sapes- dzives jega Opcijas

[antikriste]

kursh piekrit ka bez sapem dzive naw nekas pilnigi un galigi? iespejams, ka mus nemaz nebutu ja nebutu sapju... dzive butu vienmulja un neiteresanta... es piemeram atzistos... man patik ka sap ja sap no manas darita... esmu sadiste pret puishiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) un lauzhu biezhu vinju sirdis (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[utiks]

esi mēģinājusi arī spiest galvu durvīs?

[Cecilia]

fui, utik, nevajag uzreiz tik skarbi pret meiteni.
man, personīgi, ļoti bieži uznāk vēlme kādam no manas klases džekiem (un ne tikai) salauzt kaut ko, vēlams, traki sāpīgi. lauzt sirdis gan es neņemos un savu romatisko pusi skolā nemaz vairs nerādu.
džekiem veicas, ka fiziski esmu vājāka par viņiem, citādāk viņiem vienam otram tiešām varētu būt sāpīgi momenti...

[Patriote.]

Fiziski sist ir truli, ja ievaino tad tikai morāli. Un tā, ka jāiet mājās raudāt un jāgriež vēnas.

Starp citu es spēju paciest vidēja stipruma sāpes, no tā pat gūstot nelielu ganadarījumu. Tās ajūtas pēc tam, kad viss beidzies ir tā vērtas. [zobārstu izņemot]

[berserks]

Mmm, kādi te visi ar sadistiskām tieksmēm (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif) ... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) kāds bērnībā nodarījis pāri, un tagad grib citiem ar tā darīt - sak, ja jau man tika, tad lai jau tiek citiem ar , ja? ... Jeb dzīvē par maz adrenalīna (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) ...

[Patriote.]

Viss kopā. protams, ka bērnībā darīja pāri. BIja gadījumi, kad raudāju. bet pārsvarā jau apcēla ķip Lielie. Aber tas ir nožēlojami labāk ir ieragāt vienaudžu psihi.

Un forši ir kad tetovē. Tās sāpes man patīk. Vnk patīk un viss. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[berserks]

Nu un tu turpini "stafeti" tālāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) ai, ku gudri (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Patriote.]

Jū, es arī gribēju izmēģināt, kas tur tik foršs citiem darīt pāri. Man tas vecums. Gan jau, ka pāries. Stafete aizsākusies jau aiaiazvēsturē. Nevaino mani. No manis visa ķēde nesabruks.

[berserks]

Nu man jau tā, visai po, jo izmainīt šitai jautājumā tāpat es nekā nevaru. Un pāries noteikti, agrāk vai vēlāk - dabūsi visu to atpakaļ (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ... gan ar laiku sapratīsi ...

[Patriote.]

Atpakaļ gan jau diez vai dabūšu, es drīzāk tagad vālēju atpakaļ. bet nu es jau neesmu tik pieerdzējusi *smīkņā*. Klausīsim vecākos. *atkal smīkņā*

Sāpes dzīves jēgā...vai tas maz ir domāts nodariīt pāri citam?...moš sevi graizīt? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[berserks]

Vālē atpakaļ ? Tas neko nemaina. Tas ir tas pats kā vienkārši darīt sāpes. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) ... Tas "klausīsim vecākos" par mani? Mani nevajag klausīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) visas tās muļķības ko es sarunāju ... vispār vecākos ne vienmēr vajag klausīt, nāk viskautkas jauns, tur tieši jaunākajiem ir pārspēks ...

Sevi graizīt ir tikpat muļķīgi ... mocīt savu ķermeni ...

Īpaši nepievērst uzmanību šitām muļķībām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ir vēls un man nāk miegs

[Kognakschwenker]

Sāpes nav dzīves jēga. Dzīves jēga ir pati dzīve, jo dzīvē nav tikai sāpju.
Bet vispār - kā kuram (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[ieva_taurina]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

"māksla dzīvot" un "māksla nomirt"- pretstati, kas pilda vienu un to pašu funkciju- māca dzivot tā, kā pašam labāk.
ja sāpes ir tavas dzīves jēga, kas to piepilda,papildina, apgaro,sajūsmina, pārņem -griez rokā,plecā,kājā.dari citiem pāri, ja vientulība un atstumtība ir tavs aicinājums.
vai arī atrodi kādu,kurš atgrūšanas un pievilkšanas ķēdē būs līdzvērtīgs spēlētājs- tavs pretstats un partneris.

man dzīves jēgas ik pa brīdim mainās. no vienas, pie otras. bezmērķīgāk, bet vieglāk. un vienmēr taču ir alkohols,heh.

[Romija]

Par ko šajā pavedienā iet runa? Par fizisku sāpju nodarīšanu sev un to izbaudīšanu (mazohismu)? Par fizisku sāpju nodarīšanu citiem un izbaudīšanu (sadismu)? Par morālu sāpju nodarīšanu citiem (lauzt sirdis un apcelt)?

Manupār tās ir pārāk dažādas tēmas, ko te visi jauc kopā.

Jā, ir cilvēki, kam patīk sajust fiziskas sāpes. Bet šaubos vai ir tādi, kam tiešām patīk sajust morālas sāpes. Un nodarot otram pāri, pats var iegūt tikai apziņu "re, kā es varu" vai "pats tu esi to pelnījis", nevis normālu prieku.

[Eriko Andreas]

Piekrītu. Ja nebūtu sāpes un ja kas noietu tā teikt, galīg šķērsām un nejustu sāpes un nepārdzīvotu notikušo, bet gan, žargoniski izsakoties - būtu ```` par visu, tas nebūtu paciešami. Kaut gan tajā pašā laikā no otras puses skatoties pasaule būtu dzudz daudz labāka ebz sāpēm. tā tam būs būt.

[Mauvaise Mademoi...]

Kas tā par dzīvi bez emocionālām sāpēm?
Nekam nav jēgas, nav azarta ko turpināt , nav jāuztracas, ka kas noiet greizi , visi ir pieklājīgi, jautri, bezdvēseliski.
Jā, un runājot par vecumu - es pati nodaru citiem arī sāpes, bet to nemanot . Diez vai viņi pēc tā ir nāvīgi laimīgi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Pāries kaut kad, kad pāries tīņu vecums.
Heh.

[resella]

visam pilniba piekritu, Serious Black chocolate, (galvenokart par zobbarstiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ). vieniga atshkjiriba man ta ir ar moralam sapem, fiziskas man nav diez ko tuvas... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
viss vieglakais veids ka es nomierinu savu sirdsapzinju:
"ja neviens nemainas, ````, man jamainas."

Šo rakstu rediģēja resella: 27.06.2006 13:26

[Hikari]

Es nezuskatu, ka dzīvē ir vajadzīgas fiziskas sāpes, bet dzīve bez sāpēm vispār nebūtu vienmuļa, bet gan pelēka. Nav iespējams pilnīgs miers uz pasaules, jo, ja nav nemiera, bēdu, sāpju, viss pārējais kļūst pelēks. Nu, es nejūtos sadiste, bet laikam jau tomēr dzīve bez daļas sāpju ir nedaudz bezjēdzīga. Daudzas grūtāsl ietas cilvēku sagatavo reālajai pasaulei. Man patīk dzīvot pēc principa- kā tu pret mani, tā es pret tevi./ (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Seila]

katrs cilvēks pēc dabas sevī iekšā ir nedaudz mazohists. Un kad sāp pašam cilvēks sajūt, ka viņš ir dzīvs. Tieši tāpeč tam ka sāpes ir dzīves jēga varētu pat bez iebildumiem piekrits. Tomēr tajā pašā laikā uzreiz ir strikti jānorāda, ka pat ja sāpes ir dzīves jēga nav jēgas darīt sāpes citiem. Pašam no tā nav nekāda labuma, kaut gan dažreiz ai kā gribas kādam pārskaitīt kauliņus.
Tajā pašā laikā. ir jāiemācās atšķirt sāpes kuras cilvēku padara spēcīgāku un kuras vājāku. Spēcīgāku cilvēku spēj padarīt jeb kuras iekšējas emocionālas sāpes. Tajā pašā laikā cilvēku spēj sagraut jeb kuras fiziskas sāpes. Sevišķi var mierīgi pateikt, ka pašam sava ķermeņa kropļošana ir viens no fizisko sāpju veidiem kurš viss vairāk sagrauj cilvēku, jo šīs sāpes ir bezjēdzīgas. Tās nedod nekādu labumu, kā vien psiholoģiska rakstura problēmas.
Tātad izlasot visu manis teikto varētu secināt, ka sāpes dažreiz padara cilvēku spēcīgāku, bet ir jāzin kuras sāpes ir.
Galu galā emocionālā līmeņa sāpes cilvēku pavada visu dzīvi.

[Arwen]

Galu galā emocionālā līmeņa sāpes cilvēku pavada visu dzīvi.

Sāpes vispār cilvēku pavada visu dzīvi, kā saka - ja tev nekas nesāp - tu esi miris. Un, jā, tas, ka mēs esam mazohisti arī ir fakts, jo tieksme uz pašiznīcināšanos piemīt visiem, katrs tikai to izrāda savādāk - kāds sevi graiza, kāds iesaistās pārāk ekstrēmos pasākumos... Par mazohismu vēl bija forši teikts "Vainā" (t.b. "Ainā"), viena bērnu speciāliste teica, ka "ārstējot" bērnus ar "dakteri bērziņu" viņi varot kļūt par mazohistiem, tas sāls bija tieši bērzu zaros. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Bet tam, ka bez sāpēm dzīvē vairs nav nekas, gan es nepiekrītu, jo ir taču tik daudz kas cits, kas liek aizmirst par sāpēm.
Sev nodarīt sāpes man pat prātā nav nācis - esmu pārāk patmīlīga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)