Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Ak tu žē! Maironai gribējās iesaukties, bet viņa iekoda sev mēlē. Viņai bija spēcīgas aizdomas, ka šī Mēnesgaisma nav cilvēks - mati, augums, un pilnīgi ne Arskvīniešu izskats. Ak, Daloks, Daloks...
Bet viņa dzīvo Arskvīnā. Tā apgalvo veikala īpašnieks. Būs jāmēģina ar viņu sazināties, ja vien tas būs iespējams. Vajag portretu. Mairona nebija pārliecināta, ka viņai ir tik laba redzes atmiņa, lai precīzi atcerētos šo skaisto seju. Viņa nekad nebija redzējusi elfus tuvumā, un tāpēc nezināja, cik ļoti viens elfs atšķiras no otra. Tā var nejauši izsaukt uz sarunu kādu citu, un tas būs slikti.

Pateicos! Vai es nevaru dabūt arī šo portretu? Tas ir ļoti skaists. Ne tikai pati burve ir skaista, bet izpildījums ir lielisks! Mairona sajūsminājās.
Elfu mežu man, lūdzu, arī, un es vēl gribu vienu grāmatu, ja vien jums tāda ir - attēlus, kur redzamas Vezālijas, Telsetas un Soterānas pilsētas, lauki un ciemi. Vai katra no šīm valstīm atsevišķi. Tikai tādas, ne no galvas zīmētas, bet no dabas. No galvas es pati varu uzzīmēt.

[echo3]

Noskatījies, kā burve ieiet grāmatu veikalā, Ellīo kopā ar Arji devās atceļā uz krogu. Nuvī, kā torņa galā pamodies, tā tagad, ielu krēslā nokļuvis, nesaprašanā knosījās, un ik pa brīdim notrallināja jautājošus svilpienus. Gnoms, lai gan sākumā tiešām mazliet saīdzis par perspektīvu "aizlēkt" no vienas pilsētas uz citu, beidzot sāka svilpot strazdam atbildes, tad viņam redzami uzlabojās garastāvoklis (kas vispār nemēdza ilgi būt slikts), puisis izvilka pānflautu un sāka spēlēt. Skanēja zobgalīgi.

Tālu jau jāiet nebija, un abi drīz iegāja pa kroga durvīm.

[Sindra]

Krogā nekas īsti nebija mainījies pa Arjes un Ellīo prombūtnes laiku. Pārēji biedri kaut ko savā nodabā sēdēja. Vienīgi Faebs pa pusei gulēja uz letes ar alus kausu priekšā un kaut ko aktīvi diskutēja ar krodzinieku.

Veikaliņa īpašniekam acis burtiski mirdzēja. Viņš cītīgi saiņoja Maironas izvēlētās grāmatas. Mirkli palūkojies uz Mēnesgaismas gleznu, viņš nopūtās.

Nu jā. Varu Jums pārdot arī šo. Un te vēl būs grāmata ar dabaskatiem. Soterānas, Arskvīnas un pāris vietas no Kardlinnas plato un Vezālijas.

Viņš visu rūpīgi iesaiņoja un pasniedza Maironai pie reizes nosaukdams summu, kura gan nebija no mazajām, bet atbilstoša precei, kuru Mairona vēlējās iegūt savā īpašumā.

[Romija]

"Sveiks atkal un vēlreiz!" Arje uzrunāja krodzinieku, kad bija ienākusi krogā. "Mairona vēl uz grāmatu veikalu aizcilpoja, bet domāju, ka viņa drīz būs atpakaļ. Tad arī varēsim doties ceļā! Kā ar manām biezpienmaizītēm? Un mana pauna?" viņa painteresējās. Bija laiks posties ceļam, ja vien viņi nedomāja tīši kavēties līdz nākamajai dienai. Bet cik no visa dzirdētā varēja spriest - kavēties nedrīkstēja.

[Roviela]

Mairona smaidot paņēma saini, un nolika to blakus uz galdiņa, lai varētu sameklēt naudu.
Viņa prasīto summu noskaitīja skaistos zelta gabalos.
Pateicos, saimniek! Šis bija vērtīgs gājiens gan man, gan jums, domāju! Visu cieņu! Veikals atbilst tā nosaukumam, es dabūju visu, ko vēlējos. Novēlu jums to labāko! Mairona atvadījās.

Tikusi uz ielas, viņa ātriem soļiem gāja uz krogu.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 19.02.2007 10:04

[Sindra]

Saimnieks pasmaidīja Maironai un novēlēja veiksmi.
Pateicos par labajiem vārdiem, cienītā!

Krodzinieks pamanījis atgriežamies Arji un Ellīo paņēma no kroga letes saini un pasniedz to hallapu meitenei.
Te būs viss ko prasīji.

Arī Tavs sainītis, lūk tur stāv! Viņš uzsauca Ellīo un norādīja uz leti, kur rindā bija sakrauti vairāki sainīši.
Tad pagaidīsim Maironu, viņš noteica un atgriezās savā vietā pie letes un vēlreiz domīgi paraudzījās uz Faebu.

[echo3]

Pateicos! - Ellīo paņēma kārtīgi ietīto maizes klaipu. - Vai drīkstu lūgt klāt vēl mazu gabaliņu jēlas gaļas? Šķiet, mūsu ceļš paredzams "žvīks! - uz citu pilsētu", vismaz tā teica cienījamā burve, tāpēc Nuvī draud palikšana bez dienišķajām sliekām.

[Roviela]

Pēc neilga brīsniņa taisni vai atsprāga kroga durvis, un iekšā iebrāzās Mairona. Viņa vairs nespēja novaldīt nepacietību.
Tā! viņa izsaucās, uz letes nolikdama grāmatas un uzreiz tās sākdama saiņot vaļā. Tas bija vērtīgs veikals!
Tikko viņai bija izdevies attīt saini, viņa izvilka Mēnesgaismas portretu un atritināja to, parādot citiem.
Tā ir Mēnesgaisma! Ko teiksiet? Tikai negramstieties ar taukainām ķepām, ausis noraušu. Pārlieku skaista manta.

[Romija]

Paņēmusi savu saini ar biezpienmaizēm un paunu ar nopirktajām lietām, pateikusies saimniekam, Arje aši pazuda ārā no kroga. Tur viņa sasvaicinājās ar Rinku, pabužināja viņai starp ausīm un palūdza notupties, lai varētu tikt klāt segliem. Biezpienmaižu sainītis ātri vien pazuda somā pie citām lietām, bet paunu Arje vispirms izpakoja un tad sabāza visas mantas tām vispimērotākajās vietās somā. Pašu apmetņa audumu viņa rūpīgi salocīja un piesprādzēja pie segliem.

Kad viss bija izdarīts, sīkaliņa vēlreiz pabužināja Rinku un ļāva ķēvei piecelties kājās.

Tieši tobrīd atpakaļ uz krogu steidzās Mairona. Arje viņai sekoja.

"Oho, īsta skaistule!" Arje novērtēja redzamo portretu. "Gan jau ka Dalokam pašam arī šī būs sirdī iekritusi. Tāds augums, tāda seja! Tātad tā tiešām ir reāla būtne. Labāk nerādiet šito Tionai," viņa klusiņām piebilda. "Ka nerodas kompleksi!"

[Sindra]

Krodzinieks pamāja, ka sapratis Ellīo lūgumu un aizsteidzās uz virtuvi. Pēc brītiņa viņš atnesa un pasniedza puisim vēl vienu sainīti.

Kad Mairona izvilka burves gleznu, krodzinieks uz to noskatījās, bet neizrādīja, ka viņu pārsteigtu Mēnesgaismas izskats.

Tiona jau aizgāja mājās viņš tikai klusi noteica nenovērsdams acis no gleznas.

[Romija]

"Bet kur tad nu lai dodas? Uz Soterānu glābt Daloku vai uz Arskvīnu runāt ar Mēnessgaismu? Vai arī žvikt! uz vienu vietu, žvikt! uz otru?" Arje sāka prātot. Arvien vairāk šķita, ka tas nebūs ceļš Rinkas mugurā. Un tas sīkaliņu nebūt neiepriecināja.

[Roviela]

Mairona piekrītoši pamāja Arjes domai.
Viņa dzīvojot Arskvīnā. Un tagad visi paskataties uz mani vai re! Anteju. Tādi izskatās arskvīnieši. Diezgan tipiski, un, lai vēl par to parliecinātos, varat pašķirstīt šo grāmatu, burve izvilka vēl vienu savu pirkumu.
Tas ir Arskvīnas burvju portretu albums. Daloks arī tur ir, bet viņa - nav. Toties šī grāmata ir viņas darbs - samazināta kopija no milzum lielas citas, kuru es arī redzēju. Ļoti labs darbs.
Es pamēģināšu šo skaistuli sasaukt.

Burve atstāja abas grāmatas uz letes un pati pavirzījās maķenīt malā, bet tā, lai labi redzētu Mēnesgaismas portretu.
Izmakarējusi no kabatiņas lodīti un sermulīti, viņa abus nostatīja uz galda. Kad Piks bija beidzis kasīt melnās aušteles, un kārtīgi saņēmis ķepiņās lodīti, Mairona, skatoties uz portretu, koncentrējās, un pārvilka ar plaukstām lodītei.

[Romija]

"Es teiktu, ka viņa ne tikai nav līdzīga jums, bet ir pilnīgi savādāka!" Arje secināja. "Varbūt tāpēc arī viņa Dalokam tik ļoti patika. Bet kāpēc viņas portreta tur nav, ja jau viņa ir burve?"

Nepamanījusi, ka Mairona jau nodarbojas ar ko citu, Arje turpināja prātot par šo situāciju. "Vai viņa varētu samazināt tikai lietas vai arī dzīvas būtnes?"

[Sindra]

Mairona lodē ieraudzīja telpu. Lielu gaišu. Pie milzīga loga sēdēja smalka meitene. Gari sudrabaini mati krita pāri mugurai. Viņai rokās bija maza arfa. Izskatījās, ka viņa to spēlētu. Pa logu var redzēt lielus kalnus.

Pēkšņi slaidie pirksti pārtrauca skart stīgas un meitene saspringa it kā ieklausoties apkārtnē. Viņa lēnām pārlaida skatu pār telpu. Un viņas skatiens no lodes raudzījās tieši uz Maironu. Pēc mirkļa bilde no lodes pazuda.

[Roviela]

Mairona ar tīri automātisku žestu pielika abu roku pirkstus pie deniņiem un nedaudz pievēra acis.

[Sindra]

Krodzinieks ar interesi ielūkojās grāmatā, kurā bija attēloti burvju portreti. Sameklējis Daloka bildi viņš to rūpīgi aplūkoja.

Grāmata novecojusi. Arhimags lika iznīcināt visus avotus, kas liecinātu par to, ka Daloks ir viņa dēls. Un te vēl teikts, ka mantinieks. viņš pasmaidīja.

Laikam grāmatas īpašnieks par to nebūs dzirdējis.

[Romija]

"Vai arī viens eksemplārs palicis pāri," Arje piebilda un arī ielūkojās grāmatā. Pretī vērās īsts skaistulis. Lai arī Arjei kā hallapam cilvēki neinteresēja vairāk kā ļauži, no kā kaut ko paņemt un kam kaut ko pārdot, tomēr Daloks bija īsts skaistulis pat Arjes acīs.

"Vai viņš tā izskatās vēl joprojām?" hallapu meitene vaicāja krodziniekam. Un vēl nesaņāmusi atbildi, atcerējās vēl vienu noskaidrojamu lietu. "Vai Daloks, kad atgriezās, izskatījās izkāmējis un nomocīts vai arī labi ēdis un labos apstākļos bijis?"

[Roviela]

Mairona noņēma rokas no deniņiem un pārvilka plaukstas pāri lodītei.
Sermulītis, sapratis, ka darbs beidzies, nolaida lodīti uz galda un pats apritinājās tai apkārt.

Vecais draugs, Mairona uzrunāja krodzinieku, aizslēdz, lūdzu, durvis, lai kāds svešs nejauši nepatraucē. Viņa solījās ierasties.

Par ko jūs spriežat? viņa nebija dzirdējusi komentārus par grāmatu.

[Sindra]

Daloks? Krodzinieks izskatījās, ka mēģinātu kaut ko atcerēties. Vakarā, kad viņš ieradās, viņš izskatījās ļoti noguris, bet nebija ne nomocīts, ne kārns. Un no rīta jau izskatījās tāpat kā te. Šajā bildē. Viņš pamāja uz bildi. Tie seši gadi viņu nemaz nav mainījuši.

Nemaz nepagāja ilgs laiks, kad pavērās kroga durvis un pa tām ienāca meitene. Pirms aizvērt durvis, viņa klusi pateica pāris vārdus diviem bruņās tērptiem cilvēku vīriešiem, kuri palika ārpusē pie kroga durvīm nostājušies kā sardzē.

Meitene bija tērpusies tumšā apmetnī. No kapuces apakšas bija redzama tikai seja. Mati rūpīgi paslēpti zem kapuces. Nopētījusi apkārtni viņas skatiens pirmām kārtām apstājās pie krodzinieka. Svešiniece kādu laiku viņu rūpīgi nopētīja un krodzinieks meitenei paklanījās.

Tad viņas skatiens aizslīdēja līdz puisim ar suni. Mirkli nopētījusi viņu, viņa visbeidzot pievērsās Maironai.
Uz Tavu pirmo apgalvojumu nav jautājums: Kas Tu esi, bet gan atbilde: Jā, es zinu. Viņas balss skanēja neuzbāzīgi un maigi.

Kad krodzinieks gatavojās iet aizslēgt kroga durvis, Mēnesgaisma viņu apturēja ar rokas mājienu.

Nevajag. Mani sargi tā jutīsies drošāk.

[echo3]

Ellīo pateicās, paņēma otru sainīti arī un aizgāja pie viena no galdiņiem, kur uzlika savu pavisam nelielo mugursomu, attaisīja to un ielika abus saiņus. Neko vairāk izdarīt viņš nepaguva, jo pa durvīm iesteidzās visai uztraukta burve.

Jā, Mēnesgaisma ir gan skaista! Nu, varbūt ne gluži gnoma acīm, bet nepārprotami skaistāka par vairumu cilvēku sieviešu. Dzīvus elfus Ellīo redzējis nebija, zīmētus arī nē, bet aizdomas, ka Mēnesgaisma nav gluži cilvēku sieviete, viņam radās gan.

Arskvīnas burvji gnomam neinteresēja, viņš piegāja tuvāk vienīgi apskatīties, kā izskatās Daloks. Jauns!

Ellīo tikko bija paguvis aiziet atpakaļ pie galdiņa un apsēsties, gaidot, kas notiks, kad notika arī. Tie burvji gan dara, ko grib! Gnoms nu centās izskatīties un izturēties neuzkrītoši. Ko var zināt!