Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Pūķēns Sāra]

Pie vārtiem piebrauca neliela, sarkana mašīnīte un tās aizmugurējās durvis atvērās, liekot no tās izplūst smieklu gūzmai, kuru iepriekš, par spīti plaši atvērtajiem logiem, bija nolsāpējusi motora rūkšana. Atskanēja vēl pēdējās atvadas, kas jāpiezīmē tiem, kas saprata krievu valodu varētu likties ne īpaši pieklājīgas, bet tie tak bija jauni cilvēki, no mašīnas izkāpa neliela, bet smalka auguma meitene, gaišās, bet brīvās drēbēs. Vēl dzidri iesmejoties, aizverot durvis un pamājot mašīnā sēdošajiem, gaišmatainā sieviete atgāja no mašīnas. No tuvākā mašīnas loga izlīda divas meiteņu galvas, kas viņai sauca vēl pēdējos vārdus, kad sāka mašīna attālināties un pazuda skatam.
Vēl brīdi Sarja lūkojās uz vietu, kur aizbrauca mašīna, kad pagriezās pret vārtiem, tos atzinīgi novērtējot, kā arī skatu to, kas pavērās aiz tiem. Varbūt šīs pāris dienas nebūs nemaz tik sliktas, viņa nodomāja, pieejot tuvāk vārtiem, tā liekot platajām piedurknēm un biksēm noplīvot.

[Tējas lapa]

Nil, pagriezies šeit pa labi. Leo teica savam šoferim. Melns džips piebrauca pie muižas un no tā izkāpa melnādains vīrietis baltā T-kreklā, baltos šortos. Izņēmis somu no mašīnas Leonardo pievērsās savam šoferim. Nil es tev vēlāk piezvanīšu un pateikšu kad rezervēt biļeti atpakaļ uz Ņujorku. Labi? Nils pamāja ar galvu un sāka braukt prom. Leo pagriezās pret muižu un pasmaidīja. Beidzot varēšu kārtīgi atpūstos. Klusumu pārtrauca telefona zvans. Ko atkal vajag. Puisis nodomāja un izvilka no kabatas mobīlo. Jā klausos... Jā tikko atbraucu. šeit izskatās lieliski esmu priecīgs, ka tevi paklausīju un paņēmu atvaļinājumu... Jā labi vēlak piezvanīši... Labi čau. Ielicis atpakaļ kabatā telefonu Leo nolika uz zemes somu un gaidīja kad tiks atvērti vārti.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 15:51

[smaidīgā.]

Kā parasti, esmu drusku par agru, pie sevis nodomāja Viktorija Belingtone. Viņa tikko bija izkāpusi no tēta mašīnas un atvadījusies, saņemot veselu kaudzi ar viņaprāt noderīgām, bet simtreiz dzirdētām pamācībām. Tā nu viņa stāvēja te, skaista zāliena vidū, tēpusies melnos džinsos un dzeltenā topiņā jeb tajās drēbēs, kas no rīta pirmās bija pagadījušās pa rokai. Uz zemes bija nolikts viņas tumšzilais ceļojumu koferis uz riteņiem, bet rokā meitene turēja palielu, sportiska izskata somu. Tā bija visa viņas bagāža.
Viktorija nolika somu zemē, un palūkojās apkārt nedaudz kārtīgāk. Vismaz viņa nebija pirmā. Netālu no vārtiem stāvēja vēl kāda meitene, šķiet, vecāka par viņu. Un tur jau kāds kāpa ārā no liela, melna džipa. Varēja redzēt muižu. Pat no attāluma šķta, ka tā ir milzīga. Šī ir skaista vieta, meitene nodomāja, droši vien šīs būs jaukas brīvdienas.
Viktorija pasmaidīja, un apņēmīgā solī devās vārtu virzienā.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 18.04.2008 15:37

[Ķipītis amonjakā]

Pulkstens jau rādija viens. Laika nebija daudz, jo vajadzēja vēl sakravāt mantas, bet kamēr vēl ar autobusu līdz Čeļuskina zemes ragam aizbrauks. Deivs steidzīgi soļoja no vienas istabas puses līz otrai. Vakar vajadzēja jau visu salikt. Es varu uztaisīt tik lielu haosu pat tad, kad nav īpaši daudz mantu.
Tad māte ienāca istabā un uz palodzes nolika karstu tēju uz sviestmaizi, jo zināja, ka dēlam nebūs laika pabrokastot. Pasteidzies. Viņa nomurmināja.

Izkā```` no autobusa, puisis uzkāra mugursomu pāri plecam un devās tieši pie vārtiem. So beautiful .. Viņš tur bija viens no pirmajiem.

[Hworang666]

Muižas tuvumā atskanēja soļi. Pāri zālienam nāca kāds pagarš stāvs. No Ipoda austiņām skaļi skanēja mūzika. Pusis čukstot ar lūpām dziedāja līdzi vārdus. Vismaz piedziedājuma. Pēc tam, atklājis, ka aptuvenā vārdu dziedāšana veido pārāk muļķīgus un nesakarīgus domu graudus, viņš čukstot dziedāja līdzi vien piedziedājumam. Vīrieša seju daļēji aizklāja melna cepurīte ar nagu, sazīmēt precīzas ķermeņa kontūras traucēja paliela ceļasoma. Bet vīrietis neizskatījās pēc pasaules apceļotāja, drīzāk gan pēc kārtīga cilvēka, kas kaut kur aizbraucis un atļaujas atpūsties pēc sirds patikas. Ceļotāja zābaki viegli čabēja atduroties pret zālīti, kas auga pretim muižai un puisis ar acīm izsekoja tam, ka pirms viņa ierodas vēl kāds. Kāda... Sarkanā mašīnīte bija tik tikko pazudusi no redzesloka, kad arī citas mašīnas sāka mest ārā tūristus. Piektais pēc skaita, Valters stāvēja pie muižas vārtiem. Lai netraucētu meitenei, kuru bija redzējis ierodamies pirmo, izvilcis no kabatas ārā melno Ipodu, viņš to vienkārši, bezceremoneāli paslēdza klusāk, ieslidināja atpakaļ kabatā un izvilka ārā vienu austiņu, lai dzirdētu, ja sieviete ko jautātu. Pēc ilgstošas pārdomu vētras, ka realitātē nebija ilgāka par 2,5 sekundēm, viņš centās iesākt sarunu ar Sarju un iejautājās: nice day, isn't it?

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 18.04.2008 15:47

[krelle]

Nu jau apmēram pusstundu Andželīna domīgi sēdēja taksometra aizmugurējā sēdeklī. Kaut gan ne pirmo reizi būdama ārpus valsts, viņa prātoja par mājām. Nolādēts, vai es atkal neesmu kaut ko aizmirsusi? Tā nedaudz vieglprātīgajai meitenei gadījās itin bieži, bet neko aizmirstu tā arī neatminēdamās, viņa pamanīja, ka taksometrs ir nogriezies uz kāda grantēta ceļa, kas, šķiet, veda uz muižu, kurā viņai bija paredzēts apmesties.
Jā, nu viņa ieraudzīja milzīgos muižas vārtus, un bariņu cilvēku stāvam pie tiem. Taksometrs apstājās pie pašiem vārtiem un viņa, pirms tam pateikdamās šoferim, izkāpa. Paņēmusi savu koferi un dziļi ievilkusi elpu, viņa devās pie tā paša cilvēku bariņa, ko bija iepriekš redzējusi.
Sveiki... viņa nedaudz mulsi pasmaidot sacīja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 15:56

[Pūķēns Sāra]

Sarja bija nolikusi savu ne īpaši lieko un ne īpaši mazo apmēra somu, kurā šoreiz ātradās ne tik daudz lietas paredzētas treniņam, bet vairāk parastai atpūtai, izbaudīja savādo mieru visapkārt, kad sāka ierasties arī citi nama viesi.
-Sveika,- silti uzsmaidot, viņa atbildēja Andželīnai, kad jauneklis, kas atradās tur pat blakus, likās, ka arī uzrunāja viņu. Šoreiz sejā parādījās mulss smaids, kad viņas tumši brūnās acis pirms vītietim atbildēt to novērtēja.
-Tur jāpiekrīt, un vienīgi jācer, ka tā arī paliks.- Sarja pievērsa skatienu Andželīnai, tai pajautājot, -No kurienes esat, ja drīkst jautāt?- ar gandrīz nemanāmu akcentu viņa izdvesa, -Un Jūs?- šoreiz tas tika veltīts jauneklim.

[Hworang666]

Pasmaidījis puisis viegli pamāja ar galvu. Jā, tik tiešām ceru, ka nekas nemainīsies... Laiks patiešām nebija slikts. Lai gan, ja anglim būtu pilnībā godīgi jāatzīst, nāktos atzīt, ka daudz labāk viņam tīk Londonas miglainie rīti. Viegal atskaņa no 19. gs beigām, kad Apvienotajā Karalistē uzdarbojās maniakālais slepkava Džeks Uzšķērdējs. Jāatzīst, ka pat 21. gs dzīvojošie krimonologi ar lielu interesi seko līdzi ikvienam atklājumam vai jaunam faktam, kas saistīts ar šī slepkavnieka padarīto. Kad meitene uz viņu paskatījās pirms atbildēja, viņš uzreiz pamanīja vērīgumu viņas acīs. Ja nāc no izbijušas aristokrātu ģimenes un tavā namā, kas ir arī tava pils, bieži tiek uzņemti sabiedrībā pazīstami cilvēki, tad vērtējošais skatiens ir tas, kuru nevar nepamanīt sarokojoties ar dučiem cilvēku. No Apvienotās Karalistes, jeb, lai āriešiem būtu vieglāk, Lielbritānijas! Un no kurienas jūs, ja var jautāt? Puisis pasmaidot pajautāja. Kreisajā austiņā vēl arvien skanēja mūzika. Un tā it nemaz nelīdzinājās vecajiem klasiķiem...

[krelle]

No vecās, labās Amerikas, ja tā drīkst teikt., viņa nedaudz pasmīnēdama teica. Kādu brīdi viņa pavēroja Sarju un šo angļu puisi pļāpājam, bet tad kautkas nozumēja Andželīnas kabatā, un viņa, uz laiciņu novērsdamās no pārējiem, izvilka savu mobilo telefonu. Tā bija īsziņa na viņas labākās draudzenes Sāras. kaa naakas, ka tikai tagad uzzinu par tavu aizbraukshanu, draudzeniit? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) lai nu kaa - izdari kas daraams, atpuuties un nepaarspiilee ar saviem jocijiem! es zinu uz ko tu esi speejiiga! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) , viņa izlasīja displejā. Eh, Sāra...! viņa nodomāja, un atkal pievērsās pārējiem ceļotājiem.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 16:26

[Ķipītis amonjakā]

Deivs, aplūkojis apkārtni, devās tuvāk vārtiem. Pie tiem jau pulcējās pāris cilvēki. Sveiki. Viņš smaidoši un diezgan optimiski noeica. Puisis uzlūkoja ceļa biedrus.
Muiža izskatijās skaista, bet tās apkartne vēl labāk. Amerikā tik daudz zaļojošus kokus nevar redzēt. Pilsētas dzīve viņu ir nogurdinājusi un šāda atpūta Deivam nāks par labu.
Puisis no mugursomas priekšējās kabatiņas izvilka mobilo tālruni, lai paskatītos cik pulkstenis un cik daudz ir atlicis līdz norunātajam laikam.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 18.04.2008 16:45

[krelle]

Ielikusi atpakaļ kabatā telefonu, Andželīna izdzirdēja kāda sveicienu. Balsī sazīmējusi nedaudz Amerikānisku pieskaņu, viņa pacēla galvu un paskatījās uz atnākušo puisi.
Sveiks. viņa tik pat smaidoši atbildēja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 16:48

[Tējas lapa]

Sveiki. Leonardo pamāja ar galvu puisim, kas tiko pienāca pie vārtiem. Skaista vieta vaine? Viņš jautāja Deivam un vēlreiz palūkojās uz muižu. Pieliecies Leo no sporta somas kurā bija viss nepieciešamais viņš no tās izvilka minerālūdens pudeli un iedzēra mazu malku.

[September]

Visbeidzot piebrauca maza melna mašīna. No tās iskatījās, ka jaukā dāma mazliet nokavējās. Viņu sauca Keita MacDreame. keitai payīk jokoties un smieties. Viņa ir jauka un pieklājīga. Keitai bija brūnas pusbikses un jauks, piemīlīgs brūns krekliņš, un jauki brūni paīsi zābaciņi. keita izkāpa no mašīnas un piesevis nodomāja woow šis nugan ir jauks nams. Un visbeidzot Keita izkāpa no mašīnas un teica Sveiki visiem.

[smaidīgā.]

Sveiki, sveiki!Viktorija ierunājās pagriezusies vairāk pret tikko atbraukušo meiteni, bet reizē uzrunādama arī pārējos. Ceru, ka drīz varēsim doties iekšā, tur droši vien ir jauki.
Viktorija apskatījās apkārt. Šķiet, man ir padaudz līdzi paņemto lietu, salīdzinājumā ar citiem, viņa nodomāja. Meitene sāka kļut nedaudz nepacietīga. Viņa ļoti vēlējās apskatīt muižas iekšpusi un izvēlēties savu istabu.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 18.04.2008 16:50

[Ķipītis amonjakā]

Un kā vēl. Amerikā nav tik krāšņa daba. Deivs palūkojās uz Leonardo. Diez cik šī muiža ir veca?
Puisis vēlējās ātrāk nokļūt iekšā, nolikt smago somu un iekārtoties. Tikko viņiem pievienojās vēl viena sieviete. Sveiki. Viņš jauki uzsmaidija.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 18.04.2008 16:51

[September]

Tieši tā, man arī ļoti gribas apskatīt kas tad ir šajā noslēpumainajā mājā, kas kauko slēpj. Keita uzrunāja abus līdzās stāvošos puišus.

[Tējas lapa]

Piekrītu Amerikā nav tādas dabas. Nolicis pudeli atpakaļ somā Leo noteica. Izkatās diezgan veca. Ja kas mani sauc Leonardo Santāns, bet vari saukt par Leo. Viņš sniedza roku Deivam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 16:55

[Elony]

Luiss negribēja ķēpāties ar Krievijas ceļiem, viņs pilnā nopietnībā tos ienīda, pat ja mašīnu vadīja kāds cits.

Nostāk no muižas nolaidās transporta helikopters un no ta izkāpa Luiss Stouns, virs uzvalak uzģērbis siltu ādas jaku. Viņam līdzi bija divi čemodāni.
Helikopetrs devās prom, tā pilots bija priecīgs par Luisa iedoto kukuli, lai tas atvestu viņu šeit.
Pasaules malā.
Lai gan te izskatijās labāk kā varēja gaidīt... Pat ceļš likās tīri pieņemams.

Ar saviem čemodāniem viņš devās pie bariņa, kuru redzēja pie vārtiem.
Jau pa gabalu viņš samanīja, ka viņā paziņas šeit nav. Tas Luisu darīja īgnāku.
"Sveiki, esmu Luiss." viņš angliski ierunājās, piegajis tuvāk un nolicis čemodānus zemē.
"Liekas, ka visi šeit esam viesi un neviens nav tās viesnīcas darbinieks?"

[September]

Starpcitu man arī prieks iepazīties ar visiem jums! Paskaļāk uzsauca Keita.