Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Sindra]

Informāciju? Nezinu vai jums tas palīdzēs, bet varu pateikt kapēc Daloks. Vaina ir viņa ticībā. Viņa ticība Soterānai nav ērta.

Par Telsetu neko nezinu. Ne viņiem pirmo reizi uzbrūk elfi. Tāpat Arskvīna mēdz ciest no pūķu uzbrukumiem.
Es nevaru jums neko pastāstīt vai elfu uzbrukums būs nežēlīgāks kā citkārt. Iespējams, ka atbildes jāprasa pašam Dalokam. Jā, jums jāprasa virspriesterim vai Dalokam.

Paskatoties uz meitenes skumjajām acīm, priestera seja atmaiga. Viņš piegāja pie Arjes un noglāstīja viņai galvu.

Prasiet virspriesterim tikšanos ar Daloku. Es pieļauju, ka viņš pat varētu atļaut. Ja nesanāk vienoties ar viņu, tad netālu no Estīnas mežā atrodas kāda ēka, kurā Daloks kādu laiku ir dzīvojis. Iespējams,ka tur var atrast kādas atbildes.

Rakoss piegāja pie viena no grāmatu plauktiem un izvilcis pergamenta rulli izklāja to uz galda. Tā bija karte. Viņš norādīja kartē vienu punktu.
Tā ēka ir šeit.

[Romija]

"Tikšanās ar Daloku varētu būt vērtīga," Arje piekrita. "Ja vien viņš mums uzticēsies. Šķiet, ka īpaši pļāpīgs par šiem sešiem gadiem viņš nav! Bet vienalga - paldies! Pat ja šī informācija mums nedod atbildes, tā noteikti ļauj pakāpties solīti tām pretī!"

Arje piegāja apskatīt priestera rādīto karti. Viņa centās iegaumēt īsto vietu, uz kurieni Rakoss norādīja. Ja būs laiks, šī māja ir jāapskata, Arje nosprieda.

"Vēlreiz paldies, ka piekritāt ar mums dalīties šajās ziņās, paldies, ka pieņēmāt mūs pēc saules rieta! Es ceru, ka mums jūs vairs nebūs jātraucē, ja vien nenotiks kaut kas ļoti svarīgs. Un es ceru, ka mums... visiem izdosies!" Arje nedaudz pasmaidīja. Viņa pavērās uz biedriem, vai vēl kādam ir kas sakāms. Ja nē, būtu jāsāk domāt par naktsmājām.

[Roviela]

Meirona silti paskatījās uz hallapu meiteni. Piedod, Pelīt! Viņa atcerējās, ka negribēja runāt, un to bija uzņēmusies Arje, bet ko lai dara, kad ienākot šeit, viņai šis priesteris bija iepaticies, un mēle pati atraisījās.

Jā, svētītais, man ir savas intereses, bet ja jūs zinātu, kādas manas intereses dēļ es esmu iesaistījusies pasaules glābšanā! Mairona tāpat droši skatījās acīs priesterim, tad iesmējās.
Cik sīku lietiņu vajag, lai beigās es būtu ar mieru doties pie elfiem vai uz šejieni! Tas ir Telsetas krogs, kurš man ir mīļāks par citiem, un kuru es nevēlos, lai noposta vai izputina. Tik vien. Tā ir visa alga, ko vēlos, un vēl skaists spogulis kroga istabā, ko man apsolīja krodzinieks. Vai nav savādi?
Viņa saritināja Mēnesgaismas portretu un to noglabāja.

Jā, divu dzimtu konkurence ir smaga lieta, es saprotu. Un tomēr, līdz šim ir bijis visādi, un dažādi ļaudis ir pastāvējuši viens otram blakus, un zeme ir bijusi tā pati. Un zeme paliks, lai arī cilvēku vairs nebūs. Būtu labi, ja tā cilvēku dēļ netiktu nopostīta.

Daloka ticībā? Zinu, ka nav ērta, bet rezultāts būs tāds, ka cietīs ne viņa ticība, bet šī. Drīzāk kādam, kas ir viņa ticībā, bet nav viņš, ir ērti, lai tā notiktu. Bet arī tā var būt milzīga kļūda - jo vai tad pastāv diena bez nakts?

Kad priesteris izklāja uz galda karti, Mairona piegāja paskatīties. Viņa centās saprast, kas kur atrodas, un cik tas varētu būt tālu.
Templis ir šeit? Un mēs pašlaik esam šeit? Pareizi? Viņa norādīja punktus kartē.
Kad bija visu labi iegumējusi, burve palocījās priesterim.
Liels paldies! Es tāpat kā mana draudzene izsaku cerību. Vismaz mēs darīsim, ko varēsim, vai ne? viņā, tāpat kā pirmīt Arje, noskatīja biedrus.

[echo3]

Ellīo turējās visiem aiz muguras, kas viņam nenācās grūti sīkā auguma dēļ. Klausījās un domāja. Gan par to, ko tagad dzirdēja, gan, galvenokārt, par jauko gnomu meiteni, ko bija te sastapis. Aizdomājās, un pats nemanīja, kā bija sācis pie sevis dungot dziesmiņu - vienu no tām, kuras gnomu jaunekļi dzied vakaros meitenēm, lai pēc tam dzirdētu, kā viņas dzied pretī savas dziesmas. Cilvēkiem un pārējiem tās parasti nenācās dzirdēt.

Gnoms neattapās pat tad, kad pārējie sāka jau atvadīties no saimnieka, - pārlaida pavirši acis kartei, paklanījās, bet dungot nepārtrauca.

[Sindra]

Ak, jūs laikam nezinat. Daloks seko Veiksmes dievietei nevis Mēness dievībai kā vairumam burvju tas pieņemts. Un soterāņu priesteriem izdarības, kas saistās ar Daloku un Veiksmes dievieti ir sagādājušas vienas vien galvas sāpes.

Es nenoliedzu šīs ticības eksistenci un pat vairāk ir pilnīgi skaidrs, ka Veiksmes dieviete rūpējas par saviem sekotājiem, jo Daloks ir sasodīts veiksminieks. Taču Veiksmes dieviete ir ārišķīga un lepna. Viņa prasa, lai sekotāji darītu visādas tādas lietas, kas citiem var nepatikt. Viņa liek riskēt.

Salocījis karti, priesteris to nolika atpakaļ plauktā.

Jā, es arī ceru, ka jums izdosies.

[Romija]

"Tad jau nav izslēgts, ka arī Drakels ir pievērsies Veiksmes dievietei," Arje izteica minējumu. Viņa jau bija piecēlusies, lai ietu, bet izrādās, ka ir vēl kaut kas.

"Jāteic, ja relikvijas paņemšana ir liels risks. Un nav zināms, ko viņš vēl ir izdarījis, ka atdeva relikviju elfiem. Bet tas, ka viņš spēja tādā veidā izkulties, arī ir uzskatāms par veiksmi. Nebūtu slikti arī ar viņu parunāt, tikai laikam mājās viņš vairs nedzīvo!" viņa minēja. Veiksme pati par sevi nebija nekas slikts, arī sīkaliņai pašai reizēm bija vareni noveicies, arī riskējot. Bet tam vienmēr bija otrs virziens - no riska uz veiksmi, nevis no veiksmes uz pieprasītu risku. Bet tas raisīja pārdomas.

[Roviela]

Jā, es to nezināju, bet īsts pārsteigums man tas nav. Tas piestāv visam, ko esmu par viņu dzirdējusi. Cerēsim, ka Veiksmes dieviete viņu nepametīs arī tagad, bet viņai jādod kaut kas pretī - tas būtu, ja pareizi sapratu, viņam iespēja riskēt. Es paturēšu to prātā.

Galvassāpes Daloks sagādā ne tikai priesteriem, Mairona pasmaidīja. Galvassāpes un pielūgsmi arī. Es gandrīz domāju, ka, ja viņš aizies bojā, tajā vietā saradīsies tik daudz viņa pielūdzēju, ka ekonomikai būs grūti ar to tikt galā. Un visi vainos to, kurš bija iemesls. Pareizāk - visas. Var sanākt gandrīz vēl postošāk par ienaidnieka uzbrukumu.

Jā, Arje, viņš mājās nav redzēts. Bet tas var būt tiesa, ko Tu saki, burve uz brītiņu aizdomājās.

Pateicos par visu, neiedrošinos vairāk tērēt jūsu laiku! Mēs sekosim paladiniem, ja tie to vēlēsies.

[Romija]

Redzot, ka arī pārējie taisās uz iešanu, Arje iedunkāja sānos Ellīo - neaizsapņojies!


"Mums tiešām laikam būtu jādodas un jāļauj jums atpūsties," viņa minēja. "Ja nu gadījumā rodas vēl kāda informācija un varat mums to nodot, mēs būsim ļoti pateicīgi!" Arje paklanījās un posās uz durvju pusi.

[Sindra]

Jā. Lai Saule svētī jūs. priesteris noteica vēlreiz un devās uz izeju. Viņa skatiens mirkli pakavējās pie Ellīo. Atvēris durvis viņš izgāja no telpas.
Naija! Pavadi lūdzu viesus! viņš uzsauca un devās uz otro stāvu.

No kādas telpas šurpu traucās gnomu meitene. Pagaidījusi, kad visi ir gatavi doties, viņa mazliet skumji uzlūko Ellīo.

Jūs laikam tur ārā gaida. viņa pavērusi durvis noteica un pamāja ar galvu uz četriem bruņās tērptiem vīriem. Man ļoti žēl.. Lai Saules svētība ar jums

Sargi pamanīja, ka no mājas taisās ārā nākt ļaudis. Viens no viņiem pasteidzās pretī.
Virspriesteris Oriks Eldors vēlas ar jums runāt! Lūdzu sekojiet mums!

[Romija]

Pie vārtiem satiktie sargi Arji pārāk neizbrīnīja pēc tā, ko viņa bija dzirdējusi no Rakosa.

"Ļoti jauki! Mēs arī labprāt ar viņu parunātu!" Arje atbildēja, ejot ārā pa vārtiņiem. Uzkāpusi Rinkas seglos, meitene noskatīja sargus. "Rādiet ceļu!"

Viņa neuzskatīja šo par apcietināšanu, drīzāk par lieliesku iespēju visu nokārtot pie vienas reizes. Tā kā viņu mērķis nebija vairot nesaskaņas starp priesteru dzimtām, tad visa loģiska izskaidrošana varētu nest labus augļus. Tā vismaz cerēja Arje.

[Roviela]

Lai Mēness Saulei gaišs spogulis! burve atbildēja priesterim.

Viņa laipni atvadījās arī no gnomu meitenes, un sekoja Arjei ārā. Četri bruņās tērptie neizbrīnīja arī burvi.
Gandrīz vai smieties gribējās, lai gan jautrībai iemesla nekāda nebija. Veseli četri! Kāds gods... jeb kāds baidās?
Ar galvas palocīšanu apstiprinājusi, ka dzirdējusi sardzes vīra teikto, burve nesteidzīgi gaidīja pārējos ceļabiedrus, lai varētu iet, kur nu vedīs. Īstenībā bija pat interesanti - ko virspriesteris tādu vēlas viņiem paziņot? Vai uzzināt? Bet šoreiz gan viņa taisījās iekost mēli zobos un ļaut runāt Arjei. Ja noturēsies, protams.

[echo3]

Arjes dunka līdzēja gan, - Ellīo beidza dungot.

Naija, viņu sauc Naija. - Lai ar Tevi paliek Saule, Mēness un tie, kas bijuši pirms mums! - Ellīo garāmiedams teica Naijai, klusi, vienīgi viņai - citiem tas nav jādzird. Un iespieda gnomu meitenei rokā sīciņu niedru stabulīti, - Papūt, kad kļūs skumji, tur iekšā ir vējš, upe un mežs. - Uzsmaidīja Naijai un izgāja ārā. Lai gaida un lai ved, kur grib!

[Sindra]

Naijai pārsteigumā aizrāvās elpa. Viņa ar sajūsmu apbrīnoja Ellīo dāvāto stabulīti.
Atnāc ciemos, kad beigsiet runāties ar kungiem.. viņa klusi teica Ellīo, kad tas jau devās prom.

Noskatījies kā Arje uzraušās zirgā, sargs izskatījās visai izbrīnīts. Tāpat viņa uzmanību piesaistīja melnais suns. Viņš pamāja pārējiem sargiem un devās prom no priestera mājas. Viens no sargiem pievienojās galvenajam grupas sākumā. Pārējie divi grupu noslēdz.

Kādā brīdī Ellīo liekas, ka viņš šo ceļu pazīst. Te aizveda vīru, kuru apcietināja templī. Tā arī bija! Lielie dzelzs vārti jau iztālēm bija redzami. Sargi dodas tieši vārtu virzienā. Pie vārtiem stāv vēl divi sargi. Ellīo nu ir iespēja redzēt, kas notiek arī vārtiem otrā pusē. Te ir laukums, kuram gar malām ir mājiņas. Lielākas, mazākas. Vienstāvu un vairāku stāvu. Dažām mājām durvīm vēl priekšā ir dzelzs restes.

Ienākuši pa vārtiem sargi apstājās. Viens no viņiem pamāja uz ēku, kur atrodas staļļi.
Zirgu var atstāt tur. Arī suni labāk atstājiet tur. Par dzīvniekiem parūpēsies. pagaidījis, kad dzīvnieki tiek novietoti tur, kur sargaprāt tiem jāatrodas, biedri tiek vesti uz vienu no mājām. Tā neizskatās īpaši draudīga, drīzāk gan viena no labāk sakoptajām ar skaistu tornīti.

Biedri tiek aizvesti uz kādu apaļu telpu. Acīmredzot torņa telpu. Telpā ir apaļš galds un apkārt krēsli.
Šeit. Jūtieties ērti. sargs norādīja uz krēsliem. Pateikšu virspriesterim, kas esat ieradušies. Viņš izgāja no telpas un aizvēra durvis. Ārpusē bija dzirdama bruņu klaudzēšana un varēja noprast, ka pie telpas durvīm palika vismaz divi cilvēki.

Pēc brīža telpai atkal tuvojās soļi. Durvis atvērās un pa tām ienāca jau templī redzētais vīrs. Vīņs gan bija tērpies citās drānās un galvā arī kronis vairs nebija. Nopētijis visus, kas atradās telpā, viņš kaut ko pačukstēja vienam no ārā stāvošajiem sargiem un aizvēra durvis.
Nostājies tā, lai visi viņu labi redzētu, viņš stalti izslējās.

Ko jums svešiniekiem vajadzēja no priestera? Viņš vainojas kādā noziegumā. Mēs kontrolējam visus ar kuriem viņš tiekas.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 23.02.2007 14:31

[Romija]

Arje sekoja sargiem. No Ringas viņa negribēja šķirties, taču šoreiz tā bija prātīgāk.

Kad telpā ienāca virspriesteris, Arje piecēlās un sasveicinājās. "Labvakar, cienītais! Piedodiet, ka jums mūsu dēļ jātraucē mierīgs vakars. Mēs esam ieradušies šajā jaukajā pilsētā sakarā ar kādu notikumu, kas satrauc mūsu visu prātus. Proti, runa iet par pazudušo relikviju. Tā kā mēs neesam no Estīnas, bet mums šī lieta rūp tik pat ļoti kā šejieniešiem, tad mēs meklējām palīdzību. Nezinādami, pie kā mums jāgriežas pēc palīdzības, mēs devāmies pie pirmā priestera, ko atcerējāmies. Atvainojiet, jūsu gaišiba, ja mēs kļūdījāmies, bet mūsu nodomi nudien ir tīri! Ja vēlaties, varam uzkavēties un iepazīstināt jūs ar mums zināmo. Mēs ļoti ceram, ka ne tikai pārlieku netraucēsim, bet pat spēsim palīdzēt šajā svarīgajā jautājumā!" Arje runāja cik vien svinīgi un pieklājīgi spēja. Viņas sejiņa bija nopietna, acis tieši raudzījās uz augšu uz virspriesteri. Rokas viņa turēja nolaistas gar sāniem, lai varētu redzēt, ka ieroču viņai tajās nav. Klusībā Arje cerēja, ka virspriesteris būs gana gudrs un cienījams vīrs, lai uzklausītu viņus un pieņemtu šo palīdzību.

[Sindra]

Ak šitā. Uzkavēties jums nāksies gan. viņa skatiens pievērsās mazajai meitenei. Kāds gan iemesls jūsu satraukumiem par pazudušo relikviju? Jūs iesiet tai pakaļ? Jūs zinat, kur tā atrodas?

Vai priesteris jums pastāstīja kapēc relikvija pazudusi? Vai viņam vismaz bija žēl? visai salts skatiens uzrbās mazās meitenes sejā.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 23.02.2007 15:51

[Roviela]

Mairona, priesterim ienākot, bija pieklājīgi piecēlusies kājās un stāvēja netālu no Arjes. Viņa neskatījās uz priesteri, bet uz hallapu un viss viņas izskats pauda tādu kā guvernantes lepnumu par labi audzinātu bērnu.
Īstenībā viņa pūlējās iekost mēli zobos. Pagaidām nevajag runāt, nevajag, Arje pati labi tiek galā...

[Romija]

"Mēs nākam no Telsetas. Tur tiek solīts elfu uzbrukums. Priesteri, kas bija ieradušies to paziņot, minēja par šīs relikvijas pazušanu. Un reizē arī aizveda kādu krodzinieka paziņu - Daloku. Jūs noteikti viņu zināt. Es gan nebiju tajā brīdī klāt, mani biedri arī ne, bet krodziniekam var ticēt, viņš mūs nekad nav pievīlis. Un tā kā priesteris esot minējis, ka varot sākties dažādas sliktas lietas, tad mēs esam nolēmuši vismaz mēģināt palīdzēt. Lai arī Telseta ir diezgan tālu no Estīnas, tomēr tās abas atrodas Lindleirā un zem vienas Saules. Ja sakarā ar relikvijas pazušanu Saule sadusmosies, tad cietīsim mēs visi!" Arje turpināja pēc iespējas nopietnākā un labvēlīgākā balsī.

"Rakoss Anglārs mums teica par to, ka relikvija ir pazudusi. Viņš arī minēja, ja viņu apsūdz tās aiznešanā, bet mūs nekādi iespaidot nemēģināja. Un kamēr mēs nezinam arī jūsu viedokli, mums ir grūti spriest tālāk. Mēs ticam, ka jūs valdiet pēc labākās sirdsapziņas," Arje iekoda mēlē, cerēdama, ka tā patiešām ir. "Mēs arī zinam, ka jums šeit ir liela vara, kuru varētu tīkot daudzi, tāpēc gribējām runāt arī ar jums. Mēs skaidri nezinam, kur atrodas relikvija, tāpēc jautājam tiem, kam ar to varētu būt kāds sakars," Arje vēl nesteidzās izstāstīt visu par Mēnessgaismu un Daloku. Viņa gaidīja priestera reakciju.

[Sindra]

Daloks ir pelnījis nāvi. Un viņš mirs! Mani neviens nevazās aiz deguna. Bez tam mēs viņam esam laipni piedāvājuši paskaidrot savu rīcību, taču viņš ir stūrgalvīgi klusējis. Nemaz neizskatās, ka viņam tik ļoti rūpētu iespēja atgriezties brīvībā.

Par elfu uzbrukumu jūs kā reiz varat Dalokam pateikties. Viņš ir iemesls elfu dusmām. Daloks arī zin, kur atrodas relikvija. Taču viņš atsakās mums to izpaust.

Priesteris runāja ātri un skaļi. Likās, ka viņš ir visai dusmīgs un mēģina valdīties. Viņa skatiens šaudījās no viena biedra pie cita. Izskatās, ka viņam ir grūti koncentrēt uzmanību uz Arji un viņa skatiens vairāk aizslīd pie augumā garākiem ļaudīm.

[echo3]

Ellīo, priesterim ienākot, palika sēžam, un Mairona, pieceldamās kājās, viņu daļēji aizsedza virspriestera skatienam. Un, ar runām aizrāvušies, viņi neviens nepamanīja, ka jau brītiņu telpā klusītiņām skan Saules himna, dīvaini sajaukta ar šūpuļdziesmas tēmu, un vēl ar daudzām melodijām pārmaiņus. Tas skanēja ļoti nomierinoši - Ellīo spēlēja savu pānflautu tā, ka satrakots tīģeris būtu rimies. Mūzika maz pamazām kļuva skaļāka.

[Roviela]

Jūsu sašutums ir saprotams, Mairona ļoti mierīgā un klusā balsī ierunājās.
Iespējams, viņš ir pelnījis nāvi, bet tikai par kaut ko citu! Par precīzu relikvijas atrašanās vietu jums viņš nestāsta tāpēc, ka viņš to nezin, jo nav to ņēmis, tik vienkārši. Tāpēc ne šejieniešiem būtu jābūt tiem, kas viņu tiesā.
Varbūt jūs mums atļautu aiziet un izteikt šo Telsetiešu pateicību par iespējamo elfu uzbrukumu Dalokam pašam? Man jau sen gribās viņam pateikt šo un to, iespējams, kopā ar kādu pļauku. Nopietni. Savārīt tik daudz ziepes, tas jau ir talants.
Viņa joprojām runāja klusu un ļoti mierīgi.