Jaunā Atlantīda. Pēdējā Karaļvalsts., [ATD], [C] Opcijas

[Ného]

(IMG:http://www.tvnet.lv/resources/albums/martins.maskalis/5109312/atlantida_sign2.jpg)

Tās nolāpītās siļķu mucas neciešami smirdēja, Gēroks aiz tām tupēja jau pusstundu un nu jau vairs nesaprata, kā ko tik smirdošu var ēst. Viņam riebās, ka viņam jāsēž tādās vietās, bet tomēr viņu priecēja uzdevums, ko viņam tēvocic bija lūdzis izdarīt.
Puisis atradās pie kāda neciešama, skopulīga un visādā ziņā nepatīkama vīra kuģa, kas veda pārtiku un daudz ko citu no salām ziemeļos. Šis kuģa kapteinis nebija vēlējies maksāt kārtīgi ostas nodevas, nebija ļāvis apskatīt sava kuģa kravu, ko tieši viņa pagātnes dēļ vēlējās visās ostās pārbaudīt. Pirms dažiem gadiem viņš bija sagāzis lielus podus kādā ostā - tajā viņu vairs viņu neielaiž. Bet ko nu par viņu, šis vīrs nav tas, kas mums vajadzīgs.

Gēroks gandrīz aizsnaudies pamanīja, ka no kuģa nokāpj seši vīr, tai skaitā pats kuģa kapteinis un dodas uz ostas krodziņu ieraut kādu rīta mēriņu. Puisi nogaidījis kamēr viņi pazūd aiz stūra un veikli uzrāpās pa trapu un, cik vien nemanāmi spēja, aizlavījās līdz kapteiņa kajītei. Tā, par laimi izrādijās neaizslēgta - nu gan viņš ir drošs, ka nekas nenotiks ar viņa mantām - tā nodomājis Gēroks ielavijās kajītē, bet pēkšņi viņām gar acīm sagriezās zvaigznītes un viss satumsa.

- Sveiki Kaara jaunskungs! - saldā un pieglaimīgā balsī teica kāds vīrs. Gēroks atvēr acis un pamanīja sev tuvu piebāztu resnu un ļumīgu seju - kā jums nepaveicās, šitā iekrist manās lamatās, es domāju, ka jūs esat gudrāks nekā parasts kramplauzis - vecis netīkami pasmaidīja.
Viņš atradās kapteiņa kajītē un viņam blakus stāvēja divi būdīgi vīri. Tādēļ viņs, laikam, nebija piesiets pie krēsla, uz kura sēdēja. - Nesaprotu ko jūs tādu slēpjat, jūs taču visu nokārtojāt kā nākas. Jums taču nebūtu jāsatraucas par to, ka ostas darbinieks nāk saskaņot papīrus. - puisis veikli atbildēja un grasijās slieties kājās, bet divas smagas rokas viņu piespieda pie krēsla.
- Ha, tu smejies par mani, neesmu es tāds muļķis, zinu, ko meklēji, bet vari neķert kreņķi, priekš taviem papīriem te nekā nav. Un pasaki sava tēvocim, lai vienreiz liekas mierā. Un pats lūgtum nerādies tuvumā manam kuģim. - attrauca kapteinis un iesvēlās savā krēslā pie galda. - Tagad puiss būs tā, tu neesi šeit bijis, es tev neko neesmu darījis, be, ja padzirdēšu pretējo, skaties, kas nesatiecies ar maniem vīriem.
Gēroks tika palaists vaļā un viņš varēja piecelties kājās. Viņš piegāja pie kapteiņa un pieglaimīgi teica - Jā, kaptein, darīšu kā teiksiet, tikai neaiztieciet mani.. - viņš virzijās pie kajītes durvīm un, kad bija pie tām nostājies, skaļi smejoties, iesaucās - ..es pie jūsu vecās tupeles nerādīšos, tikai pārdesmit ostas sargu, muļki! Gēroks iespēra pa viena būdīgā vīra pakaļu un, ātri atrāvis durvis, metās prom no kuģa, vēl aiz muguras izdzirdot saniknotu - ... ķeriet to sīko maitu!!!

Gēroks vēikli pārleca pāri kuģa bortam un viegli piezemējās uz laipas. Viņš skrēja cik jaudāja pa to prom, bet aiz sevis dzirdēja smagus soļus, kas bija vēl palielā attālumā. Pakaļskrējējiem, nebija nekādu cerību panākt puisi, bet viņš, lai šos vēl vairāk nokaitinātu, skrienot pagrieza galvu uz atpakaļu un nokliedzās - Ei, lāči, veiklāk citādi es jūs pa diviem lāgiem apsteig...
Gēroks, neskatoties uz ceļu, bija aizķēries aiz kāda kuģa trapa, un slaidā lokā nokrita uz laipas. Viņš nepaspēja tik veikli piecelties, kad viņu piespieda pie zemes kāds. Abi būdīgie vīri bija viņu panākuši - Nu kurš te ir tūļa! - viens no viņiem ierēcās mežonīgos smieklos. Abi vīri liecās pēc Gēroka, kā dvi izsalkuši vilki, kas gribētu viņu apēst.

Uz trapa, aiz kura aizķērās Gēroks, stāvēja kāds vīrs un noskatijās uz notiekošo.

[Ného]

Varbūt aizjājam līdz ezeram, tas ir pavisam netālu, tikai aptuveni 400m. Varēsim padzirdīt zirgus - Gēroks ierosināja, reizē papliķēdams zirgam pa kaklu un uzprasīdams - Tu taču vēlēsie padzerties kārtīgi?-zirgs kā sapratis, apmierināti nosprauslojās - Nu ja ka, ka gribi.

[echo3]

Gēroka ierosinājums bija vērā ņemams, un Holens pagrieza Sidrabu tieši cauri pļavai uz ezera pusi.

[Romija]

"Tikai dikti ilgi ne, savādāk nakts jau būs klāt, bet akmeņu mežs vēl gabalā," Laura nedaudz noraidoši izturējās pret šo pauzi, bet nevarēja noliegt, ka kāds bišķītis vēderā derētu gan. Viņa arī pagrieza Pogu uz ezera pusi un aizlaida straujā riksī.

OOC: Ja nu tur nav nekas dikti traucējošs...

Pie ezera Laura nokāpa no Pogas un ļāva ķēvei pašai paganīties un padzeries. Viņa zināja, ka lopiņš nekur prom nemuks.

[Roviela]

Raina nedaudz iesāņus turpināja jāt uz ezeru. Gērokam taisnība, zirgiem patiks labāk tuvāk pie ezera.
Tur viņa noleca no ķēvites un, vispirms noņēmusi saini ar pīrāgiem un citu ēdamo, palaida to paganīties.
No saiņa Raina izvilka palielu brūni rūtainu linu galdautu, kuru noklāja tuvākajā gludajā vietā, un pati nometās tam vienā stūrī.
Viņa uz galdauta izkrāmēja šorīt launagam līdzi paņemtās maizītes un pīrāgus.
Lūdzu! Sanāk visi! Raina jautri uzsauca.

[Romija]

Redzot, ka Poga dodas vispirms padzerties, Laura atlaida ķēves pavadu un pati atsaucās Rainas aicinājumam!

"Mmmm, šitie dievīgie pīrāgi!" Laura slavēja paēdienu. Viņai pašai mājās pīrāgi tika cepti tikai divreiz gadā - uz ziemas un vasaras saulgriežiem, jo labs pīrāgu speķis arī maksāja krietni, bet no zivīm nekādi pīrāgi nesanāca.

Drīz pēc pirmā Lauras mutē pazuda arī otrais un trešais pīrāgs. Viņa, protams, pielūkoja, lai neizrij viena pati, bet, redzēdama, ka arī citiem tie iet pie sirds, meta kaunu pie malas.

[echo3]

Drīz jau viņi bija pie ezera, un Holens nolēca no zirga. Izņēma Sidrabam laužņus no mutes, aizveda padzerties, tad pieveda pie krūma (OOC - es apgalvoju, ka tur ir viens krūms (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ) un piesēja garā pavadā. Zirgs nolaida galvu un sāka plūkt zāli. Holens ātri ar lupatu tam noslaucīja sasvīdušās vietas - no rīta zirgs bija nervozējis, un tagad šur tur vīdēja sviedru svītras.

Pavēries uz biedriem, zellis ieraudzīja, ka Tissa gan aizvadījusi savu Ogli līdzi pārējiem, bet tagad zirgs stāv, un meitene vēl joprojām sēž tam mugurā. Ar vienu aci ievērojis, ka Raina klāj galdu, Holens piegāja pie Ogles un saņēma to pie laužņiem, uzsmaidīdams Tissai, - Nāc nu lejā, te zāle mīkstāka kā paklājs un puķes raibākas par dzeni.

[Aiva]

Reks piebiedrojās pārējiem pie ezera.

Piejājis un apstājies netālu no pārējiem, pārmeta kāju pār sedlu priekšu un veikli noslīdēja lejup.

Papliķēja zirgu, lai arī tika jāts stingā riksī un soļiem mijoties, tas bija izturīgs, un izskatījās gatavs tā turpināt līdz vakaram.

"Labs," Reks nomurmināja, paskatoties uz pārējiem.

"Mēs tikai iekožam, nav vērts ņemt nost sedlus?" viņš paskatījās uz pārējiem, jo īpaši uz kalēju. Tad noņēma iemaiktus un palaida zirgu ganīties, pirms apmetis tam ap priekškājām virves pinekli.

Meiteņu piedāvātie pīrāgi smaržoja pat pārāk vilinoši un brokastis jau bija sākušas aizmirsties. Reks piemetās blakus.

[rudo lapu vilcēn...]

Nesteidzīgi pagriezis zirgu uz ezera pusi, Rovans pievienojās pārējiem. Nolēcis no bērīša, viņš izņēma zirdziņam laužņus no mutes un palaida paganīties. Viņš zināja, ka ja tuvumā būs citi zirgi, īpaši māsas, tad viņējais nekur prom neklīdīs.
Aši lieku reizi pārbaudījis vai pie segliem viss turas stingri, ar vieglu smaidu uz lūpām, Rovans tuvojās uzklātajam galdam.
-Kaut ceļš aiz muguras nemaz tik tāls vēl nav, iekost der. Kas zin, varbūt vēlāk spēks būs vajadzīgs.- klusi, vairāk sev noteicis, puisis apsēdās zālē vienā galdauta malā.
Paņēmis pīrāgu, viņš 'pievienojās ēdājiem, dažbrīd atveldzēdams skatienu pie mierīgās ainavas, kurā ganījās segloti zirgi.

[Roviela]

Tikai iekožam, Raina apstiprināja.
Viņa sēdēja savā stūrī un mierīgi ēda svaigās maizītes.

[echo3]

(OOC - lai nebremzējas, pieņemu, ka Tissa ir tikusi lejā no zirga)

Ļāvis Tissai droši nokāpt, Holens parūpējās arī par viņas zirga labklājību tāpat, kā bija parūpējies par savējā. Tad arī devās pie pīrāgiem. - Nē, seglus nost neņemsim, tās pusstundas dēļ nav vērts. - Zellis atbildēja Rekam un ķērās pie visai kārdinošās maizes.

[Ného]

Gēroks pieveda savu zirgu pie ezera, lai tas varētu padzerties, bet pēc tam izdarīja tāpat kā pārējie - ļāva paganīties zirdziņam, pirms tam viņam pasakot, lai viņš nesadomā bēgt nekur.
Puisis pievienojās pārējiem ceļiniekiem pie mielasta un, pateicoties Rainai, sāka ēst gardos pīrāgus. - Jā, labibūtu nopeldēties, ne? Saule mūs tā labi pakarsējusi. - viņš, košļājot ēdmaņu, noteica.

[Puķu elfs]

Visu ceļu Tissa bija sēdējusi zirgā ar stīvu muguru, iekrampējusies Ogles melnajās krēpēs, baidoties paskatīties apkārt. Nu viņa gandrīz bez spēka ieslīdēja Holena rokās, ļaujot sevi nostutēt uz zemes. Bet zeme bija kaut kas tik nereāls. Tā nešūpojās, nezvalstījās, nepārvietojās, tā bija aizdomīgi stabila, turpretim Tissas kājas tiecās doties katra uz savu pusi, nemaz nerespektējot saimnieces vēlmes. Kamēr Holens ņēmās ar zirgu, Tissa palika stāvam, cenšoties atkal pierast pie stabila pamata. Patiesībā tas viss likā pat smieklīgi. Pavērojusi, cik brīvi un ērti kustās draugi, Tissa iesmējās.
- Paldies, Holen. Ja paļautos uz pašas spēkiem, laikam būtu mūžīgi jāpaliek zirgam mugurā. Klau, palīdziet man lūdzu kāds paspert pāris soļus. Nez kādēļ nesanāk. Bet te tik daudz kas zied, prasīties prasās pēc kārtīgas apskates.

[Roviela]

Raina pieleca kājās, piesteidzās pie draudzenes un paņēma viņu zem elkoņa.
Tagad labo kāju! Un tagad kreiso! viņa pa jokam ieteica.
Droši. Zeme stāv uz vietas. Un Tu tikko izkāpi no šūpolēm!

[Romija]

Laura jau gandrīz cēlās, lai ietu palīgā draudzenei, bet Raina izrādījās ātrāka, tāpēc paņemtos trīs pīrāgus viņa pastiepa uz Holena pusi. "Nāc pīrāgos," viņa aicināja, šķelmīgi piešķiebusi galvu. "Garšīgi kā vienmēr!"

[Ného]

OOC: Ceru, ka nekļūdos un pavasara beigās varam redzēt Gulbujus, ja ne, tad norakstīšu to uz citādas pasaules rēķinu.

Kamēr draugi un svešinieks pusdienoja, izbaudot ikkatru kumosu Rainas gatavoto pīrāgu, viņus sāka novērot gulbju pāris, kas bija piepeldējis tuvāk krastam.

Gērosk, sēžot pret ezeru bija viens no pirmajiem, kas viņus ieraudzīja - Re, kas mūs novēro, dižie ezeru pavēlnieki! - puisis sajūsmā iesaucās, jo viņam, kaut arī strādājot tuvumā ūdenim, reti kad bija gadījies redzēt šo putnu.

[Roviela]

Paskat tik'! Cik viņi krāšņi, Raina paklusu izsaucās, lai neizbiedētu baltos putnus, kad pagriezās, lai paskatītos, ko Gēroks tur tā apbrīno.
Nez, viņi gribēs maizi?
Meitene piecēlās kājās un, pagājusies uz ezera pusi, iemeta maizes gabaliņus ūdenī.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 25.02.2007 21:47

[echo3]

Paldies! - Holens paņēma Lauras dotos pīrāgus, tad apsēdās pie izklātā galdauta un salika tos sev priekšā kārtīgā rindiņā. Tīšām, jo tūlīt, aci piemiedzis, pakaitināja Lauru, - Re, man jau ir trīs, kurš vēl kādu iedos? - Pīrāgi vai vesela kaudze galdauta vidū nobērta - pastiep tik roku! Bet tūlīt arī uzsmaidīja Laurai un sāka ēst vienu no iedotajiem.

Kad Gēroks ieraudzīja gulbjus, Holens pastiepa kaklu, lai tos labāk redzētu. Pēdējos gados arī viņš baltos putnus bija maz redzējis, bet pirms mācekļa laika, mājās dzīvodams, jūrmalā gulbjus bija sastapis bieži.

[Romija]

"Kas tad nu tie par gulbjiem, ja neēdīs maizi!" uz Rainas jautājumu atbildēja Laura. Viņa taču arī bērnībā bija gulbjus ar maizi barojusi, tikai tagad ne vienmēr ikdienā tam pietika laika. "Tikai visus pīrāgus neatdod! Pašiem garšo!" viņa pa jokam vēl brīdināja.

[Aiva]

Reks starp diviem kodieniem pīrāgā (sasodīti garšīgi, labāki pat pa tiem, ko bija nācies ēst galmā) pašķielēja uz ezera pusi.

"Laikam jau neviens te viņus netraucē, ka tik droši," viņš piezīmēja, vērojot pāris steidzīgos gulbju barotājus. "Diez, kam pieder šitās zemes ap ezeru?"

Celties kājās absolūti negribējās. Lai kā Rekam negribētos atzīt, bet galma dzīve bija viņu mazliet izlaidusi, un kāju muskuļi šobrīd viegli trīcēja un smeldza. Vakarā nāksies parūpēties par tiem ar šo to no līdzpaņemtā.

[Ného]

Gulbju pāris sākumā izlikās nemanījuši iekrītam maizi ūdenī, bet pēc brītiņa, viņi piepeldēja tai tuvāk un centās sadalīt savā starpā.

Gēroks, vērojot putnus, atbildēja Reka jautājumam -It kā nevienam tās nepieder, brīvas zemes, varbūt tās vēl skaitās pilsētas, bet brīvi pieejamas visiem. - viņs noteica un iebāza mutē nākamo kumosu ar pīrāgiem.