Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Mairona apstājās, piešķieba galvu un vērīgi palūkojās uz klāt pienācēju.
Labu vakaru! viņa sveicināja pēc neilga brītiņa.
Jā, mēs dodamies uz pilsētu, bet daži no mums to pazīst visai slikti, ieskaitot mani - nekad nav gadījies te pabūt, nav sanācis. Kamēr ejam, varbūt pastāstiet, kādas ir pilsētas ievērojamākās vietas, ko tur ir vērts redzēt, kas noteikti jāapskata?
Mani sauc Mairona, atsākot iet, viņa stādījās priekšā, tad, pamanījusi klātpienācējas jenotu, iesita sev pa pieri un nomurmināja Atkal aizmirsu!
Viņa pagriezās nostāk, lai šķistu, ka viņa darbojas ap lielo somu, bet īstenībā viņa izlaida no jostas Piku.
Sermulītis kā ūdens lāse noslīdeja zemē un pazuda zaļajā zālē.
Lai paskraidās, cik var somā tupēt, Mairona paskaidroja un pasmaidīja.

[echo3]

Sveicināta! - Nobeidzis melodiju, gnoms noņēma flautu no lūpam. - Es esmu Ellīo, un tur, - viņš ar roku parādīja debesīs, - lidinās Nuvī. - Ellīo uzsvilpa strazdam, un tas metās no augstienes brīvajā kritienā, kuru meistarīgi nobremzēja centimetru virs puiša paceltās rokas, un vieglītiņām uz tās notupās, ar garajiem pirkstiņiem cieši aptverdams gnoma rādītājpirkstu. Nuvī dzintarkrāsas actiņa uzmanīgi nopētīja vēl neredzēto cilvēku un zvēru tam pie kājām.

Vai visi meži te ir tik skaisti? - Arī Ellīo nekad nebija bijis Soterānā.

[vārna Elīza]

Sveiki, prieks ir mans.

Rana aplūkoja putnu un pasmaidīja.
Jā, visi meži šeit ir ļoti skaisti, šeit tie patiesībā ir visskaistākie, kādos esmu bijusi. To sakot viņa palūkojās augšup uz koku galotnēm un Sauli.


Es jūs labprāt pavadīšu un, jā, arī par pilsētu pastāstīšu.
Pilsēta visvairāk ir pazīstama ar savu priesteru rajonu un nepārspējami daiļo templi. Par to jūs noteikti esat dzirdējuši arī tad, ja pašu pilsētu apmeklējat pirmoreiz.
Soterāna ir skaista zeme tiem, kas mīl Sauli.
Domāju, ja jums ir laiks, noteikti aizejiet līdz vēlmju strūklakai. Tā ir patiešām skaista strūklaka pilsētas laukumā netālu no tempļa. Ak, kas par skulptūrām! Un saule tajā atspīd ar divām pilnām varavīksnē katru dienu.
Stāstot par pilsētu Rana aizdomājās, viņa pati kādu laiku pilsētā nebija bijusi un tagad prāta bildēs to aplūkoja.
Pilsētas ielas, viņa teica, ir visskaistākās un saulainākās ielas, kādas ir visā Lindleirā. Gaišas un tīras. Spožas.

Ko tieši jūs šajā skaistajā vietā meklējat, varbūt es varu palīdzēt?

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 20.02.2007 20:00

[Roviela]

Strūklaka būs jāapskata rīt no rīta, šovakar tas vairs nesanāks, Mairona noteica.
Šovakar mums drīzāk derētu kāds krogs, vai cita tāda vieta, kur pārgulēt nakti, bet vispirms es, kā veca, ziņkārīga sieviete, vēlētos redzēt priesteru kvartālu, un kas vēl tur ir tuvumā.
Viņa pēkšņi bija izlēmusi. Diezgan dzeldīgām acīm paskatījusies Ranā, burve teica:
Vai jums var uzticēties? Nē, mēs neesam nākuši darīt neko ļaunu, drīzāk otrādi, bet tomēr nebūtu vēlams, lai par mūsu nācienu uzzinātu liekas ausis.
Jūs mīlat Sauli?
Varēja noprast, ka šis jautājums Maironai ir ļoti svarīgs.

[vārna Elīza]

Jā, krogu es varēšu parādīt, kad būsim pilsētā līdz priesteriem aizstaigājuši.

No rīta vai pa dienu strūklaka tik un tā izskatīsies iespaidīgāk, jums taisnība.
Un es, protams, nevienam neko par jums nestāstīšu, ja jūs tā vēlēsiet. Man uzticēties. Es pati sev uzticos. Un domāju, ka arī jūs varat, ja jūsu nodomi patiešām nav ļauni.

Rana nedaudz nogurušā, vairāk gan mierpilnā balsī atbildeja arī uz pēdējo jautājumu. Es mīlu Vēju. Taču Saule ir tā, pie kuras es tagad vēršos, es jau sen kā neesmu bijusi līdzenumos pie vējiem. Jā, es mīlu Sauli. Kādēļ tāds jautājums?
Šķita, ka viņas acīs atspīd vakars.

[Romija]

Arje pavisam drīz atgriezās pie vārtiem. Viņa bija uzzinājusi visu, ko vajag, tāpēc bija atjājusi paraudzīties, vai biedri vēl nav tuvumā. Garāmgājējiem, kas uz Arjes uz zirga augumu proporcijām skatījās izbrīnīti vai ieinteresēti, hallapu meitene pamāja vai uzsmaidīja. Redzot, ka biedri vēl līdz pilsētai nav nokļuvuši, Arje ļāva Rinkai apmest vēl vienu loku pa pilsētu.

Pilsēta patiesi bija skaista. Skaistāka par Telsetu. Arje šeit kādas pāris reizes bija bijusi, bet vienmēr bija sagadījies tā, ka viņa bija ātrās darīšanās - satikt, nodot zinu un žvikts! prom. Nekad nebija sanācis izbaudīt un iepazīt. Tāpēc tagad meitene ļāva Rinkai soļot pa ielām, pati pa to laiku pētīdama apkārtni.

[Roviela]

Jūs esat no Telsetas? Mairona pavaicāja. Tur Vējš ir galvenais. Te ir Saules valstība, un tā ir skaista, vai ne? Negribas, lai tā iet bojā, bet tas var atgadīties. Mēs negribam to pārbaudīt - notiks vai nē, un nākam, lai mēģinātu novērst iespējamo iemeslu, kādēļ Saule varētu apvainoties uz cilvēkiem. Tādēļ tāds jautājums. Jūs mums palīdzēsiet? Apdomājiet nopietni, tas var būt bīstami.

[vārna Elīza]

-Jā, es esmu no Telsetas. Vēju zemes. Bet nu jau kādu laiku neesmu tur bijusi, tā ir sagadījies.
-Palīdzēt? Ja Saule norietēs un neuzlēks, es esmu ar mieru jums palīdzēt. Pat ja tas ir tikai nejaušība, ka šāds variants ir nācis jūsu prātos. Es gan nezinu, kā es jums varu palīdzēt vēl bez pilsētas izrādīšanas. Bet, ja es varu, es to noteikti darīšu. Saule patiešām ir skaista. Un diezin vai es par sevi nevarēšu parūpēties briesmās.
Rana palūkojās uz jenotu, kas bija izniris no mežmalas un lavījās tuvāk viņai.
-Kas ir licis jums domāt, ka Saule mūs pametīs? Priesteri viņu pielūdz tikpat stipri kā agrāk.

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 21.02.2007 10:53

[Roviela]

Mēs nākam tieši no Telsetas, kurai, stāsta, šī paša gadījuma dēļ draud nelaime. Saules relikvija ir nozagta, Mairona atbildēja. Un tagadējais virspriesteris grasās upurēt Saulei cilvēku. Pie tam ir ziņas, ka ne to cilvēku, kurš ir pie vainas relikvijas pazaudēšanā, bet citu. Telsetas Saules priesteri domā, ka Saule nav asinskāra, un baidās par to, kas notiks. Mēs nākam, lai izglābtu šo cilvēku. Viņš esot Estīnas cietumā. Bet tas nav vienkārši - te ir iejaukti arī magi. Visādas intrigas, un izglābjamais arī nav maigais nevainīgais jēriņš. Bet to, ko viņam piesien, viņš nav izdarījis.
Viņa nopūtās.
Tagad izklāstīju visu galveno. Vispirms es vēlētos parunāties ar pašlaik ne valdošās priesteru dzimtas pārstāvi, jo ar virspriesteri ir runāts - viņš nodarbojas ar prastu šantāžu. Pieprasa atnest relikviju, ja nē! tad... Es nesaku, ka relikvijai nav jāatrodas tai paredzētajā vietā, bet vispirms ir jāizglābj cilvēks. Un tad var padomāt par relikviju.

[rudo lapu vilcēn...]

Ardenols raitā solī bija sekojis Maironai un pārējiem gājējiem. Eneths, zimantojot izdevību, bija kaut kur noziedējios meža dziļumā. Puisis par to nesatraucās. Lai jau paskriada un atvelk elpu. Driz atkal būs pilsēta un sunim būs jāturas tuvāk saimniekam.
Parādoties svešajai, kas sevi stādīja priekšā kā Ranu, Ardenols pieklājīgi palocīja galvu.
-Mans vārds ir Ardenols.- vairāk šobrīd nebija vajadzības teikt.
Uzmanīgi klausoties puisi daļēji vēroja apkārtni, daļēji ceļabiedrus un jauno pavadoni.

[vārna Elīza]

Jā. Cilvēks ir svarīgs. Dzīvību nevar atgūt kā relikviju.
Bet Telseta. Telseta pārāk maz klausās Vējā.
Es jums palīdzēšu, cik tas būs manos spēkos. Priesteri dzīvo vienuviet, nebūs grūti atrast kādu, ar ko šo lietu pārrunāt. Virspriesterim noteikti ir savi iemesli tā rīkoties, pieņemu, ka viņš baidās, ka kāds atklātu, ka viņam nav zināms, kas patiesībā ar relikviju noticis.
Cietums. Jā, no cietuma izrunāt kādu nav nemaz tik viegli un vienkārši, es nezinu gan, cik noderīga šeit būšu. Taču mērķis ir visai svarīgs.

Prieks ir mans, viņa atņēma sveicienu.
Aplūkojusi sveicinātāju, viņa pamanīja, ka arī viņa acis ir tikpat zaļas, kā Ranas. Bet ilgāk viņa to nevēroja, vismaz ne tieši, tas būtu nepieklājīgi.
Rana atkal aplūkoja kokus. Tie ar savu pareizību atgādināja Estīnas ielas. Viņa gaidīja, kad redzēs Saules varavīksnes strūklakā. Jaunie ceļabiedri bija devušies nopietnā uzdevumā, ja viņiem varēja ticēt. Tas patiešām šķita svarīgs. Bez Saules viņa nekad nevarēš ieraudzīt ne varavīksni, ne jūru. Priesteri. Ar priesteriem runāt bija sarežģītāk kā ar tirgotājiem. Bet gan jau viņiem pašiem bija savs sakāmais, tāpēc jau tie šeit nākuši.

[Sindra]

Biedri lēnām bija pietuvojušies pilsētas vārtiem. Lieli arkveidīgi vārti. Arkas galā rotājās saules simbols.
Vārtiem katrā malā stāvēja spožās bruņās tērpti sargi. Aiz vārtiem varēja pamanīt Estīnas kārtīgās ielas, skaisti sakoptus apzaļumotus skvērus.

Pie vārtiem netālu mīņājās Rinka, kurai mugurā lepni izslējusies sēdēja Arje.

[Roviela]

Mums ieteica mēģināt runāt ar vienu konkrētu priesteru dzimtas pārstāvi - Rakosu Anglāru, bet nav tiesa, ka virspriesteris nezina, kas noticis ar relikviju. Viņam tas ir pateikts. Arī tas, kurš ir vainīgs. Drīzāk viņš baidās, ka viņam pārmetīs sliktu glabāšanu, ja uzzinās par to.
Vai priesteri nebūs sastopami templī šovakar? Varbūt viņš arī būs tur, un mums radīsies izdevība ar viņu parunāt? burve cerīgi ievaicājās.
Lai gan es neceru, ka mēs kādu spēsim izrunāt no cietuma, kā jūs sakāt, viņa nopūtās. Drīzāk būs jāmēģina tur ietikt slepeni. Vai jūs labi zināt, kur tas atrodas?

[Romija]

Redzot, ka biedri tuvojas pilsētai, Arje izjāja labi redzamā vietā, piecēlās seglos stāvus un priecīgi pamāja pārējiem. Viņa ievēroja arī, ka nācēju pulks ir lielāks kā pirms tam, bet svešinieci Arje redzēja pirmo reizi.

Beigusi māt, Arje atkal normāli apsēdās seglos un lēkšiem aizjāja pie pārējiem.

"Nu, kā pastaiga?" viņa zobgalīgi vaicāja. Tad pievērsās svešiniecei: "Šķiet, mēs neesam pazīstamas! Variet mani saukt par Peli!" viņa sasveicinājās. Arje nekad svešiem ļaudīm neteica uzreiz savu īsto vārdu - tā bija drošāk.

"Nāciet veicīgi, es zinu, kur priesteris dzīvo!" viņa lepni paziņoja un pagrieza Rinku uz pilsētas pusi. Rinka lēnām lika soļus, turēdamās kopā ar pārējiem. "Vēl ir mazliet laika, ja nu viņš ir sadomājis iet uz rituālu! Līdz saulrietam vēl..." uz Arje atkal paskatījās uz sauli ar acīm priekšā pieliktu plaukstu. "Apmēram divdesmit minūtes!"

[Roviela]

Netālu pirms pilsētas vārtiem pie burves pieaulekšoja melnausainais sermulītis un, aši uzrāpies pa drēbēm augšā, ielīda somā.

Sveika, Pelīt! Mairona pamāja meitenei ar roku. Tu esi pamanīgi pacentusies, tas ir jauki. Ved mūs uz turieni, labi?
Iepazīsties, tā ir Rana, satikāmies pa ceļam un sākām runāties. Viņa īsumā iepazīstināja ar pagaidām vēl svešo zaļaci.

[vārna Elīza]

Par jūsu nosaukto priesteri nezinu, bet ceremonijā saulrietā piedalīsies abu klanu pārstāvji, varbūt tur arī varēsim viņu atrast.

Prieks ir mans, viņa sasveicinājās ar Peli. Mani patiešām sauc Rana.

Cietums, ar to būs sarežģītāk. Es nevarēšu parādīt precīzi kur tas atrodas. Zinu, ka tas ir karavīru rajonā, tur, kur tie apmetušies, bet precīzāk jājautā kādam no pilsētas iedzīvotājiem. Varbūt kāds man pazīstams tirgonis varēs palīdzēt.

Jenots lika soļus līdz ar Ranu un slēpās zem viņas apmetņa.

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 21.02.2007 16:48

[Romija]

Atņēmusi sveicienu, Arje pasmaidīja - mazliet pieklājības pēc un mazliet tāpēc, ja jutās tik lepna, ka zina, kur dzīvo priesteris.

"Tu esi no Estīnas?" viņa painteresējās, vadot Rinku tieši blakus Ranai. "Vai arī vienkārši tāpat te gadījies?"

Nonākusi pilsētā, Arje veda paŗējos biedrus pa jau iegaumēto ceļu uz priestera mājām. "To, kur atrodas templis, gan varēsi tu rādīt," viņa visžēlīgi atļāva Ranai. Ehh, to arī vajadzēja noskaidrot! mazā sev iekoda lūpā.

[Sindra]

Arje veda biedrus pa viņai zināmo ceļu. Garām mājiņām, kuras bija visai līdzīgā stilā. Pa kārtīgām ieliņām. Līdz pilsētas laukumam, kura vidū pacēlās vientuļš stabs, pie kura bija piesiets kāds nelaimīgais, kurš par kaut ko izcieta sodu.

Netālu no pilsētas laukuma Arje varēja parādīt, kur sākas priesteru kvartāls.

[Romija]

"Šitais esot priesteru kvartāls, kā man stāstīja," Arje jājot runāja ar biedriem. "Un tur, mazliet tālāk, arī dzīvo mūsu meklētais. Man gan liekas, ka tieši šobrīd viņš varētu nebūt mājās, bet pieteikties uz vizīti varētu gan. Gan jau kāds vēl tur dzīvo - vecmāmiņa, sulainis vai mājkalpotāja," viņa minēja, nogriežoties uz ielu, kas gāja tieši uz priesteru kvartālu. Paskatījusies pār plecu, Arje pamanīja pieķēdēto. Būs kādreiz jāatnāk parunāties, viņa nolēma un turpināja biedrus vest tālāk.

[echo3]

Ellīo paguva vēl pāris dziesmiņas nostabulēt, kad pilsēta jau bija klāt. No ārpuses caur vārtiem izskatījās gaiša. Gnoms palūkojās, vai Nuvī kārtīgi iekrampējies vamža cilpā, aizbāza flautu aiz jostas, un iegāja aiz vārtiem. Arī iekšpusē Estīna izskatījās tāpat - saules pielieta, lai gan līdz rietam vairs daudz laika nebija palicis. Sekojot Arjei, par ceļu jādomā nebija, un Ellīo skatījās apkārt. Saprotams, ka stabu un pie tā piesieto viņš arī pamanīja. Un pilsēta viņa acīs savu pirmītējo gaišumu zaudēja... Kāpēc tā?

Bet viņi visi devās tālāk, līdz nonāca pie priestera mājas - vismaz Arje tā apgalvoja.