nebija alkatīga - ja neviens cits šo cilvēku šovakar nenomedīs, viņš paliks dzīvs, un pat atmiņas par šo brīdi būs patīkamas.
Neieslēgusi gaismu, Malī izgāja no istabas, kur, stāvot spoguļa priekšā, piekārtoja matus un nedaudz saņurcīto korseti, līdz atkal izskatījās tikpat labi, kā šovakar šeit ierodoties. Viņa sev uzsmaidīja.

[Silhouette]

Persefone ar tik pat neienteresētu skatienu vēroja divu vampīru strīdu. Klusībā viņa piekrita jaunākajam. Tomēr to noprast varētu vien rūpīgi ielūkojoties viņas acīs. Klausoties kā jauna vampīrmeitene uzbrēc sulainim Persefone iesmējās. Un neapšaubāmi smejoties par nevis ar viņu. Taču kad telpā ienāca vēl viena jauna meitene, Persefoni pārņēma riebums pret tā paša vampīra, kura viedoklim vēl tikko bija piekritusi, divkosību. Tāds pats, kā pārējie šeit. Ka tik izrādīties. Vai zinies. Viņa piecēlās un piegāja pie sulaiņa. Es atvainojos, es arī labprāt dabūtu kādu kumosiņu. Vai šajā namā kāds nepilngadīgs cilvēks atrastos manam kārajam zobam? Persefone klusi vaicāja.

Šo rakstu rediģēja Silhouette: 15.02.2007 08:08