Zudušie valdnieki [C], Kad realitāte beidzas sākas pasaka..... Opcijas

[mehaniskais koli...]

Galvenā arheologa žurnāls:

20.maijs.Mēs ierodamies Esrengalnes virsotnē. Tiek ierīkota nometne. Speciālisti ir mazliet uztraukti.

22.Maijs.Mēs atradām ieeju kalnā. Ala bija noklāta ar rakstiem dīvainā valodā. Valodu speciāliste to sāka atšifrēt. Tās stāsta par rasi, kas izmirst.

23.Maijs.Devāmies iekšā alā. Notika šausmīga nelaime. Nogruvums, iesprostoja alā .Seši cilvēki tika iesprostoti vai nogalināti. Viņus izglābt nav iespējams. Mēs beidzam darbu šeit.


Nogruvums bija pēkšņi un negaidīts. Jūs palikāt dzīvi, un tā kā izejas nebija devāties tālāk. Pēc kāda kilometra jūs nonācāt milzīgā telpā, tā bija pilna ar tīstokļiem, dārgakmeņiem ,mākslas priekšmetiem un sadzīves priekšmetiem. Telpas vidū atradās spogulis . Safīra tam pieskārās .Spoža gaisma.


Saule ir tikko uzaususi, tā spoguļojas rasā. Viss apkārt plešas pamežs, putini čivina, pūš viegls vējš, ir dzirdama viegla viļņu šalkoņa vējiņš. Vienīgais ,kas neiederas ainavā ir seši radījumi. Pūķis, gulēja tieši blakus spogulim, zem vītola ,kas aug blakus dīķim
Guļ divradzis, kam blakus guļ vilks, ar spožiem spārniem. Blakus strautam guļ Indigo. Pļaviņā valda miers, viņi sāka mosties. Pļaviņa ir iekopta līdzīgi parkam, vienā malā burbuļo strautiņš, kas tālāk izveido dīķī, kam pārkāries vītols. Netālu no spoguļa jau starp bērziem ir sastādīti ceriņi un citi pavasara ziedi. Tie ir pašā plaukumā. Būdiņa atrodas tālākajā daļā prom no spoguļa ,jau iekšā mežā, tā ir gandrīz neredzama .Pašā vidū atrodas spogulis. Starp bērziem guļ divas sievietes, viena no viņām ir apgūlusies ēnā zem liela laukakmeņa(vampīrs). Otra zem ceriņu krūma, Uz paša akmens guļ putns ar sarkanām spalvām.

Sargs-rūķi, īsa auguma, vecs un reizē jauns. Iziet no sava namiņa un uzkliedz „Biju gaidījis jūs vēlāk, varbūt iesim brokastot! ”Viņa skaļā balss pieskandina gaisu. Jūs mostaties.


Dažas lietas atmiņas ,kas jums ir par dzīvi uz zemes ir ,ļoti miglainas, jūs ātri vien pieņemat faktu ,ka esat šādi, bet ne faktu ka esat valdnieki . Ledera ir gandrīz caurspīdīga, izlem pati, kam pieskarsies.


Atvainojos varbūt šis sākuma posts ir briesmīgs, bet turpmāk tā nebūs. Ceru ka spēle būs izcila.

[Eņģeļu gūstekne]

Elektriski spilgto matu sapurināšana kam sekoja situācijas izvērtēšana. Frenks nu jau atkal stalti izslējies pāri lielākajai daļai apdomāja Safīras spējas. Iespaidīgi, tie nebija īstie vārdi, jo jau tā mierīgajā indigo prātā nu dusēja slinks mieramika. Es pat teiktu, ka tas bija vienreizēji. Viņš noteica jau atkal šņācot.

[rudo lapu vilcēn...]

Līdzko ausīs ieskanējās Safīras čuksts, pilns skumju un sāpju, Džavannijs pieglauda ausis un izslēja galvu. Sapurinājis galvu viarākas reizies, divradzis centās atbrīvoties no uzmacīgās sajūtas, uzmācigās skaņas, kas nodarīja sāpes.
Kad čuksts beidzās, viņš jutās atvieglots. Netīksmē noskurinājies, divradzis paraudzījās uz pārējiem. Savas domas Džavannijs paturēja pie sevis. Nebija nepieciešamība izteikties, pārējie jau visu pateica un atkārtoties puisi nejuta vajadzību.
Vēlreiz pārlaidis skatienu pārējiem, kas sāka atgūties, viņš atkal sāka knibināties ap zāles stiebriem. Šoreiz bez īsta izslakuma.

[mehaniskais koli...]

Rūķis piecēlās un uzlūkoja apkārtējos,es jau teicu,viņai klātbūtnē strīdēties nev iespjams,!'viņš meiģināja jautri noteiktBet vairs tā nedari!viņš lūdzoši vērās Safīrā,un tad piecēlās paēdiet es došos uz savu māju,man tur jāsatiek draudzene,viņa tagad varētu būt jau pamodusies,viņa jums palīdzēs tikt galāvinš noteica un devā pie Nerines

[Meitene ar melno...]

Piedodiet,es nezināju ka tas tā notiks!" viņa klusi teica un devās prom nobariņa,un apsēdās blakus zirgam sākdama skumji vērot divradziKā tevi sauc?viņa klusi jautāja veroties uz skaisto radijumu sev blakus Intereanti vai es esmu nekas un reizē kaut kas,ak dievs es vairs neatceros kas es esmu,man nav sava izskataviņa skumji pie sevis prātoja ,asarām piepildot acis.

[Margo]

Enaoli mierīgi gulēja zālītē. Vilka ķepa noraustījās. Tad arī otra. Viņa gulēja purnu balsot uz priekķājām. Spārni apsedza ķermeni. Vilks, neattaisījis acis, pacēla galvu, noskurinājās. Tikai tad Enaoli atvēra acis. Spārni tika izvingrināti. Priekšķepas singri stāvēja uz zemes. Drīz vien vilks bija piecēlies kājās. Tad tas sastinga.
Viss apkārt bija neredzēts un neparasts. Kur viņa bija?
Tad vilks paskatījās uz savām ķepām, vēlāk uz spārniem. Tas nekustējās. Apmulsis skatiens raudzījās apkārt.

[Piedodiet, ja kaut ko esmu palaidusi garām vai uzrakstījusi aplami.Ļoti daudz esmu iekavējusi.]

[Pūķēns Sāra]

Kaut kur blakus notika kņada, brīdi ķermeni pārņēma dīvainas sajūtas, bet drīz vien tās pazuda. Skatiens vēlreiz tika pārlaists pār klātešosajiem, visu izskats, paskats un vēl nezin kas, tika utverts ar neredzētu mieru, jo domas noņēma kas cits, kur gan bija Enaoli? Skatiens apstājaš pie vilka ar spārniem, kaut kas tajā likās tik pazīstams un mīļš. Enaoli? Jau atrodoties minimālā atstatumā no vilka, viņš uzrunāja to. Tā esi tu? Paskaties man acīs... tā tak esi tu! Puiša acis, lūdzot, lai vilks ieskatās viņa acīs kļuva melnas, nedrīkstēja aizmirsts, ka skatoties pūķa acīs, pat pašas attīstītākās radības nevarēja melot.

[Elven]

Sebastians turpināja sēdēt visi apkārt bija sākuši runāt cits ar citu ,bet viņš neviename īpaši nepievērsa uzmanību ,tikai ik pa laikam aizdedzināja un apdzēsa savas plaukstas....
Pēc kāda laika viņš mierāgā balsī teica -Ko mēs darīsim pavadīsim laiku šeit vai ko? Es domāju doties prom gan jau vēl tiksimies!- viņš piecēlās kājās un gatavojās doties prom...

[mehaniskais koli...]

pieceļoties Sebastjanam klāt ielidoja kāds putns,tāds pats Fēnikss kaā viņš pats tas nolaidās viņa priekšā,jau pēc mirkļa tur stāvēja gaišmatains jauns vīrietis,vienīgais kas viņā bija neparasts bijaacis tās bija pelnu elēkasLabdien jūsu augstība Serelseam ,es ierodos pie jums,un Lēdiju Smaragdu!"vgaišmatis teica pieliecoties mans vārds ir Setors,es esmu skolotājs!

[Elven]

Sebastians paskatījās uz vīrieti ,kas arī bija fēniks -Prieks iepazīties Setors ,bet mani nesauc Serelseams mani sauc Sebastians! Kā to saprast skolotājs?-

[mehaniskais koli...]

Es tev atbildēšu uz visiem jautājumiem,Sebasita,kad tu atradīsi lēdiju Smaragdu,Setors stūrgalvīgi noteica un apstājās miera pozāEs jūs abus pagaidīšu,tur pie dīķa un devš uz dīķa pusi atstādams sebastjanu sameklēt Safīru

[Elven]

Sebastians devās pie Safīras ,kas sēdeja blakus zirgam ar diviem ragiem viņš piegāja viņai klāt -Atvainojos šis vīrietis vēlējas ,lai mēs viņam sekojam līdz dīķim viņš teica ,ka atbildēs uz jebkuriem mūsu jautājumiem tāpēc mēs varbūt varam doties līdz šim dīķim- viņš to pateicis pasniedza roka ,lai palīdzētu viņai piecelties...

[Meitene ar melno...]

Labāk jau nepieskaries,viņa teica atgrūzdama viņa roku un pieceldamās kājās rādi ceļu!viņa mei`ģinādama smaidīt teica kas ir tas vītrietis?viņa ejot jautāja

[Elven]

Sebastians sāka iet uz dīķa pusi -Šķiet ,ka viņu sauca Setors viņš teica ,ka ir kaut kāds skolotājs un viņam bija tādas pašas spējas kā man viņš arī īr fēniks- Sebastians pacilātā balsī runāja -Viņš teica ,ka vēlas runāt ar mums abiem un teica ,ka tad atbildēs uz mūsu jautājumiem!-

Viņi jau pēc īsa laika bija nonākši pie dīķa un Sebastians uzrunāja svešinieku -Ko tu no mums vēlējies? Un tagad atbildēsi uz mūsu jautājumiem?-

Šo rakstu rediģēja Elven: 11.02.2007 17:04

[Meitene ar melno...]

Es ceru ka viņam patiešam būs atbildesviņa cerīgi noteica,un pienāca klāt SetoramMan teica ka jūs varēsiet atbildēt uz maniem jautājumiem.Es gribu ziņat kāpēc mēs esam šeit,un kāpēc mani rūķis nosauca par Smaragdu?viņa jautāja skatīdamās viņam tieši acīs.

[mehaniskais koli...]

Labdien,Setors teica sasveicinoties Ja neiebildīsiet es atbildēšu vispirms uz dāmas jautājumiem. viņiš ierīgi teica Jūs esat šeit tāpēc ka šīs ir jūsu mājas,unir pienācis laiks atgriezt īsts valdniekus.'Jūs visi sauks par Smaragdu jo tas bija jūsu priekšteces vārds vai miers viņas garam.viņš ātri noteicaTagad kas es esmu par skolotāju es `mācu vēsturi un astranomiju,bet šeit esmu lai izskaidrotu jūsu iespējas,jo tikai jūsu spējas es zinu,es uz šīs salas dzīvoju jau mēnesi gaidot jūs!viņš mierīgi runāja
ko vēl jūs gribat zināt?

[Elven]

Sebastians paskatījās uz viņu -Kas par mājām manas mājas ir..- Sebastians diezgan ilgi padomājis -Labi es neatceros un ,kas par spējām man piemīt un vai tādi kā es esam dadzu?-

[mehaniskais koli...]

Nu interesants jautājums jā mūsu ir diezgan daudz,bet Ledera ir tikai viena,visus šos gadus mūsu pasaulē tādas nav bijis! viņš skumji noteica,un apsēdās es jums palīdzēsu saprast savas spējas,piemēram tu Smaragda,piedod Ssfīra vari pārvēstoies par jebukuru radijumu kam ir sirds,bet tu Sebastia vari kontrolēt liesmu un pārvēstis par cerības fēniksu. viņa nopietni nobeidza

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 11.02.2007 17:27

[Meitene ar melno...]

Vai es tagad piemēram varētu pārvēsties par fēniksu,vai es varu pārvēsties arī par dzivnieku,un kā man to vispār izdarīt,un vai es esmu nemirstīga,un kas ir šī Smaragda,un kurš gads te ir?[/b] Safītra nobēra savu jautājumu virkni

[Margo]

Enaoli ieraudzīja Miku. Viņa bija priecīga. Brīdi pat likās, ka viņš pazudis. Vilks paspēra pāris soļu uz priekšu.
Mik! vilks ierunājās un metās pie puiša.
Vilks skrēja. Spārni lēni izgaisa. Vilka kājas nozuda. Kažoks tāpat. Tā atkal bija Enaoli. Meitene pieskrēja pie Mika un apķērās ap puiša kaklu. Viņa nelaida puisi vaļā.
Ak, Dievs! viņa beidzot palaidusi viņu vaļā izdvesa.
Enaoli nezināja, ko lai saka. Kas bija noticis? Viss atmiņā likās neskaidrs. Šī vieta likās tik pazīstama un reizē sveša.

[Pūķēns Sāra]

Meitenei aptverot puisi, puiša rokas apvijās ap meitenes trauslo vidukli, ne speciāli, bet it kā pašas no sevis, zinādamas, ka tā vienkārši vajag, ka tā neapzināti vēlas pats roku saimnieks.
Ar tevi viss kārtībā? Bija pirmais, ko Miks noteica, kad Enaoli palaida viņu vaļā un viņam nācās darīt to pašu. Uztraukts acu pāris, jau ierastajā krāsā, nopētīja meiteni no apakšās līdz augšai.