Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[echo3]

Pāries, tas pāries. - Ellīo līdzjūtīgi sacīja. - Es tiešām priecājos, ka esi izlēmis nākt līdzi.

Gnoms nojauta, ka Drakels nevēlas, ka viņa asaras redz, tāpēc paņēma savu somu un devās uz durvīm, saņemdams aiz rokas un vezdams līdzi Arji. - Mēs tevi pagaidīsim. Kad būsi gatavs, nāc ārā no istabas. Burt uzreiz nevajadzēs, izmantosim tīstokli.

Ellīo izgāja gaitenī un aizvēra durvis. - Es aizskriešu atvadīties no Naijas. Tūlīt būšu atpakaļ. - Gnoms ašiem soļiem aizgāja atpakaļ uz ēdamistabu.

[Roviela]

- Arī tas būs gauži labi, - Mairona Orisejam pateicīgi atbildēja.
- Ja uzzini kaut ko palīdzīgu, tad ziņo. Nevar būt, ka pilnīgi neviens no arhimagiem neko nekad par ko tādu nav dzirdējis. Mums ļoti trūkst zināšanu par šādām lietām, bet vienīgais, kas uz to spētu atbildēt tā, pavisam pareizi, spēlējas ar mums kā kaķis ar pelēm.

[Sindra]

Drakels kluseejot pamaaja.

Naija groziijaas pa eedamtelpu un vaaca kopaa netiiros traukus.
Pamaniijusi Ellio vinja piesteidzaas pie puisha.
Jau prom, ja? Man pietruukst tevis. Es gaidiishu. vinja noskuupstiija Ellio uz vaiga.

Peec kaada briizha Drakels iznaaca no istabas. Puisis izskatiijaas baals un noguris.


Orisejs jautaajoshi uzluukoja Maironu.
Kursh ir tas, kursh ir speejiigs atbildeet, bet speeleejas ar jums?

[Lia'angia]

Drīksti minēt trīs reizes -Dante, Neksuss vai... Dante! Hildegarde, vēl joprojām tik pat pārspīlēti moži, sagrauza vēl vienu riekstu.
Mani beidz nost neziņa! - viņa atzinās.
Kad ir zināms, ka kaut kā vēl var palīdzdēt, bet nezini, kā... Un vēl vairāk mani tracina apziņa, ka viņš no tā barojas. Atradis delikatesi! No otras puses - viņš jau nevar iet pret savu dabu. Tas būtu tāpat, kā dusmoties, ka vilks neēd zaļu zālīti... viņa skumji pabeidza.

[Sindra]

Jaa. Nezinja, tas ir mokoshi. Orisejs piekrita. Es domaaju, ka jums jaadodas pie Dantes un es doshos pie burvjiem. Noteikti zinjoshu, ja kaut ko uzzinaashu. Un juus nepaardziivojat. Gan jau mees kaut ko vareesim dariit, lai vinju izglaabtu.

[Romija]

Arje uzmundrinoši pamāja Drakelam un izgāja no telpas. Turpat pie durvīm viņa arī palika, sagaidīt visus nācējus.

[Dayns]

Roerds ilgi domāja. viņš sēdēja krēslā nenovilcis bruņas kā klintī cirsts tēls, un domāja. Dante viņam derdzās ne mazāk kā ļičs, un nav brīnums - ļičs tiecās pēc cilvēku dzīvībām, Dante pēc dvēselēm, un tas viss bija nepareizi. un šī bezpalīdzība. ko viņš - cīnītājs spētu šai situācijā darīt? svētais cīnītājs, jā - to vinš var. Roerds piecēlās, un izgāja ārā no istabas. klusām viņš izgāja ārā no pils un iegāja dārzā. viņš paskatjās šai dārzā kādu akmeni, jo celmus atrast būtu grūtāk, gana lielu lai uz tā varētu mēģināt novietot lietas. piegājis pie tā, viņš noņēma apmetni, un uzklāja to uz akmens. pašāakmens centrā viņš novietoja savu saules simbolu, aiz akmens viņš iesprauda cirvja kātu zemē, tā lai asmens stāvētu uz augšu pavērsts. tad viņš novilka bruņas, un uzvilka tās uz cirvja, kā uz pakaramā, tā, lai cirvja asmens gali balstītu uzplečus, ar saules simboliem uz augšu. tad, viņš piepildija trīs nelielas bļodiņas ar ūdeni un nolika tās apkārt simbolam uz akmens tā, lai saules atspulgs būtu redzams katrā no tām.

tad Roerds nostājās šī veidojuma priekšā un nometās ceļos. viņš nezināja ko lūgt, bet vārdi kas nāca pār viņa lūpām bija patiesi.
es pateicos, mana māte, par tavu spēku, kas rit manās dzīslās. pateicos par dzīvību, ko tu dāvā un virzi un ka tu uzvarēji ļaunumu cīņā,kurā bija saistīti tavi bērni. pateicos. un lūdzu, māte, par Daloku.glāb viņa dvēseli, vai rodi mums padomu, kā to darīt pareizi, tak nejau slēdzot līgumus ar ļaunajiem, kas atkal nesīs jaunas ciešanas vecāko vietā.
es piederu tev, mana māte, tad virzi mani un manu ticību savās gaitās. tu zini kam ir jānotiek, tu zini kā tas jārisina, tad tavs lai prāts arī notiek pie mums...

vārdu nebija daudz. bebt celties viņš vēl neuzdrošinājās, tik sāka skandināt kādu no himnām saulei. tad nākamo, un nākamo, līdz viņa saprāts vairs nebija saistīts ar miesu, bija tikai gars, kas laimīgs dziedāja saulei.

Šo rakstu rediģēja Dayns: 06.02.2008 03:25

[Roviela]

Mairona pamāja:
- Jā, Dante. Es nedusmojos uz viņu, vēl trakāk, man viņš patīk vēl vairāk kā ļoti.
Burve nosarka līdz ausu galiņiem.
- Neksuss saka, es esot noburta un tā tas tiešām var būt. Nezinu, kā Dantē var sadzīvot dievs un dēmons, kā viņi nenogurst viens no otra. Labi vēl, ka viņš kategoriski neteica - nē, viss cauri, viņš ir mans, bet viņš neteica arī, ka kaut ko iespējams darīt. Jāparunā, tad redzēs.

- Vienīgi jāsagaida tie, kas gribēs ierasties no Estīnas. Varbūt pagaidi, lūdzu, Orisej, kamēr noskaidrojas, vai viņiem nav jāteleportējas pakaļ, ja? Varbūt Tu to vari izdarīt manā vietā, ar kādu portālu, tev tie patika labāk. Man gribētos pataupīt spēku. Un, jā, tu tacu atceries, kurp pēdējo reizi nogādāji Siriatanu? Varbūt mums vajadzēs tavu palīdzību tur nokļūt pašiem, tu izlīdzēsi, labi?

[Lia'angia]

- Ha, es vēl līdz šim brīdim nesaprotu, kāpēc es tā mīlu Daloku - Hildegarde nosprauslājās par Maironas atzīšanos.
Tā ka Tu neesi vienīgā, kas dzīvo neizpratnē. Tiesa, divi uzreiz - ta ir grūti, jā. Zini, tas gan ir drusku egoistiski, bet es labprātāk gribētu, ka sarunu ar viņu uzsāc Tu. Man tik daudz kas viņam sakāms, ka baidos izrunāties par daudz. Un ne tās labākās lietas - Hildegarde spīvi blenza uz pavisam nevainīgo vīna pudeli.

[echo3]

Jā, jau prom. Es gan cerēju, ka mums iznāks kaut parunāties... - Ellīo apskāva Naiju un arī noskūpstīja. - Un vēl es cerēju, ka nedienas būs beigušās. Rūpējies par Nuvī, Daru un Sarmu. - Tad gnoms atcerējās vēl ko. - Pastāsti Daram, ka Drakels atmodās, ka viņš ir vesels un devās mums līdzi. Un ka es esmu Daram ļoti pateicīgs. - Ellīo noskūpstīja Naiju vēlreiz. - Es pēc tevis ilgošos.

Gnoms gāja atpakaļ pie Arjes. Paskatījies uz visai bālo Drakelu, Ellīo tikai noteica, - Turies. - Paņēmis no Arjes teleporta rulli, gnoms pamāja, lai abi viņam pieķeras, un nolasīja tekstu, domādams par Mēnesgaismas pili.

[Roviela]

- Tur jau tas sliktums, ka divi, - Mairona bēdīgi ierunājās, - nav tā pareizi! Es lūstu gabalos. Ikurāt uz pusītēm. Labi, es iesākšu runāt, tikai atturi mani viņam uzreiz pajautāt, kāpēc viņš mani nobūris. Šobrīd tas nebūs par lietu. Bet tu atceries, ko Daloks teica - tu esi neievainojama. Vai līdz pret Danti, nezinu, tomēr viņš to mantu ar varu nost nevienam neņēma, gaidīja, kamēr iedos.

[Lia'angia]

Hildegarde pieskārās savai pierei.
Jā... man liekas, ka šī ir no tādām mantām, kuras nevar atņemt. Kuras var tikai atdot. Var jau būt, ka es maldos.
Es apsolu stāvēt Tev tik tuvu, ka jebkurā brīdī varu iebukņīt sānos - viņa pasmaidīja.

[Roviela]

- Sarunājušas! - burve pasmaidīja.
- Nez, kas tur Estīnā notiek, ka nedod ziņu un vēl neierodas? Un kur ir Roerds? - viņa tikai tagad pamanīja, ka karotāja te nav.
- Varbūt viņš arī grib nākt mums līdzi?

[Sindra]

Drakels pieskārās Ellīo un trijotni ietvēra maģiska gaisma.
Pēc mirkļa visi trīs atradās pie Mēnesgaismas pils.
Jaunais burvis noskatīja pili un nopūtās.

No vārtu puses atskanēja soļi. Trijotnei aiz muguras stāvēja Kaiross.
Te laikam tagad ir kaut kāda caurstaigājamā vieta? pūķis noteica un devās iekšā pilī.


Orisejs aizdomājas.
Elfu? Viņš vēlējās nokļūt netālu no viena no elfu mežiem. Es varu jūs tur nogādāt, ja nepieciešams. Tikai pasauciet. burvis palika sēžam pie galda. Viņš klausījās sieviešu sarunā, bet acīmredzami visu līdz galam pilnībā nesaprata.

Ēdamtelpā ienāca Kaiross. Pūķis noskatīja Oriseju, bet neko neteikdams devās ārā no telpas.

Šo rakstu rediģēja Elune: 06.02.2008 10:20

[Romija]

"Laba vieta, kur caurstaigāt!" Arje jautri izmeta, kad uzreiz pēc teleporta viņus sagaidīja Kairosa sakāmais. Mazā to nebija domājusi ne ļauni, ne kaitinoši, vienkārši bija uz mēles un izspruka. Tomēr nevainīgais acu skatiens liecināja par teiciena neļaunprātīgo dabu.

"Nu, nu, mēs ejam?" bija pirmie vārdi, kad sīkaliņa bija šķērsojusi ēdamtelpas slieksni. "O, sveiks, Orisej!" viņa pasveicināja. "Labdien, Kairos!"

Arje bija nepacietīga un gribēja tūlīt iet un darīt.

[Dayns]

Roerds beidzot meditēt patecībā nopūtās un ar patiesu smaidu uz sejas pateica paldies
tad piecēlās un apvilka savas bruņas un zīmotnes, kā paladinam piederas, uzlika cirvi uz pleca, un devās pie biedriem.

ienācis ēdamzaļē viņš sveicienā palocijās un noskatija tos kas bija ieradušies.

[echo3]

Ellīo Kairosa neapmierināto murkšķēšanu neņēma vērā, tikai pieklājīgi paklanījās, pūķi sveicinot.

Gnoms pieskaņoja savu soli Drakelam. Drīz arī viņi jau bija ēdamistabā. - Esam ieradušies. Ko nolemts tālāk darīt?

[Lia'angia]

Nu re, laikam esam visi! Ar augšāmcelšanos! - Hildegarde pasviecināja Drakelu. Kairosam viņa tikai uzsmaidīja.

[Roviela]

- Labi, mēs pasauksim, - burve nosolījās, iepriecināta, ka Orisejs piekrīt palīdzēt.

- Ā! Sveiki! Tie esat jūs! - viņa sasveicinājās ar ienācējiem, - un Drakels arī! Jauki!
Mairona uzsmaidīja Drakelam. Viņa pamanīja, ka puisis ir bāls, bet daudz neuztraucās. Vai tad arī Daloks, kas taču bija tik izturīgs, pēc tādām reizēm nebija spiests gulēt pāris dienas? Tā tam jābūt. Normāli.
- Jūs ēst negribiet? Roerd? Drakel?

- Mēs grasamies doties pie Dantes. Tūlīt. Kurš ir nācējs un kurš nē?

[Sindra]

Drakels ar nervozu skatienu uzlūkoja Roerdu.
Un vārgi pasmaidīja uz Hildegardes un Maironas sveicienam.
Nē, paldies. Es neesmu izsalcis. Es varētu doties līdzi. Tikai es nevaru ātri paiet. burvis atzinās.

Orisejs piecēlās.
Nu tad jau laikam visi ir atkļuvuši līdz šejienei. Es došos uz Arskvīnu. Ziņojiet, ja kaut kas mainās.
Burvis pa ceļam uz izeju paklanījās Drakelam, tad parkā uzbūra portālu un devās prom.