Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Romija]

"Bet vai elfietēm patīk cilvēku puiši?" viņa tā starp citu sāka domāt turpinājumu. "Jā, man arī prieks iepazīties. Dārs taču ir tavs īstais vārds, vai ne?"

"Bet varbūt tā nemaz nebija efiete, bet kāds elfs ar pilnīgi savādāku domāšanu. Vai varbūt Daloks, nabadziņš, visus šos gadus slapstījās! Vajadzētu kādam paprasīt, kas viņu redzēja, vai šis kārns un noskrandis vai labi ēdis atgriezies. Vai tu viņu redzēji?" Arje turpināja prašņāt, pēdējo jautājumu domādama Dāram.

[Roviela]

Jā, Paldies par padomu! Mairona nopietni pamāja. Kuram tad patīk, ja viņa īpašumos pēkšņi ne lūgts ne saukts kāds nokrīt kā no gaisa? Nevienam, un kur nu vēl Soterānas cienījamiem priesteriem.
Kāpjot lejā pa kāpnēm, viņa nemanāmi smaidīja par Arjes jautājumiem.
Daloks jau no dabas izskatās labi. Es gan viņu bez maģijas "uzlabojuma" neesmu redzējusi, bet viņš arī tāpat ļoti rūpējas par savu izskatu. Atceries spoguli, Pelīt?
Nu re! tev arī ir daudz jautājumu, ko viņam pavaicāt. Citiem arī. Ne velti ir paņemts arī Patiesības kauss. Es pat ceru, ka to paņēma tie paši, kas vēlas, lai Daloks runātu! Jā. Pavisam nepatīkama lieta, nudien!

[echo3]

Kamēr pārējie runājās, Ellīo centās viņus netraucēt, un, tā kā no burvju un priesteru darīšanām neko nesaprata, nekādus jautājumus arī neuzdeva. Torņa galā ausīs svilpoja vējš, un saule, kas lejā, pilsētas ielās savus starus līdz ielu bruģim vairs nesūtīja, šeit, augšā, bija vēl spoža un gaiša. Strazds uz gnoma pleca sagrozījās, sapurinājās un laida vaļā garu, priecīgu trelli. - Vai domā, ka rīts jau pienācis? - Ellīo ar pirkstu pabužināja Nuvī kaklu, pats nedaudz satrūcies palūrot uz Daru un Maironu, - ka nesadusmojas par traucējumu? Liekas, ka ne...

Ellīo kāpa pakaļ pārējiem, pamazām atkal iegrimstot krēslā un melodijā. Bet galvā jaucās viens vārds - teleports.

[Sindra]

Jā, Dars ir mans īstais vārds. Priesteris pasmaidīja.
Diemžēl nevarēšu atbildēt uz jautājumu par Daloka pašreizējo izskatu. Es viņu nekad neesmu saticis. Ne pirms viņa došanās pie elfiem, ne pēc. Bet Tu droši vari to pajautāt tam krodziniekam pie kura Daloks bija apmeties.

Tāpat arī par elfiešu gaumi īsti neko nezinu. Diez vai te Telsetā ir kāds cilvēks, kurš to vispār varētu zināt. Telsetieši nekad nav redzējuši elfietes, jo uzbrukumos parasti nāk elfu vīrieši.

Sarunājoties visi atkal bija atgriezušies tempļa lielajā zālē. Atkal bija dzirdama dziedāšana un tā īsti nekas neliecināja, ka Saules kultam būtu kādas problēmas. Templī valdīja miers.

[Roviela]

Pie tempļa izejas burve vēlreiz pieklājīgi palocījās pret priesteri.
Paldies par uzticēšanos un padomu. Lai nekas neapdraud šo vietu! Mēs dodamies ceļā.

[Sindra]

Lai Saule apmirdz jūsu ceļus! dars pieklājīgi paklanījās un pamāja ar roku promgājējiem.
Mirkli noskatījies kā viņa viesi pazūd aiz tempļa dārza vārtiņiem, viņš atgriezās templī.

[Roviela]

Ko jūs abi par to visu domājat? Mairona noprasīja saviem ceļabiedriem. Izklausās pēc burvju savstarpējiem norēķiniem patiešām, Daram taisnība. Prātot var ilgi un dikti, nekam īsti nav apstiprinājuma. Viens ir skaidrs - es tūlīt, pa ceļam uz krogu eju un noperku Soterānas grāmatu. Ar bildītēm! Diezin vai katrā Soterānas pilsētā būs kāds laipns burvis, kas mūs aizteleportēs, kur mums vaja
Ja bildes ir pietiekami patiesi uzzīmētas, tad var blenzt uz bildi, pēc tam pavērot lodē, kā tas izskatās īstenībā, un tad vajadzētu varēt nonākt - žvīks! - un tur, viņa paskaidroja.

[Romija]

Arje atsveicinājās no Dāra un sekoja Maironai.

"Nezinu, man liekas, ka tur kaut kas nav tīrs," viņa domīgi novilka, soļodama pa ielu uz krogus pusi. "Bet nu nezinu. Ja Daloku izdosies izglābt, varbūt viņš mums kaut ko izstāstīs," viņa piebilda, kaut gan īsti neticēja, ka tā varētu būt.

"Labi, es gan iešu uz krogu," Arje pie Maironas sacītā par grāmatu ieteicās. "Tad jau tur tiksimies! Tu arī?" jautājums bija domāts Ellīo.

[echo3]

Templī dziedāto melodiju Ellīo tagad, otrreiz to dzirdot, juta it kā skanam sevī iekšā, gandrīz tā, it kā viņš pats to spēlētu. No priestera gnoms atvadījās, pieklājīgi paklanoties.

Ideja "no vienas vietas - žvīks! - citā" Ellīo nepavisam nepatika. Viņš klusībā bija cerējis, ka tagad varēs pa ceļu, caur mežiem un kalniem, - nu kaut caur tuksnesi! - bet kājām iet. Visi šie cilvēku, elfu, burvju un priesteru savstarpējie ķīviņi, un pie visa klāt - ne kripatiņas dzīvas dabas, pilsētas vien... brrr. Kur es esmu iekūlies? Tas pagaidām bija viss, ko domāja gnoms. Bet... ar burvjiem nestrīdas, tāpēc puisis Maironai atbildēja, - Būs jādodas uz Soterānu, ko gan citu darīt.

Jā, es arī iešu uz krogu. - Ellīo atbildēja Arjei.

[Roviela]

Nu re, jā! Nav tīrs. Patiešām. Pilnīgi un galīgi. Bet es noteikti nebāzīšos pie elfiem un citiem arī neiesaku, pirms skaidri nezināšu, ka relikvija ir pie viņiem.
Mairona runāja klusu, tā, la pa ceļam satiktie ļaudis noteikti nedzirdētu, par ko ir runā. Tā tikai vēl trūka - par tādu priestera laipnību atmaksāt ar vispārējām runām par nozagtu relikviju.
Tikpat labi to var būt nospēris kāds burvis kopā ar kausu, un Dalokam tikai vainu uzveļ. Ļoti ērti, patiesībā. Turklāt nav teikts, ka viņam vispār ir ko stāstīt, lai kas tas nebūtu, un, ja ir, vai viņš mums to teiks.
Piedod, Ellīo! Šoreiz nāksies ceļot ātri, viņa paraustīja plecus, sapratusi, kāpēc gnoms tāds kā sanīcis izskatās.
Labi, tad pēc brītiņa tiekamies krogā, es nākšu, cik vien ātri varēšu, burve apsolīja, jau ar acīm meklēdama kādu piemērotu grāmatveikalu.

[Sindra]

Kamēr Mairona sarunājas ar saviem biedriem, viņas acis jau ir piesaistījis kāds veikaliņš, kuram skatlogā izliktas grāmatas. Virs ieejas karājas izkārtne ar aicinošu uzrakstu: "Ferīna burvīgo grāmatu veikals"

[Roviela]

Pamājusi ar roku ceļabiedriem, sak, tiksimies krogā! Mairona devās veikalā iekšā.
Viņa iegājusi uzreiz skatījās pēc saimnieka, jo pati necerēja grāmatu kaudzē ātri kaut ko derīgu atrast.

[Sindra]

Saimnieks nemaz nebija tālu jāmeklē. Kāds pusmūža cilvēks sēdēja iekrāvies grāmatu kaudzē un cītīgi šķirstīja vienu no grāmatām.

Grāmatu te ir tik daudz. Daļa no tām kārtīgi sakārtotas plauktos, daļa sakrautas uz galdiem, vēl tikpat daudz un vairāk sakrautas uz grīdas.

Maironai ienākot saimnieks ieinteresēts paceļ galvu un nopēta burvi. Viņa sejā sāk rotāties laipnākais no smaidiem kāds jelkad redzēts. Viņš sveicina burvi un aicina iekšā.

Laba diena, cienītā! Kā varu jums palīdzēt?

[Roviela]

Laba diena, saimniek! Mairona atbildēja, skatoties apkārt. Viņai, kā jau burvei ļoti patika grāmatas.
Es te tā gāju garām un man iepatikās jūsu izkārtne, un es ienācu novērtēt, vai iekšā redzamais atbilst ārienei. Man vajag tieši burvīgu grāmatu. Ne burvju, bet burvīgu. Skaistu, ar skaidriem un ļoti labiem attēliem. Vai jums tādas ir?

[Sindra]

Veikaliņa saimnieks mazliet pasmaidīja.
Kundze prot novērtēt arī grāmatas, kurās nav tikai magiem vien saprotamas gudrības! Jūs pat nevarat iedomāties, cik man grūti pārliecināt burvjus, ka grāmatas der arī izklaidei un brīviem brīžiem.

Varbūt kundze ir mākslas cienītāja? Es varētu piedāvāt slavenu Lindleiras mākslinieku darbus. Tie gan nav gluži kā īstie.. nu kā lai izskaidroju... viens cilvēks, kurš dievina mākslu nekādi nevar būt tāds egoists, lai turētu visus mākslas darbus pie sevis un pats vien par tiem priecātos. Tad nu burvji ir atraduši iespēju radīt šīs mazās mākslas darbu kopijas, kuras mēs apkopojam grāmātās.

Bet Jūs nepārprotiet, šīs kopijas izskatās praktiski kā īstie mākslas darbi. Lūk parādīšu Jums piemērus.

Saimnieks pacēla no grīdas kādu milzīgu biezu grāmatu un novietoja Maironas priekšā uz galda. Viņš sāka to šķirstīt. No lapas uz lapu Mairona varēja aplūkot dažādus Arskvīnas burvjus.

Šīs bildes ir kāda visnotaļ atzīta mākslinieka gleznas. Viņš ir nepārspējams portretu meistars un pēc Arskvīnas pasūtījuma radījis visu maģijas skolu arhimagu un viņu ģimenes locekļu portretus. Kundze var palūkot tuvāk cik kvalitatīvas bildes.

Maironai izdodas pamanīt dažu labu pazīstamu arhimagu un viņu ģimenes locekļu sejas. Arī Daloka.

[Roviela]

O! Patiešām! Mairona to spēja novērtēt. Pavisam kā īsti. Šo, un re! to arī esmu redzējusi īstenībā, un varu teikt, ka patiešām izskatās kā dzīvi.
Viņa ar roku rādīja grāmatā uz arhimagiem, kurus reiz bija gadījies redzēt.
Ja vien šī grāmat nebūtu tik ļoti liela, viņa nopūtās. Es to nopirktu. Man gluži nevajag visu reiz bijušo burvju portretus, man pietiktu ar tagadējiem. Vai šis mākslinieks glezno tikai portretus?

(OOC - es pieņemu, ka Mairona neprot samazināt grāmatu līdz sērkociņu kastītes apjomam, bet tik lielu viņai staipīt apkārt negribas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) )

[Sindra]

Nu jā.. par to izmēru reti, kurš priecājas. Veikaliņa saimnieks mazliet nopūtās. Viņš aizgāja pie kādas citas grāmatu čupas un paņēma rokās pāris normāla izmēra grāmatas.

Par laimi man ir visai labas attiecības ar kādu burvi, kura spēj pārveidot priekšmetus. Lūk! viņš nolika Maironas priekšā pāris grāmatas. Viena no tām izskatījās kā lielā, kuru viņš tikko bija Maironai demonstrējis.

Vienīgi man liekas, ka Mēnesgaismas pārveidotajās grāmatās krāsas vairs nav tik spilgtas.

Ir arī cita veida gleznas. Šeit kāda mākslinieka gleznotie okeāna skati un šeit kāds neprātis ir iemūžinājis elfu mežu Ašenmuiru.

Veikalnieks atkal Maironas priekšā šķirstīja grāmatas.



OOC - Mairona neprot pārveidot priekšmetus. Tā ir transmutāciju skola

Šo rakstu rediģēja Sindra: 18.02.2007 22:10

[Roviela]

Ja es tagad, uzreiz gatavotos doties mājup, es ņemtu lielo, bet es vēl esmu nodomājusi paklejot apkārt, un nepiederu skolai, kas prot pārveidot priekšmetus, Mairona paskaidroja.
Es gribu šo grāmatu, bet mazākā izmēra. Burve, pareizi? Mēnesgaisma ir burve, nevis burvis, ja? ir meistars, Mairona runāja, šķirstot mazāko grāmatu, Nav nemaz tik ļoti liela atšķirība pie tā darba, kas izdarīts. Vai jūs pazīstat šo burvi? Es reizēm iedomājos, ka būtu jauki pazīt kādu, kurš meistarīgi var samazināt vai palielināt man piederošas lietas. Viņas portrets, gadījumā, arī te nav redzams?
Burve neizrādīja, ka viņu ir ieinteresējis tieši šis vārds.
Viņa ieskatījās otrā grāmatā. Bet kā tad to var dabūt gatavu! Mairona nobrīnījās. Kā tur var tikt tuvumā uz tik ilgu laiku, lai uzzīmētu elfiem piederošu mežu? Kas ir autors, nav teikts?

[Sindra]

Jā, Mēnesgaisma ir burve. Meitene. Sieviete. Kā jums labāk patīk. saimnieks atbildēja Maironai. Izskatījās, ka viņš ļoti labprāt parunājas. Laikam jau grāmatu veikalā tomēr neiegriezās tik daudz ļaužu, lai tie apmierinātu veikaliņa īpašnieka runaskāri.

Viņas portrets šajā grāmatā, protams, nav, jo viņa nepieder nevienai no arhimagu ģimenēm. Taču bilde man ir gan. Uzgaidiet mirklīti.

Viņš aizsteidzās pa mazām durtiņām uz blakus telpu un pēc brīža atgriezās turot rokās kādu ierāmētu gleznu. Piesteidzies atpakaļ pie Maironas viņš to parādīja burvei.

Gleznā bija attēlota meitene ap gadiem 20. Īsta skaistule! Smalki veidotiem sejas vaibstiem, spilgti zaļām acīm. Vaigu kauli izcēla smalko zodu.
Mākslas darba tapšanas laikā viņa stāvējusi ar muguru pret mākslinieku. Viņa skatījās uz atpakaļ pāri plecam. Meitenei mugurā bija tumši zila, gara kleita ar izgriezumiem sānos un kura praktiski nemaz nepiesedza muguru. Smalkas lencītes uz pleciem liek domāt, ka arī priekšpusē kleita piesedz visai maz. Viņas augums ir ideāli veidots un Maironai liekas, ka viņa tomēr ir daudzkārt slaidāka par citām cilvēku meitenēm, kuras viņa jelkad redzējusi. Gari, sudrabkrāsas mati daļēji piesedz kailo muguru.

Protams, šī glezna ir īpaša un tā nav gleznota ar domu, ka nonāks manā īpašumā. Un ikdienā viņas tērps ir mazliet savādāks saimnieks piebilda pats palūkodamies uz skaisto meiteni bildē.

Tāpat es diemžēl nevarēšu pateikt, kur viņu atrast. Zinu tikai, ka viņa dzīvo Arskvīnā, taču, kur tiešāk, viņa nekad neatklāj.

Viņš nolika Mēnesgaismas bildi turpat uz galda un ķērās pie Maironas izvēlētās grāmatas iesaiņošanas.

Mākslinieks, kurš iemūžinājis savās gleznās elfu mežu sen jau vairs nav starp dzīvajiem. Patiesībā viņu nogalināja elfi. Un tad viņi uzbruka Telsetai un sava sirojuma laikā arī atstāja pilsētā, šī mirušā cilvēka ķermeni ar visām viņa mantām. Mēs nevarējām saprast vai elfi viņu nav pārmeklējuši vai arī speciāli atstājuši viņa gleznas, lai mēs redzam kādā skaistā mežā viņi dzīvo un, ka mums tajā spert savu kāju nav atļauts.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 18.02.2007 23:25

[Romija]

Arje mazajām pēdiņām cītīgi mina pilsētas bruģi, dodamās uz krogu. Tātad tieši šis krogs ir iecienīts arī priesteru un gan jau arī citu vidū. Un tik lielu skādi var nodarīt viens šāds neveiksmīgs gadījums!

Klausoties Ellīo spēlē (OOC: pieņemu, ka viņš droši vien pa ceļam spēlē), abi pavisam drīz sasniedza krogu.