Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

- Tad es paraudāšu, - Mairona nočukstēja un ļāva vaļu asarām.

[Lia'angia]

Hildegarde turēja Maironu ap pleciem, viegliņām šūpoja un dūca bez vārdiem kaut ko nomierinošu un līdzjūtīgu. Un tikai pavisam, pavisam nedaudz šamanisku - tādu, lai Maironai būtu skaidrs, ka te nu reiz ir cilvēks, pie kura var gan izraudāties ,gan pasmieties, visu var. Draugs, ar vārdu sakot.

[Sindra]

Drakels bija sheit. Naija atbildeeja Ellio. Bet vinjsh palika daarzaa. Karotaaju gan nemaniiju. vinja sekoja liidz gnomam, kursh devaas uz aarduvju pusi pie kuraam bija atstaati divi maisi.

Arje jau bija nokljuvusi pie shiem maisiem un vareeja ieluukoties ko iisti puukji bija atnesushi.
Viens no maisiem bija pilns ar zelta moneetaam. Otrajaa maisaa bija dazhaadas mantas. Greznas rotaslietas, paaris grezni zobeni un dunchi.
Paaris maisinji ar dazhaada lieluma un kraasu daargakmenjiem.


Peec kaada briizha pa durviim ienaaca Daloks. Vinjsh pasmaidiija redzot kaa mazie jau kjeerushies pie maisiem un tad vinja skatiens pieveersaas abaam sievieteem. Vinjsh piegaaja pie Maironas un Hildegardes.
Kameer Mairona izies daarzaa parunaaties ar Aeternu, mees varam paeest brokastis.

[Roviela]

Mairona palūrēja uz Daloku gar Hildegardes ausi. Viņai kārtīgi negribējās rādīt savas saraudātās acis.

- Labi, ja Tu tā saki, - viņa klusu nomurmulēja un gāja ārā dārzā. Viņai reizē gribējās parunāt un bēgt.

[Lia'angia]

Hildegarde iedrošinoši paspieda Maironas rokas.
Turies, mīļā.
Tad viņa piecēlās.
Jā, brokastis - tas skan labi! Kad Tu vispār pēdējo reizi esi mierīgi, lēnām un ar baudu ēdis?

[Romija]

Naudas maisu Arje atvēra un tik pat ātri aizmirsa. Nauda ir labi, bet viņu vairāk interesēja kas cits. Uz akmeņiem mazā ar interesi nolūkojās, bet nolēma tiem pievērsties pēc tam, kad būs izrevidēts visinteresantākais maiss. Visvairāk sīkaliņu piesaistīja dunči, ko viņa tad izcilāja, izmēģināja un apskatīja no visām pusēm. Arī zobeni bija skaisti, tomēr viņas mazajam augumam krietni par lielu un nepraktisku.

Izvilkusi kādu skaistu, mirdzošu kaklarotu, kas slēpās zem ieročiem, Arje to piemērīja Naijai. "Tev šī te izskatītos ļoti jauki! Piestāv tavai acu krāsai!" viņa nopriecājās un zīmīgi paskatījās uz Ellīo. "Skaista, vai ne?" turpinot priecāties, Arje izvilka vēl pāris gredzenus, kas gan smalkiem pirkstiņiem šķita palieli. Viens tāds ar koši zaļu, sudraba mežģīnēs ietērptu actiņu īpaši piesaistīja Arjes skatienu. Varbūt tāpēc, ka tā krāsa tik ļoti līdzinājās tam zaļajam zirgam, ar ko kopā dodoties izjādē, viņa bija jutusies tik labi. Gredzens nolikās kaudzītē pie dunčiem.

"Interesanti, vai šīs lietas ir vienkārši skaistas, vai arī maģiskas!" viņa prātoja, cilādama vēl citus greznumus, pret gaismu paceldama akmeņus. "Ja tās ir maģiskas, tad derētu zināt, ko tās dara, bet to laikam var tikai..." tajā drīdī mazajiem dārgumu pētītājiem garām pagāja klusa un novērsusies Mairona, tāpēc taikums aprāvās. "Burvji, es domāju!" Arje pabeidza savu sakāmo jau mazliet savādāk, kā sākumā bija domāts, bet censdamās netraucēt biedreni ar savām iegribām.

[Sindra]

Daloks noskatiijaas pakalj Maironai un apskaavis Hildegardi ap vidukli biidiija uz eedamtelpas pusi.
Leenaam, ar baudu? burvis pasmaidiija. Man tak eeshana nesagaadaa baudu. vinjsh noteica un paluukojaas uz galdu. Tur momentaali paraadiijaas jauni eedieni un viins. Daloks apseedaas pie galda un ieleeja viinu. Leeni malkojot dzeerienu vinjsh raudziijaas aaraa pa logu.


Mairona izgaaja daarzaa un pamaniija, ka Aeterns seezh uz viena no daarza solinjiem. Paareejos puukjus nekur tuvumaa nemaniija.


Naija paluukojaas uz Arjes raadiito kaklarotu un pasmaidiija.
Skaista jaa, bet es neesmu pieradusi pie taadaam lietaam. Nu kur es ar taadu ieshu. meitene likaas apmulsusi. Vinja pieskaaraas kaklarotai pavisam viegli it kaa baidiidamaas, ka taa no pieskaariena sairs gabalos.

Šo rakstu rediģēja Elune: 29.02.2008 14:58

[Roviela]

Mairona diezgan nedrošiem soļiem gāja uz Aeterna pusi un apsēdās viņam blakus uz soliņa. Tad tikpat nedroši pastiepa plaukstu un pieskārās pūķa plaukstai ar saviem slaidajiem pirkstiem. Viņa neko neteica, pat acīs skatīties neiedrošinājās. Sirds lēkāja kā negudra - ko pūķis teiks?

[Lia'angia]

Nū, es zinu, bet tu pamēģini - ja nu sagādā? - Hildegarde piedavāja, paņemdama siera šķēli. Viņa atlaidās pret krēsla atzveltni un tīksmīgi, maziem kumosiņiem koda sieru.
Puocesu vajag izbaudīt, - viņa teica, lāga nesakošļājusi.

[Romija]

"Un kā tu domā, kur ar to iešu es?" Arje atsmaidīja. "Iešu vizēdama čiept ābolus kaimiņam?" viņa iesmējās, iedomādamās, cik nepraktiski tas būtu. "Katrai jaunai dāmai der pa kādai skaistai rotai, ko uzlikt reizēs, kad piedienas!" Arje vēl zīmīgāk paskatījās uz Ellīo. "Protams, ja negribi, nespiedīšu!" it kā pilnīgi neieinteresētā balsī mazā nolika rotu atpakaļ maisā. Viņai gribējās, lai tik skaistas lietas labāk tiek tiem, kas tās kaut vienu reizīti izmaintos, nevis pārdos kādam tirgonim.

[echo3]

Ellīo blenza uz dārgajām mantām - viņš nekad nebija neko tādu redzējis. Visai neuzticīgi gnoms pieskārās ļoti greznam zobenam, tad ielūkojās naudas maisā un sāka domāt. No pārdomām viņu izrāva Arje, rādīdama patiešām brīnišķīgu kaklarotu. Redzot, ka Naiju tā mulsina, Ellīo kaut kas ienāca prātā, un gnoms sāka cilāt rotaslietas. Beidzot viņš atrada, ko bija meklējis - smalku dārgakmeņu diadēmu. Skaistāku līgavas vainagu Ellīo nebūtu varējis sagādāt. Viņš piegāja pie Naijas, nosarcis uzlika to meitenei galvā un klusi palūdza, - Ļauj man tev to uzdāvināt. - Un noskūpstīja Naiju. (OOC - seko pienācīga pauze (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

Atgriezies pie mantu pētīšanas, Ellīo izvēlējās vienu piemērota lieluma dunci, vienu piespraudi un vienu ķēdīti ar dārgakmeņu piekaru. Tad sāka atkal domīgi skatīties uz naudas maisu - viņš centās aptvert, cik daudz (un cik smags) iznāk tas naudas daudzums, kas vajadzīgs, lai atpirktos no burvja. Ellīo pakratīja galvu - lai arī cik daudz tādam iedotu, viņš gribēs vairāk! It sevišķi, ja zinās, ka ir vairāk. Gnoms nopūtās un paņēma tikai pārdesmit zelta monētas un dažus dārgakmeņus.

[Sindra]

Ir tachu procesi, kuri sagaadaa vairaak baudas. Daloks pasmaidiija Hildegardei un iztukshoja viina glaazi.
Es tikai nevaru saprast, kas man tagad jaadara. It kaa viss buutu paveikts, bet taada diivaina sajuuta, ka kaut kas palicis nepadariits.
Burvis ieleeja veel viinu un panjeema smalkmaiziiti.


Es gribu. Naija nochuksteeja. Tikai nejuutos pelniijusi. Es jau neko taadu nepaveicu. meitene zheelu skatienu noskatiijaas kaa Arje nolika kaklarotu atpakalj pie paareejaam mantaam. Tad pie Naijas pienaaca Ellio ar diadeemu un meitene pavisam prieciiga krita gnomam ap kaklu.
Paldies, paldies! Es pat nezinu kaa, lai pasakos. vinja atbildeeja Ellio skuupstam.


Aeterns satveera Maironas pirkstus un tos viegli saspieda. Vinjsh paluukojaas uz burvi.
Garsh muuzshs nav nekaada daavana. Driizaak jau laasts. Emocijas notrulinaas, dienas liekas vienmuljas un peleekas. Viss, kas reiz bijis daargs kljuust neveertiigs. Tad aiz garlaiciibas viskaut ko izdomaa, lai atgrieztu dziivei kraasas. Taapat es. Pametu saveejos un devos dziivot pie cilveekiem. Es nekad to nedariitu, ja zinaatu kaadaas nepatikshanaas iekulshos un jo iipashi, ja zinaatu, ka tik ljoti Tevi saapinaashu. Bet ko nu vairs.

Mani tomeer paarnjeema skumjas, kad dzirdeeju kaa Tu shamanei teici, lai vinja izmanto manu daavanu, kad atrodas Telsetaa. Bez tam, es to nemaz nenogaadaaju Telsetaa, bet gan uz Tavaam maajaam. Saapes neilgst muuzhiigi, lai to deelj noniecinaatu pieminju.

Peec visa taa ko esmu paardziivojis peec tam, kad pametu savas maajas, man ir bail veelreiz doties projaam. Es nezinu vai Tu saproti un noteikti domaa, ka miilestiibas deelj jau nu gan var visu. Bet es esmu pieredzeejis, ka arii miilestiiba izbeidzas. Taapat kaa visas paareejaas emocijas uz pasaules. Es neesmu pelniijis, ka mani pienjeema sheit atpakalj. Un taapat juutos vainiigs, ka atljaavu Tev sevii iemiileeties.

Es parunaaju ar Daloku. Es veeleetos buut ar Tevi kopaa un vieniigaa iespeeja ir tad, ja Tu pamet savas maajas un paarcelies dziivot sheit. Daloks atljaava dziivot shajaa pilii. Tad mans kauss var palikt droshaa patveerumaa un es varu uztureeties sheit kopaa ar Tevi. Tas ir viss, ko varu piedaavaat.

[Lia'angia]

Nu protams, ka ir, bet var jau izbaudīt arī sīkumus. Zini, labu laiku, skaistu putna dzisemu, peldi mēnesnīcā... šamane uzskaitīja, un iemeta mutē vīnogu. Tad paskatījās uz Daloku.
Tev nepadarīta ir visa nākamā dzīve. Starp citu, varētu sākt ar pagātnes nokārtošanu. Paspiest roku visiem draugiem, un tā. Un pēc tam - laikam kaut kā savākt to vietu, kur jūs ar Nāves Kalpu kāvāties. Parūpēties, lai apglabā tos skeletus - tie tak nav vainīgi. Man šķiet, ka kaut kur arī Tavi vecāki tā guļ... Senču kauli jāgodā.
Un kā tev ar tām magu būšanām? Arhimagi, sapulces, un tamlīdzīgi?
Man, savukārt, vajadzētu apciemot savu ciemu. Atvadīties, un palūgt vecajo svētību. Es labprāt gribētu, lai Tu mani uz turieni pavadi.

[echo3]

Man gandrīz pietiek ar to, ka tu esi tik skaista! - Ellīo čukstēja pretī.

Tikai gandrīz. - Viņš šķelmīgi pasmaidīja, atkal pienācis pie Naijas un likdams aiz jostas monētas. - Lūdzu tevi, izvēlies no tās kaudzes dāvanu man. Es neko sev nepaņēmu.

[Roviela]

Mairona viegli un liegi atbildēja Aeterna rokas spiedienam.
- Ir jau tā, kā Tu saki... Manas mājas! Nu jā, tā ir vieta, kur es savulaik aizbēgu no visiem, tā nav vieta ar atmiņām, ar vēsturi, tā drīzāk atgādina par to, kas reiz zaudēts. Vieta vientulībai. Tikai ne pļaviņa. Tu zini, par ko es runāju, tiesa?
Viņa pieglaudās tuvāk pūķim:
- Tas nebija tāpēc, ka es noniecinātu Tavu dāvanu. Ja Tu dzirdēji, tad es teicu arī, ka es zinu, ka tas būs pats skaistākais galdiņš, kāds iespējams. Telsetā bez Tevis man būtu par smagu, saproti? Un savās mājās es nonīktu aiz skumjām. Pārvietosim galdiņu uz šejieni... Daloks atļaus, vai ne? Tev ir garš mūžs, es pacentīšos, lai tas kādu brītiņu kļūst krāsaināks, Tu gribi?

[Romija]

Redzot Naijas spīdošās acis un žēlo skatienu, kad kaklarota pazuda atpakaļ maisā, Arje to it kā starp citu atkal izvandīja ārā, apskatot un piemērot citus vizuļus. "Smukās lietiņas ir jāsadala starp tiem, kam tās piestāv un noder," viņa pie sevis skaitīja tā, lai pārāk netraucētu Ellīo ar Naiju. "Nauda noder visiem, to var dalīt pēc tam."

[Sindra]

Paspiest roku visiem draugiem. Tas izklausaas it kaa es uz mirshanu taisiitos. Daloks iedzeera viinu. Nu nezinu. Peedeejo taadu pasaakumu, es riikoju, kad pametu teeva maajas un neko labu tas man neatnesa. Es pametu maajas. burvis domiigi noteica un pakasiija pieri. kapeec es pametu maajaas? vinjsh jautaajoshi paluukojaas uz shamani.
Nu vienalga. Es varu aiziet Tev liidzi uz Tavu cilti, bet peec tam es gribu kaut kur apmesties dziivot. Un mieriigi palasiit graamatas, atpuusties. Maaja pie ezera vareetu buut visai pimeerota vieta.
A burvju buushanas mani vairs neskar. Arhimagu kaartaa tagad ir taa leedija. Atceries? Ristona. Tu uz vinju biji greizsirdiiga. Daloks iesmeejaas. Un Grigora iipashumos negribu atgriezties. Pat ne senchu kaulu deelj.


Naija piegaaja pie maisa veelreiz un paarcilaaja tur atrodamaas rotaslietas. Vinja mekleeja visai ilgi liidz vienaa briidii uzvaroshi no maisa izvilka skaistu rokasspraadzi. Meitene devaas pie Ellio un uzlika to gnomam rokaa. Man likaas, ka shii Tev vareetu patikt. Naija noskuupstiija Ellio uz vaiga un nosarka kaa tomaats.


Paarskatot smukaas mantas Arje ieveeroja futraaliiti, kaados glabaa svariigus tiistokljus. Tas bija skaistaa zeltainaa kraasaa un rotaatu ar daargakmenjiem.


Tu, protams, driiksti uz shejieni nogaadaat visas mantas, kuras veelies. Jo shiis buus Tavas maajas. Bet ir veel kaut kas. Mums nekad nebuus beernu. Nu ja es palieku sheit un Tu paliec. Mees varam sheit dziivot, bet beernu nebuus. Es, protams, neiebilstu ja Tev ir beerns ar kaadu citu viirieti, bet ar mani tas nav iespeejams. Aeterns luukojaas uz Maironu. Taapat iipashi daudz draugu Tev sheit nebuus. Tikai, tie, kuriem puukji atljaavushi ierasties. Un maajas viesiibas riikot nevareesi. Es nezinu vai Tev nebuus paaraak vientulji, jo es visu laiku klaat buut nevareeshu. Izdomaa kaartiigi. Lai gan... puukjis paraustiija plecus. Kad apniik vienmeer jau var atgriezties dziivee, kas pierasta. vinjsh pasmaidiija.

[Roviela]

Mairona iesmējās:
- Nu ko tu! Es patiešām mazliet gribētu pārbūvēt šo vietu. Tā ir ļoti skaista, bet man mazliet par aukstu. Zilās gaismas man gribētos nomainīt pret siltākām. Vai to drīkstēs?
Viņa mazliet pārmetoši paskatījās uz pūķi:
- Citu vīrieti... pagaidām es to iedomāties nekādi nespēju. Mani nepievelk pilnīgi neviens cits! Pat Daloks nē. Drīzāk es spēju iedomāties kādu jauku, mīļu, adoptētu bērņuku. Burvjiem tā gadās. Orisejs, piemēram. Un vai slikti? Viņš ir lielisks dēls, gādīgs brālis un brīnišķīgs draugs. Ko vairāk? Bet par to padomāsim mazliet vēlāk, ja? Es arī neiebildīšu, ja Tev gadīsies kāds mīļš pūķulēns, patiešām nē un itin nemaz.
- Un vai tad es te būšu gluži iesprostota? Vienmēr var izskriet uz kādu brītiņu, un kaut ko var rīkot ne te, bet manā vecajā mājā, piemēram, jo tā jau man tāpat piederēs, vai citur kur. Tu neiebildīsi? Pagaidām man te ir ļoti daudz, ko darīt, un pie vientulības es esmu pieradusi, un kur tad es pavadīju laiku, kad izgāju ārā no mājas? Tavā krogā! Te ir brīnumjauka bibliotēka, pat vairākas, un kamēr es iemācīšos visu, kas tur rakstīts... man ir darbs, un Tu būsi, un ar to pilnīgi pietiek. Es neaicināšu te svešus, un mani draugi gandrīz visi jau ir tie, kuriem te atļauts būt. Šī vieta ir labāka par jebkuru citu, jo te būsi Tu, un mēs jau vienmēr varam sarunāties arī tāpat. Ai! Es esmu pilnīgi laimīga, Aetern!

[Romija]

Starp spīguļiem un vizuļiem atradās arī kaut kas tāds, ko Arje ļoti rūpīgi izcēla no maisa un apskatīja. Tik skaistā futrālī vajadzētu būt kaut kam iekšā, viņa pie sevis nosprieda un pavisam lēnām un prātīgi vēra to vaļā.

[echo3]

Tā man tiešām patīk. Tu esi brīnišķīga, paldies! - Gnoms jutās laimīgs un labu brīdi nenolaida acis no Naijas - viņas samulsums bija tik jauks!

Vēlreiz pavēries uz rokassprādzi, Ellīo beidzot pamanīja arī Arjes zīmīgos skatienus. Gnoms piegāja pie dārglietu maisa un paņēma rokās kaklarotu. - Tu vari dabūt visu, ko vēlies, mana jaukā. - Ellīo teica, piegājis pie Naijas un aplicis rotu viņai ap kaklu. - Tikai man šoreiz nevajag neko pretī dāvināt. Tu pati esi man skaistākā dāvana.

Ja nu vienīgi mēs te varētu atrast kaut ko, kas turētu mantkārīgus un ļaunus cilvēkus tālāk no mūsu mājām. Lai tādi nemaz mūsu ciemu neatrod! - Gnoms šoreiz diezgan skumji pasmaidīja, vēlreiz palūkodamies uz dārglietu kaudzi. - Bet dārgumu maisos tādu lietu nav.

Iziesim dārzā! Es tev uzspēlēšu. - Ellīo aicināja Naiju. Gnoms juta, ka līksma mūzika viņu vai pušu plēš, prasīdamās izspēlējama.