Zudušie valdnieki [C], Kad realitāte beidzas sākas pasaka..... Opcijas

[mehaniskais koli...]

Galvenā arheologa žurnāls:

20.maijs.Mēs ierodamies Esrengalnes virsotnē. Tiek ierīkota nometne. Speciālisti ir mazliet uztraukti.

22.Maijs.Mēs atradām ieeju kalnā. Ala bija noklāta ar rakstiem dīvainā valodā. Valodu speciāliste to sāka atšifrēt. Tās stāsta par rasi, kas izmirst.

23.Maijs.Devāmies iekšā alā. Notika šausmīga nelaime. Nogruvums, iesprostoja alā .Seši cilvēki tika iesprostoti vai nogalināti. Viņus izglābt nav iespējams. Mēs beidzam darbu šeit.


Nogruvums bija pēkšņi un negaidīts. Jūs palikāt dzīvi, un tā kā izejas nebija devāties tālāk. Pēc kāda kilometra jūs nonācāt milzīgā telpā, tā bija pilna ar tīstokļiem, dārgakmeņiem ,mākslas priekšmetiem un sadzīves priekšmetiem. Telpas vidū atradās spogulis . Safīra tam pieskārās .Spoža gaisma.


Saule ir tikko uzaususi, tā spoguļojas rasā. Viss apkārt plešas pamežs, putini čivina, pūš viegls vējš, ir dzirdama viegla viļņu šalkoņa vējiņš. Vienīgais ,kas neiederas ainavā ir seši radījumi. Pūķis, gulēja tieši blakus spogulim, zem vītola ,kas aug blakus dīķim
Guļ divradzis, kam blakus guļ vilks, ar spožiem spārniem. Blakus strautam guļ Indigo. Pļaviņā valda miers, viņi sāka mosties. Pļaviņa ir iekopta līdzīgi parkam, vienā malā burbuļo strautiņš, kas tālāk izveido dīķī, kam pārkāries vītols. Netālu no spoguļa jau starp bērziem ir sastādīti ceriņi un citi pavasara ziedi. Tie ir pašā plaukumā. Būdiņa atrodas tālākajā daļā prom no spoguļa ,jau iekšā mežā, tā ir gandrīz neredzama .Pašā vidū atrodas spogulis. Starp bērziem guļ divas sievietes, viena no viņām ir apgūlusies ēnā zem liela laukakmeņa(vampīrs). Otra zem ceriņu krūma, Uz paša akmens guļ putns ar sarkanām spalvām.

Sargs-rūķi, īsa auguma, vecs un reizē jauns. Iziet no sava namiņa un uzkliedz „Biju gaidījis jūs vēlāk, varbūt iesim brokastot! ”Viņa skaļā balss pieskandina gaisu. Jūs mostaties.


Dažas lietas atmiņas ,kas jums ir par dzīvi uz zemes ir ,ļoti miglainas, jūs ātri vien pieņemat faktu ,ka esat šādi, bet ne faktu ka esat valdnieki . Ledera ir gandrīz caurspīdīga, izlem pati, kam pieskarsies.


Atvainojos varbūt šis sākuma posts ir briesmīgs, bet turpmāk tā nebūs. Ceru ka spēle būs izcila.

[Eņģeļu gūstekne]

Skaļa rūķa balss, Frenks jau bija pamodies, saule vēl nebija rādījusi savus krāšņos starus, kad indigo acis uzmanīgi pētīja apkārtni, tikai kā jau tas bija ierasts viņš nekustīgi vēroja. Garais vijīgais augums visai strauji tika pacelts gaisā. Roka nevainīgi izbraukta cauri spilgti violetajiem matiem. Aste liegi skalojās pa strautiņa auksto burbuļojošo ūdeni. Atmiņas kā murgaini sapņi. Kurš gan ticētu, ja spēcīgais un cēlais indigo sāktu stāstīt, ka patiesībā īpaši neatšķiras no vampīriem? Vismaz pēc izskata. Frenks pagriezās pret rūķi. Nebļausties, neviens te nav vājdzirdīgs vai kurls mans draugs. Monotona balss, lielākā daļa pie tā jau bija pieradusi. Aste tika izvilkta no ūdens un lielā ātrumā Frenks jau stāvēja blakus rūķim. Visiem bija skaidrs, ka rūķis augumā bija mazs, bet kad blakus vēl nostājās cēlais rāpuļveidīgais radījums vīriņš šķietami saruka pavisam. Cēlais mazā auguma draugs vai stāstīsi jel, kas būs mumsīm brokastīs? Frenks vaicāja pieklājīgi un pilnīgi noteikti neizmantoja savu auguma pārākumu. Piedevām šai pavasara gaisā viņa zvīņotā āda laistījās sudrabaina purpura krāsā.

[Meitene ar melno...]

Gaiss bija dīvaini svaigs,viss apkār čivināja putniņi,kaut kur burbuļoja strautiņš"Es laikam esmu paradīzē"viņa strauji nodomājapēc mirkļa atskanēja balssis kas paradīzē neskanētu,Safīra piecēlās kājās un lēni devās turp,pa ceļam apbrīnodama vietas skaistumu,iznākdama zālājā viņa šausmās satinga priekša stāvēja rūķis un kaut kas līdzīgs ķirzakai,atskanēja kliedziens "Kas jūs esat,kur es esmu,nenāciet man klāt!"viņa paniski sāka kliegt noslīdēdama uz ceļiem,viņa sasprindzināja atmiņu,bet neko skaidri nevarēja atcerēties vismaz ne par pēdējo dienu.

[Eņģeļu gūstekne]

Līdz šim par to neiedomājies. Frenks paskatījās uz Safīru. Kā jau čūskām un ķirzakām tas piedien, tad ik pa brīdim viņa šķeltā mēle izšāvās laukā. Tikai tagad puisis sāka apdomāties par to, ka ar asti pārvietoties ir šausmīgi dīvaini, bet it kā jau tam tā nevajadzētu būt. Skatoties kā pārvietojās meitene Frenks sāka apdomāt vai tiešām varētu būt, ka viņš nekad nav pārvietojies ar kājām, nē tas nevarēja būt, bet varbūt tomēr... Mēle atkal izšāvās un uz mirkli apdomājies Indigo tomēr izlēma ko teikt. Es esmu... Klusums, kas viņš īsti bija? Es esmu Indigo. Kaut kur zemapziņā klusa balss pateica priekšā. Arī Frenka balss vairs nebija tik cilvēcīga kā līdz šim dīvainajam notikumam, katrs vārds bija stiepts un tam sekoja šņākoņa. Kur mēs esam nevaru pateikt, bet pieņemu, ka šo vietu varētu dēvēt par šī mazā drauga mājvietu.

[Elven]

Sebastians dzirdēja kādu balsi ,kas viņu pamodināja no sapņa ,kaut arī to tikpat labi varēja nosaukt par murgu viņš bija redzējis kā viņš degot krīt no liela augstuma. Pamostoties viss apkārt bija tik neparast viņš paskatījās un redzēja ,ka viņš guļ uz akmens un nesaprata ,kas notiek sajūta bija tik neparasta ,bet reizē arī zināma. Viņš meiģināja noslaucīt seju taču viņš ieradzīja ,ka viņam nav rokas ,bet ir spārni viņš pie sevis nobļāvās ::Kas te notiek?:: viņš nevarēja saprast ,ko darīt ,tad pēķsņi baiļu pārņemts viņš vēlreiz paskatījās uz saviem spārniem ,jo tie sāka tā kā tirpt ,ieraduzījis ,ka tie sāk degt viņš pārbijās vēl vairāk vienā mirklī viss viņa fēniksa ķermenis bija pārvērties liesmās tuvējie koki kuru daļas atradās viņam tuvu mazliet apdega. Sebastians sāka sajust ,ka liesmas sāk apdzist un viņš pārvēšas par cilvēku. Mazliet vēl degdams viņš noslīdēja no akmens ,kad viņš bija nostājies kājas uz zemes viņš vairs nemaz nedega un bija pilnībā pārvērties par cilvēku. Viņš ieraduzīja kādu dīvaina paskata pāraugšu ķirzaku un rūķi ,kas bija nobļāvies pirmstam. Viņš jau nostabilizējies uzrunāju viņus -Kur es atrodos? Un ,kas te notiek?-

[Meitene ar melno...]

Iekniebiet man es laikam sapņoju,kas es esmu,un kā jūs sauc un kāpēc es man kaiš?" vinā nobēra jautājumu virkni un pasniedza roku lai iepazītos,un tad ieraudzija kā putns aizdegas un pārvēšas par cilvēku,roku viņa nenolaida,bet lēnmām sāka apjaust ka atrodas mājās"Es esmu mājās!" viņa klusi nočukstēja un atkal pacēla roku

[Pūķēns Sāra]

Mīksta zālīte kutina muguru, tā ir tik maiga un smaržojoša. Paga, paga no kurienes te ir zāle?! Acis atsprāgst vaļā, Ak nu te ir spogulis, par ko uztraukties? Es tak... paga, paga, es esmu uzgūlies uz astes... Pūķis mazliet paveļas uz sāniem. Oo, tā jau ir labāk... Kā man patīk saulīte... Acis atkal vēlas aizvērties, aste atrodas tur pat blakus, tad tā jau atrodas priekšķepās un maigās ķepiņas ar to nomierinoši spēlējas. Njā, šī nodarbe vienmēr nomierina... priekš kam tad vajadzīga aste?... Man ir aste? Acis atkal aši atveras, aste tiek palaista un pūķis cenšas uzstutēties uz divām kājām, bet pārrēķina savus spēkus un ar degunu gandrīz ietriecas zālīte. Kas te notiek? Kur ir Enaoli? haotiski tiek nodomāts. Enaoli, kur tu esi, atsaucies Enaoli! Tiek saukts, bet pēkšņi aptverts, ka tas netika teikts skaļi, bet gan domās, it kā izmantojot telepātiju. Enaoli? Pūķis klusām un mazliet izmisīgi nomurmina, paskatoties uz savām melnajām ķepiņām. Pēkšņi, bet lēnām tās sāk arvien vairāk atgādināt rokas un drīz vien pūķa vietā stāv Miks. Acis klejo pa lauku un meklē Enaoli, melnie mati ir mazliet izpūruši, bet rokas nevarīgi noslīdējušas gar sāniem.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.02.2007 18:11

[Eņģeļu gūstekne]

Meitene bija lūgusi lai viņai iekniebj. Frenks lai gan to īsti nevēlējās darīt, bet tomēr viegli ieknieba Safīrai. Šaubos vai šis ir sapnis. Atkal jau viegli šņācošā balss. Indigo noskatīja visas pārējās dīvainās būtnes. Šokēts viņš bija pavisam noteikti. Bet gudrais indigo prāts ātri vien pieņēma varbūtību, ka tas ir pilnīgi normāli, ka cilvēki var mainīties uz dzīvniekiem un citām mītiskām radībām.

[Elven]

Sebastians paskatījās kā tas ,kas bija sevi nosaucis par Indigo iekniebj kādai sievietei viņš nobļāvas vēlreiz un vēl skaļāk -Kas pie velna te notiek?- viņš sažņaudza rokas kulakos un pašam neredzot viņa rokas sāka palikt sarkanas un pirkstu gali mazliet degt...

[Meitene ar melno...]

Au!viņa ieklie`dzās,un nemaz nejusdama jau pēc brīža izskatijās tieši tā pat kā FrenksJa es nesapņoju.tad vai es tevi pazīstu?"viņa jautāja pieceldamās kājas ar astas palīdzi`bu un nemaz nepamanīdama ka izskatās savādāk"kā jūs sauc?'viņa pieklājīgi jautāja pasperdama soli uz priekšu.pēkšņi kād ko teica"Ja mēs to zinātu?"viņa teica skumji nopūsdamās

Šo rakstu rediģēja Meitene ar melno vēdeklīti: 10.02.2007 18:48

[mehaniskais koli...]

Ak,dievs jūs esat atgriezušies,pēc tik ilga laika,jums bija pēvēlēts atgriezties tikai pēc bvēl viena gadsimta,nu labi sailgojāties pēc mājām ,piedošu!"rūķis jautri teica skatīdamies uz vissiem nesaprašanā"Kāpēc jūs tā satraucaties,jūsu majastāte Feldeg un skaistā Smaragdas jaunkndz?" rūķis neizpratnē jautāja.

[Eņģeļu gūstekne]

Frenks strauji atkāpās, precīzāk sakot atslīdēja, grabeklis ko sākotnēji viņš pat nebija pamanījis sāka klabēt, nu kā klaburčūskām. Tu atgādini mani. Frenks, es esmu Frenks. Indigo nu jau klusītēm šņāca ne runāja. Mēle ik pa brīdim izšāvās, tikai nu jau nedaudz agresīvāk, purpurkrāsas āda ieņēma tumši violetu, nē drīzāk indigo toni. Kas Tu esi? Viņš vaicāja, bet tad viņa skatiens strauji tika pārmests uz puisi ar liesmojošajām rokām. Vertikālās zīlītes sašaurinājās pavisam. Nestreso draudziņ, tev tas nenāk par labu, nodegsi.

[Elven]

Redzēdams kā sieviete pārvēršas šajā Indigo Sebastiana prātā parādījās dažādi radījumi, un notikumi. Viņš sajuta ,ka viņa rokas sāk gluži kā izplūst palaida zažņaugtos kulakus vaļā un liesmas uzreiz apdzisa -Ļoti jauki jūs arī nezinat ,kur mēs atrodamies! Ja ,kas prieks iepazīties Sebastians!- Tad viņš pievērsās rūķim -Kur mēs esam? Un kas ar mums ir noticis??-

Šo rakstu rediģēja Elven: 10.02.2007 19:01

[Meitene ar melno...]

KĀPĒC ES IZSKATOS KĀ JŪS?"Safīra kliegdama teicaEs gribu izskatīties pēc sevis!"viņa nervozi teica,un pēc mirkļa viņai jau bija balti mati un spilgti zilas acis,ķermenis bija snieg baltā krāsāKāpēc jūs mani saucat par Smaragdu man vārds ir Safīra?"viņa neizpratnā jautāja rūķim

[mehaniskais koli...]

Rūķis brīdi stāvēja klusi un tad atbildējaSaprotu,prieks iepazīties,man vārds ir Sokrats,es esu vārtu sargs,jūs milēdij esat miers,un jūs viņš pievērsās Frenkam un Sebastjanam"Esat ziemeļu valdnieki!"viņš mierīgi atbildēja "jūs atrodaties Evelijā,sāklum salā!"viņš pacietiģi skaidrioja Vai vēlaties zināt ko citu/viņa jautāja pētot apkārtējos

[Elven]

-Ko? Kas par ziemeļu valdniekiem? Jā un es ļoti gribētu zināt kāpēc es ikpa laikam aizdegos un kas tu esi par vārtu sargātājs?-

[mehaniskais koli...]

NU ir sešas zemes,un jūs esat divu likumīgie valdnieki,tās ir Vilksora,mežu zeme,tā ir visstuvāk,tālāk ir Ugunslesja,pļavu un pakalnu zeme,pēc tās ir Pureseja,purvi ir viss ko tur var atrast,tad jaupašos austrumos ir Tumsas zeme,tur ir Nāves mežš un Asiņkalni,jau paāsos austrums ir Salīgsela,prēriji un kalni ,un tad ir Arsela miera osta,pļavas kalni,ezeri tur ir viss.!viņš mierīgi stāstija Tu Fredeg esi Puresejaas likumīgais valdnieks un karalis un tu Serelseam esi Ugunslesjas valdnieks!" viņš laimīgi teicaTu visu laiku aizdegies tāpēc ka tu esi Uguns valdnieks un ceribas glabātājs Fēnikss!`"viņa paklanīdamies teica

[Eņģeļu gūstekne]

Ziemeļu, kas? Frenks neizpratnē vaicāja rūķim. Kādi vārti, kāda sala? Es tiešām atvainojos, bet tevi mans mazais draugs īsti neizprotu, piedevām visiem jau ir zināms, ka vīriešiem sapratne bieži vien iet caur vēderu. Pēdējā teikuma daļa gan nebija īpaši pieklājīga, bet ko gan varēja gribēt no indigo kura vēders kurkstēja kā negudrs. Pag, tu kaut ko jauc... Es esmu F.R.E.N.K.S Frenks pa burtiem lēnām nosauca savu vārdu, ko tā pat īsti nevarēja saprast, jo katru burtu pavadīja gara šņākoņa. Kādas muļķības, kāds valdnieks.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 10.02.2007 19:30

[mehaniskais koli...]

Ak,man augst dzimušais draugs dosimies pie brokastu galda!"viņš teica un sāka iet uz būdiņas pusi tās priekša`bija izlāta sega ,kura bija noklāta ar dažadiem ēdieniemKo tu īsti nesaprati?rūķis jautāja

[Elven]

-Labi tu gribēji teikt ,ka es esmu kaut kādas Ugunszemes valdnieks Serelseams? Ja kas mani sauc Sebastians un es patiešām esmu kaut kāds valdnieks?- Viņam pat rūķa teiktais likās reali ,jo savadāk to izskaidrot nebija iespējams....