Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Sindra]

Mairona? viņš pārjautāja nē, vēl neizsaka, bet kas zin .. ar laiku.. Daloks šķelmīgi pasmaidīja.
Paldies par sveicieniem no Mēnesgaismas. Runā, ka skumjas palīdzot radīt skaistas dziesmas. Viņš pasmaidīja. Nē! Viņš nemaz nesmējās. Tas nebija izsmiekls, lai gan tā pateikt par meiteni, kurai par visu vairāk rūpēja viņa glābšana. Tas bija nesaprotami.

Daloks paraudzījās uz Maironas piedāvātajiem tīstoklīšiem. Vieglprātīgi pastiepa roku, lai vienu no tiem paņemtu, bet līdz galam tā arī roka neaizstiepās. Puisis to atrāva atpakaļ.
Viņš noliedzoši pakratīja galvu.

Nē! Ko gan Tu atnākot šeit vari zināt par manu likteni un tā iespējām? Ko gan Tu vari zināt par manu ticību? Nespēlēsim māņu spēles. Cietumā sēžot prāts uz spēlēm diez ko nevelk. Vismaz pasaki, kas tur rakstīts, Mairona. Burves vārdu viņš izteica lēni un domīgi. Viņa balsī neskanēja ne pārmetums, ne dusmas. Tā bija mierīga un skanīga. Puisis vienkārši runājās. Daloks piecēlās sēdus. Viņš kustējās mazliet neveikli. Kapēc, lai es Tev uzticētos? Tikai tapēc, ka Tu piesauc Mēnesgaismas vārdu? Puisis saglauda matus aiz ausīm, lai tie nekristu priekšā sejai. Daloks skatījās acīs Maironai.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 24.02.2007 20:42

[Roviela]

Es neprasu uzticību, un nesmejos par Tevi arī, Mairona nopietni noteica.
Un nezinu par tavu likteni. Nē, nezinu. Pareģošana nekādi nav mana specialitāte. Labi, es nedaudz paskaidrošu - vienā šajā tīstoklītī tuvākā nākotne ir ierakstīta tāda, kādu to gatavo virspriesteris, un otrā tāda, kāda ir vajadzīga man un citiem šeit esošajiem, un kāda vajadzīgs vēl citiem bez mums. Tā ir pārbaude, ja Tev labāk patīk šis vārds, jo realizēties tik un tā var jebkas cits. Mēs gribam dabūt Tevi ārā no šejienes, vai skaidrs? Tas ir pirmais mērķis. Uzlauzt visas restes, caur kurām pa ceļam gājām, mēs nekādi nespējam. Burt šeit nevar. Tikai Tu pats tam vari palīdzēt, un tāpēc es lūdzu izvēlēties, lai zinātu, vai Tava veiksme mums palīdzēs turpmāk jeb nē. Reiz man tā jau palīdzēja, šorīt, jo to, kas notika, es nekādi nevaru norakstīt uz sava rēķina.
Ja Tu man neuzticies, tad saki, kādus vēl pierādījumus vēlies? Uzrādīt savu portretu albumā?
Viņa joprojām turēja tīstoklīšus rokās, bet tā, nebāžoties virsū.

[Sindra]

Ak! Es sāku Tevi saprast.. Daloks iesmējās. Piedod, manu neapķērību, es esmu mazliet noguris. Tātad Tu liec man izvilkt vienu no tīstoklīšiem, lai pārbaudītu, vai dieviete nav no manis novērsusies? Tu sakies neesi pareģotāja, bet tomēr vēlies pareģot manu nākotni.

Nevēlos nekādi Tevi aizvainot, bet es tomēr nepiekritīšu šai pārbaudei, jo tā ir dievietes izaicināšana un nav labi spēlēties ar dieviem. Bez tam cilvēkiem piemīt tāda nelāga īpašība ietekmēties no zīmēm pat ja ar prātu viņš saprot, ka tas neko nenozīmē. Daloks neviļus pabīdījās savā guļvietā uz vienu pusi un pamāja Maironai uz vietu sev blakus. Viņš aicināja viņu apsēsties. Pametis skatienu apkārt, viņa skatiens atkal atgriezās pie Maironas. Man nav ko Tev piedāvāt iedzert... viņš mazliet izmisis noteica. tikai tas ūdens. viņš pamāja uz ūdens krūzi. Bet tas nav īpaši labs

Ja jau jūsu spēkos nav izlauzt restes kā tad domājat man palīdzēt no šejienes izkļūt?

[vārna Elīza]

Viss notikušais bija Ranu sākumā mulsinājis, taču tagad šķita, ka viņa zina jau aplam daudz. Kā nekā, stāstsbija dzirdēts jau divreiz. Cik gan daudz var uzzināt vienā vakarā. Kas sākumā šķita savādu un, iespējams, apjukušu ļautiņu kopa, tagad izrādījās patiešām nopietni un ar patiešām svarīgu mērķi. Tas nebūtu tik neparasti, bet šie cilvēki, ko viņa vēroja jau pāris stundas vismaz, arī zināja gana daudz, lai varētu laut ko nopietnu iesākt. Un tas bija neparasti, informācija parasti bija vistrūcīgākais resurss.

Tik daudz uzzināt bija pavisam savādi, klajumu meitenei bieži gadījās dzīvot nedēļām, reizēm pat mēnešiem ilgi runājot tikai ar Vēju. Viņš stāstīja daudz, īpaši viņai, taču lēni. Lēni un nesteidzīgi.

Taču šos ļaudis vadīja steiga, viņu uzdevumā svarīgs bija arī laiks. Rana nolēma viņus nepamest un palīdzēt šajā pasākumā, jo kā viņa noprata, pastāvēja iespēja doties uz elfu mežu. Elfu mežs bija tieši tas, ko viņa vēlējās apmeklēt.

Jenots. Jenots noteikti klīda pa pilsētas nomaļajām ielām un meklēja ēdienu. Tas labi, nez vai sargi pret jenotu izturētos kā pret suni vai zirgu.

Šis Daloks šķita skaists. Skaists cilvēks. Tādi viņi reizēm bija- skaisti. Reti, bet gadījās. Tas parasti nenozīmēja, ka tāds ir arī viņu raksturs un dvēsele, taču ārējais skaistums gandrīz vienmēr tomēr pamanījās vismaz nedaudz padarīt savādāku arī iekšieni. Tādiem cilvēkiem reti izdevās būt ļauniem. Skaisti cilvēki. Tumšmatis. Priestera dēls. Vai tomēr burvja? Pagājušais pilnmēness, gaismas strēle uz grīdas. Tonakt es apdomāju sākt ticēt Mēnesim. Uz īsu brīdi, bet tomēr.

Atmiņas viņa aizdzina, tā gadījās bieži- gremdēties atmiņās- ja bija paradis reti runār ar cilvēkiem. Un viņa bija. Bet tagad bija laiks klausīties, viņa zināja mazāk kā pārējie, taču bija apņēmusies uzzināt un saprast. Veiksme. Tā patiešām bija veiksme satikt šos ceļotājus. Cerams. Bet kā jau viņa teica Marionai- par sevi jau viņa pratīs parūpēties.

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 24.02.2007 22:43

[Roviela]

Nē, diezin vai, Mairona atbildēja. Nē, tas nav domāts izaicinājums dievietei, nē, bet Tev pašam. Vai pats neesi zaudējis vēlmi bīdīt likteni pa nejaušu ceļu. Man izskatās, ka esi gan! Jūtos apbēdināta.
Viņas balss tiešām skanēja bēdīgi.
Tad es būtu izvairījusies no neglābjami nejaukā pienākuma atkal visu no gala skaidrot. Iedomājies, šodien jau tā būtu piektā reize! Šausmīgi. Tu izlasītu to, kas tur rakstīts un man nebūtu jāskaidro.
Viņa apsēdās.
Tas nekas, es neesmu izslāpusi, bet varbūt Tu vēlies vīnu? Man ir. Redzot, kā te izskatās, man ir radusies zināma pārliecība, ka neko tādu Tev te nepiedāvā.
Viņa pasniedzās pēs savas somas un izvilka Telsetas krodzinieka doto. Lūdzu!

Tu gribi atklāti lai saku? Labi! Virspriesteris stingri pārdomā iespēju Tevi sodīt tādējādi, ka Tevi sūtītu pēc Saules relikvijas. Nevis vienkārši ziedot uz altāra. Nezinu, kāpēc viņš Tevi tik šausmīgi neieredz, tas jau ir taisni akls naids. Es pilnīgi redzu viņa seju, kad viņš, kad nākamo reizi te ienāks, neklēs, vai tev nav uzsists zilums zem acs. Neuztraucies, es viņam kaut ko tādu teicu, ka gribētu tādu uzdauzīt. Par to, ka Telsetas krogam draud izputēšana. Jā, tas vīns ir no turienes, var dzert droši.
Tu, iespējams, tiktu ārā, ja solitos iet pakaļ relikvijai.
Pēc maza brītiņa viņa itin kā nejauši piebilda
Mums līdzi, lai jautrāka meklēšana.

[Sindra]

Nē, dārgā Mairona, iespējams, ka kāds Tevi maldinājis, taču es nekad neesmu vadījis savu likteni paļaujoties uz nejaušību. Un ja es vilktu kādu no Tevis piedāvātajiem skroļiem, tas būtu netiešs lūgums dievietei vadīt manu roku, lai es izvilkti vēlamo no lapiņām.

Tev nav nekas man jāskaidro, ja Tu pati nevēlies to darīt. Daloks pasmaidīja Maironai.

Jā, vīnu šeit tiešām nepiedāvā. Pateicos par laipnību. Puisis paņēma Maironas sniegto vīnu. Atvēris pudelīti viņš no sākuma ieelpoja tā smaržu un labsajūtā pievēra acis. Pielicis pudeli pie lūpām viņš lēni un nesteidzoties iedzēra pāris malkus. Pēc Saules relikvijas? Jā, tas ir interesanti. Priesteris ļoti vēlas, lai es pasaku, kur tā atrodas, bet es diemžēl nevaru, lai arī kādas metodes viņš izmantotu manis iztaujāšanā. Es to nezinu!

Un kas ar to relikviju tāds, ka man tas būtu soda vietā? Vai jūs visi arī esat kaut ko nogrēkojušies un izpirksiet savus grēkus meklējot priesteru pazaudēto mantiņu? Daloks pasmējās. Likās, ka vīns viņā atgriezis dzīvību. Sniedzot vīna pudeli atpakaļ Maironai, viņš uz viņu paraudzījās ar tādu skatienu, ka burvei uzreiz bija skaidrs, ka Dalokam savu upuru savaldzināšanā maģija nemaz nav nepieciešama.

Daloks nopētīja pārējos grupas biedrus. Viņa skatiens apstājās pie Ranas. Viņš pēkšņi bija kā aizmirsis par blakus sēdošo Maironu. Puiša acis baudkāri aplūkoja daiļo meiteni.
Jā, es došos jums līdzi... viņš lēni un sapņaini noteica. Uz kurieni jūs tur taisījāties iet? puisis tikpat sapņaini tā starpcitu pajautāta.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 25.02.2007 01:03

[Romija]

OOC: Atvainojos par klusumu, šuvu kleitu!

Cellē Arje bija ļāvusi Maironai runāt, pa to laiku cītīgi apskatīdama celles sienas un durvis. Viņa, protams, nebāzās virsū pašam Dalokam, kas ar katru skatienu šķita arvien skaistāks kļuvis, bet tā vietā pētīja, vai uz durvīm nav kādas jaunas švīkas, kas liecinātu par Daloka mēģinājumiem tikt ārā. Vai uz grīdas nemētājas vēl kas bez salmiem. Arje aplūkoja arī bļodu un ūdens krūzi. Viņas acis bija gana asas, lai samanītu pat sīkumus un mazas norādes. Pietika pat ar visai trūcīgo gaismu.

Pēc brīža viņa atcerējās par zobenu. Tā kā sīkaliņa nebija pilnīgi visai sarunai izsekojusi, tad viņa īsti nezināja, vai to vajag. Tā vietā Arje piegāja tuvāk Maironai un pagrieza sānu, pie kura lāpas gaismā iemirdzējās zobens - viņa runāja, viņa labāk zina situāciju.

[Roviela]

Ak, ko nu...nē, Tu mani nesaprati, bet tas vairs nav svarīgi, ja Tu piekrīti nākt līdzi, burve tikai atmeta ar roku.
Skaidrot šobrīd nevēlos tāpēc, ka man jau mēle nodilusi no skaidrošanas, bet gan jau pamazām.

Virspriesteris to tā ir iedomājies, ka iet pēc relikvijas būtu Tev labāks sods. Es pat varu iedomāties, kāpēc. Vienīgi es nesaprotu, kāpēc viņš vispār ir iedomājies, ka ir tiesīgs Tevi par kaut ko sodīt. Lai viņš tā uzskata, ja vēlas, ka tikai izvēlas šo, un ne to otro iespēju.
Nē, Mairona arī pasmējās, nē, mēs neesam neko nogrēkojušies, bet gan jau paspēsim kādas valsts vai ticības pārstāvjiem uz varžacīm uzkāpt, kamēr nodarbosimies ar meklēšanu. Sods avansā sanāks. Tev arī, starp citu, jo jāiet būs pie elfiem. Un tagad tikai pamēģini pateikt, ka nenāksi mums lidzi!

Manot Arjes manevrus, viņa mazajai pamirkšķināja un viegli papurināja galvu. Pagaidi vēl nedaudz! Mēs vēl nelaužamies laukā.

[Sindra]

Arjei īsti neizdodas atrast kādas pēdas, kas liecinātu, ka Daloks kaut kā būtu mēģinājis izkļūt brīvībā. Taču mazā loga restes gan mazajai meitenei šķiet viegli neitralizējamas. Tās nemaz nebija kārtīgi piestiprinātas. Nu varbūt tāpēc, ka cilvēks pa šo lodziņu izkļūt ārā nevarētu, bet viņa gan. Un iespējams, ka Ellīo arī varētu.

Maironas teiktais puisi pēkšņi atgrieza realitātē. Viņa skatiens strauji pievērsās Maironai.
Kas jums dzīvot apnicis? balsī bija saklausāms pārsteigums, pārmetums un sašutums reizē. Pie elfiem....!!! Viņš piecēlās un mazliet neveiklā gaitā apstaigāja visus biedrus, kas ciemojās pie viņa cellē un pamatīgi tos nopētīja. Kāds no jums ir elfs? Kāds no jums ir izdarījis elfu labā kādu pakalpojumu? Kas jums liek domāt, ka elfi ar jums vispār runās?

Vai arī, kopš es te sēžu, pasaule ir mainījusies un elfi tagad laipni uzņem ciemos katru gribētāju? Vai es iešu līdzi? Jā, es iešu, jo elfu cietums ir daudz mājīgāks nekā šis. Viņa skatiens pievērsās Maironai. Nē! Jums nebūs cietumā jātup. Jūs nošaus vai nomedīs pirms jūs paspēsiet pateikt kapēc esat ieradušies.

Daloks izskatījās vīlies un dusmīgs. Viņš straujā solī aizgāja atpakaļ līdz savai guļvietai un spēcīgi ar dūri uzsita pa nelīdzeno sienu. Puisis sakoda zobus aiz sāpēm. Uz rokas, kuru viņš vēl joprojām turēja kulakā parādījās asinis.

Uz kuru no mežiem? viņš noprasīja tāpat veroties sienā.

[Roviela]

Mums nav apnicis dzīvot, Mairona paskaidroja.
Nemaz! Bet redz, nav lielas izvēles. Vai nu mēs ejam un vismaz mēģinam kaut ko darīt, vai arī mierīgi sēžam mājās un gaidam, kad mūs visus visā drīzumā iznīcinās. Pūķi vai elfi, atkarībā, kur tieši mēs nīkstam un drebam aiz šausmām. Es nolēmu, ka man tas nepatīk, un tāpēc es iešu. Vismaz nomirt varēs ar domu, ka esi kaut mēģinājis kaut ko darīt lietas labā, nevis kā tāda apses lapa drebējusi visiem vējiem līdzi. Tās pāris dienas vai pāris nedēļas, kas var šķirt šos notikumus, nekādu lielo lomu nespēlē.
Viens elfs ir gan, un Tu viņu arī gluži labi pazīsti, viņa noteica. Dzīvo Arskvīnā. Bet šaubos, vai tas tagad būs ļoti noderīgi.

Elfi neuzņem nevienu laipni, un Telsetai pašlaik draudot viņu uzbrukums. Tā stāsta. Tevis dēļ - arī tā stāsta.
Viņa piecēlās un piegāja viņam blakus.
Pēc manām ziņām Saules relikvija atrodas pie Frenamuira lorda, kuram to atdeva Drakels. Tikai šī zināšana vairs neglābs Tevi no virspriestera.

Atļausi apsiet Tev roku? Tev tek asinis, tā nav labi.

[Sindra]

Daloks paskatījās uz savu roku un klusējot pamāja ļaudams Maironai darboties.

Tas nemaz nebūs noderīgi. Mēnesgaisma nevar palīdzēt. Viņa ir pametusi elfu mežus un nevar vairs tajos atgriezties. Kā jūs zinat, ka viņa ir elfs?

Nezinu kapēc ļaudis domā, ka elfi taisās uzbrukt Telsetai un vēl piedevām manis dēļ. Lai arī kurš to nebūtu teicis, viņš ir nekrietns melis. Manis dēļ elfi pilsētu nevajās.

Un vispār tas viss ir pārspīlēti. Nekāds pasaules gals nav gaidāms. Pat ja kāds vai kaut kas ir nokaitinājis elfus, tad Telseta arī iepriekš ir pārdzīvojusi elfu uzbrukumus. Tas nav nekas īpašs.
Kapēc, lai pūķi kādam uzbruktu? Un kas ir Drakels? Ai! Es laikam atkal lieku Tev stāstīt garo stāstu vai ne? Puisis saīga.

Skatoties kā Mairona pārsien viņa roku, Daloks paraudzījās uz pārējiem biedriem.

Vai kāds no jums prot dziedināt? Ar maģijas palīdzību vai bez. Vienalga. Pat ja mani no šejienes izlaiž un sūta pie elfiem, man nepieciešamas pāris dienas atpūsties, lai atgūtu spēkus.

Un vēl! Jums tas varētu likties interesanti. Pat ja elfi atdod relikviju un mēs pie viņiem izdzīvojam, viņi vēlēsies attīrīt jūsu atmiņu no zināšanām par viņu teritoriju. Vai jūs est gatavi ļaut rakāties pa savu prātu?

[Roviela]

Mūsu Pelīte tā teica, Mairona pamāja uz Arjes pusi, saitēdama Dalokam plaukstu, bet man tāpat bija tādas aizdomas, tikko ieraudzīju viņas portretu.
Tas ir pareģošanas skolas arhimaga Baltā burvja nopelns. Viņš par elfu uzbrukumu tevis dēļ taurēja Telsetas tirgū, un ir tas pats, kas ir nobūris šo vietu. Es Tevi nevarēju caur šo aizsardzību sasaukt. Viņam ir kaut kādas savas intereses, lai Tu te atrastos. Varbūt pat, ka tas nebija nemaz viņš, es nezinu, savām acīm neredzēju, bet izlikties par vecāku vīru ar bārdu un pareģot tirgū elfu uzbrukumu - tam neko daudz nevajag. Varbūt pat, ka tas bija Drakels, kurš ir ilūziju arhimaga jaunākais dēls. Tiesa, viņam ir tikai 18 gadu, ļoti prasmīgam, vismaz citās burvestībās, viņam vēl nevajadzētu būt.
Ha! Ar to pasaules galu ir tā - šejienes virspriesterim konkurējošās dzimtas galva ir pārliecināts, ka, ja nogalinās tevi, tad ies bojā Soterāna. Viņš vispār ir jau nolaidis ķepiņas un apgalvo, ka Soterāna to būšot pelnījusi. Tā. Roka ir kārtībā!
Tu par to stāstīšanu neuztraucies, man tikai negribas visu norunāt kā dzejoli vienā reizē. Pa pantiņam nav iebildumu, viņa pasmējās.
Dziedināt es protu tikai ar eliksīriem, nu, un tāpat - pārsiet un tā. Neko vairāk.

Un kāpēc man to viņiem neļaut? Nekādus pasaules noslēpumus es neglābāju, vismaz vēl nē, un, ja viņi arī uzzin, kā gatavot amuletus, tad viņi diezin vai ies tos pa pilsētām pārdodami. Man no tā nebūs nekāda zaudējuma.

[echo3]

Kamēr Mairona vīkšījās Daloka roku saitēt, Ellīo klusēdams parakājās savā jostas somiņā un izvilka kaut kādu mazu auduma kulīti. Piegājis pie Daloka, no kulītes uz plaukstas uzbēra šķipsniņu brūngana pulverīša, ar ko apbēra puiša savainoto roku. - Vairāk varēšu palīdzēt, kad tiksi ārā no šejienes. Bet šis skrāpējums pēc stundas vairs nebūs jūtams. Kundze, tagad saitējiet ciet. - Gnoms sacīja Maironai un pakāpās nost.

Elfi ar manu prātu var darīt, ko vēlas, ja vien neatņem atmiņas par manām mājām.

[Sindra]

Pateicos. Daloks noteica Ellīo un Maironai. Tātād jums ir kāds, kurš prot dziedināt. Tas ir labi.

Un ko vēl arhimags labu par mani stāstīja? Man jāzin... puisis it kā atvainodamies noteica. Jāzin, ko gaidīt atgriežoties pie ļaudīm.

Daloks apsēdās savā guļvietā un domāja.

Nu labi, es pieņemu, ka Mēnesgaisma varētu viegli sadusmoties uz soterāņiem, ja viņi mani nogalina. Priestera bažas varētu būt pamatotas, bet Telsetai īsti nebūtu ko baidīties.

Drakels, Drakels... puisis atkārtoja prātodams. Es neatceros tādu. Neko par viņu nezinu. Tam arhimagam laikam nav meitu vai ne?

Labi, ja jums nesagādā problēmas, ka elfi rakājas pa jūsu galvām, tad par vienu problēmu mazāk. viņš paraustīja plecus.

[Roviela]

Paldies, Ellīo, burve pateicīgi noteica gnomam, kura dziednieciskais pulverītis nāca kā saukts.

Tu esot tas, kas apsolījis relikviju elfiem par savu dzīvību, lūk, to runā, bet kas to ir teicis, nezinu, Mairona atbildēja.
Hmmm, jā, meitenes par tevi interesējas, vienu vari gaidīt droši, ka bariem metīsies apsveikt ar atkalatrašanos, burve pavilka Daloku uz zoba.
Toties citi gribēs kauties, telsetieši ir nobijušies, jo maga iepriekšējie paredzējumi ir piepildījušies, viņam tic. Vismaz uzreiz tur savā skatā nerādies, izņemot krogā, par kuru tas pats Baltais burvis pareģojis, ka no turienes nākšot briesmīga sērga, visi, kas tur uzturējušies, miršot briesmīgā nāvē. Nav ne jausmas, vai, gadījumā, tā nav taisnība, ej un sazini, ko mēs paši šādos meklējumos par spēkiem atraisīsim. Bet krodziniekam draud izputēšana, jo neviens vairs uz krogu neiet, kas ir gaužām žēl.
Dabiski, ka neatceries! Ja tā arī būtu meita, Tu neatcerētos. Pārlieku jau jauna būtu bijusi. Gribi viņu redzēt?
Mairona izvilka grāmatu un atšķīra vajadzīgo lappusi. Tas ir zīmēts 8 gadus atpakaļ, te viņam ir tikai 10 gadu. Tagad esot jauneklis ar lielām ambīcijām.

[Sindra]

Jā, nu skaidrs. Daloks noteica un aizcirtis grāmatu pasniedza to atpakaļ Maironai. Ambīcijas jauniem cilvēkiem, tas ir labi viņš zobgalīgi pasmaidīja.

Es gan teiktu, ka Drakelam relikvija droši bija jau rokās, kad viņam nācās to atdot elfiem. Elfi neslēdz darījumus par netaustāmām lietām. Un tā kā, tad, kad es devos uz mežu, relikvija bija savā vietā, jādomā, ka es savu dzīvību ar relikvijas palīdzību glābt nevarēju. Nemaz neņemot vērā, ka es biju Ašenmuirā nevis Frenamuirā.

Un vēl es esmu pārliecināts, ka elfi neprasīja, lai viņiem sagādā relikviju. Tā vienkārši ir sanācis. Iespējams, ka ambiciozais puisis ir kļūdījies un uzdevumu nemaz līdz galam nav izpildījis. Bet tam apstiprinājumu nevar gūt sēžot šeit.

Jā, izskatās, ka Baltais burvis vairs nav mūsu draugs, bet pakļauties priesteriem? Nu tas jau ir nožēlojami. Kas var piespiest burvi pakļauties priesterim?

[Roviela]

Mairona nolika grāmatu, pirms atbildēt.
Aha. Tas bija pirmais, kas man ienāca prātā - kopš kura laika burvji, pie tam - arhimags personīgi! uz priestera mājienu izsaka paredzējumus krogā. Piekrītu - nožēlojami. Bet iemesls tur ir, un to mēs nenoskaidrosim še sēdēdami. Tāpat kā to, kāpēc Drakels ar relikviju ķešā bāzās pie elfiem. Jo diezin vai tie viņu meklēja, būs bijis drīzāk otrādi.
Sakarā ar relikvijas ņēmēju - abas priesteru dzimtas rāda viena uz otru ar pirkstu un vaino tās paņemšanā. Bet tagadējā virspriestera dzimta ir valdošā, un nav jājauta, kurš tagad tiek stingri uzraudzīts un vainots pazušanā.

Viņa piecēlās.
Mēs te runājam, runājam, bet vēl neesam laukā. Mums jāiet, jāmēģina pabeigt pierunāt virspriesteri Tevi laist ārā. Viņš gan jau tā izteicās, bet kaut kas var būt grozījis viņa domu.

Burve grasījās iet pie durvīm un klauvēt, kā sargs bija teicis.

[Sindra]

Daloks piekrītoši pamāja ar galvu.

Paldies par apciemojumu. Lai jums veicās!

Puisis apsēdās savā guļvietā un raudzījās, kā viņa ciemiņi grasās doties prom.

[Roviela]

Tev arī. Veiksmi!

Mairona piedauzīja pie durvīm.

[Romija]

Tā kā zobenu šobrīd nevajadzēja, tad Arje turpināja telpu apskati. Viņa pamanīja, ka restes varētu viegli padoties, ja tāda vajadzība būtu. Uzreiz gan mazā neko nedarīja, lai nebūtu tā, ka viņa atnāk ciemos un izdemolē cietumu, bet šo iespēju lika aiz auss.

Daloka un Maironas sarunā viņa neiejaucās, bet centās klausīties. Patiešām dīvains ir šis Daloks. It kā pašam dikti gribētos, lai viņu upurē! Pie runām par Mēnessgaismu un elfiem, Arje pamāja ar galvu, apstiprinot to, ka burve ir elfs.

Kad Mairona posās uz iešanu, arī Arje bija apskatījusi visu, ko vēlējās. Vienīgais, kas nelika mieru - kāpēc elfiem noder Saules relikvija? Ko viņiem tā dod? Vai viņi arī pielūdz Sauli?