Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Melnais Akvareļu...]

Antejs noklausījās Maironas stāstu
Tik tiešām aizdomīgi...
viņs nebija no runātājiem, taču viņu visnotaļ interesēja notikumu attīstība, tāpēc viņs nepārprotami bija nolēmis sekot Maironai uz tirgu

[echo3]

Ellīo neko nezināja nedz par pareģošanas arhimaga raksturu, nedz par arhimagu savstarpējiem ķīviņiem, tāpēc ieteikt neko nevarēja. Gnoms gāja līdzi pārējiem, soļus likdams pilnīgi nedzirdami un kustoties tik viegli, it kā viņam pašam svara nebūtu.
Ja tirgus laukumā redzēšu kādu no tiem tirgotājiem, kam šodien blakus spēlēju, pavaicāšu. - Ellīo prātoja.

[Sindra]

Tirgus laukumā bija visai padaudz cilvēku. Dažādu rasu īpatņi mēģināja pārdod un pirkt dažādas lietas. Ieraudzījuši paprāvāku ļaužu grupu, tirgotāji steidzās piedāvāt savu labumus.

Kundze, vai nevēlaties šo burvīgo vistiņu? Kāda tirgotāja piebīdījās tuvāk Maironai un norādīja uz raibu vistiņu, kura tupēja mazā būrītī.

[Roviela]

Vistiņa burvīga, tiešām, bet kāds man no tās labums, saimniec? burve ar patiku lūkojās uz mazo putnu.
Kāpēc viņa ir tik maziņa? Mairona piegāja tuvāk būrītim. Nav man vistu fermas, bet šito jaukumiņu apēšanai pirkt kaut kā negribas.
Viņa paskatījās uz saimnieci un pasmaidīja.
Saimniec! Lai notiek, nopirkšu vistiņu, ja piedevām dosi to, kas tirgus sievām vienmēr ir lielā krājumā. Jaunākās tenkas par pilsētā notiekošo, lūk ko es gribu! Nekur citur tā uzreiz nevar dabūt zināt tik daudz kā te, nekur citur nedzird tik daudz kā te. Ja esi ar mieru, saki cenu un sitīsim saujā! Burvei tā, citiem pavisam nemanot no kurienes, pirkstos bija parādījies zelta gabals.

(OOC - es domāju, ka vista, ja tā ir parasta, nemaksā vairāk par dažiem vara gabaliem)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 26.09.2006 21:22

[Sindra]

Ieraugot zelta gabalu sieviņas acis iemirdzējās.

Vistiņa dēj olas. Un fermu nemaz nevajag. Gan jau kundzei kāds aprūpē kaut kādu nebūt saimniecību. Iekārtojiet vistiņai vienu laktiņu un viss. Tiešām dēj daudz garšīgas oliņas.

Viņa nedaudz pavirzījās tuvāk Maironai.
Kas kundzi interesē? M?

[Romija]

Piebeigusi biespienkūku un limonādi, Arje noslaucīja muti piedurknē un aiznesa atpakaļ traukus.

"Es aiziešu līdz tuvējai krāmu bodei!" kaut kur aiz letes noskanēja. Pēc brīža nobūkšķēja durvis, un prom viņa bija.

Izgājusi no kroga, Arje paskatījās vai ar viņas zirgu Rinku viss ir kārtībā. Lopiņš rātni stāvēja piesiets un nemaz neuztraucās, ka apkārt ir daudz svešu ļaužu un saimniece kaut kur prom. Pieradis jau.

Arje devās taisnā ceļā uz vienu nelielu krāmu bodīti, kur šodien viņa vēl nebija bijusi, jo atvestos sīkumus bija pārdevusi citā. Iegājusi iekšā, meitene uzmeta skatienu preču klāstam.

"Labdien!"

[Roviela]

Mairona tāpat pievirzījās tuvāk tirgus sievai un monēta tā, gluži nejauši nokļuva viņai priekšauta kabatā.

Ak! Sen neesmu te bijusi, tāpēc mani interesē viss, ko stāsta laukumā. Kādus labumus pilsētai sola, kādas briesmas pareģo? Kādi skandāli notiek? Vai nav kas neparasts atgadījies, par ko ļaudis runā? Nav kādi dīvaini ļauži rādījušies, pilsētas sardzes mieru neviens netraucē? Kāds nemeklē ko pazudušu?

Jautājumu daudz, bet izskatās, ka tādas lietas tiešām varētu interesēt burvi, kas meklē, kam izdevīgāk nopārdot savu preci.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols klusējot sekoja Maironai, vērodams apakārtējos tirgotājus. Šķiet ieraudzījuši, ka viņu tāds pulciņš, lielāka daļa tirgotāju cerēja kaut ko vismaz nopelnīt. Jauneklis viegliem soļiem devā suz preikšu, vērodams gan preces, gan pašus paŗdevējus. Pērāk tālu viņš gan neiaizgāja. Ar vienu ausi cenzdameis ieklausīties ko runā burve un tirgotāja, Ardenols šķita ieiinteresēti pētām izstādīto preci.

[Sindra]

Arje bija nokļuvusi mazā krāmu bodītē. Pie letes dīkdienīgi stāvēja salīcis, pavecs cilvēks un ar ziņkārīgu aci nopētīja mazo meitēnu.

Sveika, sveika, kā varu palīdzēt?

Tirgus sieva mazliet iepauzēja. Likās, ka viņa mēģina aptvert visus Maironas uzdotos jautājumus.

Vai! Tad jau man pusdienu būtu jāstāsta. Labumus pilsētai? Nē.. nekas tāds nav dzirdēts. Briesmas gan pareģo. Baltais mags ir paredzējis, ka pilsētai atkal uzbruks elfi, jo kāds cilvēks esot patraucējis viņu mieru. Bet to jau bieži pareģo. Tagad sardze īpaši pastiprināti meklē burvjus, kas mūs aizstāvēs.

Ak jā! Un atklājās, ka jaunā baronese, nu jūs zinat to jauno meitēnu, kuru vecais barons apprecēja, jau trīs gadus krāpj vīru ar kāda Arskvīnas burvja dēlu. Tāds skandāls bija! Vecais barons kā dulls skraidīja apkārt un izsludināja atlīdzību tam, kurš atradīs, kas tas par burvi un kā viņi satikušies.

Nu ja. Pazudušu? Nē.. it kā nekas nav dzirdēts.
Te tirgū zagļi sāk biežāk uzdarboties. Tas ir nepatīkami. Jā...

[Roviela]

Ek, nu jā! Tas tiešām nav jaunums! Elfi nekad necieš, ka kāds bāž degunu viņu darīšanās, toties paši gan, kā stāsta, pamanās pa vienai otrai daiļavai nozagt. Vismaz es tā dzirdēju, ka esot tā bijis, jā! Mairona ļoti nopietni māj ar galvu.
Kad tad baltais burvis pēdējo reizi ir manīts? Un pag, kā teicāt? Vecais barons noprecējis jaunu meitēnu un tad brīnās, ka viņa atrod kādu jaunāku? Kad tas bija un kā notika, ko? Ka tik pats nebūs kāda līgavu nocēlis, par naudu nopircis vai kā! Burve vai deg ziņkārē, tā vismaz izskatās. Viņa vēl pieklusina balsi un pavisam sievai pie auss pavaicā Un kurš tad tas bija, ko? Nu, tas, jaunākais? Un kā tas viss beidzās?

(OOC - šitā liekdamās Mairona savas jostas kabatiņas pieskatīt tomēr nepiemirst)

[Sindra]

Sieviņa mazliet nosmej.
Nekromantu arhimaga jaunākais dēls Heidens Benatti. Viņas sejā atspoguļojas tāda kā pārākuma sajūta, izskatās, ka viņa ļoti lepojas, ka zin tādas lietas.

Baltais burvis bija nesen. Vakar no rīta. Radīja tādu mazu paniku ļaudīs. Teica, ka šoreiz elfi esot īpaši pārskaitušies.

Tikmēr pie Ardenola jau bija pietuvojusies Maironas tirgotājas kaimiņiene.
Kungs? Gaļu sunītim? viņa pasmaidīja un pamāja uz savas preces pusi.

Tikmēr Ellīo pamanīja kādu savu rīta labvēli. Tirgotājs bija iegrimis sarunā ar kādu kungu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.09.2006 15:17

[Roviela]

Ak tad šis gan! Mairona gandrīz iesvilpjas, bet tomēr stipri klusu, lai noslēpumi paliktu noslēpumi.

Kā to atrada? Veseli trīs gadi un tā - pēkšņi iekrist! Nu kur var tik... burve nepabeidz teikumu, tāpēc palika neskaidrs vai beigās būtu "neuzmanīgi" vai "būt muļķis", kas tad attiektos uz veco baronu.

Vakar baltais burvis biedēja ļaudis? Un ko tad teica šoreiz, ka panika izcēlās? Jā, stāsti, Mairona draudzīgi piebiksta sānos tirgus sievu, par ko tad tie elfi pēkšņi tā pārskaitušies? Kas notika vakar? Ai, nu kā es te pati nebiju, visu redzēt savām acīm! viņa nosūkstās.

[Sindra]

Teica, ka tas cilvēks esot nogalinājis elfu. Nekas agrāk tāds nebija novērots. Vēl viņš teica, ka vainīgais ir zināms un tiks sodīts. Un nu jā.., ka pilsētniekiem labāk sagatavoties uzbrukumam un nežēlīgam sirojumam. Tirgotāja mazliet nopūtās. Parasti jau tā ir kā viņš saka. Parasti viņi arī atnāk...

[rudo lapu vilcēn...]

Jauneklis viegli pasmaidīja.
Varbūt ar, ka noderētu. Tik var sanākt, ka pēc tam vairs pats pēdas dzīt negribēs. pusiis viegli apsmaidīja, un palūkojās uz melno suni turpat pei kājām.
Taču iestiprināties viānm diez via naķs par ļaunu. Diena bij gara un ceļš aiz muguras tāls. pusiis tikko jausāmi palocīja galvu.
Es šai pilsētā viarāk kā svešinieks. Varbūt variet kaut kā zilīdzēt arī man? Jaunākās ziņas un tenkas, briesmas, no kā sēit atnākušajiem ceļotājiem derētu uzmanīties? puisis centā seisākt sarunu. Varbūt varēja manīt, ka tamlīdzīgās lietās pieredze pārāk liela viņam nav. Tomēr starp pirkstiem bija manāma spoža monēta.

[novemberunge]

Domicels bija nedauz atpalicis no bariņa, taču pietiekami tuvu, lai paturētu viņus acīs. Galvā aizvien šaudījās dažādas domas, taču tās visas vienu pēc otras aizstāja bagātīgās preces, kuras bija uzgājušas vīrieša acis.

Kā jau vietējais, viņš tirgū iegriezās diezgan bieži, lai nopirktu kādu pretsaaukstēšanās zālīti, kad bija apslimis, vai kaut ko ēdamu; dažreiz gadījās no kāda svešinieka, ieceļotāja nopirkt labu grāmatu. Tomēr sievu tenkās viņš klausījās nelabprāt un pat, varētu teikt, izvairījās no tām, runādams un tirgodamies vien ar ļoti cienījama paskata ļaudīm. Vienreiz jau bija gadījies pazudēt šeit veselu maisu ar monētām; otrreiz ko tādu atkārtot negribējās.

Ar vieglu kustību no sejas tika atsviesti melnie mati un zilās acis nopētīja tuvākos tirgoņus.
Jāpameklē kāda grāmata, ja reiz esmu šeit...

[echo3]

Ellīo nespiedās iekšā tirgus burzmā, bet gāja gar malu uz stūri, kur šo rītu bija pavadījis naudu pelnot. Tā kņada un troksnis! Tīri vai ausis gribējās aizspiest. Arī Nuvī uz gnoma pleca sāka knosīties. Nomierinājis strazdu, Ellīo izvilka aiz jostas aizbāzto pānflautu un sāka klusām spēlēt. Melodija atspoguļoja viņa pašreizējo noskaņojumu, - tā bija jautājoša, tāda kā izbrīnīta un mazliet nemierīga.

Tā spēlēdams, Ellīo bija nonācis jau zināmajā vietā, kur ieraudzīja pazīstamu tirgotāju. Tas gan tieši šobrīd runājās ar kādu, šķiet, naudīgu pircēju. Piegājis tuvāk, gnoms nolēma sarunā nejaukties, bet pieklājīgi pagaidīt. Gaidot, Ellīo tāpat vien ieklausījās apkārt virmojošajās sarunās. Pānflauta neuzbāzīgi turpināja savu melodisko vaicājumu.

[Roviela]

Elfu? Kāds ir aizgājis tur un nogalinājis elfu? Un pats palicis dzīvs? Tie gan ir brīnumi, nudien! Mairona patiešām izskatījās izbrīnījusies.
Un kur tad tas vainīgais palika? Burvis viņu savāca līdzi, vai kā? Ak, un kurš ir tas... tas..., viņa meklēja vārdu, neprātis, kas to izdarīja, nav zināms?

[Melnais Akvareļu...]

Antejs stāvējamazliet aiz Maironas un pār burves plecu vēroja tantiņu. Viņa sejā rotājās noslēpumains smīns. Burvis atzinīgi novērtēja, cik meistarīgi viņa tautiete izvelk informāciju no parastās zemnieces.

[Romija]

"Es gribētu kamolu tievas aukliņas, kādas pāris mazās adāmadatas un varbūt... varbūt..." Arje saminstinājās, skatīdamās uz preču pilnajiem plauktiem.

"Dodiet to bleķa bļodiņu," viņa teica un norādīja uz kādu nelielu trauku plauktā, kas viņas augstumam bija krietni par augstu. "Izskatās, ka būs jādodas ceļā, bet veco Rinka nejauši sabradāja. Es jau biju domājusi tā kā doties uz māju pusi, bet rādās, ka te pilsētā tādas lietas notiek. I neīsti saprast, nekā," viņa paraustīja plecus un jautājoši paskatījās uz pārdevēju.

"Runā kaut ko par elfiem, par nepatikšanām... atkal," Arje it kā starp citu runāja, izlikdamās, ka apskata kādu palielu grozu netālu no letes.

[Sindra]

Uzmanīties svešiniekam? Nū! Stāsta, ka nomaļajā pilsētas pusē kaut kāda laupītāju banda uzradusies. Droši vien nevajadzētu turp iet. Tirgotāja pamanījusi spožo naudas gabaliņu puiša rokās aši sāka tīstīt paciņā gaļu un pēc mirkļa atgriezusies pie puiša pasniedza to viņam.
Jūs gan izskataties tāds drosmīgs un jums ir suns. Droši, ka neviena banda jums neko nenodarīs. viņa pasmaidīja.

Maironas tirgotāja pakratīja galvu.
Nē, nē.. mēs nezinam, kas ir šis nelaimīgais. Nezinam arī ko burvis ar viņu taisās darīt vai jau izdarījis. Tautai jau tādas lietas nestāsta.. tirgotāja arī izskatījās par šo pavisam sašutusi.

Tad viņa pieliecās tuvāk Maironai un kaut ko iečukstēja ausī.

Ellīo nemaz ilgi nebija jāgaida, kad pircējs devās savās gaitās pateikdamies par pirkumu. Tirgotājs turpināja vērot pūli un pamanījis netālu spēlējošo Ellīo, tam priecīgi pamāja.

Ar grāmatas meklēšanu Domicelam neveicās, jo pārējā grupa bija ienākusi pārtikas daļā. Viņš labi zināja, ka grāmatas šeit konkrēti atrast nebūs iespējams. Grāmatas tirgota tur pie rietumu izejas.

Veikaliņa saimnieks savāca visu Arjes prasīto un sasēja sainī.
Ko ta Tu uztraucies par elfiem? viņš uzsmaidīja meitenei Tu tik maza, ka paslēpsies ij nekādas elfu maģijas Tevi neķers.