Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Mairona rīkojās tieši tāpat kā visi pārējie tempļa ļaudis. Mierīgi noskatījusi virspriesteri un paladinu, viņa pacentās iejukt cilvēku pūlītī, un, katram gadījumam, sagatavojās kļūt neredzama. Tas paladins... nē, laikam jau viņai ir mānija! Paladins atnesa vēsti ir Telsetu, paladins tagad runāja ar priesteri. Vai tā ir sagadīšanās?
Bet tagad pirmais darbs - ātri tikt līdz priestera mājai, ja vien viņai kāds ļaus turp nonākt.

[Romija]

Arje bija tikusi pūļa pašā priekšā. Dzirdētie "Cik jauks bērniņš!", "Kur ir tava mamma!" un "Palaidiet jauko meitēnu!" bija nesuši savus augļus - nebija grūti pārvietoties starp cilvēkiem.

Visu rituāla laiku Arje pētīja priesterus un relikvijas, bet neko aizdomīgu nemanīja. Varbūt tad, ja viņa šādu rituālu būtu iepriekš redzējusi, kaut kas iekristu acīs, bet ne tagad. Toties vīra aizvešana gan hallapu meiteni uztrauca. Viņai tas šķita negodīgi. It kā pasniegt konfekti un tad sist ar pletni! Ja to vīru aizvedīs pie kauna staba, tad būs jāiet aprunāties, Arje nosprieda un turpināja vērot rituālu. Tas, ka pārējie nesatraucās, liecināja, ka tā laikam ir parasta parādība.

Kad rituāls beidzās, cilvēki sāka doties prom. Tā kā Arje bija pašā priekšā, tad viņai bija vai nu jāpagaida vai jāspraucas cauri. Viņa izvēlējās pirmo, jo uz tikšanos ar priesteri nebija pārāk jāsteidzas.

Sekodama pārējiem, mazā pamazām izkļuva no tempļa. Cilvēku pūlī savus biedrus nevarēja redzēt, tāpēc viņa iesvilpās un tūlīt jau blakus bija arī Rinka. Atlika vien kāpt mugurā. Tikusi seglos, Arje atkal piecēlās kājās, lai apskatītu, kas tagad notiek, kur dodas cilvēki, kur ir biedri un vai nav redzams kaut kas neparasts.

OOC: pieņemu, ka durvis ir gana plašas, lai nebūtu jāspraucās garām priesterim.

[Sindra]

Maironai neviens netraucē doties atpakaļ uz priestera māju. Ļaudis izklīst un priesteri aizver tempļa durvis. Aizslēgtas gan tās netiek.

Pilsētā viss ir mierīgi.

[echo3]

Ellīo staigāja pa pilsētas laukumu un tempļa priekšā, izskatīdamies kā nejauši iemaldījies ceļinieks. Vispār jau tā arī bija, gnomam nemaz nenācās pietēlot. Skatījās uz namiem, uz templi, uz cilvēkiem, ieskatījās arī pa tempļa durvīm un saklausīja dziedāšanu - tā pati melodija! - tas vairs neaizrāva un neapbūra, lai gan šeit himnu dziedāja vairākas balsis. Pagājis nostāk no tempļa, Ellīo apsēdās uz pretējā nama kāpnēm un nocēla no pleca strazdu. Nuvī atkal jau līdinājās melnam spalvu kušķītim, - acis aizvēris un galviņu klanīdams, viņš snauda. - Guli nost! Rīt būs jauna diena! - Gnoms maigi noglāstīja strazdu un uzcēla to atpakaļ.

Tajā mirklī viņš ieraudzīja, ka apbruņoti vīri izved kādu vīrieti no tempļa. Vai viņš būtu apcietināts? Tad jau viņu, droši vien, ved uz cietumu? Nogaidījis brīdi, Ellīo arī piecēlās, saraustīja kārtīgi svārkus, un nesteidzīgā solī aizgāja pa ielu vīriem pakaļ. Īpaši neslēpās, bet gāja pa ēnām - un gandrīz nebija redzams. Tā, kā iet pa mežu, ja nevēlas meža iemītniekus traucēt, un nevēlas arī, ka pašu kāds traucē. Saulriets, un ēnu ir daudz! Ceļu gnoms ielāgoja rūpīgi.

Šo rakstu rediģēja echo3: 22.02.2007 15:33

[Roviela]

Mairona īpaši negaidīja biedrus pie tempļa, bet gāja uz priestera mājas pusi un neuzkrītoši gaidīja tur. Viņa cerēja ieraudzīt, kā priesteris pats ierodas mājās.

[Romija]

Kādu brīdi pavērojusi pūli, bet neko īpaši neparastu neredzējusi, Arje jāja atpakaļ uz priestera māju. Pa ceļam viņa satika Maironu.

"Nekā! Nekā īpaša," viņa noteica un tāpat lēnām arī turpināja ceļu, līdz nonāca līdz priestera mājām. Tur Arje nokāpa no zirga, piesēja Rinkas pavadu pie sētas un pati apsēdās pie vārtiņiem. Ja laika izjūta nevīla, vēl jāpagaida kādas 10-15 minūtes.

[Sindra]

Pēc kāda laika Maironai patiešām izdodas ieraudzīt, ka priesteris dodas mājās. Ar viņu kopā nāk trīs cilvēki. Divas sievietes un puisis. Arī šie cilvēki bija redzami templī. To piecu starpā, kuri sekoja priesterim templī.

Pienācis pie savas mājās viņš kaut ko pasaka pavadošajam puisim. Pagaidījis, kad priesteris ieiet mājā, puisis dodas pie Arjes.

Jūs drīkstat nākt.

[Romija]

Redzot, ka tuvojas priesteris, Arje piecēlās kājās un notīrīja putekļus no bikšu dibena.

"Pateicos! Vai mana pavadone arī drīkst nākt?" viņa vaicāja. Neviens cits pagaidām nebija atnācis pie priestera mājas, bet gaidīt nebūtu smuki - ja nu Rakoss Anglārs vairs nevēlas viņus pieņemt.

[Roviela]

Mairona pieklājīgi sveicinot klusēdama viegli palocījās pienākušajam un gaidīja viņa atbildi uz Arjes uzdoto jautājumu.

[Sindra]

Jā, protams. puisis pamāja un aicināja Arji un viņas biedrus iekšā.
Gnomu meitene aizvēra durvis aiz ienācējiem. Pamājusi ar roku, viņa aicināja sekot.
Nāciet šeit! Puisis devās pa kāpnēm uz otro stāvu.

Kalpotāja veda biedrus uz kādu telpu pa kreisi no ieejas mājā. Telpa bija samērā liela, vidū bija novietots galds un apkārt krēsli. Uz galda stāvēja vairākas grāmatas. Un gar sienām bija plaukti, kuros bija daudz grāmatu. Telpas tālākajā stūrī stāvēja sirmais vīrs. Priesteris. Viņš pateicās gnomu meitenei un pagaidīja, kad viņa aizvērs durvis. Telpā nebija neviena paša loga. Un izeja tikai viena, tā pa kuru tikko biedri ienāca.

Priesteris nopētīja atnācējus.

Es esmu Rakoss Anglārs. Ko jums no manis vajag? Viņa balss skanēja skaidri. Taču nevarēja noteikt vai viņš runāja draudzīgi vai naidīgi vai pat vienaldzīgi. Tonis bija neko neizsakošs.

[echo3]

Ellīo, vīriem pakaļ iedams, galu galā nonāca pie liela, kārtīgi būvēta mūra ar vārtiem, pie kuriem stāvēja sargi. Tie ielaida atnākušos, un paši turpināja stāvēt. Gnoms, apkārt skatīdamies (kā jau "tikko no meža iznācis"), nostaigāja gar vārtiem, cerēdams kaut ko ieraudzīt vai izdzirdēt. Bez mūra redzams nekas nebija, un izdzirda viņš vienīgi vēl kādu - šoreiz dzelzs - vārtu noklaudzēšanu. Tāpat mierīgā solī un blenzdams "neredzētajā pilsētā", Ellīo devās atpakaļ, un, tā kā atmiņa un iztēle viņam bija laba, tad pa citu ceļu visai ātri nonāca pie priestera mājas.

Ieradās viņš precīzi laikā, lai ieraudzītu, kā biedrus ved iekšā kāds nepazīstams puisis, un durvis viņiem atver gnomu meitene. Dažus soļus pieskrējis, Ellīo pievienojās bariņam, kad puisis jau bija pagriezis muguru. Gnomu meitene gan to noteikti redzēja, un, pārējiem pakaļ iekšā iedams, Ellīo viņai uzsmaidīja un pasveicināja pēc punduru paražām.

[Roviela]

Saimnieks iztika bez sveiciena vārdiem, un Mairona, tāpat kā pirmīt puisim ārā, klusējot viegli paklanījās.
Es esmu Mairona Folāna. Nāku no Telsetas, un mums vajag jūsu padomu, svētītais.
Viņa netaisījās kavēt priestera laiku, un savējo, un centās runāt īsi. Ja viņš vēlēsies uzzināt vairāk, tad pavaicās, ja nē, tad būs pateikts tik, lai viņš izlemtu, ko darīt - izmest viņus ārā uzreiz, vai tomēr iedziļināties jautājumā.
Mums ieteica runāt tieši ar jums. Telsetā runā, ka Saules relikvija esot pazudusi. Runā arī, ka tā ir nozagta un tagad atrodas pie elfiem. Un vēl runā, ka virspriesteris grasās upurēt Saulei cilvēku. Es negrasos apstrīdēt lēmumus, vienīgi zinu, ka ne visi domā, ka ar šo upuri būs kas līdzēts. Vēl runā, ka šis cilvēks, lai ko un kad nebūtu nodarījis, nav vainojams relikvijas pazušanā. Vainīgs ir cits. Es nevēlos, lai tiktu sajaukta pasaules kārtībā. Relikvijām ir jāatrodas tām paredzētajās vietās, un mēs esam nolēmuši mēģināt to atgriezt. Bet ir vēl viena lieta. Cilvēks, kas pašlaik atrodoties šīs pilsētas cietumā. Viņu apsargā ar maģijas palīdzību, kas, manuprāt, ir diezgan neparasti. Nezinu, vai jūs varat palīdzēt, bet man būtu šāds priekšlikums - mēs iesim meklēt relikviju, tas ir nolemts un nav grozāms, bet mums vajadzētu līdzi šo cilvēku. Jo es gribu būt droša, ka pa to laiku, kamēr esam prom, ar viņu nekas ļauns neatgadās. Varbūt es nedomāju pareizi, bet man liekas, ka vispareizākā kārtība bija tad, kad relikvija atradās savā vietā, un vēl man liekas, ka neviena nāve nekādi nepalīdzēs atgūt pazaudēto.

[vārna Elīza]

Rana negāja dziļi templī, viņa palika pie pašas ieejas. Tiklīdz ceremonija bija beigusies, viņa devās atkal ārā un apgāja riņķi ap templi, lai atcerētos šīs pilsētas ielas, viņai tās vienmēr bija patikušas.

Tad viņa devās atpakaļ uz priestera māju, paguva tieši laikā, lai pievienotos pārējiem. Sākumā viņa apsvēra palikt ārā, taču bija izlēmusi, ka pašai jāuzzina vairāk par to, kur pati iesaistījusies.
Slēgtā telpa darīja klajumu meiteni nemierīgu, taču viņa centās to neizrādīt.

[Sindra]

Punduru meitene uzsmaidīja Ellīo savu visjaukāko smaidu. Cītīgi vērodama puisi, kurš pazuda bibliotēkas telpā. Pasmaidījusi vēlreiz, viņa pamāja un pirms aizvērt durvis aizsūtīja Ellīo gaisa buču.

Noklausījies Maironas teikto priesteris smagi nopūtās un apsēdās. Pamāja arī pārējiem uz krēsliem, aicinot apsēsties.

Pie elfiem? Ak, šausmas! Kas jums ko tādu ir teicis? Vai jūs esat kaut kādi īpaši ļaudis vai tas zināms katram garāmgājējam?

Pat ja Daloks.. Mēs taču runājam par Daloku, vai ne? viņš drošības pēc pārjautāja. nav pie tā visa vainojams, tad es jums viņu atdot nevaru. Man nav tādu tiesību. Jums jāgriežas pie virspriestera.

Vai jums tiešām liekas, ka atgūt relikviju no elfiem ir iespējams? Ja mēs ņemam vērā informāciju, kura mums zināma par elfiem? Vai apzinoties, ka relikvija ir nonākusi pie elfiem mums nevajadzētu pieņemt, ka tā pazudusi neatgriezeniski?

[Roviela]

Īpašam uztraukumam nav pamata, visu to nerunā uz laukumiem, šai ziņā mēs esam īpaši ļaudis, Mairona mierināja priesteri. Mēs lieki nepļāpāsim, bet es negalvoju, ka no mums neatkarīgu iemeslu dēļ pēkšņi tas nenotiek. Tādas runas aiziet pa vējam.
Jā, runa ir par Daloku, patiešām tā, viņa apstiprināja.

Varu parādīt, kas mums to ir teicis. Viņa izvilka no somas portretu un to atritināja.
Viņa ļoti uztraucas par Daloka likteni, un pati ir bijusi pie virspriestera, kurš viņai pieprasījis atnest relikviju, vai arī - to viņa neteica, es tagad minu! - Daloks tiks nogalināts. Viņa zināja teikt, ka relikviju ir nozadzis Drakels, 18 gadus vecais ilūziju arhimaga dēls, ne tāpēc, lai to kādam atdotu, nē, bet tā ir sanācis, ka viņš to ir atdevis elfiem. Par savu dzīvību.
Vai jums nešķiet, ka viņa to varētu zināt? Mairona tieši neteica savas aizdomas par to, ka Mēnesgaisma, iespējams, ir īsts elfs. Bet viņa par to bija diezgan droši pārliecināta.

Viņa zināja arī teikt, tieši pie kura elfu lorda relikvija ir, bet tas pašlaik nav īsti svarīgi. Viņa to esot pastāstījusi virspriesterim, burve turpināja.
Es saprotu jūsu šaubas par atgūšanas iespējām, bet pat, ja tā, tad Daloka nāve nekādi neglābs situāciju. Man arī nav lielu cerību, bet es iešu un darīšu, ko varēšu. Daloks mums noderētu ļoti. Vai jūs zināt, ka viņš ir pie elfiem pavadījis sešus gadus un palicis dzīvs? Uz elfiem viņa maģija nedarbojas, ar to tādu brīnumu izskaidrot nevar. Tad, man šķiet, cerība atgūt relikviju, būtu lielāka. Diemžēl, cik mums zināms, virspriesteris darbojas kopā ar pareģošanas skolas arhimagu, kuru dēvē par balto burvi. Viņš arī ir tas, kas Daloku maģiskā veidā slēpj.
Tas nepavisam nav patīkami, jo man ir aizdomas, ka te ir iejauktas arī burvju savstarpējās nesaskaņas. Un kaut kur tam visam pa visu maisās arī Drakels, kurš pēc šī gadījuma mājās nav redzēts, un nav zināms, kur viņš ir. Viņš ir ļoti spējīgs ilūzijās, kaut arī ļoti jauns.

[Sindra]

Un jūs nākat pie manis. Es nekādi jums nespēju palīdzēt. Burvju nesaskaņas, priesteru nesaskaņas un visam vēl pāri varaskāre. Viņa skatiens pievērsās Maironai.

Jūs zinat, ka jums seko? Sāka sekot no brīža, kad hallapu meitene pajautāja sargiem, kur atrodas mana māja. Un ka pēc apmeklējuma pie manis, jums droši tiks arī vizīte pie virspriestera? Es ieteiktu pakļauties viņa paladiniem un sekot. Un tad pamēģiniet viņam pastāstīt, cik jums ļoti vajag Daloku līdzi ceļojumā pie elfiem. Mana iemantotā uzticība jums nekādi nepalīdzēs, jo uz manu vārdu te nevērsies nevienas durvis, kuras jums nepieciešamas. Diemžēl. Pārāk vēlu.

Rakoss piecēlās un vēlreiz palūkojās uz Mēnesgaismas portretu.

Tas ir ļoti interesanti. Cik pasaule tomēr ir taisnīga. Šī meitene viņš pamāja uz gleznu viņa ir vienīgā, kurai pakļaujas pūķi. Ja Daloks mirs, Lindleirā Soterāna vairs nepastāvēs. Mēs nespējam pasargāt valsti no pūķu uzbrukumu. Diemžēl daži no mums to nesaprot. Es vairs par to nedomāju, Soterāna saņems taisnīgu sodu.

[Roviela]

Jā, es zinu, ka seko, Mairona pamāja ar galvu. Varbūt pavēlu pamanīju, bet tomēr. Šovakar tieši templī viens no paladiniem norādīja uz mani virspriesterim. Nešaubos, ka mūs jau te gaidīja.

Jūs domājat - pareizu sodu? Varbūt. Man nav tiesību to teikt, bet es pateikšu - man nepatika tas, ko redzēju templī. Vienalga, es nevēlos, lai iet bojā šī zeme. Slikti cilvēki ir cita lieta, jums tā nešķiet? Nevar būt, ka visi še ir to pelnījuši! Nevar. Tā nenotiek. Ja kaut viens ir palicis, viņš ir tā vērts, lai par viņu pacīnītos.

Kā sākumā teicu, mēs atnācām pēc padoma. Jūs mums to nedosiet? Es nojaušu, ka saruna ar virpsriesteri būs veltīga. Vara apžilbina un padara aklu, bet akls nevar rādīt ceļu, ja pār sirdi valda vara.

[Romija]

Arje bija iegājusi priestera mājā, sekojusi uz telpu ar daudzajām grāmatām.

Kad Mairona sāka runāt ar Rakosu, Arje nopūtās. Vēl pirms brīža viņa bija teikusi, ka turēsies maliņā, bet jau tagad burve čaloja par deviņiem mēmajiem. Protams, to visu izstāstīt ir labi, bet kā tad paliek ar iepriekš teikto - ka Arje nāk runāt un pārējie ir pavadoņi? Vai Arje pārsteidzās tā paziņodama? Bet vai tā nebija drošāk - teikt, ka burve ir tikai pavadone, nevis galvenā?

"Kopš kura laika ziņneši tiek izsekoti?" Arje vaicāja priesterim, dzirdot, ka jau kopš ceļa prasīšanas viņiem seko. Varēja jau ceļu prasīt arī kādam garāmgājējam, taču nekad iepriekš ceļa paprasīšana sargam nebija radījusi izsekošanu. "Vai tiešām runāt ar jums ir tik aizdomīgi?" viņa prasīja.

"Jā, Mēnessgaisma ir elfs," Arje nolēma atklāt zināmo. "Bet viņai ļoti patīk skaistas lietas! Ja izdotos glābt Daloku, tad viss būtu līdzēts. Ja mums līdzi būtu Daloks, tad varbūt arī viņa mums palīdzētu ceļā pie elfiem. Un domāju, ka arī viņai šeit būtu gana liela vara. Ja nē," Arje nopūtās. "Tad mums atliktu cerēt, ja Mēnessgaismai iepatiksies šejienes meži, lai viņa tos nenopostītu. Ļoti iepatiksies!"

Arje nekad nebija pazinusi nevienu cilvēku, kas valdītu pār pūķiem. Patiesībā viņa nekad arī nebija nevienu pūķi dzīvē redzējusi, bet saprata, ka tas ir ļoti svarīgi.

[Sindra]

Jūs uzdodat līdzīgus jautājumus, taču jūsu izteiksmes formas ir tik dažādas. Rakoss atbildēja Arjei un Maironai. Tāpat arī mums ir sava izteiksmes veids. Sodu kā vienlīdz smagu, domāju, ka pelnījuši visi Soterāņi, lai arī acīmredzami izskatās, ka vainīgi ir tikai nedaudzi, vainīgi ir arī pārējie, jo viņi ir ļāvuši šiem nedaudzajiem tik tālu visu novest.

Jūs man neprasat padomu, jūs prasat, lai es atbrīvoju virspriestera ieslodzīto. Es to nevaru. Tikai virspriesteris pats var atbrīvot savu ieslodzīto, vai arī to var izdarīt kāds no malas ar varu.

Ziņneši tiek izsekoti, ja viņi griežas pie ļaudīm ar kuriem virspriestera prāt svešiniekiem nevajadzētu runāt. Es nevēlos atklāt un norādīt, ka esmu tāds pats upuris kā Daloks. Tikai par viņu visiem ir pateikts, ka viņš ir noziedznieks, savukārt man ļauj sēdēt mājās un izlikties, ka viss ir kārtībā.

Kā jau teicu. Runa ir par varu. Ir divas dzimtas, kuru valdīšanas laiki periodiski mainās. Ja kāda no dzimtām nolemj,ka vairs nevēlas dalīt varu ar otru, tad viņa izrīkojas, lai otru nomelnotu.

Viņš piegāja tuvāk Maironai un pieskārās Mēnesgaismas portretam. Rakosa acis droši vērās burves acīs.

Viņai ir savas intereses. Man savas. Dalokam savas un virspriesterim savas. Pat Jums, dārgā Mairona Folāna, ir savas intereses kādēļ esat šeit ieradusies nevis atrodaties Arskvīnā. Un bez mums vēl ir ļaudis, kuriem ir savas intereses. Kaut vai jūsu pieminētais Drakels. Vai mēs spēsim visi līdzās pastāvēt nenodarot viens otram ļaunumu?

Uz mirkli apklusis viņš atgriezās atpakaļ vietā, kur bija stāvējis iepriekš.

Virspriesteris uzskata, ka mana dzimta ir nozagusi relikviju, lai gāztu viņu no varas. Un jūs taču piekritīsiet. Alkstot varas, es to varētu vai ne? Bet jums es saku, ka relikviju ir nozagusi viņa dzimta, lai nomelnotu manu dzimtu un ļaudis nevēlētos, lai mans dēls jebkad kļūtu par virspriesteri.

Nav jau nekā sarežģīta. Jums tikai jānoskaidro, kurš no mums melo.

[Romija]

"Bet vai iznīcināt citus ir pareizāk? Diez vai! Un pat ja jūsu pilsētā relikvijas pazušana nozīmē cīņas par varu, tad Telsetai visa šī sakarā draud patiesas briesmas!" Arje skumji noteica. "Cik ilgi viņi spēs noturēties pret elfiem? Vai pavisam drīz nebūs par vienu skaistu pilsētu mazāk? Vara Soterānā ir spēcīgs arguments, lai nomelnotu otru. Bet, krītot Telsetai, tik pat labi nākamā var būt Estīna, kuras skaistās ielas vairs nemīs laimīgu ļaužu pēdas."

Šķita netaisnīgi, ka divu dzimtu nesaskaņas var tā pazudināt veselu pilsētu kaut kur citur. Jā, tas nav pāris soļu attālumā, bet arī tur dzīvo cilvēki.

"Arī Telsetā dzīvo soterāņi," Arje turpināja. "Viņi nenosaka, kas notiek šeit, bet viņi ir nākuši no šejienes. Es pati neesmu ne no Telsetas, ne Estīnas, bet man nav vienalga, kas notiek. Nē, es jums neko nepārmetu," viņa paskatījās uz priesteri. Gaiši zilās acis bija skumjas. Šķita, ka vienā acs kaktiņā pat iemirdzas asara. "Bet lūdzu, ko jūs mums iesakat darīt? Mēs padomu prasam visiem, kas šķiet gana svarīgi, lai varam pēc tam izlemt, ko varam izdarīt. Ja vien jums ir svarīga relikvijas atgriešana, dodiet mums to, kas mums pietrūkst visvairāk - informāciju!"