Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Andromeda]

Uz mazā kuģa.
Enaoli pieskārās simboliņam uz paneļa, kas atradās pie kapsulas.
Nekas nenotika, kapsula neatvērās, bet dusošais cilvēks šķiet sāka atgūt samaņu.
Abi metiolīdi pārsteigumā lūkojās caur stikla kapsulas sienu.

[Mattiass]

Cilvēks kapsulā atvēra acis un neizpratnē palūkojās apkārt. Tad, pamanījis priekšā stāvošos, piebungāja pie kapsulas vāka.

[Andromeda]

ooc: es uzņemos abu dvīņu tēlus pagaidām, kamēr viss noskaidrojas.
Enaoli paskatījās uz brāli, kas šķita pavisam mierīgs un nospieda vēl vienu simbolu uz paneļa. Tagad skaņa brīvi varēja plūst no iekšas uz āru un otrādi.
Viss būs labi cilvēks... Enaoli mierīgā, dūcošā balsī teica. Mēs tevi dabūsim laukā.
Tevi tāpat kā mūs nolaupīja Arahorni, bet mums izdevās izbēgt.
Enaoli centās atcerēties kādu simbolu kombināciju Alexiela nospieda uz dīvainā paneļa.

[Hikari]

Lacus palūkojās uz pārējiem, kuri katrs bija aizņemti ar kaut ko savu un atcerējās, ka uz mazā kuģīša ir palikuši abi dvīņi. Jūtot, ka neko prātīgāku šobrīd darīt nespēj un palīdzēt citiem arī nē, meitene pagriezās un uzsauca pārējiem, jau ejot prom Es aiziešu uz mazo kuģi un pateikšu abiem dvīņiem, kāda ir šobrīdējā situācija un, lidinoties pa gaisu, Lacus liegi aizpeldēja pie abiem.

[Andromeda]

Enaoli krietnu laika sprīdi spaidīja dīvainos arahornu simbolus uz paneļa pie kapsulas sienām, cenzdamās atminēties īsto kombināciju. Atskanēja dīvains troksnis. Uztvēris dīvainās skaņas vibrācijas, Leio aizskāra māsas roku un teica - Kāds dodas šurp. Varbūt arahorni ir atklājuši, kur mēs atrodamies
Māsa paskatījās brālī, kas izskatījās noraizējies un tad cilvēkā, kas raudzījās caur kapsulas sienu uz abiem dvīņiem. Mēs būsim atpakaļ cilvēks Enaoli teica Būtu labi, ja tu izliktos, ka neesi pamodies, vismaz līdz brīdim, kad atgriežamies.
Abi dvīņi pagājās dziļāk kravas telpā un aizslēpās aiz paris kastēm.
Eneoli vēroja kravas telpas ieejas durvis caur nelielu spraugu starp kastēm.

[Hikari]

Lacus klusi ielidoja telpā. Patiesībā, ja viņa būtu gribējusi pielavīties, viņu neviens nebūtu dzirdējis, taču tagad, kad situācija bija kontrolēta, meitene īpaši necentās noslāpēt visus trokšņus. Lacus nolaidās uz zemes un palūkojās apkārt. Kur gan bija abi dvīņi? Meitene aplūkoja visu telpu un tad sacīja Kur Jūs esat? Viss ir kārtībā, tā esmu es, Lacus. Par spīti tam, ka man liekas, ka neesam pietiekami labi iepazinušies, mani pēc izskata Jums vajadzētu atpazīt, nāciet vien ārā.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 03.05.2007 22:35

[Mattiass]

Cilvēks bija neizpratnē blenzis uz dvīņiem.
— Arahorni… — šķiet, viņš kaut ko nesekmīgi mēģināja atcerēties.
No kurienes, pie joda, arahorni? Lai gan, viss var būt. Kā, ellē, es te vispār nokļuvu?
Sadzirdējis ieteikumu, viņš nolēma, ka nogaidošā taktika šajā gadījumā tiešām varētu būt prātīgākais variants, un tā arī darīja — izlikās par guļošu, vienlaikus cenzdamies tvert visu, kas telpā notika.

[Andromeda]

Tā tiešām ir tā pati būtne, ar kuru mēs kopā izbēgām no Arahornu laboratorijas . Eneoli čukstus teica brālim. Tad mums nav ko bīties - Leio atbildēja.
Abi dvīņi parādījās ārpus slēpņa.
Lacus, domājām, ka arahorni mums uz pēdām. Kad jūs devāties prom, mēs ar māsu nolēmām apskatīt kuģi un atradām šo kravas telpu un kapsulā, lūk, tur ir cilvēks. Leio zemā dunošā balsī uzrunāja Lacus un pieminēdams kapsulu norādīja uz to, kurā bija cilvēks. Mēs centāmies viņu dabūt laukā, bet nekādi nespēju atsaukt atmiņā pareizo simbolu kombināciju. Eneoli piebungāja pie kapsulas sienas.

[Mattiass]

Cilvēks arī "atdzīvojās" un ar interesi atsāka novērot ārpusē notiekošo. Ē, tā nu gan ir seksīga čiksa, viņš nodomāja, pamanījis Lacus.

[Miss Doherty]

OOC: ņemot vērā visu sajukumu īpaši necentīšos restaurēt un ievērot kkādu loģisku notikumu secību.

...un pēc laika kāda laba un laipna būtne tik tiešām atcerējās par pusrobotiņu, kurš bija kļuvis par statisku objektu, jo jau kādu ilgu laiku nespēja rast iemeslu, lai kustētos.

Toties tagad, kad bija gūta pilna apkope, Alexiela atkal jutās tā pati, kas aizbēga no Radītāju mītnes, lai iesaistītos šajā avantūrā, kurā viņai ne tikai nevajadzēja būt, bet kuru viņa nedrīkstēja pieļaut.

Vai kāds ir redzējis Danu?
Neizskaidrojamu iemeslu dēļ tieši pie šīs radības, pie šī cilvēka, Alexielu vilka visvairāk, viņa juta, ka tur, viņam blakus, viņai vienkārši ir jābūt. Un tagad viņa jutās mazliet apjukusi, neatrodot Danu.

[Roviela]

- Sveicināta! - Dans laipnā tonī uzrunāja šo, jauno kuģa dvēseli ar skaistajām acīm.
- Kā jūties? Vai viss ir kārtībā? Es esmu Dans Rods, mehāniķis. Vai Tev ir vārds?

[josephine]

vēljoprojām apmulsusi, būtne saminstinājās un tad klusi atteica: Paldies, es jūtos labi. Vārds? Nezinu... ja nu arī ir bijis, tad nevaru to atminēties.
Būtne rūpīgi izpētīja vadības telpu, ne jau tādēļ, ka nebūtu to agrāk redzējusi, bet gan tādēļ, ka tagad viss izskatīj;as pavisam savādāk.

[Roviela]

- Tas nekas! - mehāniķis, priecīgi pasmaidīdams, mundri noteica, - tad atliek izvēlēties, kādā vārdā Tu vēlies, lai tevi sauc.
- Vai Tu, lūdzu, nevarētu ieslēgt dzinējus? Mums gribētos lidot tālāk, - viņš piemetināja.
- Varbūt pat, Tu mums varētu ieteikt, tieši uz kurieni doties, ja vēlamies nokļūt, piemēram, cilvēku apdzīvotās vietās, nu, vispār, vairāk uz arahornu neapdzīvotu pasauļu pusi.

[Hikari]

Lacus pasmaidīja un pamāja. Diemžēl es arī neatceros pareizo kombināciju. To zin tikai Alexiela. Es patreiz atnācu paziņot Jums abiem, ka situācija kuģī tiek kontrolēta un varat vairs tik ļoti nebaidīties no arahorniem. Pagaidām viss ir kārtībā Lacus lēnām piegāja pie cilvēka kapsulā un draudzīgi to uzlūkoja. Pagriezusies pret abiem dvīņiem, mazā sacīja Varbūt man aizlidot viņai pakaļ, lai atnāk un ieraksta kodu?

[josephine]

Uz Dana jautājumu, par to, kā viņa gribētu, lai viņu sauc, būtne atbildēja, ka nezinot, nespējot iedomāties kādam vajadzētu būt viņas vārdam un palūdza, lai viņi izdomājot vārdu.
- Par cilvēku apdzīvotām vietām manā datubāzē ziņu nav, tikai man ir vispārēja Arahornu izpētītās visuma daļas kartes - telpas vidū projicējās trīsdimensiju visuma daļas modelis - pēc šī jūs varat spriest, kur Arahorni savu kāju nav spēruši un ļoti iespējams tuvākajā laikā nespers, iekams nebūs uzbūvējuši vēlvienu tādu, kā es... nu, kā šis kuģis, jo ar tām tehnoloģijām, kādas ir viņiem pieejamas tagad, nekur tālāk par šeit redzamajām kartes malām viņi tikt nevar. -
Pēc apdomas brīža, kad dzinēji tika no jauna iedarbināti būtne vaicāja - Tātad? Uz kuru neizpētītā visuma daļu jūs vēlaties doties? -

Tajā pat laikā būtnes hologramma atradās pie Alexielas un uz viņas jautājumu, par to, kur atrodas Dans atbildēja, ka viņš ir kuģa vadības telpā un piedāvāja viņai parādīt īsāko ceļu uz turieni.

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 03.05.2007 15:39

[Andromeda]

Jā, tā būtu labāk, jo mums nekas nesanāk. Mums jādabū laukā šis cilvēks pēc iespējas ātrāk . Eneoli laipni atbildēja Lacus jautājumam.
Leio paslīdēja tuvāk Lacus apsvērdams domu doties viņai līdzi apskatīties lielo kuģi, bet tad pārdomāja, jo nevēlējās atstāt māsu vienu pašu.

[Roviela]

Dans rūpīgi nopētīja trīsdimensiju karti un pat apgāja tai apkārt.
- Kādam gabaliņam no cilvēku apdzīvotām vietām tur vajadzētu būt! Mani viņi nolaupīja noteikti cilvēku galaktikas daļā, un es nebiju nekādā tālajā izpētes lidojumā. Tikai es to te tagad neatpazīstu... Ei! Piloti! Jums par kartēm lielāka saprašana. Man jau vienalga, uz kuru apgabalu dodamies vispirms, var arī ne uz cilvēku. Pašlaik svarīgāk, ka nepaliekam te. Zini? Es Tevi dēvēšu par Viliju. Vai patīk? Ir kādam kāda cita doma?

[Hikari]

Lacus pamāja un pagriezās uz promlidošanu Tad es dodos. Pēc mirkļa būšu atpakaļ, gaidiet tepat un, lūdzams, nekur nepazūdiet. Lacus nozuda abu skatienam.
Pēc pāris mirkļiem mazā jau bija atpakaļ lielajā kuģī un ar skatienu meklēja Alexielu. Tā kā meitene viņu nemanīja, viņa vienkārši jautāja Kur ir Alexiela? Ir vajadzīga viņas palīdzība, dvīņi atrada vēl vienu kapsulā iesprostotu cilvēku.

[Roviela]

Izdzirdis Lacus satraukto balstiņu, Dans novērsās no kuģa "dvēseles" un iebakstīja ar pirkstu iekšējā komlinka pogai. Tagad viņa balss skanēja pa visu kuģi, vismaz viņš domāja, ka tam tā vajag būt.
- Aleksiela, te Dans Rods. Lūdzu, dodies uz mazo kuģi. Tur vajag Tavu palīdzību atvērt vēl vienu kapsulu, kurā esot cilvēks.

[Hikari]

Lacus atviegloti pasmaidīja, jo Dans bija sazinājies ar Alexielu. Meitene pēc iespējas ātrāk gribēja atbrīvot cilvēku, jo vēl pietiekami skaidri atcerējās tās izjūtas, kuras caurstāvoja prātu un ķermeni, kad viņa pamodās iesprostota nezināmā kapsulā. Tad nu es došos atpakaļ. Lacus sacīja un atkal pacēlās gaisā.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 03.05.2007 22:33