Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Sindra]

Kaiross pakratīja galvu.
Man jābūt šeit. Es palikšu pie Daloka.

Neksuss pasmaidīja. Es domāju, ka doma ir ļoti laba.

Drakels paraustīja plecus.
Es nezinu. Ja jums liekas, ka vajag, tad vajag. Es īsti nezinu padoma. Arī zināšanu par demoniem man lāga nekādu nav. puisis greizi pasmaidīja. Ar saviem stāstiem man nav izdevies nevienu aizkustināt tā, lai būtu izdevies izbēgt no nepatikšanām.


Dria sēdēja blakus Ellīo un klausījās flautas spēli. Viņa smaidīja.
Es tev gribu atklāt noslēpumu. Drias balss atskanēja Ellīo galvā. Pavisam drīz man atkal būs mazs pūķēns.

Šo rakstu rediģēja Elune: 08.02.2008 10:54

[Lia'angia]

Žēl - Hildegarde paskatījās uz Kairosu.
Tev, man šķiet, arī nekaitētu pāris stundas atpūtas. Tikai Tu jau nevari laikam Dantem blakus atrasties šā kā tā.

[Sindra]

Jā. Kaiross atbildēja. No pūķiem šobrīd to var tikai Neksuss. sarkanais pūķis nedaudz greizi pašķielēja uz savu krāšņo blakus sēdētāju.

[Lia'angia]

Bet mēs jau varam Danti neaicinat sākumā. Tu varētu vismaz kādu stundiņu pasēdēt pie ugusnkura un atpūsties no visas jezgas un atbildības... - Hildegarde nedroši piedāvāja.

[Roviela]

- Vai, kur žēl... - Mairona izskatījās apbēdināta, - Kairosam derēja atpūsties, un citiem pūķiem arī. Es biju aizmirsusi par to, ka pūķi nevar būt Dantem tuvumā. Ceru, ka būs vēl kāda reize, kad tā varēsim būt visi kopā. Bet, ja Dante tomēr neieradīsies, tad gan es jūs visus pasaukšu, noteikti! - viņa nosolījās.
Viņa silti paskatījās uz Drakelu
- Tur nevajag nekādu zināšanu par dēmoniem, tur vajag vēlēšanos draudzīgi pasēdēt bariņā un atpūsties. Vai pagulēt, vai darīt jebko, ko sirds kāro darīt draudzīgā bariņā. Tu jel kad esi tā darījis? Zini, cik tas ir jauki?

- Nu tad tā. Es tagad saucu palīgā Oriseju, jo viena netikšu galā ar teleportiem, ceru, viņš varēs. Jāatgādā Dars un Naija. Vēl vajadzēs palūgt, lai šejienes jaukie kalpotāji mums sagatavo kādu grozu ar visādiem labumiem, tur man tādu nav, tur pašiem viss būs jādara, ieskaitot malkas lasīšanu mežā.

Viņa jau visā galvā rīkoja pasēdēšanu meža norā. Ai! Tik sen kas tāds nav darīts. Šausmīgi sen. Žēl, ka pūķi nebūs, bēdīgi...

Burve nosūtīja ziņas Orisejam un Amandai
Nāciet! Mēs rīkojam pasēdēšanu mežā pie ugunskura, ar dziesmām un stāstiem, un vīnu.

Orisejam viņa palūdz paņemt Amandu, jo viņa nezina, kā tikt pilī un, ja viņš vēlas, tad savu māsu un viņas vīru arī. Vietas pietiek visiem.

[Sindra]

Es atpūtīšos, kad viss būs beidzies. Kaiross atbildēja. Es jau teicu. Man jābūt šeit.
Tātad saprotu, ka jums ir doma, ko tālāk darīt. Tad, lai jums izdodās. pūķis piecēlās, viegli paklanījās Neksusam un izgāja no zāles.
Viņa soļi aizskanēja augšup pa kāpnēm.

Neesmu gan. Drakels atzinās. Man nav bijis laika. Jāmācās un.. ai. Es nezinu vai man ir spēks staigāt apkārt.

Pēc kāda brīža, kad Mairona nosūtīja ziņu Orisejam, burvis ieradās pilī.
Jūs tikāt galā? Orisejs cerīgu skatienu pavērās Maironā.

[Lia'angia]

Bet tu pamēģini. - Hildegarde pasmaidīja.
Tev varētu iepatikties. Un nesatraucies, Tev nevajag staigat apkārt, varēsi sēdēt, kazādas un strēbt vīnu un atpūsties.

[Roviela]

- Nu bet Drakel... teleports turp, paguli uz sedziņām, un teleports atpakaļ. Nekur nav jāstaigā, - Mairona atbalstīja Hildegardi.

- Sveiks, Orisej! - burve sasveicinājās.
- Mēs bijām pie Dantes. Ir sarežģījums, jo Dante sakā, ka atbrīvos Daloku tad, ja mēs viņu ar kādu stāstu, parādīšanu vai rīcību aizkustināsim. Tas nu tā, bet es tā saprotu, ka, vienalga, ja kristāls tiks atvērts, tad kāds mirs. Vai nu Daloks, vai kāds cits, nav zināms, kurš, iespējams, pats Dante.
Viņa palika bēdīga, bet pēc tam sasparojās un pasmaidīja.
- Lūk! Un mēs nolēmām, ka mēs gribam atpūsties un sarīkot pikniku mežā pie ugunskura jau šonakt. Ne tieši Dantem, lai gan viņš taps ielūgts, bet vairāk sev, un es aicinu piedalīties visus, kas var un to vēlas. Tevi arī, bet no Tevis man vajadzēs palīdzību, jo es viena nespēšu visus uz to vietu aizgādāt, bet es vienīgā zinu, kur tas ir, ja neskaita Aeternu. Kur ir Amanda? Viņai neļāva nākt?

[Sindra]

Drakels pasmaidīja.
Nu lai jau tā būtu.

Oriseja seja tomēr nedaudz apmācās.
Ak tā. Viņš meklē emocijas. Nu skaidrs.
Protams, atpūsties ir laba doma. Pat ja šī doma nenostrādā uz Danti, ir vēl divas dienas.

Amanda? Ai nē. Es ar viņu vēl nesazinājos. Man Daloks reiz teica, ka šo vietu labāk nevienam nerādīt, īpaši burvjiem, kas šeit var atkļūt ar teleportu. Tādēļ, es labāk ierosinu pārcelties uz plānoto vietu un teleportēties visiem uzreiz tur.

[echo3]

Ellīo no stāstiem par kalniem bija pārgājis pie jaukiem, īsiem stāstiņiem par dažādiem notikumiem. Melodijas nomainīja viena otru, tās bija dažādas, bet visi stāsti bija ar labām beigām.

[Roviela]

- Jā, tas ir prātīgs ieteikums, tiešām. Darīsim tā, kā saki. Savāksim visu, ko vajadzēs, no šejienes, un teleportēsimies uz turieni, - burve atzina.
- Bet, lūdzu, atceries, ka mēs to nerīkojam īpaši Dantem, lai gan man viņu ļoti gribētos patiešām iepriecināt kaut kā, arī bez visādiem iemesliem un vajadzībām. Tas vairāk domāts mums, visiem kopā.

Padomājusi, viņa lūdz mājas kalpotājus sagādāt vairākus grozus ar ēdamo un dzeramo, kā arī segas un dažus spilventiņus, uz kuriem sēdēt, un vienkāršus un vieglus traukus, arī tādus, kur uzvārīt karstvīnu ar visām garšvielām.

Noskatījusi visu apkārt, viņa nolēma, ka nekas nav aizmirsts, paņēma vienu grozu, un teica - ejam, kas ir gājēji! Arje, kur ir tava Rinka? Ellīo arī jāsadabū.

[echo3]

Ellīo pārtrauca spēlēt un paskatījās uz Driu. - Jā? Patiesi? Cik tas ir jauki! Apsveicu no visas sirds! - Tad viņš nenovaldīja ziņkāri. - Tikai kāpēc tas ir noslēpums? Vai pūķi par tādām lietām iepriekš nemēdz runāt?

[Romija]

Arje bija klausījusies un sajūsmināta mājusi ar galvu. Viņai šī doma patika. Un tad, ja neatnāks Dante, viņa pasauks Greidenu! Un viņi abi dosies izjādē.

"Es varu iedot teleporta tīstokli, ja Rinku grūti aiztransportēt uz turieni!" viņa piedāvājās un aizskrēja pakaļ savai ķēvītei.

"Rinka, Rinka, mēs dosimies uz pļavu!" mazā gandrīz uz vienas kājas lēkāja, paziņodama jaunumus ķēvei. "Un jāsim, un sēdēsim pie ugunskura, un viss būs kā senos laikos! Tikai tur būs vēl bariņās draugu!" Arje centās savu sajūsmu ietērpt vārdos, bet viņa zināja, ka Rinka tāpat sapratīs. Uzkāpusi tai mugurā, mazā vēl izmeta līkumu pa dārzu, kad pamanīja Ellīo ar zilamtaino meiteni. "Ellīo, mēs dosimies uz mežu!" viņa pzsiņoja, pirms tam pasveicinājusi Driu. "Tur vēl tiek runāts, bet droši vien drīz!" viņa nobēra un aizjāja uz pili.

[Sindra]

Pils kalpotaaji sagaadaaja visu ko Mairona prasiija. Segas, paartikas grozus.

Ja, es zinaatu, kur mums jaanokluust es uzburtu portaalu. Orisejs noteica panjeemis paaris grozus. Varbuut teleporteejamies tagad dazhi un tad es atteleporteeshos atpakalj peec paareejiem?

Drakels pieceelaas un leenaam gaaja aaraa no pils.
iespeejams, es vareetu pievienoties jums veelaak, man veel jaaizdara paaris lietas. Neksuss noteica un arii devaas aaraa no pils. Puukjis izgaaja aaraa no daarza un paarveerties aizlidoja.

Neviens nezin tapeec nosleepums. Dria pasmaidiija. Vinja pamaniija Arji un paskatiijaas uz gnomu. Tev laikam jaaadodas. Tavi biedri kaut kur sataisiijushies.

[Roviela]

- Jā, Neksus! Tu gan noteikti atradīsi, kur tas ir, es zinu! - burve pasmaidīja, - Ja arī uzreiz nē, tad Aeterns zina, kur tas ir.
- Labi, varam arī tā, - Mairona piekrita Oriseja priekšlikumam. - Portālu var lietot daudzi, ieskaitot Arjes zirdziņu. Tad tagad dodamies turp trīs, trešais būtu Drakels, lai viņš var mierīgi ierīkoties, un tad ņemsimies tālāk.

Ja viss paliek, kā runāts, viņa aizteleportē uz savu pļavu Oriseju un Drakelu.

[echo3]

Ellīo paskatījās uz pils pusi. Tur tiešām kaut kas notika, visi staigāja iekšā-ārā un rosījās. Uz mežu? Uz kādu mežu? Bet nu labi, jāiet.

Gnoms pievērsās Driai. - Tad es arī nevienam neteikšu. Ja noslēpums, tad noslēpums. Paldies, ka atnāci, bija tik jauki Tevi satikt. - Ellīo nolēca no sētas un devās uz pili. Pa gabalu viņš redzēja, kā Mairona bur teleportu un nozūd kopā ar vēl kādiem. Bet Arje Rinkas mugurā vēl palika, tāpēc gnoms gāja pie viņas. - Uz kādu mežu un kāpēc? Jūs kaut ko izdomājāt?

[Lia'angia]

Hildegarde piecēlās no galda:
Es drīz piebiedrošos, pasauciet. Gribu aiziet pie Daloka - viņa teica.
Iegājusi burvja istabā, viņa kādu brītiņu vienkārši vēroja gulošo. Tas nebija miegs, un tagad, kad viņa zināja, kā viņš jūtas...
Un es pat nevaru mēģināt Tevi sameklēt, lai nekaitētu Dan... fui, nē! Nesaukšu es viņu ne par kādu Danti! Saukšu par Kairosu. Vai varbūt... Tu varbūt esi atstājis kaut kādus rīkojumus tai vēstulē, ko Tu iedevi? Bet Tu vēl neesi miris, nē, un vaļā es to netaisīšu. Esmu drusku māņticīga, zini? - viņa teica, noglāstot Daloka pieri. Tad apgūlās burvim blakus, piekļāvās un kādu brīdi vienkārši gulēja, ciet acīm ieelpodama tuvo un mīļo smaržu. Beidzot nopūtās, noskūpstīja burvi uz lūpām un devās lejā.
Brīdi pārdomājusi, viņa apņēmīgi devās uz 'savu' istabu un pārģērbās zilajā tērpā. Atlaida un izķemmēja matus, savāca tos smagā mezglā uz pakauša, lai netraucē. Paņēma silto apmetni - naktī būs vēss. Viņa gan bija peiradusi pie aukstuma mājās, bet tagad sevi jāsāk saudzēt...
Šamane paņēma zāļu somu un devās lejā.

[Romija]

"Izdomājām doties uz kādu mezā vietu, kur pasēdēt pie ugunskura, padomāt, atcerēties un censties labi pavadīt laiku. Un, ja Dante piekritīs, uzlūgt arī viņu. Kas zina, ja nu nejauši sanāk viņu aizkustināt..." Arje paskaidroja turpat no Rinkas muguras.

[Sindra]

Orisejs sekoja Maironai un abi ar Drakelu pieskaaraas burvei, kad vinja uzbuura teleportu.
Noskatiijis apkaartni Orisejs pamaaja.
Labi, es pakalj peec paareejiem. burvis uzbuura portaalu un izgaaja tam cauri.

Drakels jautaajoshi paveeraas uz Maironu.
Kur man jaaiet?

Dria pamaaja Ellio un noleeca zhogam otraa pusee. Lai jums veicas! Puukjienes balss atskaneeja gnoma galvaa un peec mirklja vinja aizlidoja.

Daarzaa atmirdzeeja magjiska gaisma un no portaala paraadiijaas Orisejs.
Nu es tagad zinu, kur tas ir. Es uzburshu portaalu un visi var doties. burvis pagaidiija, kad visi biedri daudzmaz sapulceejas vinjam apkaart un uzbuura portaalu. luudzu vinjsh pamaaja portaala virzienaa.

[Roviela]

- Nekur nav jāiet, - Mairona atbildēja Drakelam. - Mēs esam pļavas vidū, atliek noskatīt jaukāku vietiņu un taisīt ugunskuru. Es domāju, ka Tu ņem segas un spilvenus un iekārtojies tā ērtāk. Tūlīt būs klāt pārējie, tad jau visu sarīkosim. Man vēl padomā pēc viena otra aizteleportēties, un kādu cepjamu gaļas gabalu derētu, vai desiņas. Elunes pilī ir ļoti jauki, bet nekādas gaļas nav, un nepieradušam tas apnīk.

Viņa, gaidot citu ierašanos, novietoja līdzpaņemtos grozus vienā kaudzē un sāka apskatīties, kur būtu labākā ugunskura vieta.