Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Lia'angia]

Nu, ja jau Tu visu tik labi zini, tad es esmu mierīga. Paviiisam mierīga... vietām. - Hildegarde aktīvi iesaistījās izģērbšanas procesā. Un tālākajā arī.

[Sindra]

Daloks miileejaas kaisliigi it kaa vinjam vairaakus gadus nebuutu bijushas intiimas attieciibas ar sievieteem.
Pat veel peec pusotras stundas vinjsh neveeleejaas laist Hildegardi valjaa.

Paareejie bija paspeejushi nomazgaaties, sakaartoties un pamazaam sapulceeties eedamtelpaa.
Drakelu nekur nemaniija.
Eedamtelpaa uz galda paraadiijaas arvien vairaak eedienu.

Noklaudzeeja aardurvis un pie biedriem bija ieradushies puukji.
Neksuss, Greidens un Aeterns. Vinji devaas uz eedamistabu un noskatiija tur sapulceejushos biedrus.
Mees atnaacaam pateikties. Neksuss pasmaidiija un kopaa ar paareejiem puukjiem apseedaas pie galda.

[Romija]

Arje plunčājās siltā, smaržīgā vannā. Kārtīgi noberzusies, viņa ļāvās laiskai pagulēšanai, sajūtot, cik patīkami siltais ūdens kalojas ap ķermeni un matos. Pēc vannas sīkaliņa saķemmēja savus nu jau paīsos gaišos matus, sakārtoja tos glīši aiz ausīm. Ar prieku viņa konstatēja, ka drēbes ir tīras un kārtīgi salocītas. Kleitu, greznu blūžu un smalkumu viņai nebija, bet vismaz tīras un kārtīgas darba drēbes. Tā saposusies, mazā savāca līdzi somu un devās lejā ar domu aiziet sapost arī Rinku, ja vēl nekas nenotiks.

Ēdamtelpā Arje pamanīja jau gatavu maltīti un tūlīt jau ieradās arī citi biedri, tāpēc viņa nolēma aiznest Rinaki visādus labumus pēc maltītes. Pirms sava šķīvja piekrāmēšanas, uz kāda cita šķīvja mazā salika visādas maizītes un augļus savai ķēvītei, pie tam stingri pieraudzīja, lai neviens cits neiedomājas no tā šķīvja neko paņemt.

Pūķu ierašanās lika pārtraukt mieloties. Kopā ar trijiem stāvien telpā ienāca tāds kā svinīgums. Uz brītiņu Arje iedomājās, ka te nemaz nav visi pūķi. Un nemaz ne visi, ko viņi pazīst. Vēl taču bija arī Dria, kas gan spraigākajos notikumos neiesaistījās. Kad pūķi apsēdās pie galda, Arje piemiedza ar aci Greidenam.

[Dayns]

Roerds turpat sēžot pamāja sveicienam Drakelam heh. jā - es tā arī sapratu, ka citi bija dikti aizņemti ar dažādām lietām Roerds smaidot atbildēja. un nē - man nav ne mazāko pretenziju izmirkt. ta ir tik patiesi tīra sajūta, piekam mani uzlādē zibenss. kad viņš grand, es jūtu tik milzīgu spēku visriņķī un sevī, ka tas pārtop nevaldāmā priekā... kautgan iespējams manu prieku tik vienkārši nav pamanīt, kā manu apmulsumu dažos gadijumos... Roerds pārtraucis asināt cirvi to nolika pie koka stumbra, kur bija sēdējis pats. tad novilka bruņas un uzkāra uzcirvja, apsegdams ar apmetni, lai nesamirkst tām gan tas nav tik veselīgi kā kustoņiem viņš noteicaun ar milzīgu prieku noraudzijās kārtējā zibenss šautrā.

Šo rakstu rediģēja Dayns: 27.02.2008 02:40

[Lia'angia]

Hildegarde laimīgi ļāvās aizmirstībai Daloka rokās. Uz mirkli viņa aimirsa gan pienākumus, gan biedrus, bija tikai viņi divi un šis mirklis... un nākamais... viņu elpa un smarža.... miers un kaislība... un laime, liela, gaiša, piepildīta laime. Pārējais šobrīd nebija tik svarīgi.

[Roviela]

Mairona sēdēja pie galda, atkal ļaujot savam sermulītim padraiskoties, un tas arī izmantoja situāciju tekalēdams visur, kur vien var iedomāties.
Viņa nesteidzīgi šo un to iedzēra un ieēda. Īstu izsalkumu nejuta - visu nakti ir vairāk vai mazāk ēsts.
Pūķiem ienākot, viņa piecēlās un viegli tiem paklanījās, tad uzsmaidīja, un nenoturējusies, metās pie Aeterna un apskāva viņu, un pieglaudusies viņa plecam tā arī apsēdās blakus pie galda.
- Es zinu, ka nedrīkst neko vairāk... - viņa iečukstēja pūķim ausī, - piedod! bet tik daudz noteikti drīkst.

- Mums arī jāpateicas jums! - viņa atteica Neksusam. - Kur mēs būtu tikuši bez jūsu spēka un padoma? Kā Kairosam?

[Sindra]

Drakels apseedaas zemee un paluukojaas uz Roerdu.
Es domaaju par savaam taalaakajaam gaitaam. Vai Tu atgrieziisies klosterii? Un ja atgrieziisies, vai es varu Tev doties liidzi?
Man gribas prom no burvjiem un aarishkjiigaam pilseetaam. Es gribeetu maaciities, dziivot pateiciibaa dievietei. Apguut kaut ko jaunu.
Es gan saprotu, ka Tu droshi vien veelies doties pie Amandas teeva un luugt vinjas meitas roku, bet varbuut pirms tam vari mani aizvest uz savu klosteri un .. vai vismaz pastaastiit, kur man jaadodas. Ja vien es tur taads kaadam vispaar esmu vajadziigs.


Puukji. Kaadaa briidii Daloks nochuksteeja. Puukji atnaakushi. Man laikam jaaiet lejaa. vinjsh noglaastiija Hildegardes matus un apskaava vinju. Nelikaas, ka vinjsh iipashi kaut kur steigtos.


Kaiross gulj. Neksuss paskaidroja. Vinjsh ir nedaudz paarpuuleejies. Bet nekas paaraak nopietns.
Ar pateiciibu mees domaajaam arii Aeterna soliito atliidziibu par vinja kausa atrashanu. Tur pie durviim ir mazliet zelta. Un ja ir, kas veel, ko juus veelaties, droshi sakat.

Aeterns uzsmaidiija Maironai. Vinjsh ljaava Neksusam runaaties un pagaidaam neko neteica.
Greidens piemiedza ar aci Arjei. Vinjsh sapnjaini smaidiija un izskatiijaas, ka domaas atrodas pavisam, kur citur.

[Lia'angia]

Ak tā? Nu jā, Tev laikam jāiet... es arī labprāt jaut ko iekostu. It kā visu nakti esam ēduši, bet še tev! Laikam fiziskas nodarbības rosina apetīti - Hildegarde murrāja, arī nemaz nekur nesteigdamās. Bet nu tomēr tā kā negribīgi virzīdamās uz gultas malas pusi.

[Roviela]

- Tas ir jauki! - burve nopriecājās par Kairosu, - Viņam vajag atpūsties, tieši tā mēs arī domājām. Cerams, viņš neņems ļaunā, ka mēs to tā, patvarīgi izdarījām, atļauju nepaprasot.
- Nauda... jā, nauda, - viņa noteica, bet izskatījās, ka domā pavisam par ko citu, - liels paldies, bet tur vispirms daļa tiem, kam vairāk vajaga, man, ja paliks pāri... un, jā... jūs tāpat labi ziniet, ko es gribu... - viņa pavisam klusi un pamatīgi nosarkusi turpināja, - rožkoka galdiņu ar spoguli un... var arī bez galdiņa un spoguļa... tikai, lūdzu! patiesi! Es samierināsos ar patiesību, lai kāda tā būtu.

[Romija]

"Biezpienmaizes!" atkal kāri nopūtās Arje, atcerēdamās, kāpēc vispār iesaistījās visos šajos notikumos. Un pēkšņi viņas priekšā parādījās šķīvis ar smaržīgām, siltām biezpienmaizēm. Aiz pārstaiguma izpletusi acis, viņa vispirms paskatījās uz gardumu un pēc tam uz Aeternu. "Vai pie tevis vēl būs tavas biezpienmaizes?" mazā bijīgi vaicāja pūķim, pagaidām vēl nepieķerdamās sagādātajam kārumam.

OOC: Es ceru, ka varēja pieņemt, ka kalpotāji spēj sagādāt kaut kādas biezpienmaizītes.

[Dayns]

Roerds apsēdās un paskatijās uz Drakelu. tad pasmaidija un noteica protams aizvedīšu. patiesībā arī man tur ceļš būs agri vai vēlu, un Amanda diezzin vai vēlētos sekot paladina ceļam. ja man ir jāizvēlās starp manu kalpošanu saulei un Amandu... Roerdam aizlūza balss. tad viņš noklepojās un runāja mazliet dobjāk es nekad nespēšu viņu aprūpēt tā, kā viņa ir pelnijusi, jo mans ceļš ir pieticībā, viņa to nav pelnijusi.... bet tev. ja tu tiešām vēlies atgūties un atrast sevi - tā ir laba izvēle. tad kad tu būsi bijis tur, būsi padzīvojis - tu arī redzēsi, vai tas ir tavs ceļš, bet es būšu tikai priecīgs tevi saukt par brāli Roerds pēdējos vārdus izrunāja no sirds un patiesi.

[echo3]

Arī Ellīo un Naija bija nonākuši lejā ēdamistabā un tagad mielojās ar neredzamo kalpotāju sagādātajiem gardumiem. Gnoms plati pasmaidīja pūķiem un tos pieklājīgi pasveicināja. Ziņa par naudu gnomu redzami iepriecināja. - Paldies jums. Bet par vēlēšanos... Vai es varētu lūgt jūsu atļauju kādreiz vēl atnākt uz šejieni? Es neesmu burvis, tāpēc man būs jānāk kājām cauri jūsu valstībai. Ja vien es nelūdzu neiespējamo?

[Sindra]

Es tevi miilu. Daloks klusi noteica, kad Hildegarde kaapa aaraa no gultas. Kaa nevienu. Nekad agraak.


Aeters paluukojaas uz Neksusu, tad Arji un visbeidzot Maironu.
Krogs paliks Tionai. Un tur protams buus biezpienmaizes. puukjis pasmaidiija. Nu ne jau es vinjas cepu.
Es palikshu te. Kalnos. Pie saveejiem, savaas maajaas, pie saviem pienaakumiem. Man ljoti zheel. Aeterns ieluukojaas Maironai aciis. Es atceros savus soliijumus. Es pasuutiiju un izgatavoju tieshi taadu galdinju kaa Tu veleejies, lai gan es zinu, ka galdinjam nav noziimes. Vienkaarshi man likaas, ka labaak ir patiesiiba ar galdinju, nekaa patiesiiba bez galdinja. Es.. es nezinu ko lai saku.. Aeterns nolaida skatienu.

Juus visi sheit esat gaidiiti viesi. Neksuss uzluukoja Ellio. Un driikstat ierasties kaa veelaties. Ar teleportu vai kaajaam naakot.


Drakels pasmaidiija. Paldies par laipno attieksmi. Es tieshaam veeleetos kaadu laiku padziivot prom no pilseetaam, burvjiem, tornjiem un visa paareejaa.
Amandai paarticiiba nav svariiga. Vinja seko citaam vertiibaam. Bet nu es nezinu. Tev pasham jaaiet noskaidrot. burvis atlaidaas slapjajaa zaalee un pieveera acis.

[Roviela]

Mairona neatrāvās no Aeterna, tikai ilgi skatījās viņam acīs, kamēr no viņas pašas acīm ritēja asaras.
- Tev nevajag teikt neko! Dante teica, viņš nevarot mani pārvērst pūķī. Es domāju, neviens to nevar... Es vairāk netraucēšu Tevi. Es Tevi mīlu. Paldies Tev par visu!
Viņa pasauca sermulīti, piecēlās, un taisījās iet ārā. Teleportēties uz mājām.

[Romija]

Arje uzsmaidīja Aeternam. Nedaudz garšas biezpienmaizēm piešķīra arī pats labais krodzinieks, bet tomēr bija patīkami zināt, ka vēl joprojām būs laba vieta, kur atpūtināt ceļa kājas un iekost kaut ko bīnišķīgu.

Maironas un Aeterna sarunā mazā centās nejaukties un pievērsās cītīgai pēdējo maizīšu notiesāšanai.

"Un ar Rinku!" Arje piebilda Neksusa atļaujai ierasties. "Var taču, vai ne?" viņa mazliet nedrošāk pārvaicāja, bet domās jau redzēja, kā viņi abi šad tad ar Greidenu dodas jaukā izjādē pa kalniem.

[Dayns]

gribēt ir viena lieta. bet es esmu cīnītājs. mana dzīve ir risks un cīņa uz nāves robežas. vienīgais ko es kāpaladins varētu ir ierīkot cīņas skolu, jo tas ir gandrīz... nē, māku es visu ko, bet tiešām labi protu es cīnīties... kautgan... man būtu ar to meitieti jārunā. tad vr domāt vai nedomāt... Roerds skatoties zālē runāja. ad noplūca vienu mitru stiebriņu un ielika mutē. piecēlās un ar orka smaidu sejā skatijās zibeņos...spēks...

[Lia'angia]

Hildegarde sāka ģērbties. Viņa neskatījās uz Daloku, bet gan laukā pa logu - uz kalniem.
Es tevi arī. Kā nevienu agrāk - viņa teica. Lūpas nedaudz nodrebēja. Tad viņa pacirtās atpakaļ un pastiepa rokas.
Nāc, iesim lejā pie viņiem. Mums vēl visa dzīve priekšā. Mīļais.

[Sindra]

Daloks sagjeerbaas, veelreiz apskaava Hildegardi un devaas lejaa.
Pie ieejas zaalee abi saskreejaas ar Maironu, kura devaas projaam.
Burvis paskatiijaas uz Maironas asaraino seju un vinja sejaa paraadiijaas neizpartnes pilna izteiksme.
Kas ta atkal? Daloks nomurminaaja un paskatiijaas paari Maironas plecam iekshaa zaalee.


Jaa, arii ar Rinku. Neksuss piekriitoshi pamaaja ar galvu un pasmaidiija Arjei.


Tu vareetu man iemaaciities ciiniities ar zobenu? Drakels taapat nepaceelis galvu, apjautaajaas.
Es labpraat kljuutu par Tavas ciinjas skolas audzeekni.

[Dayns]

Roerds paskatijās uz Drakelu ja tu runā nopietni - kapēc ne? prast izdzīvot noder vienmēr. Roerds smaidot atbildēja.

[Sindra]

Prast izdziivot... Drakels atkaartoja un burvja sejaa ieguula skumjsh smaids. Kur nu veel vairaak.
Bet jaa, es nopietni. burvis pieceelaas seedus un paluukojaas uz Roerdu. Tu veelies doties atpakalj pie paareejiem?