Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Mēs esam pilī kalnos un ēdam. Pēc tam grasamies doties pie Dantes, Arji pagaidīsim. Kā Drakelam? Paga! Arje nevar lietot tīstokļus, ja Ellīo paliek Estīnā, tad es aizteleportēšos viņai pakaļ. Kur jūs īsti esat?

[Sindra]

Drakels ir pamodies. Iespējams, viņš vēlēsies doties Arjei līdzi. Es nezinu vai Ellīo vēlas palikt vai doties līdzi. A esam mēs tempļa piebūvē. Greidens mēģināja sakopot domas, lai neizplūstu pārāk garās runās.

[Roviela]

Labi, mēs pagaidīsim, kamēr izdomāsiet, kurš ieradīsies, kurš nē, Maironas ziņā skanēja smiekli. Tad paziņojiet man, vai man ierasties, vai izmantosiet tīstokli.

Parunājusi ar Greidenu, viņa nolēma nosūtīt ziņu Orisejam. Draugs taču! Nepiedos, ja paliks nezinot, kas ar Daloku. Nez, kā tam klājas? Varbūt jau pamodies?

Orisej, kā tev? Viss labi? Mēs esam pilī, visu izstāstīt šādi nevaram.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 05.02.2008 14:48

[Lia'angia]

Nu par to noburšanos gan es īsti nezinu. - Hildegarde šaumīgi pablenza uz maironu.
Ļāvies noburties, nu jā... bet no viņa puses tas ir tā... neīsti. Nu kāds viņam preiks no šādas neīstas... pieburtas... mīletības pat nē, kaislības? nesaprotu, nudien. Bet varbūt tas tāpēc, ka viņš ir elfu sakņu? Elfiem, man šķiet, viedoklis par šo sfēru pamatīgi atšķiras no cilvēku redzējuma.
Lai nu kā, es nudien viņam labprāt kaut ko tamlīdzīgu pieburtu - lai sajūt, kā tas ir, kad esi otrā ierakumu pusē.
Bet nu tiešām - ko mēs Dantem teiksim?

[Sindra]

Nu tagad tā. Greidens paskatījās uz klātesošajiem. Mairona un Hildegarde taisās doties pie Dantes. Viņas mūs pagaidīs. Tikai vajag noskaidrot, kurš vēlas doties līdzi. Nu tas ir vai Drakels arī dosies līdzi. Un Ellīo. Jo ja Ellīo vēlas palikt, tad Mairona piedāvāja atteleportēties pakaļ.


Sveika! Esmu mājās. Man viss kārtībā. Palīdzu vecākiem sakārtot māju. Orisejs atbildēja. Daloks man neatbild.

[Romija]

"Es noteikti dodos!" Arje paziņoja un nolika karoti ((IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ). "Un jūs?" viņa pēc kārtas nopētīja Ellīo, Naiju un Greidenu. "Es nezinu, vai Drakelu vajag ņemt līdzi, ja viņš nejūtas labi! Nevar zināt, kas tur notiks! Varbūt labāk atstāt te un aprūpēt. Ja vien viņš pats par visu varīti neraujas līdzi!"

[Roviela]

- Viņš ļāva dēmonam vaļu, es tā domāju, - Mairona atteica, - dievišķā daļa man iekoda, kamēr es vēl neesmu pavisam pagalam. Bez tā es nebūtu atjēgusies, nudien! Nezinu, kāds viņam kopumā no tā prieks. Bet es to pavaicāšu. Kāpēc viņš tā izdarīja? Daloks pat, lai ko un kā, nekad nelieto burvestības pret tiem, ko grib savaldzīnāt. Sevi uzlabot - cita lieta, bet ne noburt otru. Tagad es raujos uz pusēm, un neko tur nevaru darīt. Viņš teica, ka viņam patīkot, ja viņu mīlot, bet tāda mīlestība ir diezgan neīsta... Kaut gan, kā atšķirsi? Es zinu, ka tā ir, bet nejūtu atšķirību. Man viņš patika arī tad, kad nebija mani nobūris. Ko viņš grib? Mani, par katru cenu? Kam es viņam?
Burve prātoja skaļi.
- Mēs Dantem pavaicāsim, vai ir taisnība par dvēseli kristālā un ko viņš grib apmaiņai pret to, ka pēc trīs dienām to atver kāds cits, ne viņš. Ar kādu es domāju kādu, kas to vispār spēj izdarīt.

- Ui! Orisejs runā! - viņa aprāva prātojumus un ieklausījās.

Orisej, Daloka dvēsele ir ieslēgta kristālā, gari stāstīt. Ierodies, ja vari!

- Es viņu pasaucu, varbūt drīz būs te. Oriseju, tas ir.

[Lia'angia]

Ei nu ei, Tu nejūti atšķirību, bet viņš taču zina, ka tā ir! - Hildegarde nogrozīja galvu un iecirta zobus siermaizē.
Nu, man viņš arī patīk. Skaists, jā. Vairāk par viņu neko nezinu. Nesaprotams. Tad jau man Kaiross labāk patīk - viņš ir ne tikai skaists, bet arī ar raksturu - Šamane iesmējās.
Nu labi, tiešā tekstā arī paprasīsim. Ja vien viņš tā tiešā tekstā atbildētu... Klau, a ja viņš dēmons... varbūt viņam patīk, ka Tu mocies? Un Aeterns droši vien arī? Viņš no tā droši vien stiprāks paliek? Viņam tas ir tāpat, kā mums vīns? - Hildegarde prātoja, ieņemdama prāvu malku.
Orisejs, jā, viņš vismaz ir burvis - viņa pamāja ar galvu un atkal pievērsās siermaizei.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 05.02.2008 15:41

[Roviela]

- Ir jau tā, kā Tu saki. Dēmons priecājas paspēlēties un kļūst stiprāks, ja kāds cieš, turklāt tas ir tas pavedinātājs dēmons, kā viņus sauca, - Mairona piekrita. Viņa gandrīz vairs nespēja sagaidīt, kad atkal satiks Danti. Tas bija pilnīgi nepareizi, bet tur neko nevarēja darīt. Gribējās ticēt, ka viņu vairāk pievelk Dantes dievišķā daļa, tomēr viņa domāja, ka tieši tā nez vai ir.
- Mums būs labi jāapdomā, vai jādodas tagad pie Dantes. Jūs šādu lēmumu man neatstājiet! Es visu laiku tiecos viņu sastapt vēl kādu reizīti, tāpēc visu laiku teikšu, ka jādodas, - Mairona piesārta.
- Tiesa, es arī tāpat domāju, ka neko citu mēs nenolemsim, ja pēkšņi kaut kas negaidīti nemainīsies.

[echo3]

Paga, paēd vispirms. Teica taču, ka pagaidīšot. - Ellīo jau gandrīz bija paēdis. - Tad es Drakelam pavaicāšu, ko viņš ir nolēmis darīt. Jo pirms brīža viņš nevarēja īsti pakustēties, un vispār, izmisums nav labs padomdevējs.

Gnoms tomēr pasteidzās maltīti pabeigt ātrāk un devās pie Drakela.

[Lia'angia]

Bet pie kā tad? - Hildegarde paraustīja plecus.
Daloka dvēsele ir pie Dantes, Siriatans neatbild, Neksuss mūs pasūtīja tā patālāk...
Tā, ka atliek tikai doties pie viņa un teikt: Cienījamais, es gribu atpakaļ sava mīļotā dvēseli, kā to varētu panākt? - viņa pieklājīgi uzrunāja vīna pudeli, pirms ieliet no tās vēl vienu glāzi.

[Roviela]

- Aha, - Mairona piekrītoši pamāja, ieliedama sev arī vēl vienu glāzi.
- Nepiekrītu vienīgi tam, ka Neksuss mūs būtu pasūtījis. Viņš var atmodināt Daloku, tikai tad tas vairs nebūs Daloks, bet gan kaut kas līdzīgs jaundzimušam bērnam. Vai kāds to grib, ieskaitot Daloku pašu? Un kristālu atvērt viņš nevar, nezina kā, un Dantem tuvoties arī viņš nevar, jo vēl nav tik dievišķs. Vismaz viņš zināja par kristālu un trīs dienām, un kas tad notiks, arī labi!

[Sindra]

Greidens uzlūkoja Arji.
Es došos pie Kairosa. Man jāatskaitās par saviem piedzīvojumiem.

Naija atradās pie Drakela un gaidīja kamēr burvis paēdīs. Ieraudzījusi Ellīo viņa pasmaidīja un piecēlās.
Aiziešu līdz ēdamtelpai. viņa noteica un izgāja no telpas.
Drakels bija piecēlies gultā sēdus un lēnām ēda ābolu. Burvja seja bija bāla un rokas nedaudz drebēja.


Pēc kāda brīža pa pils durvīm ienāca Orisejs. Puisis devās uz ēdamtelpu. Ienācis viņš pamāja sveicienu Hildegardei un Maironai.
Ieslēgta kristālā? viņš izbrīnīts pārjautāja.

[Lia'angia]

Ikurāt kā rieksts čaumalā - Hildegarde pamāja ar glavu un paņēma lielu, skaistu riekstu no trauka.
Neksuss teica, ka, ja to kristālu atvērs Dante, Daloka dvēsele tiks viņam - viņa ar skaļu krakšķi pārkoda čaumalu un izlobīja kodolu.
Bet, kas cits vēl to var atvērt, mēs īsti nezinām Eņģelis vai dievs. Tu gadījumā nepazīsti kādu eņģeli?

[Romija]

"Nu laaabi..." nedaudz negribīgi piekrita Arje. Viņasprāt tomēr gudrāk bija atskaitīties Kairosam un liekas nepatikšanas netaisīt. "Es ceru, ka es varēšu tevi pasaukt, ja man vajadzēs?" viņa jautājoši palūkojās uz Greidenu. Neizskatījās, ka sīkaliņa būtu priecīga, bet apņēmība gan viņai nebija zudusi - viņa dosies pēc kristāla.

Maltīte bija pabeigta un soma tepat ēdamtelpā vien mētājās, tā kā Arje bija gatava doties. Sameklējusi vienu teleporta tīstokli, sīkaliņa uz atvadām apskāva Greidenu un tad devās pie Ellīo un Drakela.

[Sindra]

Orisejs lūkojās uz Hildegardi ar izbrīnītu skatienu.
Kas? Eņģeli? burvis lēnām apsēdās uz viena no krēsliem. Baidos, ka nē. Tas ir dīvains jautājums.


Protams, ka varēsi pasaukt. Greidens apskāva Arji. Uzvedies prātīgi. viņš piekodināja sīkaliņai un noskatījās viņai pakaļ.
Pa ceļam uz Drakela istabu Arje satika Naiju, kura devās atpakaļ uz ēdamtelpu.
Telpā viņa redzēja, ka Drakels bija piecēlies gultā sēdus un lēnām ēda ābolu. Burvja seja bija bāla un rokas nedaudz drebēja. Viņš lūkojās uz gnomu.

[Lia'angia]

Nu redzi, es arī nepazīstu. Tā ka nāksies vien iet un pieklājīgi painteresēties Dantem, kādus kalnus mēs varētu apgāzt, lai Daloks tiktu no tā kristāla ārā sveiks un vesels - Hildegarde moži teica. Nikni noslaucīja nelūgtu asaru un pārkoda vēl vienu riekstu.

[Roviela]

- Sveicināts! Prieks, ka esi uz pekām, - Mairona sasveicinājās ar Oriseju.
- Nepārdzīvo tik ļoti! Darīsim, ko varēsim, - viņa uzlika savu plaukstu uz šamanes rokas.
- Redzi, lieta tāda, - viņa iesāka stāstu, lai Orisejs varētu saprast, - pēc tam, kad Daloks tevi aizsūtīja mājās, mēs visi aizdevāmies uz Grigora dzimtas kapiem ar kapliču. Nu, un tad Daloks uzbruka Grigoram. Domāju, viņam beidzot bija apnicis, ka Grigors visu laiku par viņu ņirgājas. No uzbrukuma nekas prātīgs nesanāca, Grigors pazuda, lai ik pa brīdim uzbruktu, teiksim, ar ledus vai stikla lausku šalti. Dalokam tā tika krietni par daudz, un pēc tam, kad mūsu dziednieki viņu bija saārstējuši, Daloks aizgāja runāt ar Danti, kas, izrādās, turpat netālu stāvēja un skatījās, kā viss notiek. Viņi runājās diezgan ilgi, tik ilgi, ka Grigors sadomāja uzbrukt Dalokam un no kapličas sāka nākt ārā skeleti bariem vien, un pašās beigās - Mirušo valdnieks. Tas beidzās ar to, ka Dante Grigoru nogalināja un savāca viņa dvēseli. Pēc tam Dante atdeva Dalokam stīpu un Daloks apstādināja laiku. Tad bija mūsu kārta, un, cik spējām, kaustījām skeletus un paspējām tikt ar tiem galā, kamēr burvestība beidzās. Pēc tam, Daloks veica vēl vienu burvestību. Nekad neko tādu nebiju redzējusi, kā vēlāk man teica, tā bija tāda, ka ienaidnieks, lai kāds, kļūst ievainojams, pats ievainojams neesi, toties dvēsele sadeg. Atkal darījām ko spējām, es būros, cik jaudāju un Roerds cirta, cik spēja, un līčs sakrita spožu pelnu kaudzītē.
Viņa iedzēra malku vīna, pirms turpināt:
- Daloks elpoja, bet neparko nemodās, un pūķi teica, ka nespējot viņu sajust. Es sazinājos ar Danti, un Dante teica, ka Daloks esot zinājis, ka maksa par šo burvestību ir nāve un ka viņš, Dante, esot devis Dalokam vēl trīs dienas. Pa to laiku mēs lai noskaidrojot kas un kā. Hildegarde noskaidroja, ka Daloka dvēsele nav atrodama, un tad mēs runājām ar zeltīto pūķi, kurš mums pastāstīja par kristāliem, kuros varot ieslodzīt dvēseles, par to, ka tas ir darāms pēc trīs dienām, ka, ja kristālu atvērs Dante, tad Daloka dvēsele piederēs viņam, ja kāds cits, kas to spēj izdarīt, tad Daloks atmodīsies. Pūķis, diemžēl, nezināja, kas varētu būt spējīgs atvērt dieva-dēmona pagatavotu kristālu, ja nu vienīgi otrs līdzīgs dievs - Siriatans vai arī eņģelis, kā Hildegarde teica. Mēs grasamies doties pie Dantes parunāties, ja vien viņš gribēs runāt, un tad redzēs, ko darīt tālāk.
- Tagad gaidam, kādas būs ziņas no Estīnas. Arje ir tur un Ellīo, un Drakels arī. Esot dzīvs, bet nu vēl ne ļoti lietojams.

[echo3]

Kā jūties? - Ellīo vaicāja. - Mums būtu laiks doties prom. Ko tu esi izlēmis, un vai vari to šobrīd izdarīt? - Gnoms pagrieza galvu uz Arjes pusi, kas tobrīd ienāca istabā. - Tu jau nāc ar tīstokli?

[Sindra]

Orisejs uzmaniigi noklausiijaas Maironas stastu.
Baidos, ka es neko iisti paliidzeet nevareeshu. burvis skumji noteica.
Es varu apjautaaties arhimagiem, varbuut kaads kaut ko zin. Taapat man arii jaapaveesta zinja par licha naavi magu konsiilijam.


Drakels paluukojaas uz Ellio.
Jaa, es doshos liidzi, ja jums nav pretenziju. Es vareeshu. Puisis nolika aabolu uz galda un zobus sakodis, paarcilveeciskaam puuleem sejaa izceela kaajas no gultas. Es to varu. vinjsh veelreiz noteica vairaak sev nekaa paareejiem un pieceelaas. Paar Drakela vaigiem teceeja asaras, bet vinjsh meerkjtieciigi devaas pie kreesla uz kura staaveeja tiiraas draanas.

Šo rakstu rediģēja Elune: 05.02.2008 20:59