Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Mairona pieklājīgi palocījās ienākušās priekšā.

Labu dienu! viņa sveicināja.
Atvainojos par traucējumu. Lietas ir sarežģījušās, un man, un, domāju, pārējiem te esošajiem, ir liela vēlēšanās tās pēc iespējas nesāpīgāk atmudžināt. Vienu gan varu teikt, mana pirmā dedzīgā vēlēšanās uzsist Dalokam zilu aci pie pirmās tikšanās, ir krietni gājusi mazumā, bet es tomēr vēl īsti neesmu nolēmusi, vai viņš to tomēr nav pelnījis. Tomēr to, ka viņu upurētu uz Saules tempļa altāra, to viņš, visticamāk, nav pelnījis. Turklāt no tā būs tikai sliktums, cik es varu spriest pašlaik.

Viņa droši ieskatījās meitenes zaļajās, burvīgajās acīs.

Es labprāt jums izstāstītu, kā viss izskatās no šīs puses, bet nepretendējot uz to, ka viss, kas izskatās, ir patiesība. Nav bijis laika pārbaudīt.

[Romija]

Daloka biles aplūkošanu pārtrauca Maironas paziņojums, ka tūlīt šeit ieradīsies Mēnessgaisma. Arje automātiski ar rokām nobraucīja apģērbu, it kā sagatavodamās tikties ar kaut ko augstāku, svarīgāku un cēlāku.

Un tur jau viņa bija - Arjes acīm gara, skaida sieviete apmetnī ar brīnišķīgu balsi! Daloks un Mēnessgaisma noteikti kopā būtu skaistākais pāris visā Lindleirā, viņa nodomāja, skatīdamās, kā ienākusī sieviete pieiet pie krodzinieka.

To, ko Mēnessgaisma teica, Arje īsti nesaprata. Kāds jautājums un kāda atbilde?

[Sindra]

Noklausījusies Maironas teikto, Mēnesgaisma iesmējās.
Jā, smagāku sodu par ziluma uzsišanu grūti iedomāties. Tikai diez vai jums tas izdosies. Es domāju, ka ir daudzas sievietes, kuras vēlētos viņu piekaut, bet tomēr maina savus plānus tiklīdz kā viņu atkal satiek.

Meitene ar vieglu kustību novilka apmetni un nolika to uz viena no kroga beņķiem. Viņas garā kleitā bija tumši lillā krāsā ar zeltainiem rotājumiem. Ap galvu bija lillā krāsas šallīte no viegla gaisīga auduma. Mugurpusē, kur šallīte beidzās ārā līda sudrabkrāsas garie mati. Rokās viņai bija gari cimdi tādā pašā krāsā kā kleita.

Viņa piegāja pie letes un palūdza krodziniekam vīnu.
Tad viņas uzmanību piesaistīta Maironas grāmatas. Un portrets. Palūkojusies uz to viņa skumji pasmaidīja.

Es labprāt paklausītos kā viss izklausās no jūsu puses viņa noteica un paņēmusi krodzinieka pasniegto glāzi atgriezās vietā, kur iepriekš stāvēja un uzlūkoja Maironu.

[Romija]

Arje čukstus paprasīja krodziniekam vēl vienu limonādi. To dabūjusi viņa aiztipināja savā iepriekšējā vietā, apsēdās un uzmanīgi sāka vērties Mēnessgaismā, priecādamās par viņas un tērpa skaistumu. Nešķita īsti vietā kaut ko prasīt pirms nav izrunāts tas, kas ir zināms. Varbūt Mēnessgaisma pati atbildēs uz daudziem jautājumiem.

[Roviela]

To es noprotu gan, arī Mairona pasmaidīja. Tieši tāpēc! Bet man nebūtu tik personīgs iemesls tā rīkoties, ja neskaita to, ka es nevēlos, lai šis krogs tiktu izputināts. Otrs lielākais iemesls ir tas, ka man nepatīk, ja tiek sajaukta pasaules kārtība. Lietām ir jāatrodas tām paredzētajās, pareizajās vietās. Protams, pirms tam noskaidrojot, kur tās ir, bet tas nu tā.

Es stāstīšu visu pēc kārtas, tā, kā es iepinos šai lietā.

Burve apsēdās ērti pie letes blakus sermulītim, kuru pat nemanot, ka to dara, maigi bužināja ar pirkstu, kamēr stāstīja. Ja sermulītis varētu, viņš murrātu.

Viņa pavēstīja kā kārtējo reizi ieradusies pilsētā, lai pārdotu savus darbus, un atklājusi, ka nekas nav kārtībā - krogu grasās izputināt, pilsētā runā, ka uzbrukšot elfi, tā pareģojis Baltais mags. Tad pārstāstīja krodzinieka stāstīto par to, kā viss noticis, ieskaitot pazudušo Patiesības kausu, kuru Mairona ieraudzījusi nepazīstamā, iespējams, burvja, pilī uz galda, tad to, kā gājusi pie vietvalža, un neko nav uzzinājusi, izņemot par pazudušo relikviju. Kā tirgu uzzinājusi, ko stāsta par Baltā maga pareģojumiem. Par gājienu uz templi, par to, ka priesteris, ar kuru viņi runājuši, domā, ka notiks liela kļūda, un, ka Mairona pati domā tāpat, tāpēc, ka, ja Saule ir dieviete, tad viņasprāt, tā nav asinskāra, un vienkārši ļoti apvainosies, bet ja nav, tad tā būs slepkavība, kas arī nav attaisnojama. Ka Maironai nepatīk, ka šoreiz kopā redzēti priesteri un mags, un par savām aizdomām, ka visam pamatā var būt arī magu savstarpējie norēķini. Un par to, ka Baltais mags sacījis priesteriem, ka relikviju nozaguši elfi, un tajā pašā laikā, ka Daloks viņiem to esot apsolījis, tikai kā solījums vien ļauj kaut ko nozagt, ir nesaprotami, turklāt Mairona nedod ne pieci, ka relikvija neatrodas pie kāda no magiem. Maz ko kurš saka! Bet rezultāts ir tāds, ka Daloku ir paņēmuši par to lielo grēkāzi, uz kura visu novelt. Un vēl, ka ir dīvaini, ka viņu sargā maģija, kas nemaz nav priesteru lauciņš, bet Saules virspriesteris itin kā esot tas, kas Daloku gribot upurēt Saulei. Vārdu sakot - putra, kur nevar saprast, kurš runā taisnību, kurš nē. Bet pēc Maironas domām, ja kādam pienākas sods, tad tikai par to, ko viņš ir izdarījis, nevis par to, ko nav, un ka relikvijām ir jāstāv sev paredzētās vietās, un ka viņai ir vēlēšanās atgriezt arī krodziniekam viņam piederošo mantu. Viņa piebilst, ka Daloks ir gan liels auša, un spējīgs iepīties nepatikšanās, bet ka viņa šaubās, vai šoreiz viss ir noticis tā, kā tauta runā.

[Sindra]

Mēnesgaisma uzmanīgi noklausījās stāstīto. Viņa klusēja vēl brīdi pēc tam, kad Mairona savu stāstu jau bija beigusi.

Daloks ir Soterānā. Estīnā. Cietumā. Viņš vēlējās nokļūt pie manis, jo manās mājās viņš būtu drošībā. Viņa domīgi iesāka. Nepaspēja.

Es nespēju viņu atbrīvot tā, lai neciestu nevainīgi ļaudis, bet es arī nepieļaušu viņa bojāeju. Ļaudis nevar būt nežēlīgāki par elfiem un ja viņš ir spējis atgriezties no elfu meža dzīvs, tad ļaudīm nav tiesību viņu iznīcināt savu sīko nesaskaņu dēļ.

Es būtu ļoti pateicīga, ja jūs viņu atbrīvotu. Ja jūs apsolat viņu atbrīvot, es pateikšu, kur atrodas Saules relikvija. Bet es prasu burvja godavārdu.

[Romija]

Oho! Arje pie sevis nodomāja un iedzēra lielu malku limonādes. Redz, kā izrādās! Atliek tikai parunāt ar īstajiem cilvēkiem. Cilvēkiem? Vai elfiem? Mēnessgaisma tik ļoti atgādināja kādu, kas varētu būt tik pat labi elfs. Lai arī Arje nevienu tādu savā dzīvē redzējusi nebija, tomēr sievietes izskats bija tik ļoti stāstiem atbilstošs!

[Roviela]

Tieši tas bija tas, ko mēs pašlaik taisāmies darīt - doties uz Estīnu. Šo galamērķi mums norādīja Saules priesteris ar piebildi, ka laika ir apmēram divas dienas. Ja neizdosies sarunāt kādu vietējo burvi mūs teleportēt uz turieni, es pat mēģināšu turp nokļūt ar attēla palīdzību, burve norādīja ar roku uz albumiem.
Tāpēc tos nopirku, bet jūsu portretu, ja godīgi, ne tikai tāpēc, ka gribēju ar jums sazināties, bet tāpēc, ka tas ir ļoti skaists, patiešām. Un tā ir nejaušība, ka man Soterānas pilsētu attēlus meklējot, laimējās ieiet pareizā veikalā. Bez šīs nejaušības es nebūtu jūs spējusi sasaukt.

Mairona brīdi padomāja.
Es dodu jums savu goda vārdu, ka darīšu visu, lai viņu atbrīvotu. Bet es nespēju galvot, ka man tas patiešām izdosies. Priesteri nemīl burvjus! Tā ir sensena nepatika, nevis tieši pret mani, bet pret visiem. Tāpēc es uzskatu, ka jums ir tiesības man neteikt, kur atrodas relikvija. Protams, tas, ka es to zinu, varētu palīdzēt vienoties ar galvu pazaudējušo virspriesteri.

[Sindra]

Galvu pazaudējušo virspriesteri? Mēnesgaismas balss ieskanējās skaļāk un tajā bija saklausāms saltums un izsmiekls.
To lūk es Tev pateikšu! Es viņam pateicu, kur relikvija atrodas un kā tā tur nonāca. Viņam nemaz neinteresē tik dedzīgi to atgūt. Pat vēl vairāk, manu laipnību viņš atmaksāja ar klaju ļaunumu. Viņš man paziņoja, lai es atgūstu viņam relikviju un tad viņš atbrīvos Daloku. Un ja es to neizdarīšu..

Viņa pieklusa. Svešinieces sejā atkal iegūla skumjas.

Es to nevaru. Un tagad jau jūs zinat, ka Daloks ir tas, kurš piesolījis elfiem relikviju par savas dzīvības glābšanu. Jā, relikvija ir pie elfiem, tikai par savas dzīvības glābšanu to atdeva Drakels nevis Daloks.

[Romija]

"Drakels?" Pēkšņi sarunā iejaucās Arje. "Ak, piedodiet, es esmu Arje un es arī šajā avantūrā piedalos! Bet kas ir Drakels?" viņa vaicāja.

[Roviela]

Kas, lūdzu, ir Drakels? Virspriesteris? Mairona painteresējās.
Es pati neesmu virpriesteri redzējusi, tā vienkārši domā citi priesteri. Bet tad viņš vēl jo vairāk ir galvu pazaudējis, tikai citā veidā.
Par to, ka tas nav Daloks, tas bija skaidrs jau sākumā. Nez, kāpēc viņam to vajadzētu pēc 6 gadiem, ko? Vai nu uzreiz, vai arī nebūs neviena, kas piesolīs.
Nē, nebūs tik vienkārši. Un kāda daļa tur Baltajam magam? Jeb viņu sauc Drakels? Es domāju to faktu, ka Daloku sargā ne priesteri, bet mags.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 19.02.2007 16:14

[Sindra]

Mēnesgaisma paskatījās uz mazo hallapu meiteni un viņas skatiens lēnām atgriezās pie Maironas.

Nē. Drakels ir mazs puišelis ar ambicioziem plāniem. Ilūzijas skolas arhimaga jaunākais dēls. Es nenoniecināšu viņa spējas maģijā, jo tām ir jābūt visai labām, lai spētu izzagt relikviju no svētvietas. Bet par viņu pašu gan neko labu pateikt nevaru.

Virspriesteri sauc Oriks Eldors.

Jā, Pareģošanas skola ir paziņojusi, ka esam bijuši muļķi izturoties noraidoši pret priesteriem, jo priesteri būs tie, kas glābs Lindleiru tad, kad elfi vēlēsies pārņem varu pār visu kontinentu. Kapēc gan, lai viņi to vēlētos? Es neuzticos Baltajam burvim. Es nevēlos neko par viņu zināt. Viņš ir tas, kurš uztur maģiju, lai ar Daloku nevarētu sazināties.

Mēnesgaismas balsī ir saklausāma krietna daļa aizvainojuma.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 19.02.2007 16:38

[Romija]

"Kādēļ gan Drakelam to vajadzētu darīt? Vai elfi viņam ie piesolījuši kaut ko vērtīgu? Naudu? Varu? Un kur viņš pats dzīvo? Droši vien ne Telsetā, kas no tā visa cietīs!" Arje turpināja jautāt.

[Sindra]

Elfi? Nedomāju viss. Relikviju viņš zaga citām vajadzībām. Kādām? To es nezinu.

Mēnesgaismas skatiens atkal pievērsās hallapu meitenei.

Drakels uzturējās Arskvīnā. Visu laiku dzīvoja pie sava tēva, cik man zināms pēc mazā negadījuma ar relikviju, viņš tēva mājas pameta.

[Roviela]

Mairona vienu brīdi paklusēja, tad ierunājās.
Ilūziju skola? Un viņš ir spējīgs? Vai jūs droši zināt, ka Baltais mags neatrodas savās mājās vai, vēl sliktāk, nav kaut kur ieslodzīts? Kā būtu ar tādu interesantu lietu, ka tieši pēc priestera mājiena mags šeit, šajā krogā skaļi izteica pareģojumu? Pie tam visai muļķīgu? Es saprotu, ka var sadarboties ar priesteriem, nudien, tas nav neiespējami, bet, ka arhimags klausītu virspriestera mājienam? Tas vēl nav redzēts. Ja tas būtu ne Baltais mags, bet tas, ambiciozais zēns, viss paliek daudz vienkāršāk. Un izzagt relikviju - viens pūtiens. Izliekoties par virspriesteri. Vai arī... tas, ar kuru jūs runājāt, nebija virspriesteris, bet šis zēns.
Steidzami jāiegādājas kaut kas tāds, lai redzētu cauri ilūzijām. Tad vismaz tas nebūtu traucēklis.
Jūs teicāt, ka elfiem nevajag visu kontinentu? Nu, redziet, es arī domāju, ka viņiem to nevajag. Priekš kam? Toties Drakelam gan vajag. Lai sēdētu lielākajā tronī un skaļi atkārtotu - es esmu tas visvarenākais! Baidieties! Ķēms tāds. Sarīdīt vienu pret otru - tas ir labākais veids, kā pēcāk izlikties par Lielo Glābēju.
Viņa bija ierunājusies. Pat nevarētu teikt, ka runātais ir domāts tieši Mēnesgaismai, drīzāk tās bija Maironas pašas pārdomas.

[Sindra]

Nu tik spējīgs, lai pats izliktos par citu personu? Nu nezinu gan. Pat ja mēs pieņemam, ka Pareģošanas arhimaga prātu kāds ietekmējis vai arī viņš vispār ir sagūstīts, tad Drakels viens pats to paveikt nevarēja.

Es pilnīgi noteikti zinu, ka runāju ar virspriesteri un viņš pats bija savā vietā. Nekādu apmānu, nekādu ilūziju.

Viņa mirkli padomāja.

Es varu piedāvāt jums portālu uz Soterānu. Laikam nekā citādi es šobrīd Dalokam palīdzēt nevaru. Un ja jums interesē mans ieteikums, tad runāt ejat ar Rakosu Anglāru no Anglāra klana. Un iespējams, ka jums vajadzētu zināt, ka Drakels ir tikai 18 gadus vecs.

Un vēl. Kāds lūgums, kurš daļēji palīdzēs arī jums.

Viņa pagriezās pret kroga durvīm un pa tām ienāca viens no viņas bruņotajiem pavadoņiem. Viņš pasniedza Mēnesgaismai zobenu.

Atdodiet lūdzu šo Dalokam. Viņa pasniedza zobenu Maironai. šo zobenu no maksts spēj izvilkt tikai Daloks. Tā jūs noskaidrosiet vai runājat ar pašu Daloku nevis kādu, kurš par viņu izliekas.

[Roviela]

Un kāpēc nē? Jūsu priekšā viņš to nevarētu, bet te - lai nostātos tirgus laukumā un skaļi kaut ko pateiktu, pilnīgi pietiek ar apģērbu, maskotu seju un balss pārveidošanu. Pat ilūzija nav vajadzīga, labam aktierim tas ir pa spēkam, Mairona iebilda.
Bet es, iespējams, maldos, jā, un tur ir vēl kāds zemūdens akmens.

Jā, jūsu ieteikums par runāšanu par Anglāru dzimtas pārstāvi, man bija prātā, burve piekrītoši pamāja, vienīgi es nezināju, ar kuru tieši lai runā. Redziet, priesteris uz manu jautājumu par abu klanu attiecībām atbildēja izvairīgi - sak', ne viņam apspriest cienījamu dzimtu darīšanas. No tā es secināju, ka īpaši draudzīgas tās nav, citādi priesteris bez bažām būtu teicis - viņi satiek brīnišķīgi!
Paldies par padomu! Es sapratu, ka Rakosam mēs varam uzticēties.

Portālu? Tas būtu lieliski, bet vai tam cauri ies zirgs? Manai mazajai draudzenei ir zirgs, kuru viņa negribēs pamest te.

Paga! Vai Drakela portreta grāmatā nav? Mairona, piegājusi pie letes, sāka šķirstīt savu portretu albumu.
Kad Mēnesgaisma ierunājās par zobenu, Mairona pagriezās pret viņu un nopietni pamājusi, paņēma to.
Labi. Tas tiešām noderēs. Es protu uzburt nelielas ilūzijas, bet tā arī ir visa mana māka šai skolā.
Vai jūs nevarat palīdzēt vēl ar kaut ko? Redzat, es sapratu, ka portretu albuma samazinātā kopija ir jūsu roku darbs. Vai jūs nevarat man ātri iemācīt, kā samazināt vienu konkrētu lietu uz zināmu laiku un arī to, kā samazinātai lietai atdot iepriekšējo izskatu? Protams, ja tas ir pietiekami ātri izdarāms, jo vairāk kavēties gan nevajadzētu.

[Sindra]

Es nesaku, ka Rakosam jūs varat uzticēties. Vienkārši ar virspriesteri man nekas nesanāca un es izsaku cerību, ka iespējams jums labāk izdosies saprasties ar otras dzimtas priesteriem.

Drakela portrets grāmatā protams ir. Taču grāmata ir tapusi pirms 8 gadiem un neko vairāk par 10 gadīgu bērnu jūs tur neatradīsiet. Tā arī bija kā Mēnesgaisma teica. Maironai izdodas atrast Ilūziju arhimaga ģimenes sadaļu un jaunākais dēls patiešām ir tikai 10 gadus vecs.

Jūsu lūgumu par maģijas iemācīšanu gan nespēšu izpildīt. Jūs taču man arī nevarat uzreiz tā iemācīt kādu no tām maģijām, kuru apguvei esat veltījusi vairākus gadus. Ja jums tas palīdz es varu šo priekšmetu pārvērst uz noteiktu laiku un pēc šī laika, tas atgūs savu normālo izmēru.

Zirgs? Zirgs nav problēma. Man nav. Caur manis radīto portālu zirgu jūs izvedīsiet cauri. Mēnesgaisma ātri aplaida skatienu apkārt, lai pārliecinātos cik personas atrodas telpā.

[Roviela]

Labi, tad mēs Rakosam atklāsim ne vairāk, kā tas tieši nepieciešams, burve piekrita. Galvenokārt par to, kas varētu interesēt viņu - par relikviju. Jā, tad jūs mums pateiksiet, tieši kur to meklēt?

Labi aplūkojusi desmitgadīgo zēnu, lai iegaumētu tā raksturīgākos vaibstus, tos, kurus viņa bija ievērojusi, ka tie daudz ar gadiem nemainās, burve aizvēra albumu un kopā ar citām grāmatām iebāza savā somā.
Mūžīgās paunas! viņa nosūkstījās.
Es tiešām, ar jūsu atļauju, ja viss beigsies kā vajag, iešu pie jums mācībā, Mairona noteica, man ir šausmīgi apnicis visu laiku staipīties kā tādam ēzelim.

Jā, tas, ja jūs zobenu samazinātu līdz neliela dunča izmēriem, tiešām būtu vērtīgi. To jau tāpat varētu no maksts izvilkt tikai Daloks, bet kāds nelabvēlis to pārāk ātri nepamanītu, burvei patika šis ierosinājums. Vai nevar izdarīt tā, ka reizē ar izvilkšanu zobens atgūst savu patieso izskatu? Jo man šķiet, ka tas reizē varētu būt brīdis, kad zobens būtu jāizmanto. Es paredzēt gan neprotu, to man saka pieredze.

[Romija]

Klausoties runas par zirgiem un samazināšanu, Arjei ienāca prātā doma samazināt Rinku līdz saviem izmēriem. Bet tad viņa diezgan ātri pārdomāja un šo ideju noraidīja, iedomājoties, kā Rinka pati varētu justies. Bet ķēve viņai bija gandrīz kā otrais ES - saudzējama, aprūpējam un mīlama.

Izskatījās, ka apmēram viss galvenais ir noskaidrots. Vismaz Arjei īsti vairs jautājumu nebija, lai arī nebūt nebija skaidrs viss. Bet to uzzināt varēs tikai pēc Daloka atrašanas un izglābšanas. Tad jau laikam uz Soterānu, hallapu meitene sprieda, šūpodama kājas pār krēsla malu. Bet atcerējusies, ka ar teleportu viņa pārvietosies pirmo reizi, kāju šūpošana pārtraucās. Un Rinka? Nabaga zirdziņš, šitādus pārdzīvojumus, Arje jau bija iedomājusies to ļaunāko.