Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Sindra]

Naija sekoja Ellio un uzmaniigi klausiijaa visu ko vinjsh staastiija.

Kad Mairona paveera istabas durvis, Daloks pagrieza galvu uz durvju pusi, bet acis neatveera.
Acis burvis paveera tikai tad, kad istabaa ienaaca Hildegarde.
Hei! Daloks pasmaidiija abaam sievieteem.

[Roviela]

Kad jau viņš ir pamodies... tad ko vairs!
Mairona smaidīdama sekoja Hildegardei pie Daloka.
- Hei! - viņa atmāja, - Kā jūties? Guli, kamēr vari! Kad Kaiross pamodīsies, spers zemes gaisā, un nekāda miera vairs nebūs. Mēs viņu maķenīt aizmidzinājām, lai beidzot atpūšas.

[Lia'angia]

Labrīt - Hilegardes smaidīja tik plati, ka smaids, droši vien, bija redzams jau pakausī.
Ja Tev vēl nāk miegs, saki droši, mēs iesim lejā drusku klusiņām padzīrot.

[Sindra]

Daloks pasleejaas augstaak un uz mirkli pieveera acis.
Kaiross gulj. Kalnos. Liekas, ka ir kopaa ar Neksusu.
Es teicu Neksusu? Diivaini. burvis nobriiniijaas un atsliiga atpakalj spilvenos.

Laikam jaaceljas. Eest gribaas. Daloks raudziidamies griestos noteica.

[Roviela]

- Tas var gadīties, - Mairona mundri noteica, viņas acis draiski zibēja. - Greidens viņu turp aiznesa, un Neksuss nebūtu viņš, ja neraizētos. Ēdamā te joprojām ir pietiekami, tikai desiņas gan, baidos, pēdējās apēdām šorīt, atvaino! Lai gan var gadīties, ka tās var palūgt sagādāt, ja vēlies. Līdzi mums tās iedeva vai veselu grozu.

- Celies! Uzēd kaut ko, un mēs pastāstīsim, kas un kā bija un kāpēc Neksuss, - viņa apžēlojās par burvi.

[Lia'angia]

Hildegarde klusiņām iesmējās.
Jā, labo ziņu šodīt ir drusku vairāk par sliktajām. Mēs laikam Tevi pagadīsim lejā. Es... ļoti, ļoti priecējos Tevi redzēt nomodā. Jā. Viņa noglāstīja burvja matus, it kā vēl neticot, ka tas viss ir patiesība.

[Sindra]

Desas? Daloks nosprauslojaas. Kursh gan eed desas elfietes pilii.
Burvis satveera Hildegardes roku, kad taa noglaastiija vinja matus un pievilcis sev tuvaak noskuupstiija.

[Lia'angia]

Hildegarde uzmeta skatu Maironai un pievērsās Dalokam.

[Roviela]

- Desas mēs ēdām pļavā, - burve šķelmīgi paskaidroja un gāja uz durvju pusi.
- Tad es dodos pasūtīt svētku brokastis. Pieteikt, lai pārāk nesteidzas? - viņa jau bija atvērusi durvis un, nemaz atbildi negaidot, pazuda aiz tām.
Mairona gāja uz savu istabu un pa ceļam palūdza uzklāt ēdamistabā galdu brokastīm. Bija jau skaidrs, ka par steigšanos vai nesteigšanos uztraukties nav iemesla - maģiskie kalpotāji ir tik labi, ka tēja būs dabūjama karsta gan uzreiz, gan vai pēc pus dienas.
Viņa cerēja, ka paspēs izdarīt to, ko nodomājusi - proti, kārtīgi nomazgāties un uzvilkt zilo kleitu.

[Sindra]

Sveetku? Daloks paluukojaas uz Hildegardi, kad Mairona bija aizveerusi durvis.
Kas par sveetkiem? Es kaut ko esmu aizmirsis? burvja piere saspringa kaa censhoties atcereeties kaut ko svariigu.
Dante ir miris, ja?

Drakels kopsh nokljuushanas pilii palika turpat aaraa daarzaa un mirkli noluukojaas uz visiem atnaaceejiem.
Paguleejis kaadu briidi uz solinja puisis pieceelaas uz uzbuura teleportu.

Roerds seedeeja, asinaaja cirvi un pamazaam noveeroja, kaa gaiss kljuust spiediigs un saulei priekshaa arvien vairaak paraadaas tumshi maakonji. Aiz kokiem pamalee jau bija dzirdami peerkona daardi. Un zibens shautras arvien biezhaak izgaismoja satumshushaas debesis.
Kad karotaajam uz deguna uzpileeja pirmaa lietus laase, netaalu no vinja paraadiijaas teleporta gaisma. Pljavaa liidzaas bija paraadiijies Drakels.
Puisis paraudziijaas debesiis un pastiepa roku, lai uztvertu lietus laases, kuras saaka krist arvien biezhaak un biezhaak.
Man likaas, ka Tu nokaveeji teleportu. Es atnaacu Tev pakalj. Drakels paraudziijaas uz Roerdu. Ja Tu neveelies izmirkt, mees varam tuuliinj doties prom, tachu es labpraat paliktu. Nedaudz. Lietuu. burvis atgaaza galvu un ljaava nu jau stipri liistoshajam lietum vinju izmeerceet pilniibaa.

Kalpotaaji Meenesgaismas pilii paruupeejaas par visiem viesiem.
Sagaadaaja visu nepiecieshamo, lai vareetu nomazgaaties. Eedamtelpaa visu laiku uz galda staaveeja karsta teeja un siltas brokastis.

[Lia'angia]

Mēs nolēmām nosvinēt Nakti - Hildegarde atsēdās uz gultas malas.
Nāves Kalps bija uzvarēts, un Tu biji bezsamaņā. Un Date teica, ka, ja mums izdosies viņu aizkustināt, viņš Tevi atbrīvos. Mēs domājām šā un tā, un nospriedām, ka viņš ir tik vecs un varens, ka ir aizmirsis, kā tas ir - vienkārši dzīvot un priecāties par to. Un nolēmām sarīkot pasēdēšanu - mežā, pie ugunskura, ar dziesmām un vīnu - lai nosvinētu Nāves Kalpa bojāeju, un to, ka mēs esam dzīvi, un to, ka ir vasara... Un uzaicināt viņu uz to. Uzaicinājām visus, ko šī piedzīvojuma laikā bijām iepazinuši. Un tā nu mēs sēdējām un svinējām - bija gan mazliet skumji, jo mēs nezinājām, kas un kā būs ar Tevi. Vienu brīdi Drakels aizgāja dziļāk mežā un uzbūra Mēnesgaismas ilūziju - kā viņa dzied. Un Dante, kurš tobrīd bija ieradies, to noskatījās. Un tad vēl vienu. Tad viņš pazuda, toties ieradās Siriatans, kurš paziņoja, ka Tu esot atbrīvots.
Un ar Neksusu - jā, izrādījās, ka viņš bija ne īsti nomiris, vai arī ne pārāk nomiris, vai arī atdzimis - es īsti nesapratu, bet, ar vārdu sakot, viņš atkal ir dzīvs, un vēl varenāks, kā iepriekš. Un Kaiross par to apskaitās. Viņš visu laiku šausmīgi pat tevi uztraucās un skaitās, kad mēs to pamanījām. Tagad viņš ir tik pārguris, ka mēs viņu iemidzinājām - lai paguļ. Tagad taču var? Tu esi te - pavisam? Dzīvs? Atpakaļ? šamane nedroši noglāstīja burvja vaigu.

[Roviela]

Mairona iegāja ļoti jaukā vannā un izplunčājās pēc sirds patikas, uzvilka zilo kleitu, kā bija nodomājusi, sakārtoja matus un kāpa lejā uz ēdamistabu gaidīt pārējos.

[Sindra]

Mhm. Daloks pamaaja ar galvu. Pavisam. Dziivs. Atpakalj. vinjsh pasmaidiija.
Burvis pieceelaas seedus un apskaava shamani.
Kaa mazajam? Un mums laikam vajag padomaat ko dariit taalaak. Daloks nonjeema no Hildegardes galvas neredzamo kroni un uzlika to sev galvaa. Burvis atkal apskaava Hildegardi un uzlicis zodu uz vinjas pleca domiigi noraudziijaas uz puukju gredzenu savaa pirkstaa.

[Lia'angia]

Viņam viss ir kārtībā. Es redzēju sapnī, ka tas ir dēls un, nez kādēļ, vārdā Dante. Es gan biju klusiņām prātojusi dot viņam Kairosa vārdu - Hildegarde atcerējās sapni. Tad pieglaudās Dalokam, ierosījās viņa rokās kā patvērumā.
Pēdējā laikā gan man ar vīzijām spoži neiet - bet varbūt sapņi ir precīzāki? Es to labprāt gribētu - viņš bija skaists. Un burvis. Un Neksusa skolnieks turklāt - Šamanei gribējās padalīties lepnumā par vēl nedzimušo mazuli. Tad vinā iesmējās:
Nē, nu var jau būt, ka tā tomēr būs meita, kas ir mana iemiesojusies vecvecvecmāmiņa. Spēcīga šamane bija! Bet par to, ko darīt tālāk - tas ir smags jautājums. Tu negribi - un droši vien nemaz nevari - normāli dzīvot pie manis, manā nomaļajā ciemā. Es smakšu nost pilsētā, kur tik labi ir Tev. Sapnī mēs dzīvojām tavā ārpilsētas mājā... mēs ar dēlu. bet kur gribētu dzīvot Tu pats? Un vai ar mums?

[echo3]

Ellīo izvadāja Naiju pa visurieni, kur vien meitene vēlējās. Beigu beigās viņi abi aizgāja uz istabu, jo gnoms ļoti gribēja vismaz rokas nomazgāt.

(OOC - Domāju, ka viņi abi jauki pavada laiku un arī kārtīgi sapošas.)

[Sindra]

Daloks iesmeejaas.
Ak jaa. Es Dantem to apsoliiju. burvis kautriigi nolaida skatienu. Ceru, ka Tu paaraak nedusmojies.
Izcilaaks burvis par mani. Eh.. taa jau pasaules godiiba paiet. Daloks pieteeloja viegli aizvainotu toni, bet beigaas atkal pasmaidiija.

Dziivot pilseetaa? Tas nemaz nav obligaati. Bet taa maaja, kuru Tu mineeji. Vinja ir visai jauka. Varam dziivot tur. Un protams, es veelos dziivot kopaa ar Tevi, ar jums...

[Lia'angia]

Nu, to es nezinu, vai izcilāks. Viņam bija dīvainas acis - tādas, ar zeltainu mirdzumu... Hildegarde domīgi paberzēja vaigu gar Daloka plaukstu.
Nu, ja Tu apsolīji, tad protams man nav nekādu iebildumu. Mēs taču varam likt divus vārdus - viņa šķelmīgi pasmaidīja.
Es priecājos, ka Tu girbi dzīvot kopā ar mani... mums. Es tomēr neesmu izsmalcināta dāma, ar kurām Tu esi pieradis vest saviesīgas sarunas. - nu Hildegardes balsī bija dzirdama viegli trēlota greizsirdība. - Un ārpilsētas māja - tas būtu jauks kompromiss, vai ne? Bet pa kuru laiku Tu Dantem to paguvi apsolīt? - viņa pagriezās pret Daloku. Tiesa, neatraudamās no viņa. Ne par kripatiņu.

[Sindra]

Ja jau Neksuss maaca, tad jau izcilaaks. Tikai interesanti kapeec Neksuss. Daloks uz mirkli aizdomaajaas.

Nee, nu ja man sagribeesies saviesiigas sarunas, es jau vienmeer varu doties ciemos pie kaadas izsmalcinaatas daamas. Burvis izaicinoshi pasmaidiija speciaali kaitinaadams Hildegardi.

Apsoliiju, kad meegjinaaju ar vinju vienoties par iespeeju izdziivot peec ciinjas ar lichu. Es domaaju, ka vinjam taads pagodinaajums patiktu. Vinjsh gan uzreiz nepiekrita.

Tu teici, ka Drakels uzbuura Meenesgaismas iluuziju? Interesanti, kad un kur vinjsh vinju sastapa. Laikam jau savaa lepniibaa un iedomiibaa esmu nepamaniijis paaraak daudz lietu.

[Lia'angia]

To es nezinu gan, kādēļ Neksuss - Hildegarde šūpoja galvu.
Vai jums ir parasts, ka tikai tēvs māca bērnus? Varbūt viņam bus kaut kāds pūķiem patīkams talants? Viņam tur bija grāmatas svešādās valodās. Galīgi nesaprotamās. Un, galu galā, tas ir sapnis, kas var būt maldīgs... Lai gan par to vārdu... Tad mums tikai atliek viņu izaudzināt par labi dzīvi mīlošu cilvēku, lai Dantem vismaz šādā veidā tiktu nedaudz dzīves prieka...
Jā, kā viņa stāv un dzied. Tas bija ļoti skaisti. Un tad vēl vienu, kur viņa kaut ko saka Neksusam, bet mēs nedzirdējām, ko viņa saka.
Ak tā. Un tu iešot pie citām dāmām. Smalkām, smalkām dāmām... mrrrr - šamanei bija aušīgs noskaņojums. Un viņa nedomāja to slēpt.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 26.02.2008 22:58

[Sindra]

Nee nu ne gluzhi, ka teevs maaca. Parasti beerni maacaas to pashu magjijas skolu un vai nu no vecaakiem vai labaakiem skolotaajiem. Daloks paskaidroja.
A kur tas Drakels tagad ir. Jaapajautaa vinjam par Meenesgaismu.

Burvis pavilka Hildegardi sev tuvaak. Nu ja. Pie smalkaam daamaam. Nu bet tikai sarunaaties. Es nezinu ko Tu tur padomaaji un kapeec Tev nepatiik smalkas daamas. vinjsh pieliecaas un noskuupstiija Hildegardi un saaka vinju izgjeerbt.